Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par to nevēlas sniegt nekādus komentārus, taču, kā izrādās, jau pirms Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa iespējamās kukuļa lietas - par ko KNAB tāpat klusē - biroja pieredzē ir līdzīgs īpatns kriminālprocess. Šajā kriminālprocesā figurē gan 50 miljonu latu vērti dzelzceļa būvēšanas viltus plāni, gan 750 000 latu liels izdomāts kukulis, gan skaidras naudas vešana no Igaunijas uz Latviju kā "operatīvais eksperiments", gan apjomīga KNAB organizēta un īstenota provokācija, kuras ietvaros tas viss noticis.

Runa ir par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes (VID FPP) Iekšējās drošības daļas izmeklētāja Alvja Pīlāga krimināllietu, kurā Rīgas apgabaltiesa viņam pagājušā gada oktobrī piesprieda trīsarpus gadu cietumsodu un 1600 eiro lielu naudas sodu. (Publikācijas beigās publicējam Pīlāga apelācijas sūdzību par šo spriedumu, kas vēl nav izskatīta.)

Saskaņā ar versiju, kas izklāstīta tiesas spriedumā, Pīlāgs, kura dienesta pienākumos ietilpst noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā un VID amatpersonu un darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, 2008.gada 10.septembrī personīgas tikšanās laikā ar uzņēmēju Vladimiru Vinku uzzinājis par viņa nodomiem.

Šajos Vinka izklāstītajos nodomos ietilpuši viņa aprakstīti plāni pusotra gada laikā, izmantojot vairākus uzņēmumus un caur šo uzņēmumu kontiem pārskaitot līdz 50 miljoniem latu, izvairīties no PVN nomaksas gandrīz 11 miljonu eiro apmērā un valstij radīt gandrīz tikpat lielus zaudējumus samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa veidā un tādejādi kopā nodarītu valstij zaudējumu lielā apmērā.

Jau sākotnēji Vinks apsolījis samaksu, kas būtiski pārsniedz "Magoņa rekordu", -  "1% no pārskaitītās summas Ls 50 000 000,00, tas ir par kukuli Ls 500 000,00 apmērā". Vēlāk solītā summa pieaugusi pat līdz pusotram procentam - tātad 750 tūkstošiem latu vai vairāk nekā miljonam eiro.

Tiesa, kā izrādījies vēlāk, patiesībā nav eksistējuši ne dzelzceļa būves plāni par 50 miljoniem latu, ne līdzīga apjoma finanšu shēma, ne arī reāla iecere tiešām maksāt Finanšu policijas darbiniekiem pusmiljonu vai pat trīsceturtdaļmiljonu latu par palīdzību un konsultācijām. Tās visas ir bijušas KNAB organizētas provokācijas un "operatīvo eksperimentu" sastāvdaļas.

Pīlāga tiesas spriedumā tas aprakstīts diezgan diplomātiski: "Vladimirs Vinks neveica nekādas darbības noziedzīgā nodarījuma realizēšanai, bet radīja Alvim Pīlāgam un citai personai maldīgu priekšstatu, ka 2008. gada oktobrī, novembrī - līdz tā 13. datumam, viņš (Vladimirs Vinks) izmantojot uzņēmumus, kuru pārbaudē VID NIS aktīvu dalību ņēma Alvis Pīlāgs un cita persona, kā arī izmantojot abu amatpersonu dotos padomus viņa (Vladimira Vinka) noziedzīgā plāna īstenošanā, caur iepriekš minēto uzņēmumu kontiem viņš (Vladimirs Vinks) ir pārskaitījis Ls 340 000,00 (ieskaitot PVN 18%) un tādejādi ir izvairījies no 18% PVN nomaksas Ls 51 864,40 apmērā un 15% UIN nomaksas Ls 51 000,00 apmērā, nenomaksājot nodokļos kopā Ls 102 864,40 un nodarījis zaudējumus valstij lielā apmērā.

Pēc tam, kad saskaņā ar savstarpējo lomu sadali Alvis Pīlāgs 2008.gada 10., 11., 12. novembrī vairākkārt ar īsziņu palīdzību, sazinoties ar Vladimiru Vinku, bija noorganizējis tikšanos, Alvis Pīlāgs un cita persona 2008.gada 13.novembrī ap pīkst. 15.50 tikās ar Vladimiru Vinku kafejnīcas Sky hight pilots club telpās, kas atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā - Mārupes pagastā, Rīgas rajonā, kur Alvis Pīlāgs un cita persona par atbalsta sniegšanu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā saistībā ar Vladimira Vinka daļēja plāna par Ls 50 000 000,00 nelegālas pārskaitīšanas realizāciju un ar to saistīto valstij paredzēto nodokļu nemaksāšanu, kā rezultātā valstij netika nomaksāti nodokļi lielā apmērā, no Vladimira Vinka kā kukuli katrs saņēma atlīdzību Ls 3 400,00 apmērā."

Patiesībā visu šo laiku Vinks bija izpildījis KNAB organizētas provokācijas autoru dotos uzdevumus, savukārt pēc tās noslēguma bija pinies pretrunās par viņa sniegto liecību patiesumu, tās te atsaucot, te atsaucot savu iepriekšējo atsaukumu, vainojot te FPP, te KNAB darbinieku draudus. Tiesas spriedumā tas aprakstīts šādi:

"Tiesā noskaidrots, ka 2009. gada 16. jūnijā V.Vinks uzrakstījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai (9.sēj. 150.-152. lpp.), kurā norādījis, ka sadarboties ar KNAB pret VID FPP un izprovocēt VID FPP darbiniekus V.Vinku piespieduši KNAB darbinieki, draudot ar savākto pret V.Vinku kompromatu, viņš saprotot, ka tā ir vecā lieta, kur V.Vinks tiesāts, viņa vecie biznesa partneri.

Visu, ko V.Vinkam vajadzēs izpildīt, izdomājuši KNAB darbinieki un V.Vinks to izpildījis, visu koriģējuši KNAB darbinieki Juris un Andžejs. Iesniegumā V.Vinks atteicies no visām veiktajām darbībām pret Alvi un Ivo [otrs FPP darbinieks] un savām liecībām, jo uzskatot tās par nelikumīgām, esot iegūtas piespiedu kārtā.

Kriminālprocesā pārbaudīta V.Vinka 2009. gada 28. jūnija sūdzība (13.sēj. 23.-26. 1pp.) ģenerālprokuroram, kurā V.Vinks rakstījis, ka ir apcietināts VID FPP kriminālprocesā VID FPP atriebības dēļ, jo viņš ir palīdzējis atklāt koruptīvus darbiniekus VID FPP rindās. Kratīšanas laikā S.Sproģis pasveicinājis no VID FPP darbiniekiem, kurus aizturēja KNAB, pateicis, vai viņš tiešām domājot, ka no „FP" puses nebūšot atpakaļgājienu uz viņu, kā arī draudot, piespiedis rakstīt iesniegumu, kurā V.Vinks atteiktos no šajā lietā sniegtajām liecībām. Sūdzībā V.Vinks norādījis, ka viņa KNAB sniegtās liecības ir patiesas."

Taču "Magoņa lietas" kontekstā īpaši interesanti ir tas, ka arī Pīlāga un Vinka lietā KNAB darbinieki nav mēģinājuši novest lietu līdz galam. Tikko Vinkam izdevies nodot Pīlāgam pirmo "honorāru" 3400 latu apmērā, KNAB darbinieki Pīlāgu nekavējoties aizturējuši.

"Saņemt visu Ls 750 000,00 kukuli lielā apmērā pilnībā Alvim Pīlāgam un citai personai neizdevās no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pēc kukuļa daļas saņemšanas abas amatpersonas aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki," teikts tiesas spriedumā.

Tāpat interesanti ir tas, ka arī šajā lietā tāpat kā Magoņa kriminālprocesā figurē informācija par skaidras naudas vešanu pāri Igaunijas un Latvijas robežai, - taču šī naudas vešana notikusi KNAB organizēta operatīvā eksperimenta ietvaros, kurā tiesa gan nekā pretlikumīga nav saskatījusi:

"Lietā noskaidrots, ka 2008.gada 24.oktobrī apsūdzētais A.Pīlāgs kopā ar citu personu V.Vinka uzdevumā pārvadāja no Igaunijas uz Latviju naudu, par ko A.Pīlāgs no V.Vinka saņēma atlīdzību EUR 500. Tiesa secina ka šā uzdevuma izpilde notikusi operatīvā eksperimenta ietvaros, tas redzams no 2010.gada 13.maija ģenerālprokurora p.i. uzziņas Nr.284, ka akceptēts operatīvais eksperiments par nedeklarētas skaidras naudas pārvietošanu no Igaunijas uz Latviju."

