Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izpildot Ministru prezidentes 2014.gada 5.decembra rezolūcijā Nr.45/SAN- 2098 doto uzdevumu, Satiksmes ministrija ir iepazinusies ar Saeimas deputātu 2014.gada 4.decembra jautājumu Nr.l2/J12 par AS „Air Baltic Corporation" (turpmāk ari airBaltic) un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" (turpmāk arī Lidosta) un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 121.panta pirmās daļas 1.punktu sniedzam atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar strīdu starp AS "Air Baltic Corporation" un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" par ko ir ierosināta civillieta Nr.C33342514.

Deputātu vēstulē norādīts, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" ir lūgusi rakstveidā Satiksmes ministriju kā abu uzņēmumu kapitāla daļu turētāju, sniegt atbalstu un iesaistīties radušās situācijas pozitīva risinājuma panākšanā ārpustiesas ceļā, taču satiksmes ministrs negaidīti gandrīz pilnā apmērā ir nomainījis VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdi un publiskajā telpā paziņojis, ka ministrija nespēj „izdarīt nekādas aktivitātes" ne uz lidostu, ne ari uz valsts īpašumā esošo nacionālo aviokompāniju airBaltic, citāts: "Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir norādījusi, ka abu valsts uzņēmumu saimnieciskie jautājumi ir risināmi sarunu ceļā. Tā kā šobrīd abu sabiedrību jautājums par savstarpējiem saimnieciskajiem darījumiem atrodas tiesu instancēs, tad Satiksmes ministrija kā akcionārs nekādas aktivitātes uz abiem uzņēmumiem izdarīt nevar."

1. Kā Jūs vērtējat šādu Satiksmes ministrijas pozīciju, vai tā ir atbalstāma un vai šāda ministra bezdarbība nevar novest pie nozīmīga valsts aktīvu vērtību samazinājuma un izdevumiem valsts budžetam, ja šī situācija netiks savlaicīgi atrisināta?

Likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" nosaka valsts kapitāla daļu turētāja tiesības, atbildību un kompetenci. Saskaņā ar minēto normatīvo aktu, kā arī Komerclikumu kapitālsabiedrības valdes kompetencē ietilpst saimnieciskās darbības organizēšana, kā ari no tās izrietošo civiltiesisko strīdu risināšana. Nav uzskatāms, ka atbildīgā ministra rīcība būtu klasificējama kā bezdarbība, ņemot vērā, ka ministrs vairākkārt ir uzdevis rast risinājumu Jūsu vēstulē minētajai situācijai. Kapitālsabiedrību civiltiesiskie strīdi un no tiem finansējami no pašu kapitālsabiedrību līdzekļiem un nav tieši attiecināmi uz valsts budžetu. Tieša Satiksmes ministrijas ietekme/spiediens attiecībā uz situāciju un/vai tās risinājumu nav pieļaujama un var tikt traktēta kā valsts atbalsts kādai no kapitālsabiedrībām, kas ir klaji pretējs Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam.

2.   Kā Jūs vērtējat šīs AS „Air Baltic Corporation" parādsaistības pret VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga""?

AS „Air Baltic Corporation" 2010. gada 20. jūlijā iesniedza prasības pieteikumu Rīgas apgaBalticsa, kurā apgalvots, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli un tādējādi nodarījis zaudējumus aviokompānijai. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana esot izpaudusies kā diskriminējoši augstu cenu noteikšana AS „Air Baltic Corporation", salīdzinot ar trešo personu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" AS „Air Baltic Corporation" prasībā norādītajiem apstākļiem nepiekrita.

Izvērtējot lietderības apsvērumus attiecībā uz tiesvedību starp divām kapitālsabiedribām, kurās Satiksmes ministrija ir kapitāla daļu turētāja, sākot ar 2011.gadu tika uzsāktas sarunas par iespējamo risinājumu AS „Air Baltic Corporation" saistību dzēšanai pret VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"". Puses vairākkārt pēc abpusēja lūguma atlika tiesvedību, ņemot vērā, ka starp Pusēm norit mierizlīguma sarunas. Jānorāda, ka Pušu sarunu rezultātā Pusēm neizdevās rasta abpusēji pieņemamu risinājumu, kā rezultātā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" 2014.gada 7.maijā iesniedza prasību par parāda un likumisko/līgumisko procentu piedziņu Rīgas rajona tiesā. Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 12.jūnija lēmumu lietas izskatīšana nodota Ventspils tiesai. Lietas izskatīšana pēc būtības ir uzsākta.

