Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Tagad, kad jau divus gadus ikdienā norēķināmies ar eiro, laiks atskatīties, kā mums ir sekmējies ar ārvalstu investīciju piesaisti.

Atpaliekam no Jūrmalas, Liepājas un Ventspils

Salīdzinot vairākas Latvijas pašvaldības laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam, var secināt, ka Jelgava šajā laikā piesaistījusi ārvalstu investīcijas aptuveni 53,5 miljonu eiro apmērā, krietni atpaliekot no Jūrmalas (ārvalstu ieguldījumi – 57,2 miljoni), Liepājas (ārvalstu ieguldījumi 90,3 miljoni)[1], nemaz nerunājot, piemēram, par Ventspili (ārvalstu ieguldījumi 192,7 miljoni). Rādītāji liecina, ka Jelgavas domes vadība ārvalstu investīciju piesaiste jomā nav bijusi gana aktīva un šajā jomā pašvaldībai ir vēl daudz, kur augt.

Kā Jelgavai uzlabot situāciju ārvalstu investīciju piesaistes jomā? Būtiski ir skaidri apzināties aspektus, kas ir svarīgi investīciju piesaistes veicināšanai, un aktīvi strādāt pie šo jomu uzlabošanas, piemēram, infrastruktūras, cilvēkkapitāla (pašvaldībā pieejamais darbaspēks), pārvaldības efektivitātes pašvaldībā, dzīves vides kvalitātes, teritorijas plānošanas un zemes izmantošanas pašvaldībā, kā arī ekonomiskās attīstības līmeņa paaugstināšanas.

Pašvaldībai jābūt motivētai

Investorus interesē vide - ja Jelgavā tā būs labāka nekā Rīgā, investīcijas nāks uz Jelgavu. Pilsētas priekšrocība ir arī atrašanās vieta, jo atrodamies salīdzinoši netālu no galvaspilsētas, turklāt Latvijas centrā. Jautājums ir par to, vai Jelgavas domes vadībai ir plāns, ko investoriem piedāvāt? Pašvaldības vadībai jābūt motivētai piesaistīt investīcijas un uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt panākt citas pašvaldības.

Jā, valsts nodokļu politika pašreiz nedod pietiekamu stimulu pašvaldībām attīstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās, kas nerada jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus, taču jāapzinās, ka neviens no malas uzņēmējdarbības vidi Jelgavā neuzlabos – to varam tikai mēs paši. Politiķi, kas domā tikai īstermiņā, iespējams, uzskata, ka budžets veidojas no deklarēto iedzīvotāju kopskaita, nevis piesaistot biznesu un radot jaunas darbavietas, tāpēc koncentrējas tikai uz guļamrajonu attīstību, taču jāspēj domāt tālākā nākotnē. Attīstīta uzņēmējdarbības vide un jaunas darbavietas padarīs Jelgavu par pievilcīgu dzīves vietu jauniem, izglītotiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventiem, kuri pēc studiju beigšanas varētu izvēlēties palikt Jelgavā, veidojot šeit ne tikai karjeru, bet arī ģimeni.

Patiesais bezdarba līmenis

Jaunu darbavietu radīšana pilsētā joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. 2016. gadā bezdarba rādītājs bija 4,4%, taču šeit jāņem vērā, ka no 21 000 strādājošo 12 000 joprojām katru dienu mēro ceļu uz darbu Rīgā, turklāt šie 4,4% atspoguļo tikai reģistrēto bezdarba līmeni. Piemēram, saskaņā ar reģistrētā bezdarba datiem 2016. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4%, taču pēc Eiropas ekonomikas monitoringa datiem (kas iekļauj arī nereģistrēto bezdarbu) – 9,5%, un tas ļauj secināt, ka bezdarba līmenis Jelgavā 2016. gadā bijis vismaz 5,5%.

Pēc pirmā gada, ko cilvēks pavada bezdarbnieka statusā, vairāk nav ne pabalstu, ne ticības sistēmai, kā arī no iedzīvotājiem nereti dzirdēts, ka ierēdņi ar savu attieksmi veicina turpmāku nepārreģistrēšanos, kas rezultātā noved pie tā, ka tiek sabojāta statistika un nav iespējams apjaust patieso bezdarba līmeni.

Infrastruktūra ir investoriem pievilcīgas vides pamats

Domājot ilgtermiņā, vairākkārt esam uzsvēruši, cik būtiski ir atjaunot Jelgavas lidlauku, sakārtot inženiertehnisko infrastruktūru un pievedceļus, kā arī nodrošināt teritoriju atjaunošanu un sakārtošanu, piemēram, Prohorova ielā, Garozas ielā, Rubeņu ceļā, Uzvaras ielā un pielāgot tās uzņēmējdarbības attīstībai.

Šobrīd prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei ir metālapstrāde un mašīnbūve, transports un loģistika, informācijas tehnoloģijas, dzīvības zinātnes, veselības aprūpe, kokrūpniecība, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecība. Jelgavai ir visas iespējas būt aktīvai, īstenot pārdomātu investīciju piesaistes politiku (un ar “pārdomātu” jāsaprot arī ilgtermiņa aktivitātes), lai nākotnē panāktu daudz labāku līmeni – nedaudz vairāk par 50 miljoniem 4 gadu laikā ir par maz. Jelgavai ir potenciāls sasniegt daudz vairāk, taču pašvaldības vadībai ir jāsāk apzināties, ka nepieciešami arī tādi projekti, kas sniedz nevis mazu un tūlītēju rezultātu, bet gan ilgtermiņā nodrošinās pilsētas attīstības iespējas.

Domājot par vidējās algas paaugstināšanu

Vēl viens rādītājs, kas liek aizdomāties par domes vadības darba kvalitāti, ir vidējā alga – šajā ziņā Jelgava krietni vien atpaliek no Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils. Uzskatāmības labad varu minēt, ka vidējā alga Jelgavā ir 768 eiro, kas mūs atstāj aiz Jūrmalas (780 eiro), Valmieras (827 eiro), Liepājas (855 eiro), Ventspils (917 eiro)[2], protams, nemaz nerunājot par Rīgu. 

Labas algas veido tieši nodarbinātie ražošanā, kuras attīstība Jelgavā iespējama investīciju piesaistes rezultātā. Uzskatu, ka ārvalstu investīciju piesaiste, kas pagaidām zināmā mērā ir viens no pašvaldības vadības vājajiem punktiem, sniegtu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību un veicinātu arī vidējās algas pieaugumu. Palielinoties konkurencei, uzņēmēji būtu ieinteresēti noturēt darbiniekus, turklāt jauni uzņēmumi nodrošina ne tikai darbavietas, bet arī nodokļus pilsētas budžetam, ko izlietot pilsētas sakārtošanai, attīstībai un labklājības nodrošināšanai.

*  Jelgavas pilsētas domes deputāts


[1] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta

[2] http://www.lsm.lv/lv/tautas-panorama/novads/jelgavas-pilseta/videja-alga

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...