Izskaidrojiet fantastiskās Covid datu nesakritības un pretrunas: iesniegums SPKC un premjeram
Ilze Jurča14.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ka vairākkārt esmu konstatējusi, ka Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - SPKC) publiski sniegtā informāciju par Covid – 19 (turpmāk- C19) plašsaziņas līdzekļos, valsts oficiālajā informatīvajā vietnē www.covid19.gov.lv un starptautiskajā vietnē https://www.worldometers.info/coronavirus/ ir bijusi nepilnīga un nepatiesa (vēl 04.01.2021. covid19.gov.lv dati liecināja, ka izveseļojušās ir tikai 1866 personas, šodien šie dati jau ir laboti un kā izveseļojušās norādītas 33 005 personas), lūdzu sniegt man atbildes uz šādiem jautājumiem.
1) Saskaņā ar datiem, ko šodien Latvija publiskojusi worldometers.info, secināms, ka uz šo brīdi no pandēmijas sākuma valstī kopumā veikti 921 217 testi, konstatēti jauni 1229 ar C19 inficētie, miruši vēl 32 cilvēki. Savukārt saskaņā ar šodien LTV1 Dienas ziņās plkst.18 pausto informāciju veikti 13 946 izmeklējumi, no kuriem pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 8,8% (1229:13 946x100=8,8%).
No šīs informācijas secināms, ka šobrīd valstī ir testēti 49,1% (921 217:1 875 334x100 = 49,1%) iedzīvotāju. No šiem datiem secināms, ka, lai noteiktu jaunu pozitīvo gadījumu īpatsvaru pret testēto personu skaitu, tādējādi nosakot C19 izplatību, būtiski ir saņemt atbildi uz jautājumu, vai datos par veikto testu skaitu ir ietverti tikai pirmreizējie testi (1 tests/1 cilvēks) vai arī šajos datos tiek iekļauts visu, arī atkārtoti/sistemātiski veikto testu skaits, kurus saskaņā ar publiski pieejamo informāciju veic medicīnas un aprūpes centru darbiniekiem, medicīnas un aprūpes centru pacientiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, policistiem, un citām personu grupām, kuru regulāru/sistemātisku testēšanu veic?
2) Vai veikto testu uzskaitē ietilpst visi testēšanas veidi, tai skaitā, siekalu testi?
3) Kā tiek aprēķināts jaunu ar C19 inficēto personu skaits? Vai šis skaits tiek noteikts kā unikāls lielums, personai veicot pirmreizējo testu un šī testa rezultātā pirmreizēji konstatējot inficēšanos, vai arī šajos datos tiek iekļauti dati, piemēram, par personām, kuras atrodas stacionārā vai aprūpes centrā, un kuras tur tiek testētas regulāri un ir C19 pozitīvas? Vai šajos datos tiek iekļauti testu rezultāti personām, kuras, piemēram, atgriežas darbā medicīnas vai aprūpes iestādēs pēc izslimota C19, bet kurām vēl kādu laiku tests uzrāda pozitīvu C19 klātbūtni organismā (publiski pausts, ka pozitīvs C19 tests pēc izslimošanas varot būt līdz 2 vai vairāk mēnešiem)?
4) Kā tiek aprēķināts 14 dienu kumulatīvais rādītājs? No publiski pieejamās informācijas secināms, ka šis kumulatīvais rādītājs tiek izmantots, lai vērtētu C19 izplatību un attiecīgi plānotu rīcības politiku C19 novēršanai. Gadījumā, ja kumulatīvā rādītāja aprēķināšanai tiek izmantoti dati par kopējo veikto testu skaitu, tajā ietverot arī datus par vairākkārtēji veiktajiem testiem un vairākkārtēji konstatētajiem C19 pozitīvajiem testiem vienam cilvēkam, vai šādu kumulatīvo rādītāju var uzskatīt par patiesu un objektīvu? Paskaidrošu, ka uzskatu, ka objektīvu kumulatīvo rādītāju varētu iegūt tikai par pamatu ņemot pirmreizējos testēšanas datus, tas ir, persona tiek testēta pirmreizēji un pirmreizēji viņai tiek konstatēts C19 pozitīvs tests, neieskaitot šajos datos vairākkārtīgi veiktos testus 1 personai.