3.   Vai Jūs uzskatāt, ka esošā situācija starp abiem valsts uzņēmumiem ir kā normāla saimnieciskā darbība? Kāpēc?

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu, katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Satiksmes ministrijai nav pamata un tiesību liegt kapitālsabiedrībās, kurās tā ir valsts kapitāla daļu turētāja, izmantot normatīvajos aktos paredzētās tiesības aizstāvēt to aizskartās intereses.

4.   Kā AS ,Air Baltic Corporation" parādsaistības ietekmēs VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" darbības drošuma spēju, finanšu stāvokli un attīstības stratēģijā nospraustos mērķus un uzdevumu izpildi?

Neskatoties uz to, ka lidsabiedrība "airBaltic" pilnā apmērā neveic maksājumus par Lidostas sniegtajiem pakalpojumiem, regulāri prognozējot un kontrolējot naudas plūsmu, šobrīd ir nodrošināta Lidostas finanšu stabilitāte. Gadījumā, ja arī turpmāk airBaltic turpinās nenorēķināties ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" par saņemtajiem pakalpojumiem, tas negatīvi ietekmēs VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" naudas plūsmu un maksātspēju.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" tiesības un pienākumus attiecībā uz drošību nosaka šādi normatīvie akti.

Eiropas Savienības tiesību akti (regulas, lēmumi u.c.):

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11.marta Regula (EK) Nr.300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu Nr.2320/2002.

•     Eiropas Komisijas Regula Nr.272/2009 ar ko papildina vispārējos civilas aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.3 00/2008 pielikumā.

•     Eiropas Komisijas 2010.gada4.marta Regula (EK) Nr.185/2010, ar ko nosaka silei izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā.

•     Eiropas Komisijas 2010.gada 26 janvāra Regula Nr.72/2010, ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā.

•     Eiropas Komisijas 2010.gada 13. aprīļa Lēmums C(2010) 774, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir 18. panta a) punktā Regulā (EK) Nr.300/2008 minētā informācija.

Latvijas Republikas normatīvie akti:

•     Likums "Par aviāciju".

•     Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.397 "Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu".

•     Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.463 „Noteikumi par pasažieru, bagāžas un kravas drošības pārbaudes iesaistīto personu sertificēšanu un šo personu sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā iesaistīto personu sertificēšanu".

•     Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.415 „Noteikumi par civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu".

•     Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumi Nr.496 „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība".

•     Ministru kabineta 2010.gada 20. jūlija rīkojums Nr.410 "Rīcības plāns civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma gadījumā" (Pretterorisma plāns "Lidmašīna").

•     Ministru kabineta 2013.gada 30. jūlija noteikumi Nr.460 „Iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas kārtība un lidostas caurlaides izsniegšanas un anulēšanas kārtība".

•     Ministru kabineta 2014.gada 25. marta instrukcija Nr.2 „Kārtība, kādā Latvijas Republikas valsts amatpersonas un ārvalstu oficiālo delegāciju pārstāvjus atbrīvo no lidostas drošības pārbaudēm".

Neskatoties uz esošo tiesvedību ar AS ,Air Baltic Corporation", normatīvo aktu prasības tiek izpildītas un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" veic uzlikto funkciju/pienākumu izpildi labā kvalitātē. Saskaņā ar likumu „Par aviāciju", valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks ir stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai vajadzīgs lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti.

5. Ja parādsaistības vairāk kā 23 milj.euro apmērā neietekmē lidostas darbības drošumu un rīcībspēju, tad lūdzam Jūs paskaidrot, kā tiek veidots lidostas pakalpojumu tarifs, saskaņā ar kādu metodiku tas tiek noteikts, un kāda ir paredzēta tā piemērošanas kārtība?

