Ja tikšu nogalināts pēc atgriešanās Latvijā, uzskatu, ka pie tā līdzatbildīga būs tiesnese

2013.gada 20.decembrī man, ar manas Austrijas advokātes Elizabetes Rehas starpniecību, ir ticis paziņots, ka 2013.gada 17.decembrī Rīgas apgabaltiesas tiesnese T.Broda atkārtoti tika nolēmusi grozīt man piemēroto drošības līdzekli uz apcietinājumu. Minēto lēmumu uzskatu par nepamatotu un pretlikumīgu un pārsūdzu to pilnā apmērā.

1. Mans veselības stāvoklis ir smags, atrodos stacionārā. Izbraucot uz Austriju 2012.gada augustā atpūtas nolūkā (saņemot attiecīgo tiesas atļauju), man ir noticis veselības stāvokļa saasinājums. 29.08.2012. gadā man tika veikta akūta operācija. Vēršu uzmanību, ka 2007.gada 21 .maijā tika uzspridzināta mana automašīna, es guvu vairākus ievainojumus, kas ar tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu tika atzīti par smagiem. Neskatoties uz ilgstošu ārstēšanos, sprādziena sekas ir jūtamas arī tagad.

2. 2011.gada 31.janvārī manas aizturēšanas laikā kriminālprocesā Nr. 16870000111 ietvaros, kas atgādināja šovu un tika veikta ar specvienību palīdzību, kā tas parasti tiek veikts attiecībā pret teroristiem vai bruņotiem noziedzniekiem, pret mani tika nepamatoti pielietots fizisks spēks no spec. vienību puses un KNAB darbinieku, un tanī skaitā Andžeja Kļaviņa, puses. Neskatoties uz to, ka jutos ļoti slikti (un arī pretrunā ar jau iepriekš noteiktajiem veselības traucējumiem), Rīgas Centrālcietuma ārsta izsniegtā izziņā bija norādīts, ka esmu "praktiski vesels". Par notikumiem aizturēšanas laikā neesmu teicis nevienam, izņemot savu advokātu, kuru lūdzu nesūdzēties un nerakstīt par šo notikumu, jo gan es, gan mana ģimene bija apdraudēta un šis apdraudējums vatēja tikai pieaugt. Būdams atbrīvots pret drošības naudu, nekavējoties veicu objektīvus izmeklējumus (tomogrāfiju, magnētisko rezonansi utt.), kas apstiprināja man nodarītus miesas bojājumus un nopietnas veselības problēmas, kuras tie izraisīja.

3. 29.08.2012 Austrijā veiktā operācija, kas bija saistīta ar augstākminētajiem notikumiem un traumām, kas tika iegūti 2007. un 2011 .gadā, bija akūta un diezgan smaga. Pēcoperācijas periodā man bija no jauna jāmācās staigāt, es atrados slimnīcā. Visu laiku, kamēr atrodos ārstniecības iestādēs, uz mani tiek izdarīts psiholoģisks spiediens, kas saistīts ar nepārtrauktu manis un manas ģimenes vajāšanu no KNAB darbinieku puses un dzīvības apdraudējumu no noziedznieku puses.

4.   Jau būdams slimnīcā, 2012. gada novembrī es uzzināju par to, ka KNAB veica kratīšanu manas sievas Ināras Vilkastes mājā, izņēma materiālus, kas ir saistīti ar manu aizstāvību citā kriminālprocesā, konfidenciālus pierakstus, dokumentus un materiālus, ko es un mana sieva esam ilgstoši krājuši, lai pārtrauktu mūsu ģimenes vajāšanu no atsevišķu spec. dienestu darbinieku puses un atmaskotu tajā iesaistītos korumpētos KNAB un SAB darbiniekus. Tāpat kratīšanas laikā tika izņemtas manas sievas Ināras Vilkastes personīgas mantas, dokumenti, kas saistīti ar viņas uzņēmējdarbību, kā arī ziņas par maniem ārstiem Rīgā un dokumenti saistībā ar manu ārstēšanos. Vēlāk uz ārstiem tika Izdarīts spiediens, izsaucot viņus uz dažādām iestādēm paskaidrojumu sniegšanai.

5.   Tajā pašā laikā es uzzināju, ka KNAB ir uzsācis kārtējo safabricēto procesu pret mani un ka mani advokāti ir atstādināti no manas aizstāvības jaunajā procesā, izdarot uz viņiem spiedienu un pieprasot sniegt liecības pret mani.

