Ja ticēt oficiālajiem datiem, Jānis Dāvis mājas cenai „atlaidis” 93%
PIETIEK18.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt oficiālajiem datiem, bijušais azartspēļu uzņēmējs Jānis Dāvis (attēlā) veicis vienu no neizdevīgākajiem darījumiem visā krīzes laiku vēsturē, savai pārdodamajai savrupmājai „atlaižot” aptuveni 93 procentus no tās sākotnēji pieprasītās cenas.
2008. gadā parādījās ziņas, ka uzņēmuma Admirāļu klubs saimnieks Dāvis ar kompānijas Balsts palīdzību mēģinot pārdot savu savrupmāju Rīgā, Māras alejā 1 – tieši pie Māras dīķa.
Tika ziņots, ka ekskluzīvais īpašums sastāv no 943 kvadrātmetriem zemes, uz kuriem slejas 692 kvadrātmetrus plaša divstāvu māja un 141 kvadrātmetru liela saimniecības ēka.
Ēka bija visnotaļ pamatīga – tajā bija 11 istabas, solārija zāle, sauna, vīna pagrabs, kā arī plaša atpūtas zona ar baseinu un biljarda zāli. Īpašums bija aprīkots arī ar videonovērošanas sistēmu un vietu apsardzei.
Par šo iespaidīgo īpašumu tika prasīti veseli pieci miljoni eiro, taču, kā tagad rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, vismaz oficiāli miljonārs samierinājies ar summu, kas ir tikai aptuveni septiņi procenti no viņa prasītās summas.
Zemesgrāmata rāda, ka jau pagājušā gada janvārī Dāvis īpašumu par nieka 232 357 latiem pārdevis vienam no Norvik bankas lielajiem akcionāriem un vadītājiem, 1963. gadā dzimušajam Jurijam Šapurovam.
Taču par to, ka šajā darījumā uzņēmējs, kas nekad arī publiski nav uzdevies par godīguma etalonu, nav nedaudz apkrāpis valsti, liek domāt fakts, ka īpašums pārdots divos darījumos, katrā pārdodot pa pusei no tā domājamām daļām.
Šāda shēma jau daudzus gadus tiek izmantota, lai, slēdzot darījumus par acīmredzami fiktīvām cenām, izvairītos no iespējas, ka pašvaldība izmanto savas pirmpirkuma tiesības un iegādājas īpašumu par oficiāli uzrādīto niecīgo summu.
Neviena no darījumā iesaistītajām pusēm nekādus komentārus par to nesniedz.
Foto no bnn.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
