Izmaiņas airBaltic akcionārā patiesībā liecina par Krājbankas ietekmes palielināšanos?
PIETIEK26.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti iespējams, ka Krievijas uzņēmēja Staņislava Kovtuna pārstāvētā ārzonas kompānija, kas kļuvusi par Bertolta Flika kompanjoni aviokompānijā airBaltic, patiesībā ir vismaz cieši saistīta ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem – Krievijas uzņēmēju Antonovu ģimeni.
Iepriekš Kovtuns tika uzskatīts par patstāvīgu uzņēmēju, kurš pats arī varētu slēpties aiz airBaltic akcionāres, Flika kompānijas Baltijas Aviācijas sistēmas jaunā līdzīpašnieka - Bahamu salās reģistrētā Taurus Asset Management Fund Limited.
Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru - banku Snoras un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs Pietiek pirms nedēļas atzina, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.
Taču par to, ka patiesībā Bahamu ofšoram varētu būt pat ļoti cieša saistība ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem, pēc Pietiek avotu stāstītā, varētu liecināt personāliju maiņa Baltijas Aviācijas sistēmu vadībā.
Kā Pietiek jau informēja, vienlaikus ar maskavieti Kovtunu Baltijas Aviācijas sistēmās parādījies arī 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kurš iecelts par kompānijas valdes locekli.
Raugoties tikai uz oficiālo reģistru datiem, Jeļkinam saistība saskatāma ne tikai ar Krājbanku, bet arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu: Jeļkins ir padomes loceklis trešajā lielākajā Krājbankas akcionārā – AS West Investment, kura vienīgais īpašnieks saskaņā ar firmas.lv datiem ir par „Lemberga cilvēku” uzskatītais uzņēmējs Edgars Jansons.
Taču, kā zināms, Latvijā Uzņēmumu reģistrā var neparādīties akciju sabiedrību patiesais akcionāru sastāvs. Ar Krājbanku un arī West Investment saistīti avoti Pietiek apliecināja, ka patiesībā West Investment pilnībā piederot pašam Antonovam un ticis izveidots, lai dažiem iepriekšējiem Krājbankas akcionāriem - fiziskām personām „no Lemberga puses” 2005. gadā palīdzētu izvairīties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas sakarā ar Krājbankas akciju pārdošanu.
Līdz ar Krājbankas akciju pārdošanu 2005. gada rudenī West Investment valde atstāta tāda pati, bet padome nomainīta uz Antonova cilvēkiem, kuri padomē bijuši arī turpmākos gadus – šā gada aprīlī tajā iecelts arī Jeļkins. Savukārt vienīgā uzņēmuma funkcija bijusi turēt Krājbankas akciju paketi – nepilnus 10 procentus akciju.
Pietiek avoti norādīja, ka kopumā Antonovs „nejūtoties laimīgs” sakarā ar šo darījumu, jo, „atbrīvojot šos kungus no nodokļa, šis nodoklis nekur netika norakts, bet faktiski kļuvis par Antonova saistībām, ja akcijas tiktu pārdotas”.
Tāpat avoti norādīja, ka Antonovs nekad nav deklarējis savu saistību ar West Investment un līdz ar to juridiskus riskus sakarā ar informācijas slēpšanu - kaut nekādi zaudējumi mazākumakcionāriem nav tikuši norādīti, tik un tā šādu saistību vajadzētu deklarēt gan Fondu biržai, gan, iespējams, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
Savukārt Antonova pārstāvis Fiļimonovs paliek pie sava - abas bankas tikai kreditējot airBaltic privāto līdzīpašnieku, un tas arī viss, - ne jau visi kredīti, kurus Krājbanka vai Snoras izsniedz, nozīmējot, ka attiecīgie uzņēmumi pieder Antonovam.
Fiļimonovs arī apgalvo, ka ne Antonovs, ne viņš vispār neesot pazīstami ar jauno Flika formālo partneri, Bahamu salās reģistrētās ārzonas kompānijas pilnvaroto pārstāvi Kovtunu. Tiesa, Fiļimonovs atturas izteikties par airBaltic līdzīpašniekiem izsniegtajiem kredītiem un jaunajām ķīlām, - viņš nevarot komentēt bankas klientu darījumus.
Kā jau ziņots, Lursoft datu bāze rāda, ka līdz šim Komercķīlu reģistrā bija reģistrēta gan airBaltic akcionāres – Baltijas Aviācijas sistēmu, gan personiski tās īpašnieka Flika dota komercķīla (formāli – divas ķīlas): par 18,27 miljoniem latu Krājbankā un tās īpašniecē – Lietuvas Snoras bankā bija ieķīlātas gan visas Flika kapitāldaļas, gan arī visa Baltijas Aviācijas sistēmu manta.
Tagad gan Flika, gan Baltijas Aviācijas sistēmu dotās komercķīlas apjoms pieaudzis no 18,27 līdz 31 miljonam latu. Turklāt paplašināts ieķīlātās mantas apraksts, īpaši norādot, ka „ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk., piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles, tā arī lietas, kas pievienosies ieķīlātai mantai nākotnē”.
Saskaņā ar Krājbankas gada pārskatu pagājušā gada sākumā West Investment piederēja 7,15% bankas akciju, bet šā gada sākumā – 4,49%.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