Tāpat "Magoņa lietas" kontekstā interesanti ir tas, ka kriminālprocesu daļā par skaidras naudas pārvadājumu pats KNAB ir izbeidzis, savukārt ne tiesa, ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB arī pēc tam, kad administratīvajā tiesā vienošanās par šo skaidrās naudas pārvešanu tika atzīta kā civiltiesisks uzņēmuma līgums, vēl joprojām nav snieguši konkrētas atbildes par šī KNAB Igaunijā veiktā operatīvā eksperimenta nesaskaņošanu saskaņā ar starptautisko līgumu prasībām

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai apsūdzētā Alvja Pīlāga APELĀCIJAS SŪDZĪBA par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu kriminālprocesā Nr.16870002408

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas (turpmāk arī – pirmās instances tiesa) 2014.gada 21.oktobra spriedumu (pilnā sprieduma pieejamības diena – 2015.gada 30.janvāris) esmu atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā (redakcijā līdz 2009.gada 23.decembrim), 318.panta otrajā daļā (redakcijā līdz 2009.gada 23.decembrim) un 329.pantā paredzēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

 Ar to pašu spriedumu esmu attaisnots un atzīts par nevainīgu man celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas.

Uzskatu, ka minētais spriedums ir nelikumīgs un nepamatots, tādēļ lūdzu apelācijas instances tiesu to atcelt pilnībā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ, un taisīt jaunu spriedumu, ar kuru es tiktu attaisnots visās man celtajās apsūdzībās.

[1] Pirmās instances tiesa spriedumā nav sniegusi juridisku novērtējumu apstākļiem, kuriem ir nozīme lietas pareizā un taisnīgā izlemšanā, un konkrēti:

[1.1.] Vai privātpersonai (šajā lietā – D.Mironovam un V.Vinkam), kas nedarbojas operatīvās darbības subjekta uzdevumā, ir tiesības pēc savas iniciatīvas izteikt citām personām (šajā lietā – man un I.Vitem) piedāvājumu izdarīt noziedzīgus nodarījumus nolūkā padarīt iespējamu šo personu turpmāko saukšanu pie kriminālatbildības, jau iepriekš zinot, ka patiesībā piedāvātie noziedzīgie nodarījumi netiks veikti?

[1.2] Vai privātpersonai ir tiesības izteikt 1.1.punktā norādīto piedāvājumu un palikt nesodītai pie apstākļiem, kad uzkūdītā persona tiek saukta pie kriminālatbildības?

[1.3] Vai operatīvās darbības subjektam (šajā lietā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk - KNAB)) ir tiesības uzsākt operatīvo darbību un veikt operatīvos eksperimentus pret personu (šajā lietā – mani un I.Viti), iepriekš zinot, ka ziņotājs (šajā lietā – V.Vinks un D.Mironovs) sniedz informāciju par imitētu noziedzīgu rīcību, uz kuru ziņotājs pats šo personu ir uzkūdījis?

[1.4] vai operatīvā eksperimentā plānā ietvertajai  imitācijai par it kā plānotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas,  ir uzskatāms par pietiekamu no pierādīšanas pienākuma krimināltiesībās, ja sarunas starp operatīvā eksperimenta veicēju V.Vinku un mani (I.Viti) notiek vispārīgi, nekonkrēti, bez jebkādas norādes uz plānoto nākotnes darījumu prettiesisko saturu, bez jebkāda dokumentāla pamatojuma, bez jebkādas norādes uz konkrētu uzņēmumu, konkrētu darījumu formas, bez bankas dokumentiem vai tādu operatīvās izstrādes gaitā KNAB sagatavoto „segdokumentu” izmantošanas, kuriem varētu piešķirt augstu ticamību operatīvās izstrādes gaitā un vēlāk pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā,  bet ne par cilvēka domās notiekošajiem procesiem.

[2] Attiecībā uz 1.1.punktā norādīto jautājumu uzskatu, ka nevienā Latvijas Republikā spēkā esošā normatīvā aktā nav noteikta privāto tiesību subjekta – fiziskās personas tiesības izteikt piedāvājumus citai personai izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Gluži pretēji – personas rīcība, mudinot citu personu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ir atzīstama par kriminālsodāmu. Krimināllikuma 20.panta trešajā daļā noteikts, ka persona, kas pamudinājusi citu personu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ir uzskatāma par uzkūdītāju. Savukārt Krimināllikuma 20.panta piektajā daļā noteikts, ka līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu Krimināllikuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.

[3] Pirmās instances tiesa spriedumā neveiksmīgi, neobjektīvi ir mēģinājusi pamatot savu viedokli par to, ka V.Vinka un D.Mironova darbībās nav saskatāma mana un I.Vites kūdīšana uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Sprieduma 17.lpp. 7.rindkopā tiesa norāda, ka D.Mironovs ar mani vispār nav runājis par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, savukārt V.Vinks man piedāvājis iespēju izdarīt noziedzīgus nodarījumus, kam es tūlīt esmu piekritis, neesmu iebildis vai nepiekritis izteiktajam piedāvājumam. 17.lpp. 8.rindkopā tiesa norāda, ka V.Vinka un D.Mironova […] piedāvājums apsūdzētajam veikt noziedzīgus nodarījumus paši par sevi nav uzskatāmi un vērtējami par apsūdzētā kūdīšanu no liecinieku puses, ja vien netiek konstatēts, ka apsūdzētais ir izrādījis kaut vismazākās šaubas, pretestību iesaistīties noziedzīgos nodarījumos. Šādu tiesas sniegto pamatojumu uzskatu par nepamatotu, kļūdainu un nelikumīgu, jo tas neatbilst nedz lietā savāktajiem pierādījumiem, nedz Krimināllikuma normām, Operatīvās darbības likuma normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustajām atziņām.

[4] Pirmās instances tiesas norādītais, ka D.Mironovs ar mani vispār nav runājis, nevar būt par pamatu spriedumā konstatētajam, ka D.Mironovs nav mani kūdījis uz noziedzīgu rīcību. Tiesa sprieduma 15.lpp. 4.rindkopā ir norādījusi, ka tieši D.Mironovs ir iesaistījis V.Vinku darbībās, kas saistītas ar mērķtiecīgu Finanšu policijas pārvaldes amatpersonu meklēšanu un piedāvājuma izteikšanu izdarīt noziedzīgus nodarījumus. V.Vinks ir piekritis palīdzēt D.Mironovam. Tātad tiesa ir konstatējusi, ka D.Mironovs vienojās ar V.Vinku, ka, darbojoties saskaņoti personu grupā, izteiks man un I.Vitem piedāvājumu izdarīt noziedzīgus nodarījumus, tātad D.Mironovs darbojās līdzdalībā ar V.Vinku. Pie šādiem apstākļiem uzskatāms, ka D.Mironovs ir atbildīgs arī par V.Vinka darbībām tādā apmērā, kādu aptver viņu iepriekšēja vienošanās par manu un V.Vites kūdīšanu izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

[5] Nepamatots un kļūdains ir tiesas atzinums par to, ka V.Vinka darbībās, piedāvājot man un I.Vitem izdarīt noziedzīgus nodarījumus, nav konstatējama uzkūdīšana. Šāds tiesas atzinums ir balstīts uz kļūdainu Krimināllikuma 20.panta trešajā daļā ietvertās tiesību normas un Operatīvās darbības likuma 4.panta otrajā daļā ietvertā jēdziena “kūdīt” interpretāciju, tādējādi pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasības.

[6] Lai gan V.Vinka un D.Mironova darbības līdz 2008.gada 10.septembrim pēc to satura un mērķiem - padarīt iespējamu manu un V.Vites saukšanu pie kriminālatbildības, ir pielīdzināmas operatīvajam eksperimentam Operatīvās darbības likuma izpratnē, būtiski ir ņemt vērā, ka līdz pat 2008.gada 10.septembrim ieskaitot, D.Mironovs un V.Vinks nedarbojās oficiāli apstiprināta operatīvā eksperimenta ietvaros, tādēļ viņu darbības šajā laika posmā nav vērtējamas saskaņā ar Operatīvās darbības likuma normām, bet saskaņā ar Krimināllikuma normām.

