Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts ievēlētie priekšstāvji tiešām ir tautas kalpi, kuri domā par cilvēku, nevis šauru interešu grupu interesēm. Mēs neesam nākuši politikā, lai ieņemtu vienu vai otru amatu, bet gan lai ieviestu pamanāmas pārmaiņas, kuras izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Visā valdības veidošanas procesā mūsu rīcība ir bijusi konsekventa un prognozējama – mēs esam aizstāvējuši tos partnerus, kuri kopā ar Jauniem konservatīvajiem ir gatavi mūsu valstī ieviest godīgas, drosmīgas un gudras pārmaiņas. Mēs ticam, ka Latvijas vēlētāji ir devuši mandātu pārmaiņu valdībai, turklāt pārmaiņu valdībai ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura.
Jau sākotnēji, Jauno konservatīvo biedru sapulcē mēs esam stingri definējuši, ka gadījumos, ja tas būs matemātiski iespējams, mēs atbalstīsim jaunās koalīcijas izveidi bez partiju Saskaņas un Zaļo zemnieku savienības piedalīšanās un pie šiem principiem mēs esam stingri turējušies.
Jaunie konservatīvie uzskata, ka Saskaņa ir pretvalstisks spēks, kura darbība bieži vien notiek nevis Latvijas valsts un tās iedzīvotāju, bet gan citu valstu interesēs, savukārt Zaļo zemnieku savienība ir politiskā partija, kas visspilgtāk raksturo līdzšinējo, duļķaino un nesaprotamo politikas vidi, kas kategoriski nav pieņemama mūsu partijas biedriem un arī vēlētājiem.
Zaļo un zemnieku savienību visspilgtāk raksturo nepildītie budžeta solījumi medicīnas darbiniekiem, pēkšņi “aizmirstie” policisti un ugunsdzēsēji. ZZS valdīšanas laikā Latvija ir ieguvusi reputāciju kā netīrās naudas atmazgāšanas lielvalsts un Saeimas deputātus tauta uztver kā degvielas zagļus un kompensāciju izkrāpējus. ZZS politiku raksturo muļļāšanās un skandāli simtiem miljonu vērtos iepirkumos Satiksmes ministrijā, kā arī neizpildīti solījumi lauksaimniecības un vides aizsardzības jomā. Šādai politikai ir jāsaka skaidrs nē un esmu pārliecināts, ka mūsu pozīciju atbalstīs gan KPV.LV deputāti, gan KPV.LV vēlētāji, gan arī KPV.LV izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems.
Jaunie konservatīvie pauž skaidru apņemšanos jau nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai no četrām partijām – Jaunā konservatīvā partija, Kam Pieder Valsts?, Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība izveidotu spēcīgu, profesionālu un kompetentu valdību, kura jau nākamnedēļ sāktu ieviest solījumus dzīvē. Šai valdībai būtu garantēts Saeimas vairākuma atbalsts ar vairāk nekā 50 balsīm.
Kā labas gribas žestu, mēs apliecinām, ka Jaunie konservatīvie šajā valdības modelī nepretendēs uz papildus ministru amatiem un atbalstītu Zaļo zemnieku savienībai iepriekš piedāvāto amatu pārdalīšanu citiem topošās koalīcijas partneriem. Esam gatavi nekavējoties atsaukties uz tālākām sarunām šādā četru partiju formātā!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
