Jau 2014. gadā KNAB norādījis VID: nav pieļaujamas VID darbinieka Bunkus darbības ar brāļa administrētām maksātnespējām
PIETIEK07.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau 2014. gada rudenī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), saņemot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lūgumu pēc skaidrojuma, norādījis VID, ka nav pieļaujamas VID darbinieka Kaspara Bunkus darbības saistībā ar viņa brāļa, Pietiek jau vairākkārt pieminētā Mārtiņa Bunkus (attēlā) administrētiem maksātnespējas procesiem. Pietiek šodien publicē šo KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstīto vēstuli:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) 2014.gada 11.augustā saņēma Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli, vai VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (turpmāk – NPPP) Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, pildot amata pienākumus, saskaņā ar amata aprakstu, veicot darbības maksātnespējas procesos, kuros par maksātnespējas procesa administratoru tika noteikts viņa radinieks (brālis) Mārtiņs Bunkus, atrodas interešu konflikta situācijā.
Birojs saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu kontrolē likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu.
Likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
Atbilstoši Valsts civildienesta likuma 17.pantā noteiktajam ierēdņu komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Likums.
Ņemot vērā, ka K.Bunkus ir iekļauts VID valsts amatpersonu sarakstā kā vadītājs atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 17.punktam (vispārējā valsts civildienesta ierēdnis), viņam ir saistoši Likumā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 5.punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Likuma 1.panta 6.punktā ir noteikts, ka radinieks šī Likuma izpratnē ir tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais.
Saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Ņemot vērā, ka VID vēstulē ir izteikts lūgums sniegt viedokli par iespējamo valsts amatpersonas K.Bunkus interešu konfliktu, vēršam uzmanību, ka interešu konfliktu rada valsts amatpersonas amata pilnvaru realizēšana jautājumos, kas skar vai varētu skart šīs valsts amatpersonas, tās radinieku, vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Senāts ir atzinis, ka Likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija. Proti, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. Senāts arī norādījis, ka valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība. Līdz ar to valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā (sk. Senāta 2006.gada 21.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-394/2006 8.1., 8.2.punktu, 2009.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-68/2009 10.punktu).
Valsts amatpersona, veicot darbības, kas skar viņas, viņas radinieku vai darījumu partneru intereses, nevar būt objektīva, jo vienmēr atradīsies personisko vai mantisko interešu ietekmē. Jebkuras darbības, ko valsts amatpersona, pildot amata pienākumus, veic attiecībā uz sevi, saviem radiniekiem vai darījuma partneriem, rada aizdomas par valsts amatpersonas darbību personisko un mantisko un interešu ietekmē, grauj sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, līdz ar to, valsts pārvaldes darbībai kopumā.
Savukārt, lai izvērtētu, vai VID NPPP Maksātnespējas procesa daļas vadītājs K.Bunkus, pildot amata pienākumus, varētu atrasties interešu konflikta situācijā, ir nepieciešams izvērtēt, vai K.Bunkus ir jārealizē amata pilnvaras, jautājumos, kas skar vai varētu skart viņa radinieka (brāļa) maksātnespējas administratora M.Bunkus personiskās vai mantiskās intereses.
Ņemot vērā VID vēstulē norādītos un šīs vēstules pielikumā pievienotajā VID NPPP Maksātnespējas procesa daļas vadītāja amata aprakstā noteiktos amata pienākumus – dot uzdevumus un norādījumus daļas ierēdņiem un darbiniekiem, izstrādāt pārstāvības nodrošināšanas kreditoru sapulcēs (komiteju sēdēs) stratēģiju, organizēt sūdzību sagatavošanu par administratoru lēmumiem VID kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, kā arī cita kreditora prasījuma atzīšanu, organizēt administratoru ziņojumos ietverto ziņu pārbaudi, kā arī izstrādāt VID sniedzamo iebildumu un priekšlikumu stratēģiju, organizēt sūdzību sagatavošanu par administratoru rīcību, kā arī kreditoru sapulces un valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” lēmumiem, Biroja ieskatā VID NPPP Maksātnespējas procesa daļas vadītājam K.Bunkus ar amata pienākumiem saistītu darbību veikšana attiecībā uz maksātnespējas procesiem, kuros par maksātnespējas uzņēmumu administratoru tika noteikts viņa radinieks (brālis) M.Bunkus nav pieļaujama, jo VID NPPP Maksātnespējas procesa daļas vadītājam K.Bunkus, veicot amata pienākumus un realizējot amata pilnvaras, ir jāveic tādas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas varētu skart viņa radinieka (brāļa) maksātnespējas administratora M.Bunkus personiskās un mantiskās intereses, līdz ar to varētu tikt apšaubīta K.Bunkus kā VID NPPP Maksātnespējas procesa daļas vadītāja darbības objektivitāte, neitralitāte un tiesiskums.
Valsts amatpersonai, tostarp K.Bunkus, savā darbībā ir jānodrošina sabiedrības intereses, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku (šajā gadījumā brāļa M.Bunkus) personiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, jāveicina valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
Vēršam uzmanību, ka pati valsts amatpersona ir atbildīga, lai, pildot valsts amatpersonas pienākumus katrā individuālā gadījumā un situācijā, tā nenonāktu interešu konflikta situācijā, un tai saskaņā ar Likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto nekavējoties rakstveidā jāsniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.
Turklāt saskaņā ar Likuma 22.panta otrajā daļā noteikto, valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.
Priekšnieks J.Streļčenoks."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