[7] Kūdīšanas jēdziens Latvijas krimināltiesībās ir noteikts Krimināllikuma 20.panta trešajā daļā - citas personas pamudināšana izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Nedz Krimināllikumā, nedz tiesu judikatūrā un krimināltiesību doktrīnā uzkūdīšana kā pabeigts nodarījums netiek saistīta ar uzkūdītās personas pretošanos vai sākotnējo nevēlēšanos izdarīt piedāvāto noziedzīgo nodarījumu. Būtiskais faktors, lai personas darbības kvalificētu kā kūdīšanu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir tās izteiktais piedāvājums, pamudinājums izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Krimināltiesību doktrīnā ir atzīts, ka no objektīvās puses uzkūdīšana izpaužas vienas vai vairāku personu pamudināšanā izdarīt kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, tādējādi izraisot apņēmību realizēt noziedzīgu nodarījumu. Personu var uzkūdīt arī atbalstīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

[8] Gan procesa virzītāji pirmstiesas izmeklēšanā, gan pirmās instances tiesa savā spriedumā ir atzinusi, ka V.Vinks, vienojoties ar D.Mironovu piedāvāja man izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Tas ir norādīts procesa virzītāja lietas izmeklēšanas laikā, KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieka K.Dreimaņa 2009.gada 7.aprīļa lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret V.Vinku par viņa darbībām 2008.gada 10.septembrī. Minētā lēmuma 3.lappusē tiek norādīts, ka tiek vērtēta V.Vinka “rīcība, piedāvājot I.Vitem un A.Pīlāgam sadarboties šķietami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanā”, bet lēmuma rezolutīvās daļas 1.punktā nolemts izbeigt kriminālprocesu daļā pret V.Vinku par viņa rīcību 2008.gada 10.septembrī “piedāvājot I.Vitem, un A.Pīlāgam sadarboties šķietami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanā”. Apsūdzības uzturētāja V.Jirgena man uzrādītajā apsūdzībā centusies izvairīties no jēdziena “piedāvāt” lietošanas, norādot, ka mēs ar V.Viti uzzinājām par V.Vinka noziedzīgo nodomu izvairīties no nodokļu nomaksas, pēc kā ar V.Viti vienojāmies šādu izvairīšanos atbalstīt. Apsūdzībā nemaz nav norādīti būtiski apstākļi, kas nosaka man inkriminēto noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju - kādā veidā mēs uzzinājām par V.Vinka nodomu un vai ar viņu tika panākta vienošanās par viņa plānotā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu vai plānotā darījuma atbalstīšana, kuram operatīvās izstrādes gaitā tika piešķirta šķietamība par it kā noziedzīgu bez jebkāda dokumentāla pamatojuma, kas kopumā ir vērtējams kā absurdums. Tiesa nav ņēmusi vērā būtisku apstākli, ka operatīvā eksperimenta laikā tika nodibinātas uzņēmuma līguma attiecības ar V.Vinku, kas vēlāk no tiesas puses, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu tika atzīts par civiltiesisku, bet ne krimināltiesisku.

[9] Pirmās instances tiesas spriedumā vairākās vietās tieši ir norādīts, ka V.Vinks piedāvāja mums ar V.Viti atbalstīt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

- “pirmajā tikšanās reizē […] apsūdzētajam A.Pīlāgam un I.Vitem teica, ka viņam no VID FPP vajag informāciju par viņam interesējošiem uzņēmumiem, […] ka samaksās 1% no apgrozījuma summas” 11.lpp. 9.rindkopa – iniciatīva par informācijas iegūšanu no VID datu bāzes un atlīdzības došanu nāk no V.Vinka;

 - “Attiecībā par VID NIS esošās informācijas pārbaudi V.Vinks tiesā liecināja, ka pirmajā tikšanās reizē ar apsūdzēto A.Pīlāgu, kā arī I.Viti, abiem teica, ka nākošajā tikšanās reizē iedos tiem informāciju, kura būs jāpārbauda” 12.lpp.2.rindkopa – iniciatīva par informācijas došanu pārbaudei nāk no V.Vinka. “Būs jāpārbauda” ir atzīstams par uzstājīgas formas prasību;

 - “Liecinieks V.Vinks attiecībā par kukuļa apmēru tiesā, kā arī KPL 501.panta pirmās daļas attiecīgi otrā un trešā punktu kārtībā pārbaudītajās pirmstiesas izmeklēšanā 2008.gada 13., 24., 25., 26., 27.novembrī sniegtajās liecībās analoģiski liecinājis, ka jau 2008.gada 10.septembrī pirmajā tikšanās reizē viņš apsūdzētajam A.Pīlāgam, kā arī I.Vitem piedāvāja atlīdzību procentuāli rēķinot no […] pārskaitītās naudas, kas ilgākā laika periodā būs LVL 50,000,000.” 12.lpp. 7.rindkopa – tiesa atzīst, ka tieši V.Vinks piedāvāja atlīdzību un tās apmēru, ko viņš vairākkārt apliecinājis savās liecībās;

 - “liecinieka D.Mironocva liecības pierāda, ka A.Pīlāgs piekrita kukuļa piedāvājumam” 17.lpp. 2.rindkopa – tiesa atzīst par pierādītu, ka tieši V.Vinks piedāvāja atlīdzību. Tā nebija A.Pīlāga vai V.Vites iniciatīva;

 - “V.Vinka, D.Mironova piedāvājums […] apsūdzētajam veikt noziedzīgus nodarījumus” 17.lpp. 8.rindkopa – tiesa atzīst, ka V.Vinks un D.Mironovs ir piedāvājuši man izdarīt noziedzīgus nodarījumus;

 - “V.Vinks […] pēc savas iniciatīvas 2008.gada 10.septembrī nodibināja kontaktus ar apsūdzēto  ” 22.lpp. 7.rindkopa – tiesa atzīst, ka tieši V.Vinks pirmais meklēja un nodibināja kontaktus ar A.Pīlāgu.

Pie šādiem apstākļiem atzīstams par pierādītu, ka D.Mironovs un V.Vinks, savstarpēji vienojoties, piedāvāja man un I.Vitem izdarīt darbības, par kuru veikšanu esmu apsūdzēts. Līdz ar to ir pierādīts, ka D.Mironovs un V.Vinks kūdīja mani šā jēdziena krimināltiesiskajā izpratnē izdarīt noziedzīgus nodarījumus, par ko V.Vinks ir nelikumīgi atbrīvots no kriminālatbildības, bet D.Mironova rīcībai kriminālprocesa ietvaros vispār nav dots juridisks novērtējums.

[10] Ja D.Mironova un V.Vinka rīcības vērtēšanai piemēro principus, kas ietverti arī Operatīvās darbības likumā, arī šādā gadījumā viņu darbība, piedāvājot man izdarīt noziedzīgus nodarījumus, atzīstama par prettiesisku. Operatīvās darbības likuma 15.panta trešajā daļā paredzētas operatīvās darbības subjektu tiesības fiksēt, kā noziedzīgu vai citādu prettiesisku rīcību izraisošā situācijā rīkojas personas, attiecībā uz kurām tiek veikta operatīvā izstrāde. Uzskatu, ka minētajā likuma normā lietotais jēdziens noziedzīgu rīcību izraisoša situācija nav un nevar būt pielīdzināta jēdzienam piedāvāt izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Noziedzīgu rīcību izraisošas situācijas radīšana nozīmē tādu nozieguma izdarīšanai labvēlīgu apstākļu radīšanu, kuros persona tiek iedrošināta (nevis pamudināta!) izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Šajā lietā labvēlīgu apstākļu radīšana varēja izpausties, kā V.Vinka izdomātu problēmu izstāstīšana, norādot uz vēlēšanos izvairīties no nodokļu nomaksas un citiem mērķiem, kurus iespējams sasniegt, izdarot noziedzīgus nodarījumus. Iespējams, pieļaujama būtu arī gatavības paušana maksāt par nepieciešamās palīdzības saņemšanu, neattiecinot to konkrēti uz pārbaudāmo personu (mani un V.Viti). Tieši šādi apstākļi uzskatāmi par noziedzīgu rīcību izraisošu, jo norāda uz labvēlīgiem apstākļiem, iespēju noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Šādā situācijā ir pamats fiksēt pārbaudāmās personas rīcību. Atklāts piedāvājums izdarīt noziedzīgu nodarījumu, bez šaubām, ir atzīstams par uzkūdīšanu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no pārbaudāmās personas reakcijas uz šādu piedāvājumu.

[11] Vērtējot 1.3.punktā norādīto jautājumu, uzskatu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti šauri noteikusi to darbību loku, uz kurām ir attiecināms ECT judikatūrā un Operatīvās darbības likuma 4.panta otrajā daļā noteiktais kūdīšanas aizliegums operatīvās darbības laikā. Tiesa spriedumā (22.lpp. 1.rindkopa) atzīst, ka nav pieļauta apsūdzētā kūdīšana no valsts iestāžu puses. Šādu savu secinājumu pirmās instances tiesa pamato ar norādi, ka “KNAB operatīvo izstrādi un operatīvos eksperimentus pret A.Pīlāgu uzsāka tikai pēc tam, kad no D.Mironova un V.Vinka tika saņemta konkrēta informācija par šīs personas vēlmi izdarīt noziedzīgu nodarījumu, jau pēc tam, kad A.Pīlāgs bija izlēmis veikt noziedzīgas darbības.” Tiesa spriedumā īpaši uzsver, ka “lietā nav iegūtas ziņas, ka V.Vinks, kad pēc savas iniciatīvas 2008.gada 10.septembrī nodibināja kontaktus ar apsūdzēto un arī līdz brīdim, kad griezās KNAB, būtu kā nebūt iepriekš saistīts ar šo iestādi.” (22.lpp. 7.rindkopa). Uzskatu, ka ECT nostādnes par valsts iestāžu veiktas kūdīšanas nepieļaujamību ir attiecināmas arī uz privātpersonu veiktu kūdīšanu, ja valsts iestādes izmanto privātpersonu veiktas kūdīšanas rezultātus pierādījumu iegūšanai ar mērķi padarīt iespējamu uzkūdītās personas notiesāšanu. Šajā sakarā pirmās instances tiesa ir nepietiekami un kļūdaini spriedumā piemērojusi ECT nostādnes lietās par kūdīšanu izdarīt noziedzīgu nodarījumu un šādas kūdīšanas ietekmi uz Kriminālprocesa likuma 15.pantā garantēto personas tiesību uz taisnīgu tiesu iespējamu pārkāpumu.