5) Saskaņā ar Jūsu datiem pēc stāvokļa uz 04.01.2021. no 2020. gada sākuma līdz oktobrim 38 personas ir mirušas no C19, taču no publiskotās informācijas www.covid19.gov.lv un www.leta.lv izriet, ka līdz 26.10.20.-01.11.20. ir mirušas 74 personas. Nesakritība - 36 personas. Savukārt jau datos 02.11.20. - 08.11.20 norādīts, ka mirušas ir 99 personas, lai gan saskaņā ar Jūsu pašu publiski datiem šai laikā mirušas tikai 25 personas (02.11 -3 personas, 03.11.-2, 04.11-6, 05.11.-3, 06.11.-7, 07.11.- 1, 08.11.-3, kopā 25 personas).
Tātad, ja pēc stāvokļa uz 31.oktobri bija mirušas 38 personas, pieskaitot 25 personas, kas mirušas no 02.11.- 08.11, pieskaitot 01.11. mirušās 3 personas, sanāk, ka mirušas 38+3+25=66 personas, nevis 99. Neskaidrs mirušo pieaugums par 33 personām. Arī 04.01.2021., kad veicu šo datu apkopojumu, pārskaitot Jūsu publiskotos datus plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, ieguvu datus, ka novembrī mirušas 135 personas.
Šis skaits neatbilst Jūsu norādītajam kopējam mirušo skaitam vietnē www.covid19.gov.lv - tur līdz 23.11.-29.11 esot miruši 197, bet līdz 30.11.-06.12. esot miruši 262. Kāpēc dati nesakrīt? Nesakritība pēc stāvokļa 04.01.2012. ir vairāk kā par 60 mirušajiem 1 mēneša ietvarā.
Šodien, 06.01.2021., pārskatot Jūsu publiskotos datus, secināju, ka tabulā „MOR10. Iedzīvotāju nāves cēloņi sadalījumā pa mēnešiem” atkal ir norādīti pilnīgi atšķirīgi dati par mirušajiem novembrī – 105 personas. Tātad nesakritība jau sasniedz 90 personas. Kuri no šiem datiem atbilst patiesībai?
6) Publiski izskanējusi informācija, ka 1 testa apstrāde valstij izmaksā aptuveni 50 eiro. Cik valstij šobrīd izmaksā 1 testa veikšana un testa rezultātu apstrāde? Cik valsts no pandēmijas sākuma ir samaksājusi par Covid-19 testu veikšanu un datu apstrādi kopsummā?
Apzinoties, ka testēšanas pakalpojumi acīmredzami tiek iepirkti decentralizēti un SPKC rīcībā varētu nebūt visaptveroša informācija par testēšanas izmaksām, lūdzu norādīt institūcijas, kas šos iepirkumus veikušas, lai es varētu detalizētu informāciju pieprasīt šīm institūcijām.
Uz šo iesniegumu pagaidām no SPKC direktores Ivetas Gavares ir saņemts šāds "izskaidrojums":
Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) ir saņēmis Jūsu iesniegumu ar lūgumu sniegt skaidrojumu un savas kompetences ietvaros uz Jūsu jautājumiem sniedz šādas atbildes.
Centrs katru dienu sniedz datus par Covid-19 izplatību, tajā skaitā arī par mirušo personu skaitu, publicējot to Centra mājaslapā un Centra uzturētajos sociālo tīklu kontos, Atvērto datu portālā, kā arī ikdienas statistiku ziņo arī Eiropas Slimību kontroles centram. Savukārt Covid-19 informatīvo mājaslapu www.covid19.gov.lv uztur un veido Valsts kanceleja. Šajā mājaslapā visi dati infografikās atspoguļoti nedēļu griezumā, proti, norādītais mirušo personu skaits ir atspoguļots kumulatīvi no gada sākuma nevis konkrētajā nedēļā. Worldometer nav oficiālās statistikas mājaslapa, taču, izskatot mājaslapu, secinām, ka datu avots ir Centra publiskotā informācija Twitter platformā, līdz ar to sakrīt ar Centra ziņoto operatīvo informāciju.
