Iesaki rakstu: 
Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā, būdami pie pilna prāta, izveidoja valdību, kurā otrs svarīgākais postenis valdībā uzticēts Jānim Reirim, kurš bija okupācijas režīma centīgs komjaunatnes nomenklatūras darbonis, karjerists - nevis savervēts, bet brīvprātīgs.
Okupācijas laikā čeka bija pakļauta partijas nomenklatūrai, tā nebija autonoma noziedzīga organizācija, - čeka kalpoja kompartijas un komjaunatnes nomenklatūras pavēlēm. Proti - tādiem reiriem un citiem koloborantiem un viņu Maskavas priekšniekiem.
Politikā šis ekskomjaunietis Jānis Reirs nekad nav sevi apliecinājis kā talantīgs vai intelektuāli jaudīgs, sekmīgs politiķis. Liecinieki apgalvo, ka viņš ļoti vāji saprot angļu valoda, kas mūsdienu finanšu pasaulē ir absolūti nepieciešama visaugstākajā līmenī.
Un šādu cilvēku Kariņš un „Vienotība” ielika tik atbildīgajā finanšu ministru amatā, un pārējā koalīcija ar savām rokām balsojot atbalstīja šo ļoti... īpatnējo izvēli. Tā nudien nedara cilvēki, kuri patiešām ciena savu valsti un atbildīgi domā par valsts stabilitāti un drošību. Tā - nedara!
Un katrs, kurš ir balsojis par šo ministru, ir līdzatbildīgs. Vislielākā atbildība Kariņam un „Vienotībai”. Tas nav emocionāls niknums, bet gan ļoti strikta un stingra pārliecība - ja Kariņš un „Vienotība” uztic valstij tik svarīgas nozares šādām personām, tad viņiem nedrīkst uzticēties ne kā partijai, ne kā cilvēkiem.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