[12] Uz acīmredzami kļūdainu pirmās instances tiesas izpratni par ECT atziņām, kas attiecas uz uzkūdīšanas ietekmes uz apsūdzētā tiesību uz taisnīgu tiesu izvērtēšanu, norāda kaut vai pirmās instances tiesas secinātais sprieduma 17.lpp. 12.rindkopā, kurā tiek vērtēta KNAB ietekmes uz pārbaudāmo personu intensitāte operatīvo eksperimentu veikšanas laikā – “tiesa secina, ka šāda naudas pārvešana” (no Igaunijas uz Latviju) “notikusi bez KNAB aktīvas rīcības, iejaukšanās […] jo KNAB naudu pārvešanai nedeva”. Ir patiešām nesaprotami, kā var atzīt, ka KNAB iesaistītas personas (V.Vinka) darbība, kas tiek veikta operatīvā eksperimenta ietvaros, kura plānu ir izstrādājis KNAB un kuru pēc KNAB ierosinājuma apstiprinājis Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarots prokurors, nav uzskatāma par darbību, kas veikta bez “KNAB aktīvas rīcības, iejaukšanās” tikai tādēļ, ka naudu pārvešanai esot devis D.Mironovs! Ir acīmredzami, ka bez KNAB rīcības un iejaukšanās šāda naudas pārvešana nemaz nebūtu notikusi. 

Detalizētāka analīze par pirmās instances tiesas spriedumā pieļautajām nepilnībām un kļūdām šajā jautājumā Kriminālprocesa likuma 555.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā tiks iesniegti apelācijas sūdzības papildinājumi. 

[13] Pirmās instances tiesa kļūdaini ir tulkojusi Operatīvās darbības likuma 15.panta trešajā daļā lietoto jēdzienu “noziedzīga vai citādu prettiesisku rīcību izraisoša situācija”, tādējādi kļūdaini nosakot arī operatīvā eksperimenta saturu.  Minētās likuma normas saturs ir noskaidrojams tikai kopsakarā ar ECT atziņām, kas attiecas uz valsts iestāžu veiktu provokāciju uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

[14] Sprieduma 22.lapas 3.rindkopā tiesa norāda, ka, pamatojoties uz Operatīvās darbības likuma 15.panta trešajā daļā ietverto tiesību normu, ievērojot minētā likuma 4.pantā noteiktos operatīvās darbības principus, operatīvās darbības subjektu amatpersonām ir atļauts radīt situāciju, lai atklātu noziegumu, par kura izdarīšanu operatīvās darbības procesā tiek turēta aizdomās persona, saglabājot šai personai brīvas izvēles tiesības izdarīt vai atteikties izdarīt noziegumu.

[15] Nedz Operatīvās darbības likuma normas, nedz citi Latvijas Republikas tiesību akti neparedz personai brīvas izvēles tiesības izdarīt vai atteikties izdarīt noziegumu kā kritēriju uzkūdīšanas nošķiršanai no tiesiska operatīvā eksperimenta. Tiesa spriedumā nav norādījusi, kādā veidā un, piemērojot kādas interpretācijas metodes, tā ir nonākusi pie šādas atziņas. Visticamāk, tiesa ir formāli paņēmusi šo atziņu no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) sprieduma lietā Baltiņš pret Latviju (skat. 25.p.). Jāņem vērā, ka minēto Operatīvās darbības likuma normu interpretāciju ir sniegusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, nevis Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kura Ģenerālprokuratūras sniegto interpretāciju lietā nemaz nav vērtējusi. Ņemot vērā minēto, Ģenerālprokuratūras sniegtais interpretējums bez pietiekoša pirmās instances tiesas pamatojuma nebūtu atzīstams par pareizu. Šāds atzinums nav nostiprināts arī Latvijas tiesu judikatūrā. Pie šādiem apstākļiem tiesai bija pienākums spriedumā motivēt savu viedokli, nevis vienkārši atreferēt Operatīvās darbības likuma tiesību normas un mehāniski pārrakstīt savā spriedumā Ģenerālprokuratūras paustu formālo viedokli. Sprieduma taisīšanai nozīmīga šāda secinājuma izteikšana bez juridiskā pamatojuma norādīšanas nav pieļaujama, jo ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu. Minētā iemesla dēļ arī pats spriedums ir atzīstams par nelikumīgu un nepamatotu.

[16] Uzskatu, ka kritērijs provokācijas nošķiršanai no tiesiska operatīvā eksperimenta nevar būt personas brīvas izvēles tiesības izdarīt vai atteikties izdarīt noziegumu. Atbilstoši šādam viedoklim par uzkūdīšanu izdarīt noziedzīgu nodarījumu ir uzskatāma tikai tāda operatīvās darbības subjekta amatpersonas vai to aģentu darbība, kuras ietvaros personai tiek liegta brīvas izvēles iespēja, tātad persona tiek piespiesta izdarīt noziedzīgus nodarījumus (šantažējot, draudot u.c.). Šādas iedarbības metodes operatīvā eksperimenta laikā par nepieļaujamām atzīst nevis Operatīvās darbības likuma 4.panta 2.daļā paredzētais personu kūdīšanas aizliegums, bet tajā pašā likuma normā paredzētais aizliegums nodarīt fizisku vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību; draudēt lietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, kā arī 4.panta 1.daļā paredzētais operatīvās darbības princips - vispārējo cilvēka tiesību ievērošana. Uzskatu, ka nav tiesiska pamata kūdīšanas jēdzienu operatīvās darbības kontekstā tulkot šaurāk, nekā tas tiek darīts krimināltiesībās.

[17] Par būtisku pirmās instances sprieduma trūkumu uzskatu to, ka tiesa vispār nav vērtējusi apstākli, vai operatīvās darbības subjekts (KNAB) atbilstoši Operatīvās darbības likuma 19.panta pirmajā daļā un 4. panta ceturtajā daļā noteiktajam ir tiesīgs atzīt par pietiekamu pamatu operatīvās darbības uzsākšanai ziņas par personas iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kuru pats ziņotājs ir pamudinājis izdarīt, kā arī nav vērtējusi tādu pierādījumu pieļaujamību, kuri iegūti, pamatojoties uz ziņotāja veiktu uzkūdīšanu jeb atbilstoši tiesas spriedumā atzītajam – veiktu piedāvājumu. Detalizētāka analīze par pirmās instances tiesas spriedumā pieļautajām nepilnībām un kļūdām šajā jautājumā Kriminālprocesa likuma 555.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā tiks iesniegti apelācijas sūdzības papildinājumi. 

[18] Pirmās instances tiesa savā spriedumā VISPĀR nav vērtējusi vairākus argumentus, kurus esmu izvirzījis savai aizstāvībai, un uz kuriem tika konkrēti norādīts tiesu debatēs:

[18.1] tiesu debatēs aizstāvības puse norādīja uz man izvirzītās apsūdzības formulējuma būtiskām nepilnībām, kuras padara man izvirzītās apsūdzības par absurdām un neatbilstošām Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas 2.punktam.

[18.2] tiesu debatēs aizstāvības puse norādīja uz nepieļaujamību operatīvās darbības pasākumu - operatīvo korespondences kontroli, operatīvo personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvo sarunu noklausīšanos – gaitā iegūtās ziņas izmantot, lai pierādītu manu vainu Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma izdarīšanā, kā tas izriet no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 11. novembra lēmuma lietā Nr. SKK –375/2013. Operatīvās darbības likuma 17.pantu minēto operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtās ziņas drīkst izmantot tikai noziegumu atklāšanai. Minēto operatīvās darbības pasākumu laikā iegūto ziņu izmantošana personas vainīguma pierādīšanai ir pieļaujama tikai par noziegumu izdarīšanu. Tiesa aizstāvības puses iebildumus spriedumā nav vērtējusi, bet ar Operatīvās darbības likuma 17.pantā minēto operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtajām ziņām pamatojusi savus secinājumus par manu vainīgumu Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma izdarīšanā. No minētā izriet, ka de facto pirmās instances tiesa ir atzinusi Operatīvās darbības likuma 17.pantā minēto operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtās ziņas par pieļaujamām šajā procesā manas vainas pierādīšanai Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma izdarīšanā, tomēr šādai savai rīcībai nav sniegusi spriedumā it nekādu pamatojumu, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasības, ka spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.  

[19] Analizējot 14.1.punktā norādīto sprieduma nepareizību, vēlos norādīt, ka attiecībā uz man uzrādīto apsūdzību pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas pirmās instances tiesai debatēs tika norādīts uz šādām būtiskām apsūdzības nepilnībām, kuras tiesa savā spriedumā nav vērtējusi:

[19.1] Kriminālprocesa likuma 405.pants nosaka, ka lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības prokuroram jānorāda katra inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko kvalifikāciju. Apsūdzībā norādītajiem nodarījuma apstākļiem ir jābūt pietiekamiem, lai konstatētu pilnīgu atbilstību starp apsūdzētās personas rīcību un viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Pretējā gadījumā personas rīcībā nav konstatējams atbilstoša noziedzīgā nodarījuma sastāvs, un persona nav vainojama noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 15.10.2008. lietā Nr. SKK - 535/08 uzsvēra, ka, aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsūdzībā jānorāda konkrētas (nevis vispārīgas) objektīvās puses pazīmes par kādas konkrētas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu konkrēta kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja interesēs, vai citas konkrētas personas interesēs amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stāvokli.

