Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada beigās sakaru operators Tele2 kopā ar uzņēmuma advokātu Agri Bitānu publiski un skaļi pauda sašutumu par SIA Telekomunikāciju šķīrējtiesa, kas saistībā ar mobilo sakaru uzņēmuma neatmaksātu 45 000 latu parādu bija pieprasījusi Tele2 maksātnespējas atzīšanu, un, izmantojot dažādas sviras tiesībsargāšanas iestādes, "cietušajiem" pat izdevās panākt kriminālprocesa sākšanu pret Telekomunikāciju šķīrējtiesas amatpersonām. Tagad, trīs gadus vēlāk, Tele2 klusē par to, ka jau divās instancēs tiesa atzinusi "krāpniecisko" prasību par pamatotu un piespriedusi Tele2 samaksāt Telekomunikāciju šķīrējtiesaivairāk nekā 57 tūkstošus eiro. Pietiek šodien publicē pilnu Zemgales apgabaltiesas spriedumu šajā savulaik skaļajā lietā, kurš detalizēti atklāj starptautisko koncernu darbības metodes Latvijā:

Spriedums Latvijas Republikas vārdā - Aizkrauklē 2015.gada 5.novembrī

Zemgales apgabaltiesa - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I. Skudra, tiesneses S.Maršāne un LBelicka ar tiesas sēdes sekretāri E.Spodri,

piedaloties atbildētājas, apelācijas sūdzības iesniedzējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tele2" pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Raimondam Grozam un prasītājas SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" pilnvarotajam pārstāvim zvērināta advokāta palīgam Aleksandram Berjozkinam,

atklātā apelācijas instances tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TeIe2" apelācijas sūdzību par Jēkabpils rajona tiesas 2015.gada 22.aprīļa spriedumu SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA", vienotais reģistrācijas Nr.40003611618, prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Tele2", vienotais reģistrācijas Nr.40003272854, par parāda piedziņu un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tele2" pretprasībā pret SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" par parāda saistības neesamības atzīšanu un nepamatoti saņemtās naudas summas piedziņu.

Tiesas sēdē tika konstatēts: 2014.gada 21.maijā prasītāja SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" vērsusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā SIA) ,,Tele2" par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 3.augustā starp pusēm tika noslēgta vienošanās par atbildētājas klientu arhīva sagatavošanu un nodošanu. Saskaņā ar vienošanās 1.1. un 2.1.punkta noteikumiem prasītāja apņēmās nodot atbildētājai ar tās klientiem noslēgtos rakstveida līgumus un to pielikumus, kā ari ar parādu piedziņas tiesvedību saistītos dokumentus un to kopijas, savukārt atbildētāja apņēmās samaksāt prasītājai atlīdzību Ls 4 apmērā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā PVN), par katru nodoto klientu arhīva lietu.

Prasītāja norāda, ka vienošanās 1.3.punktā paredzēta lietu nodošanas kārtība arhīvā, nosakot, ka prasītāja veic arhīva loģistiku uz atbildētājas arhīvu Buļļu ielā 77, Rīgā (AS „UNISTOCK"), un par arhīva loģistikas izpildi puses sastāda pieņemšanas - nodošanas aktu, apliecinot pieņemšanas - nodošanas aktus ar saviem parakstiem, puses piekritušas, ka loģistikas izpilde ir veikta un par to pusēm vienai pret otru nav nekādu pretenziju.

Norāda, ka vienosanas 2.1.punkta puses vienojās, ka atbildētāja veic gala norēķinus ar prasītāju par klientu ligumu un tiesvedības dokumentu un to kopiju nodošanu atbildētājai. Vienosanas 3.1.punkta tika paredzēts, ka „parakstot pieņemšanas - nodošanas aktus par klientu līgumu sagatavošanas un logistikas izpildi, puses apliecina, ka vienai pret otru nav nekāda rakstura pretenziju un tādas netiks izvirzītas".

Tāpat norāda, ka atbilstoši vienošanās 2.2.punkta noteikumiem 2009.gada 4.augusta prasītaja izrakstīja atbildētājai avansa rēķinu Nr.2009/08-01 par summu 6534 Ls (5400 Ls bez PVN). Atbildētāja minēto rēķinu apmaksāja 2009.gada 12.augustā.

Izpildot noslēgtās vienošanas noteikumus, prasītāja nodeva atbildētājas arhīvā 10 841 klientu arhīva lietu. Par 4148 lietu nodošanu 2009.gada 29.septembn tika parakstīts pieņemšanas nodošanas akts Nr.l, savukārt par 6693 klientu arhīva lietu nodošanu 2009.gada 30.oktobrī tika parakstīts pieņemšanas nodošanas akts Nr.2. Pieņemšanas - nodošanas aktus no prasītājas puses parakstīja tās valdes priekšsēdētājs Edgars Zēvels, bet no atbildētājas puses - atbildētājas darbinieks (uzņēmuma drošības nodaļas vadītājs) un pilnvarotā persona Gvido Endlers.

Uzskata, ka saskaņā ar vienošanās noteikumiem atbildētājai par 10 841 klientu lietu nodošanu arhīvā bija pienākums samaksāt prasītājai atlīdzību 43 364 Ls apmērā, ieskaitot PVN 21% apmērā - 52 470,44 Ls.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar vienošanās noteikumiem pēc lietu nodošanas atbildētājas arhīvā prasītāja izrakstīja atbildētājai šādus rēķinus: 2009.gada 10.decembra rēķinu Nr.2009/09-04 par summu 6534 Ls (5400 Ls bez PVN), 2010.gada 8.marta rēķinu Nr.2010/03-01 par summu 6534 Ls (5400 Ls bez PVN) un 2010.gada 8.marta rēķinu Nr.2010/03-02 par summu 32 868,44 Ls (27 164 Ls bez PVN).

Norāda, ka, neskatoties uz vienošanās pielīgtajām saistībām, atbildētāja pēc klientu lietu nodošanas samaksu veica tikai daļēji - 2010.gada 4.janvārī samaksāja 2009. gada 10.decembra rēķinu Nr.2009/09-04 par summu 6534 Ls. Tādējādi kopēja no vienošanās izrietošā atbildētājas parāda summa uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu ir 39 402,44 Ls (52 470,44 Ls - 6534 Ls - 6534 Ls) jeb 56 064,62 EUR.

Prasītāja norāda, ka 2010.gada 25.martā iesniedza atbildētajai pirmstiesas pretenziju, kurā izteikts lūgums apmaksāt parāda summu, kā arī atbildētāja tika informēta par prasītājas nodomu iesniegt tiesā atbildētājas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Savā 2010. gada 26.marta atbildes vēstulē atbildētāja ir norādījusi, ka pretenziju uzskata par nepamatotu, jo prasītāja neesot izpildījusi vienošanās 1.1. un 2.1.punktā noteiktās saistības - atbildētājai neesot nodots neviens abonēšanas līguma oriģināls, līdz ar to nav pamata veikt maksājumus. Nekādi citi iebildumi pēc būtības pret prasījumu celti nav.

Norāda, ka 2010.gada 15.aprīlī prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenziju, izvērsti pamatojot prasījuma tiesību pastāvēšanu, tostarp norādot, ka saskaņā ar vienošanās noteikumiem dokumenti atbildētājas arhīvā tika nodoti pusēm parakstot pieņemšanas - nodošanas aktu.

Tāpat norāda, ka atbildētāja neizteica pamatotus iebildumus pret pretenziju, norādot jaunus iemeslus savu saistību nepildīšanai, ka nav iespējams secināt par vienošanās darbības laiku, proti, vienošanās darbības laiks netika noteikts noslēdzot šo darījumu, kā aiī par to puses nav vienojušās ari vēlāk.

Prasītāja uzskata, ka minētais iebildums nav pamatots. Secina, ka vienošanās ir uzskatāma par tiesisku darījumu, un, nepastāvot noteikumiem par tās izbeigšanos noteiktā termiņā, uzskatāms, ka vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

Atsaucas uz atbildētājas vēstulē norādīto apgalvojumu, ka jāņem vērā apstāklis, ka pušu darbība nav norobežota ar termiņiem un konkrēto lietu skaitu, kas ir pretruna.

Iebilst pret atbildētājas atbildes vēstulē norādīto, ka „pušu rīcībai jābūt abpusēji saskaņotai pirms tās uzsākšanas. Darbu apjomu izmaiņas no vienošanās noteiktajā drīkst veikt tikai pēc abpusējas iepriekšējas piekrišanas (saskaņošanas) un rakstiska apstiprinājuma. Būtiski ir, lai izpildīto darbu nodošana un akta parakstīšana notiktu vienlaicīgi, par ko nevar - secināt konkrētajā gadījumā.".

Secina, ka no vienošanās noteikumiem nepārprotami izriet, ka nododamo lietu skaita palielināšanai nav nepieciešama atsevišķa pušu rakstveida vienošanās, bet gan par pušu piekrišanu nododamo lietu skaita palielināšanai ir uzskatāma to faktiskā rīcība, pusēm parakstot pieņemšanas - nodošanas aktus un nododot lietas atbildētājas arhīvā.

Prasītāja norāda, ka 2012.gada 27.augustā atbildētājai atkārtoti tika nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, pieprasot samaksāt pamatparāda summu 39 402,44 Ls jeb 56 064,62 EUR apmērā. Savā 2012.gada 16.septembra atbildes vēstulē Nr.1234/1-1 atbildētāja atkārtoti norādījusi iebildumus, kas minēti 2010.gada 5.maija vēstulē.

Norāda, ka 2012.gada 13.novembrī prasītāja iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lūdzot pasludināt atbildētājas maksātnespējas procesu. Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 11 .decembra spriedumu prasītājas iesniegtais pieteikums tika noraidīts, atzīstot, ka starp pusēm pastāv strīds par tiesībām. Vienlaicīgi tiesa atzinusi, ka nav pamata uzskatam, ka iesniegtais pieteikums ir apzināti nepatiess.

Tāpat norāda, ka iepriekš atbildētāja norādījusi, ka prasītāja neesot nodevusi atbildētājas arhīvā klientu līgumu oriģinālus, tādēļ secināms, ka prasītāja no savas puses neesot izpildījusi vienošanos un līdz ar to neesot pamatota maksājumu saistības izpildes pieprasīšana.

Minēto apgalvojumu prasītāja uzskata par pilnībā nepamatotu un noraidāmu, jo prasītāja ir nodevusi atbildētājai visus tai pieejamos atbildētājas klientu lietu dokumentus, pilnībā izpildot vienošanās saistības. Sava apgalvojuma pamatošanai atbildētāja maksātnespējas procesa lietā ir iesniegusi zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šūsta 2012.gada 23.novembra aktu Nr.1005, no kura redzams, ka, pārbaudot atbildētājas darbinieces datorā elektroniskā pasta vēstuļu programmu, tajā ir atrodama AS „UNISTOCK" darbinieka R.Sizonenko 2010.gada 3.decembra vēstule ar pielikumu, kas pievienota zvērināta tiesu izpildītāja aktam, un no tās ir redzams, ka AS „UNISTOCK" darbinieks ir nosūtījis atbildētājas darbiniekam Gvido Endleram domātu informāciju - saskaņā ar vienošanos sagatavota pieņemšanas - nodošanas akta projektu, no kura ir redzamas klientu arhīva lietas, kuras prasītāja ir nodevusi atbildētājas arhīvā atbilstoši 2009.gada 29.septembra un 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas aktiem.

Prasītāja norāda, ka minētajā projektā ir uzskaitītas nodotās klientu arhīva lietas, minot to starpā klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, tiesas sprieduma un izpildu raksta summu, informāciju par lietas saņemšanu (saņemts/nav saņemts) un līguma oriģināla vai kopijas, sprieduma, izpildu raksta pievienošanu, kā ari norādīts kastes numurs, kurā atrodas attiecīgā klientu arhīva lieta. No minētā akta projekta ir redzams, ka arhīvā ir nodotas visas atbildētājas klientu lietas, tomēr atbildētāja maksātnespējas lietas ietvaros tiesai ir norādījusi, ka atbilstoši minētajam akta projektam arhīvā nav saņemti klientu līgumu oriģināli. Tomēr atbildētāja nav paskaidrojusi, kādā veidā iespējamā klientu līgumu oriģinālu nenodošana ir ietekmējusi vienošanās izpildi.

Uzskata, ka prasītāja, izpildot vienošanos, ar pieņemšanas - nodošanas aktiem 2009.gada 29.septembrī un 30.oktobri ir nodevusi atbildētājas arhīvā visas tai pieejamās atbildētājas klientu lietas, tostarp visus uz lietām attiecināmos dokumentus. Ne vienošanās tekstā, ne ari citos dokumentos nav atrodami pušu apliecinājumi vai jebkādi citi pierādījumi attiecībā uz to, ka prasītājai būtu pieejami un atbildētāja iepriekš prasītājai vispār būtu nodevusi jebkādus klientu līgumu oriģinālus, nemaz nerunājot par konkrētu to skaitu.