6.   Jaungada naktī no 2012. un 2013.gadu, lasot apsveikumu īsziņas, kas ir pienākušas uz manas sievas Ināras Vilkastes telefonu (šo telefonu lieto viņa, bet tas ir reģistrēts uz mūsu meitas vārdā - numuru kā savu kontakttālruni Ināra Vilkaste bija oficiāli devusi KNAB izmeklētājam R.Kuzmam), izlasīju īsziņu, kas bija pienākusi 2012.gada 8.novembri un saturēja konkrētus draudus tagad ievietot vairāk sprāgstvielas, nekā tas bija izdarīts 2007.gadā - gan man, gan manai sieva. Šos draudus uztvēru nopietni, jo šajā īsziņā bija norādīts konkrēts krimināllietas materiālos fiksētais sprāgstvielas daudzums. Ari pirms tam interneta vidē tika vairākkārtīgi izteikti konkrēti draudi, kuru saturu var apkopot šādi: "Ja nevar nogalināt, vajag iesēdināt".

7.   Šie notikumi ļoti nopietni pasliktināja manu veselības stāvokli, ņemot vērā arī tās traumas, kas man tika nodarīti aizturēšanas laikā.

8.   Tajā pašā laikā norisinājās aktīva tiesvedība kriminālprocesā Nr. 16870000111, kur tiesnese T.Broda ar apskaužamu regularitāti ir nozīmējusi tiesas sēdes (24 tiesas sēdes noritēja bez manas klātbūtnes!), pilnībā ignorējot medicīniskās dokumentus, kas ir iesniegti lietā un kuros ir norādīts ilgstošs ārstēšanas laiks.

9.   Jāatzīmē, ka no paša iztiesāšanas sākuma tiesnese T.Broda demonstrēja savu neobjektīvu attieksmi pret mani, un neskatoties uz to, ka viņas rīcība ar augstākā līmeņa tiesu lēmumiem tika vairākkārtīgi atzīta par pretlikumīgu, turpināja vadīt šo procesu, ignorējot viņai pieteiktos pamatotus noraidījumus.

10. Būtiski ir tas, ka tiesai visu laku tika iesniegtas patiesas, ārstu sastādītas un parakstītas izziņas par manu veselības stāvokli un neiespējamību ierasties uz tiesas sēdēm - šīs ziņas tika konstanti ciniski apšaubītas no valsts apsūdzības uzturētāja prokurora A.Miglāna un tiesas puses. Prokurors 9 reizes izvirzīja tiesā jautājumu par manis apcietināšanu, izvirzot visdažādākos pamatojumus. Šī absurdā rīcība aizgāja tik tālu, ka maniem advokātiem bija pieprasīts nodrošināt, lai Austrijā izsniegtas izziņas būtu noformētas atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem. Veicot konstantu informācijas apmaiņu ar KNAB, prokurors A.Miglāns mēģināja ar kriminālprocesa Nr. 16870000111 iegūt visdažādāko informāciju par mani, un pat izteica neapmierinātību, ka es nepiestādu pietiekamu informāciju, lai "analītiķi ar to varētu pastrādāt". Ņemot vērā, ka gan es, gan mana ģimene jau gadiem ilgi esam pakļauti vajāšanai no atsevišķu KNAB darbinieku puses, kuras gaitā tiek n jebkāda informācija par mani un manu ģimeni, lai uz tā pamata safabricētu jaunu kriminālprocesu, man nebija pienākuma piestādīt tiesa jebkādu informāciju, izņemot to, kas bija nepieciešama pēc likuma - attaisnojoši dokumenti tam, kāpēc nevaru ierasties uz tiesas sēdēm. Šie dokumenti tika piestādīti vienmēr, taču spiediens uz mani turpinājās, un tas noteikti ļoti lielā mērā negatīvi atspoguļojās uz manas veselības stāvokli.

11. Neskatoties uz pilnīgi pamatotiem, skaidriem un noformētiem saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem, attaisnojošiem dokumentiem, tiesnese T.Broda 2013.gada 19.martā pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu uz apcietinājumu. Pēc dažām dienam es saņēmu informāciju, ka šo lēmumu plāno izmantot, lai mani nolaupītu no Austrijas slimnīcas un fiziski izrēķinātos. Tajā pašā laikā kļuva skaidrs, ka informācija par manis atrašanos vietu konkrētā slimnīcā ir nopludināta presei. Tas viss izraisīja strauju esošo veselības problēmu saasinājumu. Es atstāju slimnīcu, taču biju ārstu uzraudzībā un turpināju ārstēšanas kursu.

12. Vēršu uzmanību, ka uz to laiku tiesas rīcībā jau bija 2013.gada 2.martā izsniegtais trīs ārstu parakstīts dokuments par to, ka minimālais paredzamais ārstēšanas ilgums ir seši mēneši - līdz ar ko visas nepieciešamas attaisnojošās ziņas par neierašanas iemesliem uz tiesu ir iesniegtas.