[19.2] Man celtajā apsūdzībā par Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu minētā Kriminālprocesa likuma prasība nav ievērota. Apsūdzībā nav precīzi norādīts, tieši par kādu darbību izdarīšanu vai neizdarīšanu V.Vinka interesēs kukulis it kā esot dots un saņemts.

Kā var saprast no apsūdzības, tad es grupā ar citu personu esmu piekritis pret samaksu veikt 2 darbības: 1) atbalstīt V.Vinka plānoto noziedzīgo nodarījumu valsts nodokļu maksājumu jomā; 2) izmantojot pieejas tiesības VID NIS, iegūt tur priekš V.Vinka viņu interesējošo informāciju par juridiskām un fiziskām personām kā nodokļu maksātājiem. Apsūdzībā nav norādīts, par kāda veida atbalstu un kāda veida noziegumam kukulis esot pieņemts. Apsūdzībā norādītais formulējums - “plānoto noziedzīgo nodarījumu nodokļu maksājumu jomā” ir pārāk vispārīgs un acīmredzami nekonkrēts apzīmējums, lai saprastu, par ko tieši kukuļa piedāvājums it kā esot ticis pieņemts. Tāpat no apsūdzības nav saprotams, par kāda veida informācijas iegūšanu no VID NIS kukulis it kā esot pieņemts. Apsūdzībā lietotais formulējums - “aktuāla informācija par fiziskām un juridiskām personām kā nodokļu maksātājiem” arī ir pārāk vispārīgs un nekonkrēts apzīmējums. No apsūdzības nav pat saprotams, vai kukuļa piedāvājums it kā esot pieņemts par vispārpieejamas informācijas iegūšanu no VID NIS vai ierobežotas pieejamības informācijas iegūšanu. Tas, ka VID NIS līdzās ierobežotas pieejamības informācijai satur arī vispārpieejamu informāciju, nebūtu apšaubāms. Man uzrādītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas nav norādīts un precizēts, par kāda rakstura informācijas iegūšanu no VID NIS kukulis esot piedāvāts.  

[19.3] Turpmāk apsūdzībā man inkriminētas šādas darbības - “vairākkārt organizēja savstarpējas tikšanās” (2.p.) neatbilst KL 320.p.3.d. objektīvās puses saturam, līdz ar to nevar tikt atzītas par noziedzīgām.

[19.4] Turpmāk apsūdzībā norādīts: “A.Pīlāgs un I.Vite, izmantojot savu dienesta stāvokli, deva padomus V.Vinkam, kā izvietot uzņēmumus fiktīvo /neesošo/ darījumu shēmā tā, lai V.Vinks varētu veiksmīgi realizēt savu noziedzīgo nodarījumu…” - šajā apsūdzības daļā atkal tiek norādīts uz V.Vinka noziedzīgo nodarījumu, kurš apsūdzībā netiek atklāts. Lai man varētu inkriminēt “padomu došanu noziedzīga nodoma realizācijai”, apsūdzībā bija jābūt arī norādītam, kāda konkrēti nozieguma realizācijai padomus esmu sniedzis. Apsūdzībā prokurore nav norādījusi atbalstāmā nozieguma faktiskos apstākļus -  ne izdarīšanas laiku, ne vietu, ne jebkādas citas pazīmes, pēc kurām es sevis atbalstīto noziedzīgo nodarījumu nekļūdīgi varētu identificēt un realizēt savu aizstāvību pret konkrētu man uzrādītu apsūdzību, nevis pret apsūdzību nekonkretizētas noziedzīgas darbības atbalstīšanā. Saskaņā ar krimināltiesību doktrīnas atziņām atbalstīšana vienmēr izpaužas konkrēta noziedzīga nodarījuma un konkrētas personas noziedzīgas darbības veicināšanā. Bez konkrētu pazīmju norādīšanas apsūdzībā pirmās instances tiesai nebija iespēju pārbaudīt, vai patiešām esmu devis V.Vinkam padomus kāda konkrēta noziedzīga nodoma realizācijā vai arī saskaņā ar tiesas spriedumu - palīdzējis tam sagatavoties.

[19.5] Man celtajā apsūdzībā norādīts, ka es veicu šādas darbības: “apsolīja palīdzēt izvairīties no atbildības gadījumā, ja VID FPP notiktu šo darījumu pārbaude” – apgalvojums ir izteikts nākotnes, līdz ar to arī pieņēmuma formā. Apsūdzībā netika precizēts, par kādu darījumu iespējamu pārbaudi VID FPP šīs solījums esot dots. Pirmās instances tiesa spriedumā norāda, ka solījums palīdzēt izvairīties no atbildības pierādīts ar V.Vinka liecībām, bet tiesa savā spriedumā nevienā vietā nav norādījusi, ka V.Vinks ir sniedzis liecības pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā par manis izteiktu solījumu palīdzēt viņam kaut kādu darījumu pārbaudes gadījumā.  

[19.6] Man celtajā apsūdzībā nav norādīts, kādus padomus esmu devis V.Vinkam, izmantojot savu dienesta stāvokli, līdz ar to man nav iespēju arī realizēt savas aizstāvības tiesības un pārbaudīt pašam, vai man inkriminētā padomu došana ir saistīta ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, vai, piemēram, ar augstākās izglītības iegūšanas laikā saņemto zināšanu izmantošanu. Uzskatu, ka konkrētu un precīzu padomu, kurus prokurores ieskatā esmu devis V.Vinka noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, norādīšana apsūdzībā bija absolūti nepieciešama.

 Identisku sprieduma nepareizību ir pieļāvusi arī pirmās instances tiesa, kura nav spriedumā norādījusi, kādus konkrētus padomus esmu devis V.Vinkam; kā manis it kā dotie padomi attiecas uz kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, nevis noziedzīgu darbību vispār; kāpēc tiesa atzinusi, ka padomu došana ir saistīta tieši ar mana dienesta stāvokļa izmantošanu nevis citiem apstākļiem, piemēram, izglītību, no citām personām dzirdēto, izlasīto, utt.

[19.7] Man apsūdzībā tika inkriminēts, ka veicu šādas darbības: nodeva I.Vitem uz viņam pieejamo e-pasta adresi pārbaudei no V.Vinka saņemtos divu uzņēmumu un trīs personu datus, pēc kā I.Vite, prettiesiski izmantojot dienesta stāvokli, VID NIS pārbaudīja un ieguva nodokļu maksātāju juridisko un fizisko personu aktuālo informāciju, un vēlāk es un I.Vite nelikumīgi iegūto informāciju izpaudām V.Vinkam. Apsūdzībā netiek vispār norādīts, kāda rakstura un satura informācija tika iegūta no VID NIS un nodota V.Vinkam. Apsūdzībā nav norādīts, vai iegūtā un nodotā informācija ir vispārpieejama vai ierobežotas pieejamības informācija. Bez konkrēti identificējamas it kā iegūtās un nodotās informācijas norādīšanas apsūdzībā tā neatbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta prasībām, bet man būtiski ierobežotas iespējas realizēt savas aizstāvības tiesības.

Pirmās instances tiesa pieļāvusi identisku sprieduma nepareizību – 13.lpp.2.rindkopā tiesa ir atzinusi, ka esmu veicis informācijas izpaušanu no VID NIS, bet nav konkretizējusi, kādas tieši informācijas izpaušanu tā uzskatījusi par pierādītu. Tiesa nav precizējusi nedz nodokļu maksātājus, par kuriem informācija esot iegūta, nedz to, kāda tieši informācija ir iegūta.

[19.8] Man inkriminēts, ka manā klātbūtnē I.Vite saskaņā ar pienākumu sadali par V.Vinka interesēs veiktajām darbībām atbilstoši tobrīd paveikto nelikumīgo darbību apjomam, kas veiktas, izmantojot mūsu dienesta stāvokli, pieņēma …kukuļa daļu.  Ņemot vērā iepriekš, norādītos apsūdzības trūkumus un pirmās instances tiesas sprieduma nepareizību attiecībā uz konstatētajām Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā paredzētā nodarījuma objektīvās puses pazīmēm, jāizdara secinājums, ka atbilstoši man uzrādītajai apsūdzībai un tiesas spriedumam paveikto nelikumīgo darbību apjoms, par kuru saņemts kukulis, ir šāds:

- solījums atbalstīt apsūdzībā nekonkretizētu V.Vinka plānoto noziedzīgo nodarījumu valsts nodokļu maksājumu jomā;

- solījums iegūt apsūdzībā nekonkretizētu informāciju no VID NIS, šādas informācijas iegūšana VID NIS un nodošana V.Vinkam;

 - tikšanos organizēšana;

- padomu došana apsūdzībā nekonkretizēta V.Vinka noziedzīgā nodoma realizācijai;

- solījums palīdzēt V.Vinkam izvairīties no atbildības VID FPP.