Turklāt norāda, ka no vienošanās teksta redzams, ka tās noteikumi paredz visu prasītājas rīcībā esošo atbildētājas klientu līgumu, tiesvedības dokumentu un to atvasinājumu (tostarp kopiju) nodošanu atbildētājas arhīvā, neidentificējot, kādi konkrēti dokumenti (to oriģināleksemplāri vai atvasinājumi) ir tikuši iepriekš nodoti prasītājai un kādi dokumenti vienošanās noslēgšanas brīdī atrodas pie prasītājas. Secina, ka prasītāja vienošanās noteikumus ir pilnībā izpildījusi, nododot atbildētājas arhīvā visus tai pieejamos atbildētājas klientu lietu dokumentus, ko apliecināja atbildētājas pilnvarotā persona Gvido Endlers.

Uzsver, ka atbildētāja savos rakstveida paskaidrojumos tiesai atsaukusies uz AS „UNISTOCK" (arhīva) darbinieka 2010.gada 3.decembra vēstuli ar tās pielikumu - prasītājas nodoto lietu sarakstu - un faktu, ka ir nodevusi atbildētājas arhīvā klientu lietas bez klientu līgumu oriģināliem (tādējādi klientu lietu nodošanas faktu).

Uzskata, ka tādējādi tiesai ir jāizvērtē tikai apstāklis, vai prasītājai atbilstoši vienošanās noteikumiem kopā ar prasītājas nodotajām atbildētājas klientu lietām bija jānodod klientu līgumu oriģināli, kas savukārt ir pakārtots jautājumam par to, vai šādi līgumu oriģināli vispār tika nodoti prasītājai un bija prasītājas rīcībā.

Atzīmē, ka papildus par atbildētājas izvirzīto argumentu nepamatotību uzskatāmi liecina apstāklis, ka atbildētāja 2010.gada 4.janvāri pilnā apmērā veica samaksu par 2009.gada 10.decembri izrakstīto rēķinu Nr.2009/09-04.

Norāda, ka atbildētāja maksātnespējas lietas izskatīšanas gaitā uz prasītājas maksātnespējas procesa pieteikumu norādīja, ka atbildētājas darbinieks Gvido Endlers, kas no atbildētājas puses parakstīja pieņemšanas - nodošanas aktus par lietu nodošanu arhīvā, neesot bijis pilnvarots šādu darbību veikšanai no atbildētājas puses. Prasītāja iesniegusi Gvido Endleram izsniegto 2007.gada 14.maija pilnvaru.

Uzsver, ka atbildētājai nav pamata apstrīdēt apstākli, ka prasītāja ir nodevusi klientu lietas un atbildētāja tās ir pieņēmusi, izņemot atbildētājas izteiktos iebildumus attiecībā uz klientu līgumu oriģinālu nenodošanu.

Secina, ka pie apstākļiem, kad atbildētāja ir atzinusi klientu lietu nodošanu, nav tiesiskas nozīmes apgalvojumam, ka atbildētājas darbinieks Gvido Endlers nav bijis pilnvarots klientu lietu pieņemšanai atbildētājas arhīvā.

No 2007.gada 14.maija pilnvaras secina, ka Gvido Endleram piešķirto tiesību apjoms ir bijis pietiekami plašs, un puses Gvido Endlera tiesības pārstāvēt atbildētāju visās iestādēs ir attiecinājušas ari uz attiecībām ar prasītāju. Atbildētāja ir apstiprinājusi Gvido Endlera rīcību par pieņemšanas - nodošanas aktu parakstīšanu, ir apstiprinājusi prasītājas nodoto klientu lietu pieņemšanu saskaņā ar vienošanās noteikumiem.

Prasītāja atzīmē, ka no pašas atbildētājas maksātnespējas procesa lietā tiesai iesniegtās 2009.gada 10.decembra faktūrrēķina kopijas redzams, ka to ir parakstījis gan atbildētājas valdes priekšsēdētājs Petras Kirdeika, gan atbildētājas darbinieks Gvido Endlers. Līdz ar to secina, ka minētais rēķins nepārprotami tika izsniegts Gvido Endleram, prasītājas ieskatā nav saprotams, kādēļ atbildētājai būtu pamats pieņemt un apmaksāt tās darbinieka Gvido Endlera apstiprinātu rēķinu par pakalpojuma sniegšanu, ja viņš nebija pilnvarots ne pieņemt sniegtos pakalpojumus, ne ari saņemt šajā sakarā prasītājas izrakstītos rēķinus.

Turklāt norāda, ka minētā faktūrrēķina kopijas pareizību 2012.gada 26.novembri pirms iesniegšanas tiesā ir apliecinājis atbildētājas drošības nodaļas vadītājs Jānis Miķelsons. Secina, ka ir likumsakarīgi, ka atbildētājas klientu lietu nodošanu arhīvā vada, uzrauga un organizē atbildētājas drošības nodaļas vadītājs. Līdz ar to prasītājas ieskatā atbildētājas maksātnespējas lietas izskatīšanas gaitā visi ar vienošanās izpildi saistītie dokumenti atradās drošības nodaļas vadītāja Jāņa Miķelsona pārziņā.

Norāda, ka 2009.gada 29.septembra un 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas aktu par klientu lietu nodošanu parakstīšanas laikā atbildētājas drošības nodaļas vadītājs bija Gvido Endlers. Līdz ar to secina, ka tieši Gvido Endlers bija pilnvarots atbildētājas vārdā veikt darbības attiecībā uz vienošanās noteikumu izpildi, tostarp pārbaudīt nodotās klientu lietas un pieņemt tās ar pieņemšanas - nodošanas aktiem. Šāds atbildētājas gribas izpaudums ir konstatējams jau vienošanās noslēgšanas brīdī, jo vienošanos no atbildētājas puses parakstīja gan tās valdes priekšsēdētājs Petras Kirdeika, gan ari drošības nodaļas vadītājs Gvido Endlers.

Līdz ar to prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā norādīto, prasības pieteikumam pievienoto pierādījumu apjoms par atbildētājas Gvido Endleram izsniegtā pilnvarojuma esamību vai vismaz atbildētājas izteiktu piekrišanu vietnieka darbībām klientu lietu pieņemšanā ir vairāk nekā pietiekams, lai konstatētu, ka atbildētāja no savas puses ir pieņēmusi prasītājas nodotās klientu lietas. Savukārt līdzšinējie atbildētājas izteiktie iebildumi acīmredzami ir bijuši vērsti uz izvairīšanos no pamatotu saistību izpildes pret prasītāju, izsakot pretrunīgus un attiecīgajā brīdī atbildētājai izdevīgus apgalvojumus.

Prasītāja lūgusi tiesu: 1) piedzīt no atbildētājas naudas līdzekļus 56 064,62 EUR apmērā; 2) noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus Civillikuma 1765.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā, kas uz prasības celšanas brīdi ir 8,25% apmērā gadā no prasības celšanas dienas līdz sprieduma izpildei; 3) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1431., 1432., 1518., 1587., 2223.pantu (lietas 1 .sējuma 4.-8.1apa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1pantu, civillieta 2014.gada 27.augustā nodota izskatīšanai Jēkabpils rajona tiesai (lietas 2.sējuma 214.lapa).

2014.gada 15.decembri Jēkabpils rajona tiesā saņemta atbildētājas SIA „Tele2" pretprasība, kurā norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst pilnībā.

Pretprasības iesniedzēja, izklāstot lietas būtību, norāda, ka atzīst 2009.gada

3. augusta vienošanās parakstīšanu, kuras 1.1.punkts paredzēja, ka prasītāja nodod atbildētājai dokumentus - līgumus, ko atbildētāja noslēdza ar klientiem, un to pielikumus, kā ari dokumentus, kas saistīti ar tiesvedībām par parādiem, un to kopijas - un izbeidz visas saistības. 1.2.punkts noteica, ka prasītāja minētos dokumentus elektroniski apstrādā ar mērķi izveidot atbildētājai nododamo arhīvu datubāzi. 1.3.punkts paredzēja, ka papildus iepriekš minētajam prasītāja nogādā arhīvu atbildētājai (veic arhīva loģistiku) uz atbildētājas arhīvu, par ko puses paraksta pieņemšanas - nodošanas aktus. 2.1.punkts noteica, ka maksa par vienas klienta arhīva lietas sagatavošanu un nodošanu ir 4 Ls bez PVN, savukārt kopējais nododamo lietu skaits - 4500, kas var tikt koriģēts. 2.2. un 2.3.punkts paredzēja maksājumu kartību, saskaņā ar kuru atbildētājai vispirms piecu dienu laikā pēc vienošanās parakstīšanas bija jāveic avansa maksājums 5400 Ls (6534 Ls ar PVN) apmērā. Savukārt attiecībā uz kārtējiem maksājumiem vienošanās noteica, ka tie atbildētājai būs jāmaksā reizi mēnesī atbilstoši prasītājas sastādītajiem rēķiniem par faktiski nodotajām lietām, atbilstoši sastādītajiem pieņemšanas - nodošanas aktiem, pēc tam, kad prasītāja būs nodevusi 1350 lietas.

Norāda, ka 2009.gada 4.augustā prasītāja izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr.2009/08- 01, kurš paredzēja, ka atbildētājai jāveic avansa 5400 Ls apmērā samaksa (6534 Ls ar PVN), ko atbildētāja ir samaksājusi.

Vienlaikus norāda, ka 2009.gada 10.decembri prasītāja izrakstīja atbildētājai vēl vienu rēķinu Nr.2009/09-04 par kopējo summu 6534 Ls ar PVN, kurā bija ietverta norāde, ka preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums ir 2009.gada 28.septembri, kuru atbildētāja ir apmaksājusi.

Tāpat norāda, ka 2012.gada novembri (t.i., pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas tiesā) atbildētāja uzzināja, ka prasītāja savā maksātnespējas procesa pieteikumā norādījusi, ka 2009.gada 28.septembri prasītāja izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr.2009/09-

4, kurš paredzēja, ka atbildētājai jāapmaksā summa 7260 Ls ar PVN apmērā par arhīva izveidi atbilstoši pieņemšanas - nodošanas aktam Nr. 1. Arī šajā rēķinā, līdzīgi kā iepriekš minētajā rēķinā, ir iekļauta norāde, ka preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums ir 2009.gada 28.septembri.

Tā kā atbildētājas rīcībā nekad nav bijis 2009.gada 28.septembra rēķins par summu 7260 Ls ar PVN, tad atbildētāja uzskata, ka ir veikusi apmaksu par tās rīcība esošo 2009.gada 10.decembra rēķinu Nr.2009/09-04 pilnā apmērā - 6534 Ls.

Līdz ar to secina, ka prasītāja ir sagatavojusi divus dažādus rēķinus ar identiskiem rēķinu numuriem, kas atšķiras gan datumu, gan summas ziņā, kas liecina par nekorektu prasītājas rīcību attiecībā uz grāmatvedības vešanu.

Norāda, ka 2010.gada 8.martā prasītāja izrakstīja nākamo rēķinu Nr.2010/03-01 par kopējo summu 6534 Ls ar PVN, kura pamatojums bija „Arhīva izveide (Pieņemšanas nodošanas akts Nr.3). Skaits: 1350". Prasītājas rēķinā ietverta norāde, ka preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums ir 2010.gada 8.martā. Pēc maksātnespējas procesa pieteikumam pievienotajām dokumentu kopijām redzams, ka šis akts ir datēts ar 2010.gada 8.martu un to parakstījis Gvido Endlers - bijušais atbildētājas darbinieks, kuram jau kopš 2010.gada 5.marta (tātad, vismaz trīs dienas pirms aktā norādītā parakstīšanas datuma) bija pārtrauktas darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju, kā arī ar 2010.gada 5.martu jau bija atsauktas jebkuras atbildētājas izdotās pilnvaras uz Gvido Endlera vārda.

Tāpat norāda, ka 2010.gada 8.martā prasītāja izrakstīja nākamo rēķinu Nr.2010/03-02 par kopējo summu 32 868,44 Ls ar PVN, kura pamatojums bija „Arhīva izveide (Pieņemšanas nodošanas akts). Skaits: 6791", šis akts ir datēts ar 2010.gada 8.martu un to no atbildētājas puses ari it kā ir parakstījis Gvido Endlers. Šajā rēķinā ietverta norāde - preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums ir 2010.gada 25.martā.

Pretprasības iesniedzējas ieskatā, ja pieņem, ka akts ir parakstīts un arī rēķins ir izrakstīts ar 2010.gada 8.martu, tad pakalpojums noteikti nevarētu būt bijis sniegts nākotnē, t.i., divas nedēļas pēc akta un rēķina datuma.

Norāda, ka 2010.gada 25.martā prasītāja nosūtīja atbildētājai pirmstiesas pretenziju, kurā norādīja, ka līdz 2010.gada 25.martam tā ir nodevusi atbildētājai kopumā 10 841 lietu, taču atbildētāja ir apmaksājusi tikai 2700 lietu nodošanu par kopējo summu 10 800 Ls (13 068 Ls ar PVN). Pretenzija papildus norādīts, ka atbildētāja nav apmaksājusi rēķinu Nr.2010/03-01, kura samaksas termiņš bija 2010.gada 19.marts, ka pretenzijai pielikumā ir pievienots rēķins par atlikušo 6791 lietas nodošanu par kopējo summu 27 164 Ls (32 868,44 Ls ar PVN). Pretenzijā lūgts līdz 2010.gada 29.martam apmaksāt parādu 5400 Ls apmērā, kā arī rēķinu Nr.2010/03-02 par summu 27 164 Ls (nav norādes par PVN, bet kopējā parāda summa, ja tai pieskaita klāt PVN, veido 39 402,44 Ls, kas atbilst celtās prasības summai 56 064,62 EUR).

Tāpat norāda, ka 2010.gada 26.martā atbildētāja nosūtīja atbildes vēstuli, norādot, ka prasītāja nav izpildījusi vienošanās 1.1. un 2.1.punktā noteiktās saistības, proti, nav nodevusi nevienu abonēšanas līguma oriģinālu, tad līdz ar to atbildētājai nav pamata veikt maksājumus. Papildus atbildētāja ari norādīja, ka prasītājas pretenzijā minētie apstākļi neatbilst vienošanās oriģinālajam saturam.

Norāda, ka 2010.gada 15.aprīlī prasītāja atkārtoti izvirzīja atbildētājai pretenziju, ka atbildētāja, nesamaksājot līdz 2012.gada 15.aprilim rēķinu Nr.2010/03-01 pilnā apmērā, kā ari nesamaksājot rēķinu Nr.2010/03-02, ir parādā prasītājai 6 534 Ls un 32 868,44 Ls, kopā 39 402,44 Ls, ko tā pieprasīja samaksāt, pretējā gadījumā vērsīsies tiesā ar pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Tāpat norāda, ka 2010.gada 5.maijā atbildētāja sniedza atbildes vēstuli, ka pretenziju neatzīst un uzskata to par nepamatotu. 2012.gada 27.augustā prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā norādīts, ka 2009.gada 29.septembri, 2009.gada 30.oktobri un 2010.gada 8.martā prasītāja nodevusi atbildētājai klientu lietas un par to minētajos datumos puses ir parakstījušas pieņemšanas - nodošanas aktus, ka par lietu nodošanu ir izrakstīti rēķini kopā 53 196,44 Ls apmērā, kas daļēji ir apmaksāti, līdz ar to nesamaksātais parāds ir 39 402,44 Ls jeb 56 064,62 EUR, kas ir celtās prasības summa.

Norāda, ka 2012.gada 16.septembiī atbildētāja izvirzīja iebildumus pret 2012.gada 27.augusta brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, norādot, ka prasītāja nav izpildījusi savas saistības, un atbildētājai nav radies samaksas pienākums, un līdz ar to prasītājas prasījums ir tiesiski nepamatots, kas savukārt izslēdz iespēju piemērot maksātnespējas procesu.

Tāpat norāda, ka prasītāja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu, lūdzot pasludināt atbildētājas juridiskās personas maksātnespējas procesu, ko tiesa ar 2012.gada 11.decembra spriedumu lietā Nr.C31533712 ir noraidījusi.

Norāda, ka pakalpojuma sniegšanas pamatojumam (vienošanās izpildei) prasītāja iesniegusi vien Excel veida tabulas ar klientu lietu uzskaitījumu, kuras tiek mēģināts pasniegt kā pieņemšanas - nodošanas aktus.

Uzskata, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas apliecinātu, ka prasītāja būtu nodevusi klienta dokumentācijas oriģinālus, t.i., ka tā pienācīgi būtu izpildījusi noslēgto vienošanos. Tieši otrādi, lietas materiālos atrodas tiesu izpildītāja Aināra Šūsta 2012.gada 23.novembra fakta fiksēšanas akts Nr.1005, kurā ir fiksēts, ka arhīva pakalpojuma sniedzējs AS „UNISTOCK" 2010.gada 3.decembra e-pasta vēstulē atbildētājai norāda, ka arhīvā nav saņemti klientu līgumu oriģināli.

Secina, ka ievērojami atšķiras pušu pielīgtais nododamo lietu skaits un skaits, par kuru samaksu pieprasa prasītāja. Puses vienojās, ka atbildētājas arhīvā nododamo lietu skaits sastādīs 4500 (vienošanās 2.1.punkts). Lai gan tika paredzēts, ka lietu skaits var tikt koriģēts laika gaitā, sagatavojot un nododot lietas arhīvā, taču tas nenozīmē, kā to kļūdaini savā 2010.gada 15.aprīļa pretenzijā - brīdinājumā, 2012.gada 8.oktobra maksātnespējas procesa pieteikumā un 2014.gada 21.maija prasības pieteikumā norāda prasītāja, ka nododamo lietu skaits bijis neierobežots. Ja ari šāds lietu daudzums būtu bijis neierobežots, tad atbilstoši krietna un gādīga saimnieka rūpībai šāds pēkšņs lietu skaita pieaugums būtu bijis jāsaskaņo ar atbildētāju (tās valdi), jo ir acīmredzami, ka tas krietni iespaido kopējo summu, kas būtu maksājama par šādu pakalpojumu pienācīgu izpildi.

Norāda, ka prasītāja apgalvo, ka uz 25.martu kopā atbildētājas arhīvam nodota 10 841 lieta. Secina, ka it kā nodoto lietu skaits gandrīz 2,5 reizes pārsniedza pušu vienošanās 2.1.punktā noteikto kopējo lietu skaitu 4500.

Uzskata, ka ir pretrunas par it kā nodoto lietu skaitu un datumu. Prasītāja 2010.gada 15.apriļa pretenzijā - brīdinājumā un savā prasības pieteikumā apgalvo, ka atbildētājas arhīvā 2009.gada 29.septembri tika nodotas 4148 lietas un 2009.gada 30.oktobri 6693 lietas. Savukārt prasītājas 2012.gada 27.augusta brīdinājumā par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu norādīts, ka lietu nodošana ir notikusi 2009.gada 29.septembri, 2009.gada 30.oktobri un 2010.gada 8.martā. Secina, ka ir pretruna pašas prasītājas dokumentos attiecībā par to, kad un cik lietas it kā tikušas nodotas.

Secina, ka prasītāja ir kļūdījusies par izrakstītā rēķina Nr.2009/09-04 apmēru un par to samaksāto summu. Prasītāja savā maksātnespējas procesa pieteikumā ir norādījusi, ka 2009.gada 28.septembrī izrakstīja rēķinu Nr.2009/09-04 par 7260 Ls, un tas ir ticis apmaksāts no atbildētājas puses 2010.gada 4.janvāri. Taču patiesībā šajā datumā ir ticis apmaksāts 2009.gada 10.decembra rēķins Nr.2009/09-04 par 6534 Ls.

Norāda, ka par iekšējām pretrunām un prasītājas negodprātību liecina 2010.gada 8.marta rēķinā Nr.2012/03-02 sniegtā norāde par preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datumu - 2010.gada 25 .martā.

Iepazīstoties ar publiski pieejamajiem prasītājas gada pārskatiem, secina, ka parāda prasījums pret atbildētāju nemaz nav atspoguļots prasītājas gada pārskatos, līdz ar to atbildētājai nemaz nav maksājuma saistības pret prasītāju, un prasītājas prasījums ir nepamatots.

Norāda, ka gada pārskats par 2013.gadu uzrāda, ka prasītajai uz 2013.gada 31.decembri pozīcijā „Pircēju un pasūtītāju parādi" ir vien norādīti 1038 Ls, kas neatbilst prasītājas izvirzītajam parāda prasījumam pret atbildētāju 39 402,44 Ls jeb 56 064,62 EUR.

Pretprasības iesniedzējas ieskatā minētais izskaidro to, kāpēc atbildētāja no prasītājas nekad nav saņēmusi apstiprināšanai jebkādus aktus par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, ko nosaka gan likuma „Par grāmatvedību" 11 .pants, gan Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 65 .punkts.

Tā kā pretprasības iesniedzējas ieskatā klientu lietu nodošana no prasītājas puses nenotika, uzskata, ka tad nevienam no prasītājas izrakstītajiem rēķiniem nav bijis nekāds likumīgs pamats. Līdz ar to uz nepamatoti izrakstīto rēķinu pamata atbildētājas divi veiktie maksājumi, katrs 6534 Ls apmērā, kopā 13 068 Ls jeb 18 594,09 EUR, pamatojoties uz Civillikuma 2369., 2384., 2387. un 2389.pantu, atzīstami par netaisnu iedzīvošanos, un šī summa ir piedzenama no prasītājas par labu atbildētājai.

Papildus norāda, ka prasītāja 2012.gadā mēģinājusi pasludināt atbildētājas juridiskās personas maksātnespējas procesu. Maksātnespējas procesa lietā (sevišķās tiesāšanās kārtībā) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasītāja pievienojusi četras tabulas, kas nosauktas par pieņemšanas - nodošanas aktiem, tādējādi pamatojot pakalpojuma izpildi saskaņā ar noslēgto vienošanos. Savukārt šajā tiesas procesā (parastās ļ tiesāšanās kārtībā) prasītāja pievienojusi vien divas tabulas, kas nosauktas par ļ pieņemšanas - nodošanas aktiem, neko neminot par vēl diviem pieņemšanas - nodošanas j aktiem.

Secina, ka pieņemšanas - nodošanas aktu nepievienošana izskaidrojama ar to, ka ļ maksātnespējas procesa lietā prasītājas iesniegtajās četrās tabulās norādītā informācija savstarpēji pārklājas.

Norāda, ka, saskaitot kopā prasībā norādītos ierakstus, kas savstarpēji pārklājas, I iegūst, ka visos četros pieņemšanas - nodošanas aktos kopumā sakrīt 8141 ieraksts, ļ tādējādi secina, ka atlikumu veido tikai 2700 ieraksti jeb it kā nodotās lietas.

Secina, ka viss 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas akts Nr.3 ar tā 1350 ierakstiem pilnībā sakrīt ar daļu no 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.2. Turklāt viss 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas akts Nr.4 ar tā 6791 ļ ierakstiem pilnībā sakrīt ar daļu no 2009.gada 29.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr. 1 un daļu no 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.2.

Līdz ar to uzskata, ka, ņemot vērā vienošanās noteikto maksu 4 Ls (bez PVN) ļ apmērā par vienu nodotu lietu, starpība naudas izteiksmē veido 10 800 Ls (2700 x 4 = 10 800). Tieši šīs summas apmērā, kā to apliecina arī pati prasītāja, atbildētāja jau ir veikusi samaksu.

Uzsver, ka atbildētājai jau 2010.gada pavasari radās šaubas par prasītājas ļaunprātīgu rīcību, kad starp pusēm notika saziņa par vienošanās izpildi, no prasītājas tika pieprasīts apliecinājums pušu vienošanās saturam.

Norāda, ka 2010.gada 24.martā atbildētājas Finanšu dienesta Kredītkontroles nodaļas vadītāja Egita Broka pa faksu no prasītājas saņēma 2009.gada 3.augusta vienošanās kopiju, kurā 2.1.punktā pielabots nododamo lietu skaits no 4500 uz 24 500, kas papildus apliecināja atbildētājas šaubas par prasītājas pretenziju nepamatotību.

Tas, ka prasītāja pēc 2010.gada pavasara necēla prasību tiesā un ari netika turpināta pretenziju sūtīšana līdz pat 2012.gada vasaras beigām, atbildētājas ieskatā ļauj secināt, ka prasītāja saprata savu prasību nepamatotību un prettiesiskumu, līdz ar ko ari atbildētāja necēla iebildumus par vienošanās neizpildi un neatprasīja iepriekš samaksātās naudas summas.

Tāpat norāda, ka policijas ir uzsākusi kriminālprocesu Nr.11816017912 saskaņā ar Krimināllikuma XVIII nodaļu par iespējamu krāpšanas faktu lielā apmērā pret SIA ,,Tele2" no SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" amatpersonu puses, iesniedzot tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, kas pamatots ar, iespējams, viltotiem pieņemšanas - nodošanas aktiem par nesniegtiem pakalpojumiem.

Atsaucas uz tiesību literatūrā norādīto, kur, aprakstot prasības veidus, tiek norādīts uz prejudiciālo jeb atzīšanas prasību: „Sajās prasībās tiesai ar spriedumu jānosaka, vai starp prasītāju un atbildētāju pastāv jeb nepastāv zināma tiesiska attiecība. Šo prasību mērķis ir konstatēt zināmas tiesiskas attiecības esamību jeb neesamību. So prasību iemesls parasti ir bailes, ka nākamībā prasītāja tiesiskais stāvoklis, kas pašreiz varbūt vēl nav traucēts, var stiprā mērā ciest tādā gadījumā, ja tiesa ar spriedumu nenoteiktu zināmas tiesiskas attiecības, kurās prasītājs ievērojamā mērā ieinteresēts. [..] šādu atzīšanas prasību iesniedzot, nemaz nav vajadzīgs, lai tiesības jau būtu traucētas. Šādu prasību celšanai ir nepieciešams sekojošais: 1) prasītāja stāvoklim jābūt tādam, ka viņam vajadzīga tiesas aizsardzība; par prasības iemeslu var būt paredzamā atbildētāja darbība, vārdi, nolaidība, vispār viņa izturēšanās, kāds dokuments, ko prasītājs neatzīst, nepieciešams, lai prasītājam būtu bažas, ka prasības neiesniegšanas gadījumā viņa tiesiskais stāvoklis pasliktināsies; 2) nepieciešams, lai prasītājam būtu likumīga interese, proti, interese novērst strīdīgumu, neskaidrības, nenoteiktību tiesībās, un kaitējumu, kas no tam ceļas prasītāja tiesiskajam stāvoklim, ar tiesas sprieduma palīdzību; 3) prasībai jābūt vērstai uz to, lai noteiktu zināmas juridiskas attiecības esamību vai neesamību." (Bukovskis V. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 291.-292.lpp).

Līdz ar to secina, ka atbildētājai ir tiesības celt atzīšanas pretprasību, jo pastāv visi iepriekš minētie nosacījumi atzīšanas prasības celšanai: a) atbildētājai ir nepieciešama tiesas aizsardzība, un šīs pretprasības iemesls ir prasītājas sākotnēji celtā prasība par neesošu parādsaistību piedziņu, b) pretprasība ir vērsta uz to, lai noteiktu zināmas juridiskās attiecības neesamību, proti, lai ar spriedumu atzītu, ka atbildētājai nav maksājuma saistība pret prasītāju, tāpēc šādas pretprasības apmierināšana izslēgs sākotnējās prasības apmierināšanu.

Pretprasībā lūgts tiesu: 1) noraidīt prasītājas prasību pilnā apmērā; 2) atzīt, ka atbildētājai nav neizpildītu maksājuma saistību pret prasītāju 2009.gada 3.augusta vienošanās sakarā, jo prasītāja nav izpildījusi ar vienošanos uzņemtās saistības, un lietā iesniegtās Excel veida tabulas ar klientu lietu uzskaitījumu nav atzīstamas pār spēkā esošiem pieņemšanas - nodošanas aktiem; 3) piedzīt no prasītājas nepamatoti samaksātos 18 594,09 EUR par labu atbildētājai; 4) piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai visus tiesāšanās izdevumus.

Pretprasība pamatota uz Civillikuma 1591., 1812., 2369., 2371., 2384.pantu (lietas 3.sējuma 15.-25.lapa).

Ar Jēkabpils rajona tiesas 2015.gada 22.apriļa spriedumu SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" prasība apmierināta pilnībā. No SIA ,,Tele2" par labu SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" piedzīts parāds 56 064,62 EUR, tiesas izdevumi - valsts nodeva 1644 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 57 713,32 EUR. Noteiktas SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" tiesības saņemt 8,25% procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei. SIA ,,Tele2" pretprasība noraidīta pilnībā. No SIA ,,Tele2" valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,87 EUR.

Tiesa spriedumā konstatējusi, ka konkrētais strīds izriet no uzņēmuma līguma attiecībām, kas regulētas Civillikuma Saistību tiesību daļas 15.nodaļas trešajā apakšnodaļā.

Konstatēts, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas nesamaksāto parādu 56 064,62 EUR (39 402,44 Ls) par sniegto pakalpojumu - 10 841 nodotu klientu lietu arhīvā saskaņā ar noslēgto vienošanos.

Tiesa konstatējusi, ka nav strīda par to, ka 2009.gada 3.augustā starp pusēm tika noslēgta vienošanās, kuras 1.1.punktā puses vienojās, ka prasītāja nodod atbildētājai ar to klientiem noslēgtos rakstveida līgumus un to pielikumus, kā ari parādu tiesvedību saistītos dokumentus un to kopijas, 1.2.punktā puses vienojās, ka prasītāja veic dokumentu apstrādi, ar mērķi izveidot datu bāzi par atbildētājas nododamo arhīvu, bet 1.3.punktā puses vienojās, ka prasītāja veic arhīva loģistiku uz atbildētājas arhīvu (Buļļu ielā 77, Rīgā, AS „UNISTOCK").

Konstatēts, ka par atbildētājas arhīva loģistikas izpildi puses sastāda pieņemšanas - nodošanas aktus, apliecinot tos ar saviem parakstiem, puses piekrīt, ka loģistikas izpilde ir veikta un par to pusēm vienai pret otru nav nekādu pretenziju. Vienošanās 2.1.punktā ! puses vienojās, ka par vienu sagatavotu un nodotu atbildētājas klientu lietu maksa ir 4 Ls (5,69 EUR), neskaitot PVN 21%.

Tiesa atzinusi, ka lietā pastāv strīds par to, vai prasītāja ir izpildījusi pienācīgi savas saistības attiecībā pret atbildētāju.

Vienlaikus tiesa atzinusi, ka ar 2009.gada 29.septembra pieņemšanas - nodošanas aktu Nr. 1 (4148 lietas) un 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.2 (6693 lietas) pierādīts, ka prasītāja nodeva, bet atbildētāja pieņēma 10 841 lietu. Konkrēto lietu skaitu atbildētāja pamatoti apstrīdējusi nav.

Tiesa konstatējusi, ka lietā netiek apstrīdēts fakts, ka no prasītājas puses pieņemšanas - nodošanas aktus parakstīja pilnvarota persona.

Tiesa atzinusi par pierādītu, ka starp pusēm nepastāv strīds, ka vienošanos, papildus Petram Kirdeikam, ir parakstījis ari atbildētājas drošības dienesta vadītājs Gvido Endlers, kuram bija pilnvarojums pārstāvēt sabiedrības intereses visās iestādēs.

Šajā sakarā tiesa pievienojusies prasītājas puses apgalvojumam, ka Gvido Endlers bija pilnvarots pieņemt lietas un parakstīt pieņemšanas - nodošanas aktus, jo tas bija saistīts ar viņa amata pienākumu pildīšanu. To, ka atbildētājas darbinieks Gvido Endlers bija atbildīgs par vienošanās izpildes nodrošināšanu, apstiprina ari zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šūsta 2012.gada 23.novembra akts Nr.1005, no kura redzams, ka AS „UNISTOCK" darbinieks ir nosūtījis atbildētājas darbiniekam Gvido Endleram domātu informāciju saskaņā ar vienošanos.

Tā kā Gvido Endlers, parakstot pieņemšanas - nodošanas aktus, nav slēdzis jaunus darījumus atbildētājas vārdā, bet gan rīkojies vienošanās ietvaros, tiesa atzinusi, ka atbildētājas iebildumi par to, ka Gvido Endlers nebija tiesīgs parakstīt pieņemšanas - nodošanas aktus, ir nepamatoti.

No pieņemšanas - nodošanas akta Nr.l un Nr.2 tiesa konstatējusi, ka aktos ir uzskaitītas nodotās klientu arhīva lietas, minot klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, tiesas sprieduma un izpildu raksta summu, līgumu datumu un statusu.

Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi par īpašu pieņemšanas - nodošanas aktu saturu, tiesa atzinusi, ka iepriekš minētie akti apliecina, ka prasītāja no savas puses ir izpildījusi vienošanās 1.1., 1.2. un 1.3.punkta noteikumus, konkrēto aktu parakstīšana atbilst Civillikuma 1431.pantam.

Atsaucoties uz Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 73.punktu, kurš noteic, ka faktus fiksējošie dokumenti ir dokumenti, kuros atspoguļoti dati par [..] faktiem [..] (piemēram, [..] akti, [..]), tiesa atzinusi, ka pieņemšanas - nodošanas akts Nr. 1 un Nr.2 atbilst akta jēdzienam, jo tajos ir fiksēti konkrēti fakti - ziņas par nodotajām klientu lietām arhīvā. Tam, ka pieņemšanas - nodošanas akti sastādīti Excel veida tabulā, tiesas ieskatā nav juridiski izšķirošas nozīmes, jo tā ir konkrētā dokumenta izpausmes forma.

Tiesa atzinusi, ka saskaņā ar vienošanās 1.1.punktu prasītājas pienākums bija nodot atbildētājai „ar tās klientiem noslēgtos rakstveida līgumu un to pielikumus, kā ari ar parādu tiesvedību saistītos dokumentus un to kopijas".

Tiesa pievienojusies prasītājas argumentam, ka no vienošanās satura nevar secināt, ka prasītājas rīcībā vispār būtu tikuši nodoti jebkādi klientu līgumu oriģināli, nemaz nerunājot par konkrētu to skaitu, ka, izpildot vienošanos, ar pieņemšanas - nodošanas aktiem 2009.gada 29.septembri un 30.oktobri prasītāja nodevusi atbildētājas arhīvā visas tai pieejamās atbildētājas klientu lietas, tostarp visus uz lietām attiecināmos dokumentus. Turklāt ne vienošanās tekstā, ne arī citos dokumentos nav atrodami pušu apliecinājumi vai jebkādi citi pierādījumi attiecībā uz to, ka prasītājai būtu pieejami un atbildētāja iepriekš prasītājai vispār būtu nodevusi jebkādus klientu līgumu oriģinālus.

Tiesas ieskatā atbildētājas iebildumi par to, ka prasītāja nav nodevusi klientu līgumu oriģinālus, ir formāli. Pirmkārt, šos iebildumus atbildētāja izteica tikai pēc tam, kad prasītāja ar pirmstiesas pretenziju pieprasīja izpildīt uzņemtās saistības. Otrkārt, atbildētāja nav paskaidrojusi un iesniegusi pierādījumus tam, kādā veidā iespējamā klientu līgumu oriģinālu nenodošana ir ietekmējusi vienošanās izpildi. Treškārt, atbildētāja nav ari cēlusi prasību par to, lai tiesa uzliek par pienākumu prasītājai izdot iepriekš minēto līgumu oriģinālus.

Tā kā atbildētājai nav vajadzīga tiesas aizsardzība un palīdzība, tiesa secinājusi, ka viņai, visdrīzāk, šādas zināmas tiesības nepieder.

Līdz ar to tiesa secinājusi, ka atbildētājas puses iebildumiem nav tiesību faktiskais pamats, bet tā ar formāliem iebildumiem vēlas izvairīties no savu saistību izpildes.

Tiesa konstatējusi, ka lietā pastāv strīds ari par nododamo lietu skaitu. Vienošanās 2.1 .punktā puses vienojās, ka kopējais nododamo lietu skaits sastāda 4500 lietas, kas var tikt koriģēts, sagatavojot un nododot lietas uz atbildētājas arhīvu.

Tiesa nodibinājusi, ka faktiski kopējais nododamo lietu skaits ir 10 841, līdz ar to apstāklim, ka faktiski nododamo lietu skaits 2,3 reizes pārsniedz vienošanās 2.1 .punktā noteikto skaitu, nav juridiski izšķirošas nozīmes, jo puses ar vienošanos vēlējās izbeigt visas savstarpējās saistības, tāpēc prasītājai bija jānodod visas viņas rīcībā esošās atbildētājas klientu lietas, ko viņa ari izdarīja.

Tiesa pievienojusies prasītājas argumentam, ka konkrētajā gadījumā vienošanās 2.1.punkts neparedz prasību par atsevišķu pušu rakstveida vienošanos par lietu skaitu koriģēšanu, tostarp palielināšanu.

Tiesa konstatējusi, ka lietā pastāv strids ari par saistības izpildes datumiem.

Konstatēts, ka konkrētā prasība celta par pakalpojumiem, kas veikti 2009.gada 29.septembri un 30.oktobri, ko apstiprina pieņemšanas - nodošanas akts Nr.l un Nr.2., atbildētājas puse šos faktus pamatoti apstrīdējusi nav.

Līdz ar to, tā kā prasība par pakalpojumiem, kas sniegti 2010.gada 8.martā, nav celta, tad tiesa atzinusi, ka nav vērtējami atbildētājas puses argumenti un apsvērumi par šiem apstākļiem.

Nodibināts, ka atbildētājas kopējā maksa par 10 841 nodotu klientu lietu ir 74 638,71 EUR (52 470,44 Ls, ieskaitot PVN 21%).

Vienlaikus nodibināts, ka 2009.gada 4.augustā prasītāja izrakstīja atbildētājai avansa rēķinu Nr.2009/08-01 par summu 6534 Ls (5440 Ls bez PVN) (9297,04 EUR) atbilstoši vienošanās 2.2.punktam, ko atbildētāja samaksāja 2009.gada 12.augustā.

2009. gada 10.decembri prasītāja izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr.2009/09-04 par summu 6534 Ls (9297,04 EUR) par 1350 klientu lietu nodošanu arhīvā, ko atbildētāja samaksāja 2010. gada 4.janvāri.

No minētā tiesa secinājusi, ka atbildētāja ir veikusi daļēju samaksu, proti, 18 594,09 EUR (13 068 Ls).

Tādējādi tiesa atzinusi, ka atbildētājas parāds ir 56 064,62 EUR (74 658,71 - 18 594,09), proti, prasības summas apmērā.

Tiesa par pamatotu uzskatījusi atbildētājas puses argumentu, ka prasītājas prasījuma tiesības pret atbildētāju nav atspoguļotas prasītājas gada pārskatā par 2013.gadu, kā ari 2010.gada 8.martā izrakstītajā rēķinā ir kļūdas.

Tiesa atzinusi, ka neprecizitātes (kļūdas) prasītājas grāmatvedības dokumentos, piemēram, prasītājas izrakstītajā 2010.gada 8.marta rēķinā Nr.2012/03-02 kā „preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums" ir norādīts 2010.gada 25.marts, nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai, jo šīs kļūdas nerada šaubas par prasības summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 94.pantu tiesa nav vērtējusi atbildētājas puses iesniegtos pieņemšanas - nodošanas aktus Nr.3 un Nr.4, kā ari sniegtos argumentus par tiem, jo tiesa atzinusi, ka šie pierādījumi iziet ārpus konkrētās prasības robežām.

Attiecībā par atbildētājas puses iesniegto vienošanās kopiju, kura 2.1.punktā norādīts, ka kopējais lietu skaits ir 24 500 lietas, ko saņēmusi pa faksu (2010.gada 14. vai 24.martā) atbildētājas Finanšu dienesta Kredītkontroles nodaļas vadītāja Egita Broka, tiesa uzskatījusi, ka šim pierādījumam konkrētā strīda izšķiršanā nav juridiski izšķirošas nozīmes, jo šis, pa faksu sūtīts, dokuments neapgāž pie prasības iesniegto vienošanos, kuru neapstrīd ari pati atbildētāja.

Turklāt tiesa ņēmusi vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka vienošanās kopiju ir izpildījusi pati prasītāja.

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka prasība ir pamatota un apmierināma, tā kā prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, pretprasība tiek noraidīta.

Ievērojot to, ka puses līgumā nebija pielīgušas procentus, tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 8,25% gadā no neatmaksātās pamatsummas (56 064,62 EUR) (lietas 3.sējuma 161.-180.lapa).

2015.gada 3.jūlijā Jēkabpils rajona tiesā saņemta atbildētājas SLA ,,Tele2" pilnvarotā pārstāvja advokāta Raimonda Grozās apelācijas sūdzība par Jēkabpils rajona tiesas 2015.gada 22.apriļa spriedumu, kurā norādīts, ka atbildētāja pārsūdz spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka, rezumējot vienošanās teksta saturu no prasītājas uzņemto saistību mērauklas, ka šādu uzņemto saistību pienācīga izpilde varētu realizēties tikai tad, ja no prasītājas puses būtu pilnībā veiktas visas tris vienošanās 1.1., 1.2. un 1.3. punktā norādītās secīgās darbības (uzņemto saistību izpildes komponentes) - nodoti dokumenti, to pielikumi, kā ari dokumentu kopijas, ja prasītāja būtu veikusi nododamo dokumentu elektronisku apstrādi ar mērķi izveidot datu bāzi par atbildētājai nododamo arhīvu, ja būtu notikusi (fiziska) arhīva loģistika uz atbildētājas norādīto adresi.

Norāda, ka tikai par šo fizisko arhīva loģistiku var tikt sagatavots un parakstīts attiecīgs pieņemšanas - nodošanas akts, uz ko īpaši norāda pušu parakstītās vienošanās 1.3. punkta otrais teikums - „aktu apliecināšana ar pušu parakstiem nozīmē, ka loģistikas izpilde (fiziska nododamo lietu materiālu atvešana) ir veikta".

Secina, ka tiesa nemaz nav vērtējusi šīs saistību izpildes komponentes, bet ir vien aprobežojusies ar norādi uz pieņemšanas - nodošanas aktiem, ka to parakstīšana apstiprina vienošanās izpildi.

Ievērojot to, ka prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju par divpusēja līguma (vienošanās) izpildīšanu, uzskata, ka tieši prasītājai gan saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas 2.teikumu, gan saskaņā ar Civillikuma 1591.pantu ir jāpierāda, ka tā no savas puses līgumu (vienošanos) jau ir izpildījusi. Secina, ka prasītāja šo pierādīšanas pienākumu nav izpildījusi, uz to atbildētāja ir norādījusi gan savā pretprasībā, gan mutvārdos tiesas sēdē.

Uzskata, ka tiesa, ignorējot šos atbildētājas izteiktos iebildumus, ir nonākusi pie kļūdaina secinājuma, ka „iepriekš minētie akti apliecina, ka prasītāja no savas puses ir izpildījusi vienošanos atbilstoši 1.1., 1.2. un 1.3.punktā noteiktajam".

Tāpat uzskata, ka tiesa ir ignorējusi pušu gribu, noslēdzot šo vienošanos, t.i., tās sasniedzamo mērķi, lai gan Civillikums to tieši nosaka.

Uzskata, ka tiesa arī nav noskaidrojusi vienošanās priekšmetu un tās būtiskās sastāvdaļas. Kā to savā pretprasībā bija norādījusi atbildētāja attiecībā uz vienošanās neizpildi no prasītājas puses, tad ar parakstīto vienošanos puses vēlējās izbeigt iepriekš pastāvējušas tiesiskās attiecības un atgriezt atbildētājai pie prasītājas esošos ar klientiem saistītos dokumentus, it sevišķi oriģinālus.

Nepiekrīt tiesas secinājumam par to, ka dokumentu oriģinālu nenodošana ir uzskatāma par formālu iebildumu un ka tādējādi atbildētāja vēlas izvairīties no saistību izpildes. Uzskata, ka bez jau iepriekš minētās pušu gribas noskaidrošanas pie līguma slēgšanas tiesa ir ignorējusi pretprasībā un sākotnējā sarakstē ar prasītāju norādītos konkrētos iebildumus (gan attiecīgā uz prasītājas veikto arhīva loģistiku, gan attiecībā uz nesaprotamajiem pieņemšanas aktiem, gan attiecībā uz grāmatvedības lietām).

Tādējādi uzskata, ka nav pamata secināt, ka atbildētāja izvirza formālus iebildumus, lai nepildītu savu saistību, par to, ka prasītāja nav izpildījusi savus pienākumus, atbildētāja ir konsekventi norādījusi no paša sākuma un pretēji prasītājai nav mainījusi savu pozīciju šajā sakarā.

Secina, ka tas, ka prasītāja ir pieprasījusi samaksāt summas, pamatojoties uz dažādiem pamatiem, dažādiem rēķiniem un atkārtoti par tiem pašiem dokumentiem, vismaz rada pamatu, lai atbildētājai rastos pamatotas šaubas ne tikai par pieprasītā parāda apmēru, bet ari par saistību.

Apelācijas sūdzības iesniedzējai nav izprotama tiesas motivācija tam, ka atbildētāja nemaz neesot pierādījusi, ka pie prasītājas vispār atrastos kādi dokumentu oriģināli. Ja jau puses vienošanās tekstā bija paredzējušas to, ka prasītāja nodod atbildētājai ne tikai dokumentus, bet ari to kopijas, tad ir saprotams, ka vārdu savienojumā „dokumenti un to kopijas" jēdziens dokumenti ir jāsaprot kā oriģināleksemplāri, savukārt jēdziens kopijas ir jāsaprot kā šo minēto dokumentu oriģināleksemplāru atvasinājumi, jo pretējā gadījumā vispār zūd jēga šādas vienošanās noslēgšanai.

Apelatora ieskatā minētais liecina, ka tiesa vispār nav piemērojusi Civillikuma 1504. - 1509.panta noteikumus par darījuma iztulkošanu.

Norāda, ka vienošanās noslēgšanas jēgu vēl vairāk pastiprina Dokumentu juridiskā spēka likumā atrodamie formulējumi.

Secina, ka tiesa, pretēji pušu pielīgtajām saistībām, ar savu spriedumu ir koriģējusi pušu gribu, kas bija ietverta rakstveida vienošanās tekstā un, pretēji atbildētājas konsekventajai pozīcijai un izklāstītajiem iebildumiem, kas pamatoti ar iesniegtajiem pierādījumiem, izdarījusi secinājumu, ka atbildētājas mērķis bija saņemt tikai dokumentu kopijas (faktiski makulatūru), kam nav juridiska spēka un nav praktiskas nozīmes.

Uzskata, ka spriedumā ietvertie apsvērumi ir kļūdaini, kas faktiski ir novedis pie tā, ka tiesa nolēmusi pilnīgi nepamatoti un prettiesiski piespiest atbildētāju saņemt nepilnīgu saistības izpildījumu, tādējādi pārkāpjot ari Civillikuma 1832.pantu.

Nepiekrīt tiesas secinājumam, ka atbildētāja ir pieņēmusi 10 841 lietu, uzskata, ka tiesa nav analizējusi un sniegusi vērtējumu ne tikai saistību pienācīgai izpildei, bet nav pievērsusi īpašu uzmanību vienošanās tekstā ietvertajam kopējam nododamo lietu skaitam, kas bija pielīgts 2,4 reizes mazāks, t.i., 4500 lietu apmērā.

Apelatora ieskatā tiesa formāli pievienojusies prasītājas argumentam, ka vienošanās neprasa atsevišķu rakstveida vienošanos par lietu skaita koriģēšanu, kā rezultātā ir izveidojusies situācija, ka tiesa ne tikai ir nolēmusi piespiest atbildētāju saņemt nepilnīgu saistības izpildījumu, bet ari faktiski piešķīrusi prasītājai tiesības saņemt naudas līdzekļus daudzkārt lielākā apmērā, tādējādi pārkāpjot pušu nodibinātās saistības.

Vērš apelācijas instances tiesas uzmanību, ka šāda tiesas ricība (kļūda) ir absolūti neatbilstoša noslēgtās vienošanās būtībai. Uzskata, ka tiesa ir pārkāpusi iepriekš minētos

Civillikuma noteikumus par pušu gribu, darījuma saturu un būtiskajām sastāvdaļām, kā ļ arī attiecībā uz darījuma iztulkošanu.

Norāda, ka vienošanās tekstā puses bija paredzējušas, ka nododamo lietu skaits var tikt koriģēts laika gaitā, sagatavojot un nododot lietas arhīvā, taču tas nenozīmē, ka nododamo lietu skaits bija neierobežots un ka nav bijusi nepieciešama atsevišķa vienošanās starp pusēm.

Apelatora ieskatā, lai kādai personai būtu tiesības uzņemties finansiālas saistības atbildētājas vārdā, tai pēc Komerclikuma regulējuma ir nepieciešama prokūra (Komerclikuma 34.pants) vai arī parastā komercpilnvara (Komerclikuma 40.pants). Tā kā Gvido Endleram nav bijis izsniegts neviens no iepriekš nosauktajiem pilnvarojumiem, tāds pilnvarojums nav bijis ietverts arī vienošanās tekstā, tāpēc nepiekrīt tiesas atzinumam, ka atbildētājas darbinieks bijis tiesīgs parakstīt ar vienošanās izpildi saistītus dokumentus, apejot komersanta likumisko pārstāvju (valdes) kompetenci, tādējādi radot atbildētājai kā juridiskai personai saistošas papildus finansiālas saistības.

Norāda, ka kopsummā atbildētāja par pakalpojuma saņemšanu varēja rēķināties ar izmaksām 18 000 Ls jeb 25 611,69 EUR bez PVN apmērā. Savukārt, ja kļūdaino tiesas 1 slēdzienu pieņem par pareizu, tad pakalpojuma izmaksu slieksnis kļūst par neierobežotu lielumu un faktiski var novest komersantu līdz pat maksātnespējai. Jau tikai šāda veida vienošanās analīzei vajadzēja tiesai radīt šaubas par prasītājas pozīcijas neloģiskumu.

Uzskata, ka tiesa nav analizējusi īpaši nozīmīgus un ar pierādījumiem balstītus faktus, kurus atbildētāja attiecībā uz prasītājas ļaunprātīgo rīcību bija sniegusi tiesai.

Apelatora ieskatā turpmāk norādītajam prasītājas darbību kopumam vēl vairāk vajadzēja tiesai radīt šaubas par celtās prasības nepamatotību.

Norāda, ka prasītāja 2012.gadā mēģinājusi pasludināt atbildētājai juridiskās personas maksātnespējas procesu. Maksātnespējas procesa lietā (sevišķās tiesāšanās kārtībā) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasītāja pievienoja četras tabulas, kas tika nosauktas par pieņemšanas - nodošanas aktiem, tādējādi pamatojot pakalpojuma izpildi saskaņā ar noslēgto vienošanos. Savukārt šajā tiesas procesā (parastās tiesāšanās kārtībā) prasītāja pievienojusi vien divas tabulas, kas nosauktas par pieņemšanas - nodošanas aktiem, neko neminot par vēl diviem pieņemšanas - nodošanas aktiem.

Tāpat norāda, ka prasītāja 2010.gada 8.martā izrakstītais rēķins Nr.2010/03-01 par kopējo summu 6534 Ls ar PVN satur pamatojumu „Arhīva izveide (pieņemšanas - nodošanas akts Nr.3). Skaits: 1350".

Atbildētājas ieskatā izskaidrojums šādai pieņemšanas - nodošanas aktu nepievienošanai visticamāk ir tas, ka maksātnespējas procesa lietā prasītājas iesniegtajās četrās tabulās tiesā, kas nosauktas par pieņemšanas - nodošanas aktiem, norādītā j informācija savstarpēji pārklājas, proti, 2009.gada 29.septembra pieņemšanas nodošanas - akta Nr.l (kopumā šajā aktā ir 59 lpp.) ieraksti no 39. līdz 59.1pp. (sākot ar Konovalovu, personas kods: 110673-xxxxx, un beidzot ar Zaķi, personas kods: 270266-xxxxx), ieskaitot parakstu daļu, pilnībā sakrīt ar 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas akta Nr.4 (kopumā šajā aktā ir 74 lpp.) ierakstiem no 58. līdz 74.1pp., sakrīt 1448 ieraksti; 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.2 (kopumā šajā aktā ir 96 lpp.) ieraksti no 1. līdz 20.1pp. (sākot ar Jurševsku, personas kods: 05088l-xxxxx, un beidzot ar Terehovu, personas kods: 120880-xxxxx), pilnībā sakrīt ar 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas akta Nr.3 (kopumā šajā aktā ir 20 lpp.) ierakstiem līdz 20.1pp., sakrīt 1350 ieraksti; 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.2 j (kopumā šajā aktā ir 96 lpp.) ieraksti no 20. līdz 96.1pp. (sākot ar Tipānu, personas kods: 081165-xxxxx, un beidzot ar Pūciņu, personas kods: 301058-xxxxx), ieskaitot parakstu daļu, pilnībā sakrīt ar 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas akta Nr.4 (kopumā šajā akta ir 74 lpp.) ierakstiem no 1. līdz 58.1pp., sakrīt 5343 ieraksti.

Norāda, ka prasītāja ir pieprasījusi veikt samaksu par it kā nodotu 10 841 lietu. Saskaitot kopā šīs prasības norādītos ierakstus, kas savstarpēji pārklājas, iegūst, ka visos četros pieņemšanas - nodošanas aktos kopumā sakrīt 8141 ieraksts, tādējādi atlikumu veido tikai 2700 ieraksti jeb it kā nodotās lietas.

Secina, ka viss 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas akts Nr.3 ar tā 1350 ierakstiem uz 20 lpp. pilnībā sakrīt ar daļu no 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.2. Viss 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas akts Nr.4 ar tā 6791 ierakstiem uz 74 lpp. pilnībā sakrīt ar daļu no 2009.gada 29.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.l un daļu no 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.2.

Norāda, ka, ņemot vērā vienošanās noteikto maksu 4 Ls bez PVN apmērā par vienu nodotu lietu, starpība naudas izteiksmē veido 10 800 Ls (2700 x 4 = 10 800), tieši šīs summas apmērā, kā to apliecina arī pati prasītāja, atbildētāja jau ir veikusi samaksu.

Uzsver, ka atbildētājai jau 2010.gada pavasarī radās šaubas par prasītājas ļaunprātīgu rīcību, kad starp pusēm notika saziņa par vienošanās izpildi, no prasītājas tika pieprasīts apliecinājums pušu vienošanās saturam. 2010.gada 24.martā atbildētājas Finanšu dienesta Kredītkontroles nodaļas vadītāja Egita Broka pa faksu no prasītājas saņēma 2009.gada 3.augusta vienošanās kopiju, kuras 2.1.punktā pielabots nododamo lietu skaits no 4500 uz 24 500, kas papildus apliecināja atbildētājas šaubas par prasītājas pretenziju nepamatotību.

Ievērojot to, ka atbildētāja, izmantojot savas procesuālās tiesības, konkrētajos faktiskajos apstākļos bija cēlusi atzīšanas pretprasību, jo pastāv visi iepriekš minētie nosacījumi šādas atzīšanas prasības celšanai, tad tiesas atzinumu, ka tiesa nevērtē atbildētājas puses iesniegtos pieņemšanas - nodošanas aktus Nr.3 un Nr.4, kā ari sniegtos argumentus par tiem, jo šie pierādījumi iziet ārpus konkrētās prasības robežām, apelators uzskata par Civilprocesa likuma 1.pantā noteikto tiesību uz tiesas aizsardzību ierobežošanu, kas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un atbildētājas interešu pārkāpšanas.

Uzskata, ka tiesa nav piešķīrusi nozīmi un nav sniegusi vērtējumu ne tikai lietā iesniegtajiem atbildētājas pierādījumiem, bet arī nav analizējusi pašas prasītājas prasību pamatojošos dokumentus.

Norāda, ka prasītājas pārstāvis pirmās instances tiesas sēdē, atbildot uz atbildētājas jautājumu par rēķiniem, kas nav tikuši apmaksāti no atbildētājas puses un kas veido prasības summu, norādījis, ka šie neapmaksātie rēķini ir: 2010.gada 8.marta rēķins Nr.2010/03-01 par 6534 Ls jeb 9297,04 EUR ar PVN; 2010.gada 8.marta rēķins Nr.2010/03-02 par 32 868,44 Ls jeb 46 767,58 EUR ar PVN, kopsummā 56 064,62 EUR, kas ir identiski piedzītajai parāda summai.

Tāpat norāda, ka tiesa sprieduma motīvu daļā nav nemaz atspoguļojusi to, uz kādu faktūrrēķinu pamata prasītāja ir pieprasījusi atbildētājai veikt samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, lai ari vienošanās 2.3.punkts pieprasa šādu rēķinu izsniegšanu atbildētājai. Neskatoties uz to, ka tiesas sēdē prasītāja ne tikai nav varējusi pierādīt, bet nav ari varējusi paskaidrot, kā, kad un vai vispār atbildētājai ir tikuši izsniegti šie rēķini apmaksai, secina, ka spriedumā šāds atbildētājas ieskatā būtisks fakts ne tikai nav ticis vērtēts, bet ari nemaz nav atspoguļots.

Papildus vērš apelācijas instances tiesas uzmanību uz savā pretprasības pieteikumā ietvertajiem apgalvojumiem un pierādījumiem kas tos pamato, t.i., tieši šie pēdējie divi neapmaksātie 2010.gada 8.marta rēķini, kurus pati prasītāja ir pievienojusi kā pierādījumus savai prasībai, ir visnotaļ dīvaini - tie satur atsauci uz pieņemšanas - nodošanas aktu, uz kuru prasība nemaz netiek uzturēta (akts Nr.3), kā ari ir acīmredzama nesakritība pakalpojuma sniegšanas datumā (kas ir norādīts nākotnē), taču pirmās instances tiesa šos aspektus ir atstājusi bez vērības, aprobežojoties ar secinājumu, ka „tā kā prasība par pakalpojumiem, kas sniegti 2010.gada 8.martā, nav celta, tad nav vērtējami atbildētājas puses argumenti un apsvērumi par šiem apstākļiem".

Visbeidzot norāda, ka tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 93 .panta pirmajā daļā noteikto pierādīšanas pienākumu un tā pierādīšanas kārtību. Likums nosaka, ka vispirms prasītājam ir jāpierāda sava prasība un prasībā minētie fakti, un apstākļi. Līdz ar to apelatora ieskatā tiesai nebija nekāda tiesiska pamata pārmest atbildētājai par pretēju faktu nepierādīšanu līdz brīdim, kamēr prasītāja nav pierādījusi savus faktus vai apstākļus.

Tāpat norāda, ka tiesa nemaz nav centusies izpildīt Civilprocesa likuma 93 .panta ceturtajā daļā uzlikto pienākumu par pušu informēšanu par pierādījumu nepietiekamību attiecībā uz kādiem prasījumiem vai iebildumiem, tāpēc apelatora ieskatā tiesas spriedums ir uzskatāms par nepareizu.

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdzis tiesu: 1) noraidīt prasību pilnā apmērā kā nepamatotu un nepierādītu; 2) apmierināt atbildētājas pretprasību; 3) atzīt, ka atbildētājai nav neizpildītu maksājuma saistību pret prasītāju sakarā ar 2009.gada 3.augusta vienošanos, jo prasītāja nav izpildījusi ar vienošanos uzņemtās saistības, un lietā iesniegtās Excel veida tabulas ar klientu lietu uzskaitījumu nav atzīstamas par spēkā esošiem pieņemšanas - nodošanas aktiem; 4) piedzīt no prasītājas nepamatoti samaksātos 18 594,09 EUR par labu atbildētājai; 5) piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai visus tiesāšanas izdevumus (lietas 4.sējuma 33.-41.lapa).

2015.gada 10.augustā saņemti prasītājas SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" pilnvarotā pārstāvja advokāta palīga Aleksandra Berjozkina rakstveida paskaidrojumi par atbildētājas apelācijas sūdzību, norādot, ka prasītāja atbildētājas iesniegto apelācijas sūdzību neatzīst, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu turpmāk 1 minēto apsvērumu dēļ.

Paskaidrojumu iesniedzējs norāda, ka apelācijas sūdzībā izvirzītie pārmetumi pirmās instances tiesai attiecībā par atbildētājas argumentu vērtēšanu nav pamatoti.

Uzskata, ka tiesa ir izdarījusi pamatotu secinājumu par vienošanās paredzēto saistību pienācīgu izpildi no prasītājas puses.

Pretēji atbildētājas argumentiem norāda, ka vienošanās 1.1., 1.2. un 1.3.punktā noteikta prasītājas saistību izpilde, proti, vienošanās 1.3.punktā un 3.1.punktā puses ir tieši noteikušas, ka, parakstot pieņemšanas - nodošanas aktus, puses apliecina, ka arhīva loģistika un ar to saistītās darbības ir tikušas veiktas, pusēm vienai pret otru nav nekāda rakstura pretenziju un tādas netiks izvirzītas. Ievērojot minēto, ir likumsakarīgi un j pamatoti, ka pirmās instances tiesa, ievērojot vienošanās noteikto pušu gribu, pieņemšanas - nodošanas aktu parakstīšanu ir uzskatījusi par galveno apliecinājumu prasītājas saistību izpildei.

Uzskata, ka vienošanās noteikumi nepārprotami liecina par to, ka šādu aktu j parakstīšana ir pietiekama, lai atzītu prasītājas saistības par izpildītām, un prasītājai nav papildus jāpierāda katras atsevišķās vienošanās 1.1. - 1.3. punktā noteiktās darbības veikšanu. .

Norāda, ka vienošanās 1.3.punktā un 3.1.punktā paredzēta kartība, kādā puses apliecina saistību izpildi, ir tikusi noteikta tieši ar mērķi izvairīties no nepieciešamības citā veidā pierādīt prasītājas saistību izpildi.

Tāpat norāda, ka, sekojot atbildētājas argumentācijai, vienošanās 1.3. un 3.1.punkta noteikumi zaudētu jebkādu jēgu un to lietderīgo iedarbību.

Līdz ar to uzskata, ka tiesa pamatoti ir atzinusi 2009.gada 29.septembra pieņemšanas - nodošanas akta Nr. 1 un 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - nodošanas akta Nr.2 parakstīšanu par pietiekamu pierādījumu vienošanās noteikto prasītājas saistību izpildei.

Paskaidrojumu iesniedzējam nav saprotams tas, ar kādiem pierādīšanas līdzekļiem prasītājai būtu jāpierāda vienošanās 1.1. - 1.3.punktā noteikto darbību izpilde. Proti, no parakstītajiem aktiem redzams, ka ar tiem ir tikušas nodotas aktos uzskaitītās klientu lietas (dokumenti), kas apliecina vienošanās 1.1.punkta izpildi. Tāpat no aktiem ir redzams, ka, tos sagatavojot elektroniski tabulās, ir tikuši ievadīti katru atbildētāja klientu lietu

raksturojošie dati, tādējādi tos sistematizējot un izveidojot datu bāzi, kas attiecīgi apliecina ari vienošanās 1.2.punkta izpildi.

Uzsver, ka no lietā iesniegtās elektroniskā pasta izdrukas, kas atspoguļo atbildētājas darbinieku savstarpējo saraksti 2010.gada 12.martā, redzams, ka viena darbiniece pārsūta otrai Gvido Endleram domāto sarakstu. Kā ir norādījusi pati atbildētāja un fiksējis zvērināts tiesu izpildītājs savā 2012.gada 23.novembra aktā, pārsūtītais saraksts faktiski satur aktos ietverto tabulu datus elektroniskā formātā.

Līdz ar to nevar tikt atzīts par saprātīgu un pamatotu apgalvojums, ka prasītājai bija pienākums papildus aktu parakstīšanai, piemēram, pieaicināt trešās personas, lai fiksētu klientu arhīva nodošanu atbildētājai, pārvietošanu uz atbildētājas arhīvu, fiksējot attiecīgās darbības ar fotoattēliem u.tml.. Vienošanās 1.3. un 3.1.punkta noteikumi pārstāvja ieskatā tikuši formulēti tieši ar mērķi izvairīties no šādu absurdu un komerctiesiskās apgrozības praksei neraksturīgu darbību veikšanas.

Piebilst, ka atbildētājas atsaukšanās uz nepieciešamību prasītājai pierādīt vienošanās 1.2. un 1.3.punktā minēto darbību veikšanu ir nepamatota saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu. Proti, pati atbildētāja maksātnespējas procesa lietā ir iesniegusi tiesā pierādījumus un tieši norādījusi, ka no prasītājas ir ticis saņemts elektroniski izveidots nodoto klientu lietu saraksts, kā ari ir saņēmusi no prasītājas dokumentu kopijas, kas neatbilstot vienošanās noteiktajai dokumentu formai, tādējādi nenoliedzot klientu lietu saņemšanu pēc būtības.

Nepiekrīt apelācijas sūdzībā norādītajam, ka pirmās instances tiesa ignorējusi pušu gribu, noslēdzot vienošanos - atgriezt atbildētājai pie prasītājas esošos ar klientiem saistītos dokumentus, it sevišķi oriģinālus, ka pušu vienošanās mērķis esot redzams no tās 1.1 .punkta, kurā norādīts, ka prasītāja nodod atbildētājai dokumentus un to kopijas.

Norāda, ka pušu griba, noslēdzot vienošanos, ir bijusi nodot atbildētājai visus prasītājas rīcībā esošos ar atbildētājas klientu lietām saistītos dokumentus un to kopijas, neatkarīgi no to formas. Minētajā nolūkā vienošanās 1.1.punkts ir ticis formulēts iespējami plaši, norādot gan uz dokumentiem, gan to pielikumiem un kopijām. Vienlaicīgi ne vienošanās, ne kādā citā dokumentā nav ticis konstatēts, vai prasītājas rīcībā ir attiecīgo dokumentu oriģināli un kādā skaitā.

Uzsver, ka prasītājai saskaņā ar vienošanos ir bijis pienākums nodot atbildētājai visus tās rīcībā esošos uz atbildētājas klientu lietām attiecināmos dokumentus, un prasītāja to ir izdarījusi, atsevišķi nefiksējot katra dokumenta formu.

Tāpat uzsver, ka tieši minētajā nolūkā puses ir abpusēji piekritušas vienošanās 1.3. un 3.1.punkta noteikumiem, pielīgstot, ka aktu parakstīšana būs uzskatāma par pienācīgu apliecinājumu šādu saistību izpildei.

Secina, ka visas darbības attiecībā uz nododamo dokumentu pārbaudi atbildētājai bija jāveic nodošanas brīdī. Uzskata, ka pēc dokumentu nodošanas un aktu parakstīšanas prasītājai vairs nav iespējams nodrošināt pierādījumus attiecībā uz to, kādi dokumenti (kādā formā) ir bijuši tās rīcībā. Tāpat paskaidrojumu iesniedzēja ieskatā nav saprātīga izskaidrojuma tam, kādēļ prasītāja būtu ieinteresēta paturēt tās rīcībā it kā esošos atbildētājas klientu lietu dokumentus.

Uzskata, ka tiesa izdarījusi pareizus un lietas materiāliem atbilstošus secinājumus attiecībā uz pušu noteikto nododamo lietu skaita palielināšanas kārtību.

Norāda, ka vienošanās 2.1.punkta pēdējā teikumā ir paredzēts, ka nododamo lietu skaits var tikt koriģēts, sagatavojot un nododot lietais uz SIA ,,Tele2" arhīvu.

Tādējādi secina, ka vienošanās ir tikusi tieši un nepārprotami noteikta ne tikai iespēja palielināt nododamo lietu skaitu, bet ari šādu izmaiņu veikšanas kārtība.

Uzsver, ka par papildus klientu lietu skaita nodošanu starp pusēm pastāvējusi vienošanās, ko apstiprina fakts, ka puses ir parakstījušas aktus. Aktu parakstīšana pārstāvja ieskatā, atbildētājai faktiski pieņemot lietas, ir uzskatāma par nepārprotamu prasītājas un atbildētājas gribas izpaudumu, ko pirmās instances tiesa pilnīgi pamatoti un atbilstoši vienošanās noteikumiem, kā ari Civillikuma 1431. un 1432.panta noteikumiem ir ņēmusi vērā.

Līdz ar to nav saprotams atbildētājas apgalvojums, ka tiesa aplami pievienojusies prasītājas argumentam, ka nav bijusi nepieciešama atsevišķa vienošanās starp pusēm.

Tāpat pārstāvim neizpratni rada atbildētājas arguments, ka vienošanās tekstā nekur nav minēts, ka šāda korekcija varētu notikt vienpusēji.

Norāda, ka no lietas materiāliem konstatējams, ka nododamo lietu skaita palielināšana ir notikusi abpusēja gribas izpauduma rezultātā.

Uzskata, ka tiesa pamatoti ir noraidījusi atbildētājas iebildumus attiecībā uz prasītājas izrakstīto rēķinu saturu, kā ari atbildētājas subjektīvos iebildumus attiecībā uz i prasības pamatotību.

Uzsver, ka 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas aktam Nr.3 un 2010.gada 8.marta pieņemšanas - nodošanas aktam Nr.4, kurus minējusi atbildētāja apelācijas ļ sūdzībā, nav nekādas nozīmes lietas izskatīšanā, jo prasītāja savā prasības pieteikumā nav ietvērusi prasījumus par atlīdzības samaksu sakarā ar to dokumentu nodošanu, kas ietverti ļ minētajos pieņemšanas - nodošanas aktos.

Pārstāvis norāda, ka prasītājas celtā prasība ir tikusi balstīta tikai uz 2009.gada 1 29.septembra pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.l un 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas - ļ nodošanas aktu Nr.2 sakarā ar samaksas neveikšanu pilnā apmērā par tajos noteikto ļ dokumentu un to atvasinājumu nodošanu. Savukārt atbildētāja savā tiesvedības gaitā nav j izteikusi līdzvērtīgus argumentus attiecībā uz minēto prasības pamata faktus pierādošo ļ pieņemšanas - nodošanas aktu satura nepilnībām.

Tāpat uz atbildētājas iebildumiem par to, ka tiesa sprieduma motīvu daļā nav ļ nemaz atspoguļojusi to, uz kādu faktūrrēķinu pamata prasītāja ir pieprasījusi atbildētājai ļ veikt samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, paskaidrojumu iesniedzējs uzsver, ka i minētie rēķini ir 2010.gada 8.marta faktūrrēķins Nr.2010/03-01 6534 Ls jeb 9297,04 EUR apmērā un 2010.gada 8.marta faktūrrēķins Nr.2010/03-02 32 868,44 Ls jeb 46 767,58 EUR apmērā, kurus atbildētāja nav apmaksājusi, turklāt prasītāja lietā nav iesniegusi un prasību nav uzturējusi attiecībā uz jebkādiem citiem neapmaksātiem rēķiniem.

Par nepamatotu uzskata atbildētājas apgalvojumu, ka tiesas sēdē prasītāja ne tikai j nav varējusi pierādīt, bet nav ari varējusi paskaidrot, kā, kad un vai vispār atbildētājai ir tikuši izsniegti šie rēķini apmaksai.

Norāda, ka tiesa pievienojusi lietas materiāliem prasītājas pārstāvja iesniegto pasta j kvīts kopiju, kas apliecina to, ka prasītāja 2010.gada 8.martā pa pastu ir nosūtījusi atbildētājai abus iepriekš minētos neapmaksātos rēķinus uz tās juridisko adresi, uzskata, ka atbildētājai minētais fakts nevar būt nezināms.

Secina, ka atbildētāja ne tiesvedības gaitā pirmās instances tiesā, ne ari savā apelācijas sūdzībā nav spējusi paskaidrot, kāda nozīme, kādas tiesiskās sekas un uz kādu tiesību normu pamata būtu piešķiramas atbildētājas norādītajiem apstākļiem - pārrakstīšanās kļūdām un neprecizitātēm izrakstītajos rēķinos (kas pēc būtības ir pilnībā vienpusēji grāmatvedības dokumenti, nevis saistības radoši vai apliecinoši akti), kļūdainu pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.3 un Nr.4 sagatavošanu iepriekš (kuriem nav nekāda sakara ar celto prasību) u.tml..

Uzskata, ka atbildētājas iebildumiem nav juridiskas nozīmes un tie nekādā veidā neietekmē prasītājas prasījuma tiesību pastāvēšanu pret atbildētāju uz vienošanās pamata, tādēļ tie nevar būt par pamatu celtās prasības noraidīšanai.

Piebilst, ka tieši atbildētāja nemaz nav bijusi konsekventa savā līdzšinējā rīcībā. Tiesvedības gaitā atbildētāja līdz šim nav sniegusi pienācīgu izskaidrojumu tam, kādēļ 2009.gada 10.decembri (tātad vairāk nekā mēnesi pēc aktu parakstīšanas) apmaksāja prasītājas izrakstīto rēķinu par aktiem, lai gan tai bija pietiekams laiks detalizēti izvērtēt saņemto klientu lietu saturu, kā ari tam, kādēļ ir samierinājusies ar naudas līdzekļu 18 594,09 EUR apmērā samaksu par „makulatūru" un ir pieprasījusi atmaksāt minētos naudas līdzekļus tikai pēc vairākiem gadiem sakarā ar prasības celšanu no prasītājas puses.

Atzīmē, ka atbildētājas norādītie argumenti dažādos laika posmos pirms prasības celšanas attiecībā uz to, kādēļ tā nepilda savas saistības, apgāž apgalvojumus par tās konsekvento pozīciju vienošanās izpildes sakarā.

Uzskata, ka nav pamatots atbildētājas apgalvojums par tās pretprasības neizskatīšanu pēc būtības.

Tā kā atbildētāja savā pretprasībā ir lūgusi tiesu atzīt, ka atbildētājai nav neizpildītu maksājuma saistību pret prasītāju vienošanās sakarā, tad paskaidrojumu iesniedzējs secina, ka ir nepārprotami skaidrs, ka atbildētājas saistību pastāvēšanas atzīšana pret prasītāju, pamatojoties uz aktos minēto klientu lietu nodošanu, izslēdz pretprasības apmierināšanas iespējamību jebkādā veidā (un otrādi, nekonstatējot atbildētājas saistības, pretprasība ir apmierināma).

Līdz ar to uzskata, ka spriedumā veiktā lietas apstākļu, pušu apsvērumu un iesniegto pierādījumu izvērtēšana ir attiecināma kā uz prasību, tā uz pretprasību to ciešās saistības dēļ šajā lietā. Līdz ar to secina, ka nav pamata secinājumam, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi atbildētājas celto pretprasību.

Paskaidrojumu iesniedzējs lūdz tiesu apmierināt prasītājas celto prasību atbilstoši iesniegtajā prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem un noraidīt atbildētājas celto pretprasību (lietas 4.sējuma 49.-52.lapa).

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildētājas SLA ,,Tele2" pilnvarotais pārstāvis advokāts Raimonds Groza apelācijas sūdzību un pretprasību uzturēja uz tajās norādītajiem apstākļiem, prasību neatzina, sniedza paskaidrojumus, kas analogi apelācijas sūdzībā norādītajam.

Papildus pārstāvis paskaidroja, ka attiecībā uz klientiem, kuriem neparādās tiesas sprieduma summa, secināms, ka pret viņiem piedziņa nav tikusi realizēta. Pie katras lietas nodošanas netika fiksēts dokumentu daudzums, kas tika nodots, tāpēc nevar pierādīt, ka pie prasītājas bija dokumentu oriģināli, un cik daudz šo dokumentu tika nodots. 2012.gada 23.novembra aktā tiesu izpildītājs ir minējis, vai ir bijis līguma oriģināls vai līguma kopija, vai ir bijis parāds, vai nav bijis parāds.

Norādīja, ka Excel tabulās esošos aktus neuzskata par arhīva loģistiku, tas izskaidro, to, kāpēc atbildētāja bija veikusi samaksu pēc sākotnēji izrakstītā rēķina, bet, kad tika prasīts samaksāt lielākas naudas summas, tad tika veikta pārbaude, kāds pakalpojums bija pasūtīts un kāds pakalpojums bija saņemts.

Tiesas sēdē prasītājas SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" pilnvarotais pārstāvis advokāta palīgs Aleksandrs Beņozkins apelācijas sūdzību un pretprasību neatzina, prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Pārstāvis sniedza prasības pieteikumam un paskaidrojumiem par apelācijas sūdzību analogus paskaidrojumus.

Papildus paskaidroja, ka akti Nr.3 un Nr.4. ir bijuši kļūdaini, šajos aktos ir pārklājušās klientu lietas no aktiem Nr.l un Nr.2. Šajā lietā par aktiem Nr.l un Nr.2 strīda nav. Samaksa par aktiem Nr.3 un Nr.4 netiek pieprasīta, tie tika parakstīti 2010.gada 10.martā, kad Gvido Endleram bija izbeidzies pilnvarojums un viņš vairs nebija SLA „Tele2" darbinieks.

Tiesa, noklausījusies apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildētājas SIA ,,Tele2" pilnvarotā pārstāvja advokāta Raimonda Grozās un prasītājas SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" pilnvarotā pārstāvja advokāta palīga Aleksandra Berjozkina paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, apelācijas sūdzības motīvus, uzskata, ka prasība ir apmierināma pilnīgi, pretprasība noraidāma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu sprieduma motīvu daļā ļ norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances | tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai, j Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma I motīvu daļā var nenorādīt.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko ir pamats pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, kā to paredz Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa.

Pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka ne vienošanās tekstā, ne arī citos dokumentos nav atrodami pušu apliecinājumi vai jebkādi citi pierādījumi attiecībā uz to, ka prasītājai būtu pieejami un atbildētāja iepriekš prasītājai vispār būtu nodevusi jebkādus ļ līgumu oriģinālus. Šo faktu savos paskaidrojumos apelācijas instances tiesā atzinis ari atbildētājas pārstāvis, norādot, ka pie katras lietas nodošanas netika fiksēts dokumentu daudzums, kas tika nodots, tāpēc nevar pierādīt, ka pie prasītājas bija dokumentu ļ oriģināli, un cik daudz šo dokumentu tika nodots.

Līdz ar to ievērību nepelna apelācijas sūdzībā norādītais, ka tiesa nav centusies izpildīt Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajā daļā uzlikto pienākumu par pušu informēšanu par pierādījumu nepietiekamību attiecībā uz kādiem prasījumiem vai iebildumiem un ka tāpēc spriedums uzskatāms par nepareizu.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi un atbilstoši Civillikuma 1504. - 1509.panta noteikumiem iztulkojusi starp pusēm noslēgto vienošanos, prezumējot, ka puses ar vienošanos vēlējās izbeigt visas savstarpējās saistības, tāpēc prasītājai bija jānodod visas viņas rīcībā esošās atbildētājas klientu lietas, ko viņa ari izdalīja, ar pieņemšanas - nodošanas aktiem Nr.l un Nr.2 precizējot nododamo lietu skaitu, ko paredzēja noslēgtās vienošanās 2.1.punkts.

No vienošanās 1.1.punkta nepārprotami secināms, ka puses vēlējušās izbeigt visas iepriekš uzņemtās saistības, savukārt no līguma 2.1.punkta secināms, ka uz vienošanās noslēgšanas bridi iepriekš uzņemto saistību apmērs pusēm nebija zināms, tādēļ kopējais nododamo lietu skaits, kas sākotnēji noteikts 4500 lietas, paredzēts precizēt, sagatavojot un nododot lietas SIA "Tele2" arhīvā.

No Lursoft izdrukas par SIA 'TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" redzams, ka tās darbības veids bija juridiskie pakalpojumi (lietas 2.sējuma 194.lapa).

Lai ari puses tieši nepaskaidroja iepriekš uzņemto saistību izpausmi, proti, sadarbības veidu, taču no judikatūras nolēmumu datu bāzes redzams, ka Telekomunikāciju šķīrējtiesā (nejaukt ar prasītāju SIA "TELEKOMUNIKĀCIJU j ŠĶĪRĒJTIESA") tika skatītas SIA "Tele2" klientu parādu piedziņas lietas, savukārt pati SIA "Tele2" pēc tam, kad šķīrējtiesas nolēmums netika labprātīgi pildīts, vērsās tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 534.panta pirmās daļas 1. un 2.punktam 2005.gada 17.februāra redakcijā, pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu bija jāpievieno: 1) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumu, 2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu. Šāda likuma redakcija bija ari uz vienošanās par iepriekš uzņemto saistību izbeigšanu bridi.

Minētais norāda uz to, ka pašai atbildētājai bija nepieciešams ar klientu noslēgtais līgums (oriģināls), kurā paredzēta strīdu izskatīšana šķīrējtiesā, lai ar šķīrējtiesas

spriedumu piespriesta parāda nemaksāšanas gadījumā varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu.

No Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 27.novembra tiesas sēdes protokola civillietā SIA "TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" pieteikumā pret SIA "Tele2" par maksātnespējas procesa ierosināšanu redzams, ka SIA "Tele2" pārstāvis advokāts Agris Bitāns paskaidrojis, ka par to vai bija vai nebija dokumentu oriģināli, kas attiecas uz klientiem, to esot grūti teikt, tāpēc bijusi vienošanās, kurā paredzēja, ka, ja šādi dokumenti atrodas pie SIA "TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA", tad lai viņa nodod (lietas 2.sējuma 169.lapa).

Līdz ar to ir apšaubāmi atbildētājas iebildumi saistību neizpildei - rēķinu neapmaksāšanai, norādot, ka netika atdoti dokumentu (līgumu) oriģināli un tāpēc vienošanās no prasītājas puses nav izpildīta, kā rezultātā atbildētājai neiestājas pienākums maksāt par pakalpojumu, jo līguma oriģināls, kā ari pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmums bija nepieciešams atbildētājai, lai vispārējās jurisdikcijas tiesā saņemtu izpildu rakstu pēc šķīrējtiesas nolēmuma.

Pamatoti pirmās instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nav cēlusi prasību par to, lai tiesa uzliek par pienākumu prasītājai izdot iepriekš minēto līgumu oriģinālus, un šāda prasība tiesas ieskatā nav celta tādēļ, ka pati atbildētāja nevar pierādīt dokumentu oriģinālu nodošanu prasītājai, kā to apelācijas instances tiesā atbildētājas pārstāvis ari atzina. Tādējādi atbildētājas iebildumi par saistību (vienošanās) neizpildi no prasītājas puses ir nepamatoti.

Puses ir vienojušās par arhīva izveidi - loģistiku, veicot dokumentu elektronisko apstrādi, atbildētāja elektroniskā formā - Excel tabulās ar 2009.gada 29.septembra un 2009.gada 30.oktobra pieņemšanas nodošanas aktiem Nr.l un Nr.2 ari ir saņēmusi apkopotos datus par tās klientiem, kopskaitā 10 841 klientu. Prasītāja atbildētājas norādītajā arhīvā nodevusi tās rīcībā esošos dokumentus un to kopijas, kas redzams no tiesu izpildītāja Aināra Šūsta 2012.gada 23 .novembra akta, kurā fiksēts fakts par elektronisko vēstuļu apmaiņu 2010.gada 3.decembri starp e-pasta adresēm [email protected] un [email protected], un izdrukāta vēstule, kuras tekstā norādīts, ka arhīva darbinieks nosūta SIA "Tele2" darbiniecei sarakstu, kas tika gatavots Gvido, un pielikumā ir izdrukas uz 158 lapām. Izdrukās fiksēti klientu vārdi, ar tiesas spriedumu piedzītās summas, ja tādas bijušas, vai ziņas, ka lieta izbeigta, kā ari tas, vai pievienots spriedums un fiksēts kastes numurs, kurā konkrētā lieta atrodas (lietas 2.sējuma 5.-161.lapa).

Minētais apliecina, ka prasītāja ir veikusi darbu - sniegusi pakalpojumu, par ko puses vienojušās par samaksu 4 Ls + PVN par viena klienta lietas datu apkopošanu.

Šādā apmērā atbildētāja sākotnēji atzinusi pakalpojuma apmaksu, veicot avansa maksājumu 2009.gada 12.augustā par summu 6534 Ls (5400 Ls bez PVN) un 2010.gada 4.janvāri apmaksājot 2009.gada 10.decembra rēķinu par summu 6534 Ls. Minētā 10.decembra rēķinā pamatojums maksājumam norādīts "arhīva izveide (Pieņemšanas nodošanas akts Nr. 1,2)" un kā pakalpojuma sniegšanas datums norādīts 2009.gada 28.septembris. Līdz ar to ievērību nepelna atbildētājas paskaidrojumi, ka 10.decembra rēķins apmaksāts kļūdaini kā pirmā avansa rēķins saskaņā ar vienošanos, jo avansa maksājums jau bija veikts 2009.gada 12.augustā.

Atbildētāja lielu uzmanību vēlas pievērst aktiem Nr.3 un Nr.4, kur atkārtojas lietas no aktiem Nr.l un Nr.2, taču prasītāja savu prasību nekad nav pamatojusi ar lietu skaitu, kas izriet no aktiem Nr.3 un Nr.4.

Prasītāja konsekventi ir pieprasījusi apmaksāt darbu par 10 841 arhīvā nodotu lietu. Minētais redzams no 2010.gada 25.marta pirmstiesas pretenzijas. Turklāt šajā pretenzijā norādīts, ka uz 2010.gada 25.martu nav veikta samaksa par rēķinu Nr.2010/03- 01 par kopējo summu 5400 Ls, kā ari norādīts, ka vēstulei pievienots rēķins Nr.2010/02- 02 par summu 27 164 Ls, ar norādi veikt samaksu līdz 2010.gada 29.martam (lietas 1.sējuma 179.lapa).

2010.gada 26.marta atbildes vēstulē un 2010.gada 5.maija vēstulē atbildētāja 1 nekad nav noliegusi rēķinu saņemšanu, vien atteikusies veikt samaksu, uzskatot, ka pušu | strīda pamatā ir domstarpības par pakalpojuma sniegšanu (nesniegšanu) pēc būtības ļ (lietas 1.sējuma 160., 184.lapa).

Ari 2012.gada 16.septembra iebildumos pret brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu atbildētāja norādījusi, ka par savu attieksmi pret 1 izvirzītajiem prasījumiem SLA "Tele2" informējusi prasītāju 2010.gada 5.maija vēstulē, ļ atbildot uz 2010.gada 20.apriļa pretenziju, kurā tika pieprasīta 2010.gada 8.marta rēķina ļ Nr.2010/03-01 un rēķina Nr.2010/03-02 apmaksa (lietas l.sējuma 187.lapa).

Rēķinu nosūtīšanu prasītāja ir pierādījusi ar 2010.gada 8.marta pasta kvīti, kas I iesniegta jau pirmās instances tiesā, līdz ar to atbildētājas pārstāvja paskaidrojumi, ka rēķini nav saņemti, kā arī nav zināms, kas sūtīts ar 2010.gada 8.marta pasta sūtījumu, ir nepamatoti.

Iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, prasītāja norādījusi, ka atbildētājas 1 kopējais parāds saistībā ar noslēgto vienošanos ir 39 402,44 Ls, un šādu summu prasītāja pieprasījusi piedzīt, 2014.gada 21 .maijā iesniedzot prasības pieteikumu tiesā.

Līdz ar to nav nozīmes pārrakstīšanās kļūdām 2010.gada 8.marta rēķinā attiecībā I uz pakalpojuma sniegšanas laiku, kā ari rēķinu numuros, jo summa, kas tiek prasīta apmaksāt ir konsekventa, atbilstoša pušu pielīgtajām saistībām.

Attiecībā par to, ka atbildētājas darbiniekam drošības nodaļas vadītājam Gvido Endleram uz aktu parakstīšanas bridi bija attiecīgs pilnvarojums, tiesa pievienojas pirmās instances tiesas argumentācijai, to neatkārtojot.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja nepamatoti norāda, ka pirmās instances tiesa nav ļ vērtējusi tās iesniegto pretprasību. Pirmās instances tiesa ir izvērtējusi gan to, ka ļ pakalpojums no prasītājas puses ir sniegts, gan vērtējusi pušu gribu pie vienošanās i noslēgšanas, un nonākusi pie secinājuma, ka prasītājas prasība ir apmierināma. Un pie apstākļiem, kad prasības apmierināšana izslēdz pretprasības apmierināšanu, tiesa pamatoti 1 atkārtoti nav vērtējusi atbildētājas pretprasībā izvirzītos argumentus, jo par tiem jau ir I devusi savu vērtējumu pamatojot celtās prasības pamatotību.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pierādījumus novērtējusi atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām, kā ari piemērojusi atbilstošās materiālo tiesību normas, kā rezultātā prasību pamatoti apmierinājusi, bet pretprasību noraidījusi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, no atbildētājas ļ par labu valstij piedzenami iepriekš nesamaksātie izdevumi par tiesas pavēstu un citu i tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu. Kopējo pasta izdevumu apmērs pirmās instances tiesā ir EUR 13,57 un apelācijas instances tiesā EUR 6,12, kas apstiprinās ar lietas uzziņas lapu (lietas l.sējuma l.lapa), izdruku no Tiesu informācijas sistēmas (lietas 4.sējuma 47.1apa) un sarakstu par ierakstīto vēstuļu nosūtīšanu (lietas 4.sējuma 58.1apa). Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (lietas l.sējuma 4.1apa), savukārt atbildētāja, iesniedzot pretprasību, samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (lietas 3.sējuma 27.lapa). Līdz ar to piedzenamā summa sastāda EUR 10,29 (13,57+6,12-4,70-4,70).

Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 433., 434.pantu, Zemgales apgabaltiesa nosprieda

SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" prasību apmierināt pilnīgi-

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tele2" par labu SIA „TELEKOMUNIKĀCIJU ŠĶĪRĒJTIESA" parādu 56 064,62 EUR, tiesas izdevumus - valsts nodevu 1644 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 57 713,32 EUR (piecdesmit septiņi tūkstoši septiņi simti trīspadsmit euro 32 centi).

Noteikt SIA „Telekomunikāciju šķīrējtiesa" tiesības saņemt 8,25% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Tele2" pretprasību noraidīt pilnīgi.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Tele2" par labu valstij izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu 10,29 EUR (desmit euro 29 centi).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tele2" termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt trīsdesmit dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā un iemaksājot drošības naudu EUR 284,57 apmērā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...