Ja jūs, mediķi, saslimsiet - neviens par jums nerūpēsies, neviens par jūsu ārstēšanu nemaksās, neviens jūs neaizstāvēs
Roberts Fūrmanis*21.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
20. marta Saeimas sēdē deputātiem bija iespēja ar balsojumu labot savu kļūdu, šā gada budžetu pieņemot. 46. priekšlikums 2. lasījumā steidzamības kārtā pieņemtajā likumā „Par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” paredzēja algu palielinājumu medicīnas darbiniekiem, kas šobrīd cīnās ar briesmīgo SARS 2 vīrusu un ārstē Covid – 19 pacientus. „Par” šo priekšlikumu nobalsoja 36 deputāti, bet „pret” un „atturējās” – kopā 38. No opozīcijas aizbēgusī bijusī veselības ministre Anda Čakša ar savu balsi varēja izšķirt par labu valsts atbalstam veselības aprūpes darbiniekiem.
Balsojumam ir vēl divas konsekvences: pirmā – pozīcija čakli aplaudēja mediķiem par viņu darbu, bet tūlīt pēc tam mediķus nodeva („uzmeta”), otrā – „Attīstībai PAR” deputāti balsoja pēc sirdsapziņas, nevis pēc finanšu ministra Jāņa Reira diktāta. Finanšu ministrs sola miljardu vai divus, bet tos izdalīs bankām, kredītiem, lielajiem uzņēmumiem, bet ne vienkāršiem cilvēkiem, kas stājas pretī vīrusam.
Visneaizsargātākais cīņā pret vīrusu ir ārsts. Katru reizi, kad es kā anesteziologs noliecos pār pacienta galvu, lai viņu intubētu - tautā to sauc par elpināmās trubiņas ielikšanu, es atceros, ka manas acis atrodas
Tas, ka mums smagi Covid - 19 pacienti būs jāārstē, nav aksioma, bet realitāte. Es ļoti labi apzinos, ka man nāksies saskarties ar smagu elpceļu slimnieku, kuru nāksies intubēt, lai nodrošinātu viņam pietiekami daudz skābekļa, jo Covid - 19 ir bīstams tieši ar smagu elpceļu patoloģiju - pacientam trūkst skābekļa, un vienīgā iespēja viņu glābt ir elpināt mākslīgi. Es šeit nerunāšu par ARDS - akūtu respiratoru distresa sindromu, kas parasti ir galvenais nāves iemesls no Covid 19, kur anesteziologs, reanimatologs tiešām atrodas cīņā viens pret vienu ar nāvi.
Medicīnas darbinieki ir neaizsargāti cīņā pret Covid - 19. Es nerunāšu par nepietiekamo aizsarglīdzekļu klāstu un apgādu. Es runāšu par realitāti - 3.8% no visiem saslimušajiem uz zemeslodes ir medicīnas darbinieki. No ārstiem apdraudētākie ir acu ārsti, ausu kakla deguna ārsti, zobārsti un anesteziologi. Ārsts katru dienu riskē saslimt, bet vēl vairāk viņš riskē aiznest slimību mājās saviem tuviniekiem, vecākiem. Droši vien man kā ārstam satraukums par paša slimību ir daudz mazāks nekā satraukums aiznest šo slimību saviem tuviniekiem.
Un tādēļ man ir nepatīkama, aizvainojoša un nesaprotama Saeimas pozīcijas un valdības nostāja - vāvuļot par karantīnu, izvairīties no atbildības par profilaksi un ārstēšanu. Visu atbildību, visu darbu uzgrūst mediķiem, bet pašiem gozēties preses konferencēs, notraukt asariņu, bet tad gari un plaši vervelēt, kā viņi par savu lielo algu stundiņu ir gudri runājuši valdības vai kaut kādā superārkārtas sēdē.
Tādas ir manas pārdomas pēc Saeimas balsojumu - nemaksāt mediķiem par risku, strādājot ar Covid - 19 pacientiem. Kolēģi, Jums tika dots signāls no Saeimas un valdības - nevienam jūsu rūpes neinteresē. Ja jūs saslimsiet - neviens par jums nerūpēsies, neviens par jūsu ārstēšanu nemaksās, neviens jūs neaizstāvēs.
* Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, anesteziologs, reanimatologs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