[19.9] Ņemot vērā iepriekš norādītos apsūdzības formulējuma trūkumus un pirmās instances tiesas nepareizības, kas attiecas uz tiesas ieskatā pierādītajām kukuļņemšanas darbībām, man celtās apsūdzības saturs un pirmās instances tiesas spriedums par manu atzīšanu par vainīgu pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas ir uzskatāms par pārāk vispārīgu, nekonkrētu un neatbilstošu Kriminālprocesa likuma 405.panta prasībām (apsūdzība), un Kriminālprocesa likuma 514.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts (spriedumam).

 Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 514.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa spriedumā izlemj, vai ir noticis inkriminētais noziedzīgais nodarījums, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 514.panta pirmās daļas 2.punktu – izlemj, vai nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts. Tiesa nedrīkst izlemt šādus jautājumus, ja apsūdzībā ir konstatēti būtiski trūkumi, proti, tajā nav norādītas visas obligātās inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Taisot šādu nepareizu spriedumu, pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 512.panta pirmās daļas prasības, jo nav ievērojusi likumīga un pamatota sprieduma taisīšanai izvirzītās likuma prasības. 

  Pie šādiem apstākļiem uzskatu, ka man celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas pirmās instances tiesai bija pienākums atzīt mani par nevainīgu un attaisnot pilnībā.

[20] Pirmās instances tiesa spriedumā arī nav vērtējusi aizstāvības puses norādītos būtiskos apsūdzības formulējuma trūkumus attiecībā uz man izvirzītajām apsūdzībām par Krimināllikuma 218.panta otrās daļā, 318.panta otrās daļā un 329.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Apsūdzībā konstatētajām analoģiskas sprieduma nepareizības pirmās instances tiesa ir pieļāvusi, vērtējot jautājumus par to, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums un vai nodarījumā ir Krimināllikuma 218.panta otrās daļā, 318.panta otrās daļā un 329.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvs, tādējādi pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 512.panta pirmās daļas prasības.

Detalizētāks pamatojums šajā punktā norādītajam tiks iesniegts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 555.panta trešo daļu kā apelācijas sūdzības papildinājumi.

[17] Pirmās instances tiesa spriedumā nav norādījusi, kādas tieši ziņas tiesas pārbaudītajos un spriedumā norādītajos pierādījumos pierāda man inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Sprieduma 20.lpp. 8.rindkopā tiesa norādījusi, ka mana vaina ir pierādīta ar rakstveida pierādījumiem: CD Nr.12/372, Nr.12/421, Nr.12/477, Nr.12/444, Nr.12/471, Nr.12/478, Nr.12/480, Nr.12/481 audio–video sarunu ierakstu atšifrējumiem. Sprieduma 21.-22.lpp. tiesa norāda uz apstākļiem, kas pēc tās ieskata ir pierādīti ar sarunu ierakstu izdrukām. Tiesa vispār nav norādījusi uz konkrētiem sarunu teksta fragmentiem, kas tās ieskatā pierāda konkrētas man inkriminēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes. Šāda vispārīga norāde uz pierādījumu un apstākļiem, kas ar minēto pierādījumu ir konstatēti ir pretrunā Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai un 512.panta otrajai daļai. Spriedumu nevar atzīt par pamatotu minēto Kriminālprocesa likuma normu izpratnē, ja spriedumā paustās atziņas tiek pamatotas ar vispārīgām norādēm uz pierādījuma veidu un uz tā pamata pierādītajiem apstākļiem.

 [17.1] Pie šādiem apstākļiem man kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir ierobežotas minētās tiesības, jo pirmās instances tiesa, pietiekoši nepamatojot spriedumā norādīto, nedara man zināmu, kādā veidā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka audio–video sarunu ierakstu atšifrējumi pierāda manu vainu. Es uzskatu, ka audio–video sarunu ierakstu atšifrējumi, gluži pretēji, atspēko apsūdzībā man inkriminētās darbības un pirmās instances tiesas spriedumā izteiktos secinājumus par manu vainīgumu, bet man ir faktiski atņemtas tiesības un iespējas pēc būtības oponēt pirmās instances tiesas secinājumiem šajā daļā, jo tiesa savus secinājumus nav pamatojusi, bet izteikusi tos deklaratīva paziņojuma formā.

[18] Ar norādīto nepamatoto secinājumu iekļaušanu spriedumā pirmās instances tiesa ir pārkāpusi manas Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmajā daļā garantētās tiesības uz aizstāvību. Minētās tiesības lietas iztiesāšanas gaitā aptver arī apsūdzētās personas tiesības zināt, balstoties uz kādiem pierādījumiem, perona ir apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un kāda ir tiesas motivācija (pamatojums) personas atzīšanai par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ar iepriekš norādītajām darbībām pirmās instances tiesa ir pārkāpusi minētās tiesības, līdz ar to taisījusi nelikumīgu spriedumu, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu.

[19] Lietas iztiesāšanas gaitā tiesa pieļāva arī Kriminālprocesa likuma 11.pantā noteikto principu, ka process notiek valsts valodā. Tiesas sēdes laikā pratinot liecinieku D.Mironovu, pieaicinātais tulks tulkoja D.Mironovam uzdotos jautājumus no valsts valodas krievu valodā, tomēr liecinieka sniegtās atbildes, kas bija krievu valodā, netika tulkotas latviešu valodā. Par pieļauto pārkāpumu ir iespējams pārliecināties, noklausoties tiesas sēdes laikā veikto skaņu ierakstu. Ņemot vērā, ka krievu valodu nepārvaldu tādā līmenī kā dzimto latviešu valodu, kā arī pārvaldu krievu valodu līmenī, kas nav pietiekams, lai spētu visās niansēs saprast D.Mironova liecināto, pirmās instances tiesa, nepieprasot veikt D.Mironova sniegto liecību tulkošanu valsts valodā, ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 11.pantā noteikto principu un arī ierobežojusi manas tiesības uz aizstāvību, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteikto principu. Tiesas sēdes laikā centos saprast D.Mironova liecināto un uzreiz nepieprasīju viņa sniegto liecību tulkošanu, jo domāju, ka spēšu saprast viņa liecināto visās niansēs, un negribēju apgrūtināt tiesu ar saviem atkārtotajiem lūgumiem (2012.gadā, pirmoreiz) par valsts valodas prasību ievērošanu tiesā. Noklausoties D.Mironova sniegto liecību skaņu ierakstu, un saņemot šo liecību tulkojumu no personām, kas krievu valodu pārzina labāk, sapratu, ka tiesas sēdes laikā biju pārvērtējis savu krievu valodas zināšanu līmeni. Minētā iemesla dēļ nespēju saprast D.Mironova sniegto liecību nianses, kuras ir būtiskas šajā lietā, kur pastāv strīds par daudziem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem.

[20] Pirmās instances tiesa pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā noteikto nevainīguma prezumpcijas principu, kurš paredz, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, tulkojamas par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Pirmās instances tiesa, sprieduma 15.lpp. 1.rindkopā sniedzot liecinieku S.Sproģa un J.Rancāna liecību ticamības vērtējumu, nonāca pie secinājuma, ka “par liecinieku J.Rancāna un S.Sproģa liecībām, to ticamību par 2009.gada 16.jūnija V.Vinka iesnieguma rašanos tiesai ir pamatotas šaubas”. Turpmāk tiesa norādījusi uz apstākļiem, kas ir tai radījuši šādas šaubas par S.Sproģa un J.Rancāna liecību ticamību norādītajā daļā. Balstoties uz izteiktajām šaubām, tiesa piešķīra augstāku ticamības pakāpi V.Vinka sniegtajām liecībām par 2009.gada 16.jūnija V.Vinka iesniegumu, ar kuru viņš atteicās no iepriekš sniegtajām liecībām. Vēršu apelācijas instances tiesas uzmanību uz apstākli, ka pirmās instances tiesa neizdarīja secinājumu, ka S.Sproģa un J.Rancāna liecības aplūkojamajā daļā ir neticamas vai nepieļaujamas. Tiesa tikai norādīja uz savām šaubām par to ticamību.

 [20.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē. No minētā izriet, ka savus secinājumus par personas vainīgumu tiesa arī pamato ar pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē. Ņemot vērā minēto, Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā ietvertais princips ir piemērojams, ne tikai izlemjot jautājumu par personas vainu, vērtējot visus pierādījumus to savstarpējā saistībā un kopsakarā, bet arī izlemjot jautājumus par tādu atsevišķu pierādījumu ticamību, ar kuriem tiek pamatoti tiesas spriedumā izklāstītie secinājumi par personas vainu.