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" šobrīd spēkā esošās Ministru kabineta noteiktās maksas par valsts akciju sabiedrības „Starptautiskā lidosta „Raga"" lidlaukā sniegto pakalpojumiem stājās spēkā 2009.gada 1.novembrī, atceļot iepriekš spēkā esošos tarifus, kuriem tika piemērotas apjoma atlaides, kuras par konkurenci kropļojošām 2006.gada 22.novembn atzina Konkurences Padome, uzliekot Lidostai tiesisko pienākumu pārtraukt atlaižu piemērošanu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" tarifu izstrādei piesaistīja konsultantu SIA ,rEmst&Young Baltic".

Lidostas tarifus un pakalpojuma maksas regulē sekojoši normatīvie akti:

-     Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi Nr.210 „Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu".

-     Ministru kabineta 2011.gada 23 .augusta noteikumi Nr.661 „Noteikumi par lidostai uzliekamām sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistībām".

-     Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi Nr.823 „Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu",

6.   Vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" visām lidsabiedrībām ir piemērojusi vienlīdzīgus pakalpojumu nosacījumus? Ja nav - tad lūdzu uzskaitīt atšķirības piemērotajos nosacījumos, un paskaidrot tās.

2004.gada 23 .jūlijā staip VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" un Ryanair tika noslēgts līgums, ar kuru Ryanair ir piešķirti atvieglojumi salīdzinoši ar citām aviokompānijām. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" uzskata, ka ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" - Ryanair līgumu Ryanair tiek sniegts nelikumīgs valsts atbalsts, tāpēc Lidostas-Ryanair līgums ir atceļams no tā noslēgšanas brīža. Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā ietvertais valsts atbalsta jēdziens ietver jebkādu valsts vai ar valsts līdzekļiem jebkādā formā sniegtu atbalstu. Lai arī visbiežāk valsts atbalsts tiek sniegts tieši, piešķirot subsīdijas vai samazinot nodokļu slogu, valsts atbalsts var izpausties arī darījumos, kur viena no pusēm ir valsts iestāde, kura piedāvā dalījumu uz tādiem noteikumiem, kas tirgus apstākļos parasti netiek piedāvāti (sk., piemēram, Quiglev, С., European State Aid Law And Policy. Second Edition. Oxford: Hart Publishing, 2009, p. 3). Piešķirtais valsts atbalsts, ņemot vērā to, ka Ryanair veic pasažieru pārvadājumus un konkurē ar citiem aviopārvadātājiem visā Eiropas Savienības teritorijā, neapšaubāmi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm (sk., piemēram, EST 1974. gada 2. jūlija spriedumu lietā C-173/73 [Itālija pret Komisiju], Krājums, 710. lpp.. kurā EST secinājusi, ka gadījumos, kad vienas dalībvalsts uzņēmumi konkurē ar citu dalībvalstu uzņēmumiem, ražošanas cenu izmaksu modifikācija ar valsts atbalsta starpniecību neizbēgami ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm). Ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm konstatējusi arī Konkurences padome. Ņemot vērā norādītos apsvērumus VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" 2014.gada 10.janvārī vērsās Eiropas Komisijā ar sūdzību, kurā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" lūdz Eiropas Komisiju pārbaudīt, vai Ryanair Ltd saskaņā ar 2004. gada 23. jūlija līgumu Nr.GH-04/10 nesaņem nelikumīgu valsts atbalstu, kas būtu atgūstams no Ryanair Ltd. Eiropas Komisija šobrid izvērtē VAS „Starptautiskā lidosta .Rīga"" iesniegto informāciju. Lēmuma pieņemšanas datums nav zināms.

7.   Lūdzu paskaidrot, vai Lidosta piemēro visiem vienlīdzīgu pieeju pakalpojumu pārtraukšanas nosacījumiem? Kas notiks situācijā, ja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" pārtrauks sniegt pakalpojumus AS „Air Baltic Corporation"? Pie kādiem nosacījumiem tas ir paredzēts?

VAS Starptautiskā lidosta „Rīga"" visām aviokompānijām piemēro vienlīdzīgus līgumu pārtraukšanas nosacījumus, izņemot Ryanair Ltd - kā minēts atbildē uz 6.jautāiumu. Informējam, ka no 2011.gada VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" nav virszemes pakalpojumu sniedzējs AS ,Air Baltic Corporation".

8.   Ka Jūs vērtējat Satiksmes ministrijas darbību - gandrīz pilnā mērā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdes nomaiņu un turpmāko pasīvo ministra reakciju uz samilstošo situāciju, neveicot nekādas aktivitātes attiecībā uz abiem valsts uzņēmumiem?