Nolūkā kliedēt Jūsu bažas un novērst pārpratuma iespēju, informējam, ka nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas detalizēti aprakstīti Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijas (SSK-10) II sējumā „Instrukciju rokasgrāmata” un Covid-19 gadījumā tā nav atšķirīga. PVO ir izveidojusi īpašus kodus Covid-19 gadījumu kodēšanai – U07.1 (Covid-19, vīruss identificēts) un U07.2 (Covid-19, vīruss nav identificēts) un tos iespējams izmantot arī nāves cēloņu kodēšanai, aizpildot Nāves cēloņu medicīniskās apliecības. Centrs informē sabiedrību saskaņā ar operatīvo informāciju par visiem tiem nāves gadījumiem, kuros mirušajiem laboratoriski vai klīniski ir diagnosticēts Covid-19, taču statistiskā informācija par mirušo skaitu Covid-19 gadījumā nedaudz atšķirsies no operatīvās informācijas, jo tajā tiks uzskaitīti tikai tie gadījumi, kuros Covid-19 tiks apstiprināts par nāves pamatcēloni.
Reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas nosūta Slimību profilakses un kontroles centram „Medicīniskās apliecības par nāves cēloni” un „Medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos”, kurām pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā nodrošinot interpretācijas atšķirību novēršanu, vienotu nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu un nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību. Gadījumi, kad Covid-19 būs bijis nāves iestāšanos veicinošais faktors vai arī cits nozīmīgs stāvoklis, ja nāve iestājusies nesaistīti ar Covid-19 tiks atspoguļoti atsevišķi. Mirstības datu analīzei iesakām izmantot Veselības statistikas datu bāzi: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/?tablelist=true , kurā informācija atsevišķās tabulās (MOR10, MOR15, MOR18) tiek atjaunota reizi mēnesī.
Līdz decembrim dati par pacientiem, kuri izārstējušies no Covid-19 infekcijas, balstījās uz ģimenes ārstu sniegtajiem gala paziņojumiem, un tie tika iekļauti statistikā. Ievērojami pieaugot jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaitam, ļoti pieaugusi ģimenes ārstu noslodze, tāpēc paziņojumi par noslēgtu Covid-19 infekcijas gadījumu bieži kavējās. Vērtējot statistikas datus, varēja redzēt, ka Centrs nav saņēmis pietiekoši daudz ziņojumu par tiem pacientiem, kuri izārstējušies no Covid-19. Tādēļ tika mainīta kārtība, kādā uzskaita izveseļojušos cilvēkus no Covid-19. Sākot no 7. decembra Centrs katru dienu ziņo par to cilvēku skaitu, kuriem kopš pozitīvā Covid-19 testa saņemšanas dienas pagājušas 14 dienas, nevis par tiem pacientiem, kuru izveseļošanos apstiprina ģimenes ārstu ziņojumi.
Uz 12.01.2021. Latvijā kopumā bija veikti 981 910 testi uz SARS-CoV-2. Šajā skaitā tiek iekļauti visi veiktie testi, neatkarīgi no tā, vai tests ir veikts personai pirmo reizi, vai atkārtoti.
Veikto testu skaitā tiek iekļauti gan polimerāzes ķēdes reakcijas testi ar uztriepi, gan siekalu testi.
Jauno apstiprināto Covid-19 gadījumu skaitā tiek iekļautas tikai unikālās personas, kurām diagnosticēts Covid-19. Šajā skaitā netiek iekļautas personas, kurām atkārtotos testos ir pozitīvs rezultāts.
14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs raksturo jauno saslimšanas gadījumu skaitu pēdējās 14 dienās noteiktā teritorijā izteiktu uz šīs teritorijas iedzīvotāju skaitu un pareizinātu ar 100 000. Šī rādītāja aprēķināšanā netiek iekļauta informācija par veikto testu skaitu.
Informāciju par testu izmaksām aicinām jautāt Nacionālajam veselības dienestam. Nacionālais veselības dienests administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, slēdz līgumus un norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem.
Red. piez. Izlasot šos „izskaidrojumus”, ir grūti noticēt, ar kādu viltus informāciju mēs mēnešiem esam baroti. Attiecināt visu veikto testu skaitu pret pozitīvajiem testiem un pasniegt to kā saslimstības izplatības rādītāju - tā ir vienkārši krāpšana. Nav vispār nekādas garantijas, ka tie ir jauni gadījumi, kā SPKC norāda, jo maz ticams, ka kāda no laboratorijām vispār ir spējīga apstrādāt tādu datu daudzumu un atfiltrēt tiešām jaunos, unikālos gadījumus. Piemēram, no 4. janvārim līdz 10.janvārim esot veikti 75 846 testi, no tiem jauni inficētie esot konstatēti 7071. Taču, visticamākais, šajos inficēto datos tiek iekļauti jau iepriekš testētie un kā inficēti konstatētie.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