[20.2] Neskatoties uz šādu tiešu un nepārprotamu pirmās instances tiesas norādītu secinājumu par šaubām attiecībā uz liecinieku S.Sproģa un J.Rancāna liecību ticamību, tiesa, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā ietverto principu, piešķīra V.Vinka liecībām augstāku ticamības pakāpi nekā J.Rancāna un S.Sproģa liecībām, tādējādi vērtējot šaubas par labu apsūdzībai, nevis man kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

[20.3] Ņemot vērā minētos pirmās instances tiesas pieļautos Kriminālprocesa likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā, 19.panta trešajā daļā un 20.panta pirmajā daļā pieļautos kriminālprocesa principu pārkāpumus, ir pamats konstatēt, ka tiesas spriedums ir taisīts, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 12.panta pirmajā daļā ietverto kriminālprocesa principu, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības.

[21] Uzskatu, ka pirmās instances tiesa nepamatoti noraidīja aizstāvības puses lūgumu par iepazīstināšanu ar operatīvās lietas materiāliem, kuras ietvaros pret mani tika veikti operatīvie eksperimenti. Ja arī tiesa uzskatīja, ka konkrētajā gadījuma nav iespējams uzrādīt visus operatīvās lietas materiālus, pastāvēja iespēja uzrādīt tādus operatīvās lietas materiālus, kuru uzrādīšana, kas vairs nevar būt valsts noslēpums, jo ziņas par tajos esošo informāciju ir izpausta tiesas sēdē (DM pirmais iesniegums, DM un VV ziņojums par AP un IV; noskaidrot, vai KNAB rīcībā bija vēl cita informācija par manu saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, un tieši, kukuļņemšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, ierobežotas pieejamības informācijas neatļauta izpaušana, noziedzīgu nodarījumu valsts nodokļu iekasēšanas jomā atbalstīšana, un darīt to zināmu tiesas sēdē apgalvojuma vai nolieguma formā.

[22] Pirmās instances tiesa taisīja kļūdainu spriedumu, konstatējot manās darbībās pazīmes, kas kvalificējamas kā sagatavošanās Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai.

[22.1] Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izpaužas kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, no objektīvās puses izpaužas kā bezdarbība, ko spriedumā norādījusi arī tiesa. Saskaņā ar krimināltiesību teorijas atziņām, noziedzīgi nodarījumi, kuri izdarāmi tikai ar bezdarbību, ir pieskaitāmi tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros to objektīvās un subjektīvās puses īpatnību dēļ vispār nevar būt sagatavošanās un mēģinājuma stadijas. Līdz ar to tiesas secinājums, ka manas darbības ir kvalificējamas kā sagatavošanās Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai, ir balstīts uz izteikti aplamu secinājumu un kļūdainu Krimināllikuma 15.panta trešajā daļā paredzētās tiesību normas piemērošanu, kas novedis pie nelikumīga sprieduma taisīšanas.

[22.2] Tiesa spriedumā (33-34.lpp) pamatoti atzinusi, ka neesmu  saucams pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas par atbalstīšanu, bet kļūdaini un prettiesiski manas darbības kvalificējusi kā sagatavošanos noziedzīgam nodarījumam, par kura izdarīšanu esmu attaisnots saskaņā ar Krimināllikuma 15.panta trešo daļu (otrais teikums). Uzskatu, ka vispār nav pierādīts, ka biju veicis jebkādas darbības, kas paredzētas Krimināllikuma 15.panta trešajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā un tas nemaz nav bijis iespējams, jo kā atzinusi pati Tiesa reāls noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā netika veikts, tad nav iespējams atbalstīt to, kas netiek veikts. Tāpat Tiesa nav pilnībā vērtējusi un ņēmusi vērā liecinieku Dmitrija Mironova un Vladimira Vinka liecināto tiesā, ka netika pat plānots veikts kādas reālas darbības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, par tām pat nav runāts, no kā secināms, ka neesmu ne teorētiski, ne praktiski varējis sagatavoties nevienam nezināmām darbībām nekādā veidā. Tiesa spriedumā nav norādījusi cēloņsakarību un motivāciju, kopsakarā ar faktiskajiem apstākļiem, kad nav noticis noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma 218.panta un nav bijis plānots to veikt vispār, tādējādi nav saprotams kā tiesa nonāk pie secinājuma, ka esmu sodāms pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas, 318.panta otrās daļas un 329.panta, kuru noziedzīgu nodarījumu objektīvās puses darbības nepārprotami ir secīgi un vienoti saistāmas tikai ar nolūku veikt Krimināllikuma 218.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (atbalstīšanas, sagatavošanās vai citās formās).

[23] Pirmās instances tiesas spriedumā konstatētais būtiskais kaitējums (apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas) neatbilst Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta iedibinātai judikatūrai par prasībām, kas izvirzītas minētās objektīvās puses pazīmes norādīšanai apsūdzībās un konstatēšanai tiesu spriedumos.

[24] Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 1.marta lēmumā lietā Nr. SKK-7/2011 norādīts, ka “Būtisks kaitējums ir obligāta Krimināllikuma 318.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, tādēļ apsūdzībā jānorāda, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē.” Man apsūdzībā norādītais būtiskā kaitējuma izklāsts nav konkrēts un pietiekams, lai atzītu, ka manās darbībās ir konstatējams Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzētā nodarījuma sastāvs, un tieši, objektīvās puses pazīme – kaitīgās sekas. Man uzrādītajā apsūdzībā norādīts, ka manis nodarītais būtiskais kaitējums izpaudies šādi:

1) “apdraudētas juridisko un fizisko personu tiesības uz ziņu par tām ar likumu garantēto aizsardzību”;

2) “grauts VID FPP kā valsts iestādes prestižs”;

3) “apdraudēta VID informācijas sistēmu drošība”;

4) “netiek sasniegts VID FPP pamatuzdevums – noziedzīgu nodarījumu atklāšana un novēršana.”

[25] Šādu būtiskā kaitējuma apmēru par pierādītu atzinusi arī pirmās instances tiesa, Šāda būtiska kaitējuma nodarīšana pamatota ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas 13.12.2010. lēmumu Nr.12-34/162 un VID disciplinārlietu komisijas 23.03.2010. atzinumu. Finanšu ministrijas 13.12.2010. lēmumā Nr.12-34/162 norādīts, ka A.Pīlāga rīcība saistīta ar kaitējuma radīšanu VID un to personu interesēm, par kurām informācija tiek uzglabāta VID. Tajā pašā lēmumā par VID nodarīto kaitējumu norādīts, ka A.Pīlāgs, nepildot savus amata pienākumus, ar savu rīcību ir nodarījis būtisku kaitējumu valsts interesēm, jo, būdams ierēdnis, apzināti nepakļāvās likumam.

[26] Minētajā Finanšu ministrijas 13.12.2010. lēmumā Nr.12-34/162 netiek konkretizēts, kādu tieši kaitējumu VID un kādu tieši kaitējumu to personu, par kurām informācija tiek uzglabāta VID, interesēm ir radījusi mana rīcība, kas norādīta apsūdzībā pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas un ko par pierādītu atzinusi pirmās instances tiesa. Turpmāk Finanšu ministrijas lēmumā ietvertais secinājums, ka es esmu nodarījis būtisku kaitējumu valsts interesēm, jo, būdams ierēdnis, apzināti nepakļāvos likumam, nav pietiekams būtiska kaitējuma konstatēšanai. Man inkriminētā nepakļaušanās likumam ir rīcība, nevis rīcības sekas, kas varētu izpausties kā būtisks kaitējums. Personas rīcība var būt cēlonis sekām, kas LR Finanšu ministrijas lēmumā apzīmētas kā būtisks kaitējums valsts interesēm. Finanšu ministrijas lēmumā nav norādīts, kādām konkrēti valsts interesēm esmu nodarījis kaitējumu un kā šis kaitējums objektīvi ir izpaudies.

[27] Valsts ieņēmumu dienesta disciplinārlietu komisijas 23.03.2010. atzinumā norādīts, ka A.Pīlāgs nepamatoti nepildīja savus amata pienākumus, tā ar savu rīcību nodarot būtisku kaitējumu valsts interesēm. Arī VID disciplinārkomisijas atzinumā ietvertais, ka, nepildot amata pienākumus, esmu nodarījis būtisku kaitējumu valsts interesēm, norāda tikai uz man inkriminēto darbību, nevis uz konkrētu kaitējumu konkrētām valsts interesēm.

[28] Šādi Finanšu ministrijas un VID atzinumi par būtiska kaitējuma nodarīšanu valsts interesēm un Finanšu ministrijas lēmums par kaitējuma radīšanu VID un citām personām ir pārāk vispārināti, deklaratīvi un nekonkrēti, kas spriedumā nav pieļaujami. Lielas šaubas par faktiskā kaitējuma nodarīšanu VID interesēm rada arī apstāklis, ka šāda kaitējuma nodarīšanu ir konstatējusi Finanšu ministrija, bet VID disciplinārkomisija savā atzinumā manā rīcībā ir konstatējusi kaitējuma nodarīšanu tikai valsts interesēm, bet nav konstatējusi kaitējuma nodarīšanu savām kā iestādes interesēm. Kā būtisku apstākli ir jānorāda, ka tiesa būtiska kaitējuma pamatošanai ir izmantojusi Finanšu ministrijas minētajā lēmumā norādītos secinājumus, kuri savukārt ir pamatoti ar pirmstiesas kriminālprocesa materiālu daļēju iepazīstināšanu, ko veica valsts apsūdzības uzturētāja prokurore V.Jirgena 2010.gadā, tādējādi minētā atziņa nav pamatota ar tiesā pārbaudītajiem pierādījumiem kopā un atsevišķi.

[29] Par nepietiekamu būtiskā kaitējuma konstatēšanai atzīstams arī apsūdzībā un spriedumā norādītais, ka ar savu rīcību esmu apdraudējis juridisko un fizisko personu tiesības uz ziņu par tām ar likumu garantēto aizsardzību. Šāds būtiskā kaitējuma raksturojums ir pārāk vispārīgs. Spriedumā nav norādīts, kā tieši izpaudies Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, kas ir ar materiālu sastāvu, būtiskais kaitējums juridisko un fizisko personu tiesībām uz ziņu par tām aizsardzību. Nav arī saprotams, kādu kaitējumu fizisko un juridisko personu interesēm var nodarīt ziņu iegūšana no VID NIS par tām juridiskām un fiziskām personām, kuras V.Vinks bija plānojis iesaistīt sava noziedzīgā plāna realizācijā. Šādas fiziskas un juridiskas personas būtu tikai ieinteresētas iegūt ziņas par sevi no VID NIS, lai pārbaudītu nozieguma izdarīšanai nepieciešamo informāciju, un nekādā gadījumā to neuzskatītu par savu tiesību aizskārumu. Savukārt citu trešo personu tiesības un intereses šādā gadījumā nemaz nebūtu iespējams aizskart, jo ziņas par tām VID NIS iegūt nebūtu nepieciešams.

[30] Par nepietiekamu būtiskā kaitējuma konstatēšanai atzīstams arī apsūdzībā un spriedumā norādītais, ka esmu grāvis VID FPP kā valsts iestādes prestižu. Apgalvojums par šāda kaitējuma nodarīšanu ir izdarīts pieņēmuma formā, spriedumā nav norādīts neviens pierādījums, ar kurā būtu apstiprināts, ka darbību rezultātā ir grauts VID prestižs, t.i., ka tieši manu darbību rezultātā ir mazinājusies sabiedrības uzticība VID kopumā vai kādai tās struktūrvienībai. Pirmās instances tiesa spriedumā nav norādījusi arī nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu, kas ir pierādīta cēloniskā sakara pastāvēšana starp man inkriminētām darbībām un deklarēto VID prestiža graušanu. Šādā veidā pirmās instances tiesa pārkāpa Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas prasības, ka spriedumam jābūt pamatotam.

[31] Par nepietiekamu būtiskā kaitējuma konstatēšanai atzīstams arī apsūdzībā un spriedumā norādītais ar manu rīcību apdraudēta VID informācijas sistēmu drošība.  Šāds būtiskā kaitējuma formulējums ir pārāk vispārīgs, jo nav norādīts, kā tieši izpaudies būtisks apdraudējums VID informācijas sistēmu drošībai. Nav arī saprotams, kādā veidā informācijas iegūšana no VID NIS parastajā kārtībā, lai arī tā saskaņā ar apsūdzību nav veikta dienesta pienākumu veikšanai, var vispār apdraudēt visu VID informācijas sistēmas drošību. Atšķirība starp informācijas iegūšanu no VID NIS dienesta vajadzībām un citām vajadzībām ir saskatāma tikai tās personas nolūkā, kas šo informāciju iegūst. Līdz ar to tīri tehniski, loģiski un objektīvi manas spriedumā norādītās darbības, vai tās darbības, kuras veica I.Vite, nekādā veidā nevarēja apdraudēt VID informācijas sistēmu drošību. Bez tam pirmās instances tiesas spriedumā nav norādīts, vai manas darbības ir apdraudējušas visu VID informācijas sistēmu drošību, vai tikai VID NIS, vai arī tikai dažas no VID informācijas sistēmām.

[32] Uzskatu par nepieciešamu apelācijas instances tiesas sēdē atkārtoti nopratināt visus pirmās instances tiesas sēdē nopratinātās personas, lai būtu iespējams realizēt savas tiesības uz aizstāvību, ņemot vērā pirmās instances tiesas spriedumā izdarīto secinājumu norādīto motivāciju, kā arī uzaicināt uz tiesu kā lieciniekus KNAB darbiniekus Andžeju Kļaviņu, Juri Jurašu un Kasparu Dreimani.

[33] Pirmās instances tiesa nepamatoti pilnā apmērā noraidīja tiesas sēdes laikā pieteikto lūgumu par aizstāvības puses iepazīstināšanu ar operatīvās lietas materiāliem. Saskaņā ar ECT atziņām, šāda lūguma noraidīšana nav pretrunā tiesībām uz taisnīgu tiesu, jā tādā veidā gūtais labums, pasargātās sabiedrības vai atsevišķu tās indivīdu intereses ir samērojamas ar apsūdzētās personas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu.

[33.1] Šajā lietā pirmās instances tiesa nepamatoti noraidīja manu lūgumu. Kā var secināt no pirmās instances tiesas spriedumā izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem, vienīgās personas, kas ziņoja KNAB par manām it kā varbūtējām noziedzīgajām darbībām, bija D.Mironovs un V.Vinks. Nekas tiesas spriedumā nenorāda, ka KNAB rīcībā pirms operatīvo eksperimentu uzsākšanas būtu bijusi šāda informācija no citiem avotiem. Pie šādiem apstākļiem pirmās instances tiesai bija visas iespējas nodrošināt manas tiesības uz taisnīgu tiesu, un iepazīstināt mani ar operatīvās lietas materiāliem vismaz tajā daļā, kas skar D.Mironova un V.Vinka sniegtos ziņojumus KNAB par mani, vai ziņojumus kas attiecināmi šajā lietā attiecināmi uz mani.

[33.2] Savas aizstāvības realizācijai un tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai aizstāvības pusei ir nepieciešams noskaidrot, kad D.Mironovs pirmo reizi vērsās KNAB un ar kāda satura ziņojumu, kā arī to, kādu informāciju par 2008.gada 10.septembra tikšanos minētās personas sniedza KNAB amatpersonām. Manā ieskatā šo operatīvās lietas materiālu atklāšana nekādā veidā nevarētu kaitēt nedz sabiedrības, nedz atsevišķu indivīdu interesēm, nedz arī atklāt KNAB operatīvās darbības metodes.

[33.3] Uzskatu, ka pirmās instances tiesai spriedumā bija tieši jānorāda (neatklājot avotu identifikācijas datus), vai operatīvās darbības lietā bija ziņas no citiem avotiem, kas nav D.Mironovs un V.Vinks, par manu iepriekšēju pierādāmu saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

[35] Apelācijas instances tiesā lūdzu atkārtoti pārbaudīt visu liecinieku liecības, izsaucot viņus uz tiesu liecību sniegšanai, kā arī pārbaudīt rakstiskos pierādījumus, ar kuriem pirmās instances tiesa spriedumā pamatojusi būtiska kaitējuma esamību Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā paredzētajā nodarījumā.

[36] Apelācijas instances tiesas laikā lūdzu noteikt man poligrāfa ekspertīzi, lai tādā veidā varētu apstiprināt savu sniegto liecību ticamību. Pirmās instances tiesas sēdes laikā šādu lūgumu nepieteicu, jo neticēju, ka pie faktiskajiem apstākļiem, ka nekad neesmu izdarījis noziedzīgus nodarījumus un esmu uzkūdīts veikt iedomātas darbības, kurām vēlāk grozīts statuss no legāla uz nelegālu, par kurām esmu saukts pie kriminālatbildības, tiesa pieņems mani notiesājošu spriedumu. Pašlaik, kad redzu, kādā kļūdainā veidā pirmās instances tiesa vērtējusi pierādījumus, piemērojot dažādus vērtēšanas kritērijus apsūdzības un aizstāvības pierādījumiem, nesaskatu citu iespēju, kā pārliecināt tiesu par savu liecību ticamību un pareizību. Izmaksas, kas saistītas ar poligrāfa ekspertīzes veikšanu, nepieciešamības gadījumā apņemos segt personīgi.   

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 71.panta 13.punktu, 550.panta pirmo daļu, 552.pantu,  563.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, lūdzu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģiju – apelācijas instances tiesu  :

1. Pieņemt apelācijas sūdzību un izskatīt to apelācijas kārtībā.

2. Atcelt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu daļā, ar kuru esmu atzīts par vainīgu Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā un 329.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu, atzīstot mani par nevainīgu Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā, 320.panta trešajā daļā un 329.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

3. Atcelt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014.gada 21.oktobra spriedumu daļā, ar kuru esmu atzīts par nevainīgu un attaisnots Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ar pamatojumu, ka sagatavošanās mazāk smaga nozieguma izdarīšanai nav krimināli sodāma, un taisīt šajā daļā jaunu attaisnojošu spriedumu, norādot, ka manas darbības nesatur Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

Alvis Pīlāgs

Novērtē šo rakstu:

59
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...