13. 2013.gada 11.jūnijā es atkal tiku stacionēts un joprojām atrodos stacionārā, kur ārsti pat norāda par neiespējamību mani pratināt Austrijas teritorija. Neskatoties uz to, esmu iesniedzis tiesai lūgumu par lietas iztiesāšanu video konferences režīma. Tiesnese T,Broda pirms gada bija apsvērusi šādu iespēju, bet tehnisku iemestu dēļ tas nebija iespējams no tās slimnīcas telpām, kur es atrados tajā laikā. Neskatoties uz to, ka šobrīd tas ir iespējams, vairāk nedz tiesu, nedz prokuroru šāda iespēja neieinteresēja. Nav skaidrs, kādēļ tiesa uzskata par nevēlamu, lai šajā kriminālprocesā izskanējušo informāciju uzzina sabiedrība. Acīmredzami, tiesas un prokurora uzdevums ir nevis izskatīt šo kriminālprocesu, bet tikai un vienīgi panākt manu apcietināšanu.

Mana aizstāvība, ņemot vērā pastāvīgi tiesas un prokurora izteiktās šaubas par manu slimību kā tādu un man izsniegto medicīnisko dokumentu autentiskumu, ir lūgusi tiesai ar tiesiskas palīdzības lūgumu izprasīt pilnīgas un vispusīgas ziņas par manu veselības stāvokli, ko ārsti nevar sniegt pat maniem aizstāvjiem - bet tikai tiesai. Tiesa to nav izdarījusi, jo acīmredzami tas tiesu neinteresēja - tāpēc, ka, saņemot tiesiskās palīdzības lūgumu rezultātus, nebūtu vairs iespējams apšaubīt to, ka nepiedalos tiesas sēdēs attaisnojošo iemeslu dēļ. Prokurora Miglāna izteiktais pretarguments tiesas sēdē, kāpēc viņi iebilst lietas izskatīšanai video konferences režīmā, bija tāds, ka ir apšaubāms mans adekvātums, ņemot vērā manu veselības stāvokli - taču tas netraucēja prokuroram Miglānam tajā pašā tiesas sēdē ciniski pieprasīt piemērot man apcietinājumu.

15. Visbeidzot, kā man ir zināms, pats prokurors ir iesniedzis tiesai tiesiskās palīdzības rezultātus, kur KNAB pieprasīja Austrijas prokuratūru ļoti rūpīgi pārbaudīt katru ārsta dokumentu, kas tika iesniegts tiesai kriminālprocesā Nr. 16870000111. Atbilde, ko saņēma KNAB no Austrijas prokuratūras, bija viennozīmīga, es citēju:

"Visi iesniegumā minētie ārsti ir tiesīgi praktizēt patstāvīgi un tiem ir arī tiesības uzstādīt diagnozes. Tālāk tika pārbaudīti visi no Rīgas atsūtīti slimības vēstures izraksti, tos tiešām ir izsnieguši minētie ārsti un te nav konstatētas nekādas nesakritības, tādēļ tās nerada aizdomas par to, ka ārsti varētu dot nepareizus slēdzienus pacienta labā."

16. Tādejādi, tagad bez mazākām šaubām ir nodibināts, ka es saku patiesību, piestādu patiesas ziņas par savu veselības stāvokli un tieši ārsti norāda, ka es nedrīkstu piedalīties tiesas sēdēs. Mana ārstēšanās nevar būt traktēta kā „pretdarbība kriminālprocesuālā mērķa sasniegšanai".

17. Tiesnese T.Broda izmanto katra iespēju, lai piemērotu man apcietinājumu, pat neapšaubot to, ka esmu šobrīd slims un atrados stacionārā. Lietā nav neviena pierādījuma tam, ka es būtu izvairījies no tiesas vai nebūtu pildījis savus procesuālos pienākumus. Pret mani tiek izmantots tas, ka esmu slims - gan dēļ iepriekšēja slepkavības mēģinājuma, pildot savus dienesta pienākumus, gan dēļ tagadējās nepārtrauktās vajāšanas un dzīvības apdraudējuma. Uzskatu, ka tiesneses T.Brodas lēmums nav nedz juridiski, nedz faktiski pamatots un tas nav saistīts ar jebkādām pamatotām aizdomām par kriminālprocesuālo pienākumu nepildīšanu. Uzskatu, ka mana dzīvība arī tagad ir apdraudēta un gadījumā, ja esmu nogalināts pēc atgriešanās Latvijā, uzskatu, ka pie tā līdzatbildīga būs tiesnese T.Broda.

Ņemot vērā visu augstāk minēto lūdzu atcelt Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 17.decembra lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu man."

Novērtē šo rakstu: