Ja jūs gadījumā neesat pamanījuši, velojosla Čaka ielā ir eksperiments ar pozitīvu startu
Politiskā partija Progresīvie17.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī velojoslu eksperiments Rīgā, Aleksandra Čaka ielā oficiāli sākas 1.decembrī, de facto tās jau ir iezīmētas un cilvēki aktīvi izmanto šo iespēju. Iela, kura sen jau tikusi "norakstīta", pamazām atgūst cilvēcīgākus vaibstus. Progresīvo deputāti, kas Rīgas domē strādā Attīstībai Par!/Progresīvo frakcijā, atbalsta velojoslu izveidi, savu nostāju pamatojot ar reāliem ieguvumiem Rīgas infrastruktūrā un aprēķiniem, kā arī iedvesmojoties no citu metropoļu piemēriem, kāpēc velojoslas ir patiešām svarīgs pilsētas attīstības instruments.
Pilsētas centra iedzīvotāju labklājība tiek pakārtota auto. Tā nedrīkstētu būt: arī centrs ir apkaime, kurā dzīvo dažāda vecuma cilvēki, tā ir arī pilsētas seja, ko redz iebraucēji. Šobrīd centrs ir caurbrauktuve, kurā nav patīkami un droši uzturēties. Tas atspoguļojas arī datos - arvien vairāk cilvēku pamet Rīgas centru, to atstājot putekļiem un aizmirstībai. Tāpat arī CSN dati norāda uz to, ka nekur Rīgā nav tik daudz ceļu drošības problēmu kā Rīgas vēsturiskajā centrā. Primāri jādomā par to cilvēku labklājību, kas dzīvo un strādā šajā apkaimē, lai parādītos interese atkal uzturēties centrā.
Kāpēc nedrīkst palikt tā, kā bijis līdz šim
Čaka ielu nedrīkst atstāt "pa vecam" - tā tika secināts CSDD veiktajā ielas auditā. Čaka ielas brauktuves ir pārāk platas, lai auto brauktu vienā rindā, un pārāk šauras, lai brauktu divās rindās vienā virzienā. Līdzšinējā kārtība, kurā auto virzījās četrās rindās, nav droša un neatbilst ceļu satiksmes drošības normām. Var jau, protams, ignorēt satiksmes drošību, taču dati par avārijām Latvijā un Rīgā īsti neļauj šīs problēmas ignorēt: Rīgā 2019.gadā bija 10042 ceļu satiksmes negadījumi, 1634 negadījumi ar cietušajiem, un 14 cilvēki gāja bojā. Problēma ar agresīvu braukšanu pastāv visā Latvijā, un ja mums ir iespēja samazināt iespējamību, ka varētu notikt negadījumi agresīvas braukšanas un ātruma pārkāpšanas dēļ, tas ir jāizmanto.
Tāpat arī jāuzsver, ka Rīgā braukt ar velo nav droši, bet cilvēki to dara jebkurā gadījumā, tāpēc ir laiks ņemt vērā, ka arvien vairāk cilvēku izvēlēsies pārvietoties ar velosipēdu, un tam ir jāparedz vieta. Ir svarīgi mērķtiecīgi virzīties uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kas Rīgā īpaši satiksmes jomā pēdējos gados ir noticis ļoti lēni. Balstoties gan uz Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, gan Rīgas velo koncepciju, viennozīmīgi var teikt, ka Čaka ielā agrāk vai vēlāk tiktu izveidota velo infrastruktūra - mums tiek dota iespēja tam notikt ātrāk, nekā vēlāk.
Velo infrastruktūras attīstība Čaka ielā - ieguvums Rīgai kopumā
Nereti izskan arguments, ka kāpēc tad Čaka ielā vajag velojoslas, ja turpat blakus ir K. Barona iela, kurā jau ir šāda tāda velo infrastruktūra. Taču velojoslas nav tikai par velosipēdistiem, tas ir arī instruments, kā atdzīvināt pilsētvidi un parūpēties par gājējiem, lai atbrīvotu ietves no cilvēkiem, kas izmanto dažādus mikromobilitātes pārvietošanās līdzekļus, kā elektroskūterus, velo un citus.
Velojoslām ir jābūt normālai un pašsaprotamai ielas sastāvdaļai, jo tikai tā var nodrošināt, ka dzīve pilsētā attīstās vienmērīgi un ka kāda konkrēta iela netiek nolemta iznīcībai, auto satiksmes dēļ upurējot mazos un lielos uzņēmumus, cilvēkus, kuri tur dzīvo un kuriem pieder īpašumi, un citus. Ir arī jāsaprot, ka sastrēgumi Čaka ielā vai jebkurā citā ielā nerodas no velojoslām. Tos veido liels automašīnu skaits, nepareizs luksoforu regulējums, aizliegti vai atļauti pagriezieni, kā arī citi faktori.
Tieši tāpēc ar Satiksmes un transporta lietu komitejas rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurā strādā eksperti no Satiksmes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, kā arī no "Rīgas satiksmes" un Rīgas domes, lai analizētu situāciju Marijas un Čaka ielā, piedāvājot risinājumu sastrēgumu mazināšanai. Eksperti izskata vairākas idejas, kuras var uzlabot situāciju Čaka ielā. Piemēram, tiks vērtēta iespēja atjaunot kreiso pagriezienu uz Pērnavas ielu no Zemitāna dzelzceļa pārvada, tiks vērtēts arī kreisais pagrieziens no Marijas ielas uz Elizabetes ielu.
Eksperiments ar tālejošu mērķi
Velojosla Čaka un Marijas ielā ir eksperiments. Tā mērķis ir saprast, vai šajā ielā, skatoties no vides viedokļa, mēs ielas telpā dodam vietu transportam, kas nepiesārņo gaisu, turklāt ir arī cits svarīgs aspekts - tas sniedz sabiedrībai pievienoto vērtību - gan fiziskajās aktivitātēs, ko veic cilvēki pārvietojoties ar velosipēdu, gan mazinot ceļu satiksmes negadījumus (ja tiek veidota droša infrastruktūra). Lielisks piemērs ir Ziemeļvalstu metropole Kopenhāgena ar tās velo infrastruktūru, kur tiek racionāli izsvērts lielākais labums visai sabiedrībai. Kad tiek izvērtētas velo infrastruktūras izmaksas, tās tiek salīdzinātas ar tādu ceļu būves projektu, kur vieta ir tikai auto, papildus aprēķinot arī izmaksas sabiedrībai par CSN, piesārņojuma ietekmi uz veselību un atmosfērā izdalītā oglekļa izmaksas. Šādi aprēķini liecina, ka
Lai rastu pārliecību, ka Čaka ielā ir jābūt velojoslai, regulāri tiks vākti dati - katru nedēļu tiks uzskaitīta satiksmes intensitāte, sastrēgumu skaits un vieta, sabiedriskā transporta kavējumi u.c. Šis ir patiešām svarīgi, jo Rīgā kritiski trūkst datu par to, cik daudz ir velobraucēju, kāda ir satiksmes intensitāte, kas ir nepieciešams, lai pilsētu padarītu drošāku visiem. Laikā, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, arvien vairāk pilsētu ierīko pagaidu velojoslas. Arī Rīgai ir jāizmanto veidi, kā izveidot tādu satiksmi Rīgā, kas ir droša gan no satiksmes viedokļa, gan sabiedrības veselības aspekta, tāpēc atbalsts velo braukšanai šajā laikā ir tikai loģisks. Šobrīd paredzēts, ka eksperiments norisināsies līdz 2021.gada pavasarim, un pēc tam, izvērtējot rezultātus un pilsētas stratēģiskos attīstības plānus, tiks pieņemts lēmums par to, kāda būs Čaka ielas nākotne.
Skaidrs, lai velo infrastruktūra iekļautos kopējā sistēmā, ir jāizvērtē visi šīs satiksmes sistēmas posmi. Tieši tādēļ jau tuvākajā laikā abos virzienos tiks ierīkota velojosla uz Zemitāna dzelzceļa pārvada. Šī josla tiks savienota ar velojoslu Čaka ielā un caur Ērgļu ielu arī ar K.Baronu ielu. Tātad pa vienu joslu bez pārtraukumiem būs iespēja ar velosipēdu aizbraukt no Gustava Zemgala gatves līdz pat Dzirnavu ielai, bet tālāk, nogriežoties pa Elizabetes ielu, arī līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai. Velo infrastruktūrai attīstoties, šādi savienojumi būs arvien ērtāki, un velosipēds kļūs arvien pievilcīgāks kā saprātīga alternatīva auto transportam.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