2014.gada 11.novembrī pēc pušu vienošanās tika izbeigtas tiesiskās attiecības ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdes priekšsēdētāju un valdes locekļiem, saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 76.panta pirmās daļas 3. un 8.punktu, 94.panta otro, trešo un ceturto daļu, 96.panta otro daļu, Komerclikuma 305.panta trešo daļu un, lai nodrošinātu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" pārvaldes institūcijas - valdes lemtspēju un rīcībspēju, t.sk. pieņemtu lēmumus saistībā ar lidojumu drošību, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības nepārtrauktu darbību, neradītu finanšu riskus, piemēram, laikus neveikto maksājumu vai nesniegtās informācijas dēļ. bija nepieciešams pieņemt lēmumus par VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa iecelšanu.

9.   Kādu iespaidu šo valsts uzņēmumu strīds var radīt valsts budžetam?

Šobrīd Satiksmes ministrijas rīcībā nav informācijas, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" un AS „Air Baltic Corporation" savstarpējais strīds var radīt vai radīs ietekmi uz valsts budžetu.

10. Lūdzu sniegt Jūsu novērtējumu, kādu iespaidu šī situācija atstās uz šo valsts uzņēmumu rīcībspēju, reputāciju un aktīvu vērtību?

Pamatojoties uz likuma ,JPar aviāciju" 23,1 panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets 2011.gada 5 jūlijā ir izdevis noteikumus Nr.535, ar kuriem noteikts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukam, kā ari lidlauka teritorijas (ari turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežas un lidlauka teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana. Saskaņā ar likumu „Par aviāciju", valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks ir stratēģiski svarīgs, civilās aviācijas infrastruktūras attīstībai un sabiedrības interešu nodrošināšanai vajadzīgs lidlauks, kurā tiek nodrošināti nepieciešamie augstas kvalitātes un drošības standarti. Ar" Ministru kabineta 2013,gada 2.jūlija rīkojumu Nr.297 (prot.Nr.36,51.§) un saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta pirmās daļas 11 .punktu un 17.panta pirmo un otro daļu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" lidlauka teritorijai ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumu Nr.535 „Noteikumi par valsts akciju sabiedrības „Starptautiskā lidosta „Rīga"" lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu" 1. un 2. pielikumos noteiktajās robežās. Civiltiesisks strīds nevar prevalēt pār normatīvajos aktos noteikto Lidostas statusu un ir risināms tiesā, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. Nav noslēpums, ka AS Air Baltic Corporation" tiek meklēts investors. Esošā situācija rada negatīvu ietekmi uz kompānijas vērtību. Vai, Jūsuprāt, šāda satiksmes ministra rīcība, ļaujot samilzt šai situācijai, nevar novest pie līdzīgas situācijas, kā ar AS Citadele banka pārdošanu, kad valsts bija spiesta pārdot tai piederošās akcijas par reālajai uzņēmuma vērtībai neatbilstošu cenu?

AS ,Air Baltic Corporation" ir veikusi uzņēmuma restrukturizāciju un šobrīd strādā ar tīro peļņu, kas ir būtisks faktors investora piesaistē.

12.2014. gada 19.novembrī Krājbankas bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska minēja, ka bankai vēl ir palicis noteikts daudzums kredītu, kuri bija sarežģīti vai kuri bija saistīti ar iepriekšējām bankas amatpersonām, īpašniekiem. Ir 465 šādi aizdevumi ar kopējo prasījumu vairāku desmitu miljonu euro apmērā, kurus turpina apsaimniekot, to vidū ir arī aviosabiedrības airBaltic kredīts. Kā šīs kredītsaistības ietekmēs nacionālās lidsabiedrības attīstību un parādsaistību dzēšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga?

Lai arī AS „Air Baltic Corporation" panāktais risinājums ar „Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administratoru KPMG Baltics ir būtisks solis uz priekšu AS „Air Baltic Corporation" pagātnes jautājumu risināšanā, tomēr minētais jautājums nav skatāms kontekstā ar darījumiem ar VAS „Starptautiskā lidosta ,,Rīga"" .

* iekšlietu ministrs - satiksmes ministra vietā

Novērtē šo rakstu:

5
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...