Iesaki rakstu: 
Nav pārsteigums, ka jaunās izglītības un zinātnes ministres kompetence izglītības, zinātnes un kur nu vēl sporta nozarē ir visai vāja, lai neteiktu - nekāda. Par veselības nozares profesionāli uzskatīto Andu Čakšu par talantīgu gan var uzskatīt tikai silto vietiņu meklēšanā trekni apmaksātās valdēs, farmācijā un nu jau labu laiku arī Latvijas politikā, bet šoreiz ne par to.
Pavisam nesen diskusijā ar Saeimas deputātiem no ministres izskanēja frāze: ”Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni?” Tas tika minēts, runājot par skolu tīklu optimizāciju jeb esošo skolu aizvēršanu. Ir skaidrs, ka vieglāk vienmēr ir likvidēt, nevis iedziļināties izglītības sistēmas problēmās, bet atvērt ierēdņu sagatavoto tabulu un izsvītrot tās skolas, kuras, citējot Čakšas kundzi, “noraksta bērnu nākotni”.
Pēc Čakšas vārdiem visi, kuri jebkad ir mācījušies mazajās lauku skolās vai šobrīd to dara, ir dzīvē norakstīti. Čakšas kundze arī nav aptvērusi, ka visa Latvija nevar iekāpt autobusā, lai no Zilupes un Grobiņas katru rītu atbrauktu uz Valda Zālīša pamatskolu. Tas mudina domāt, ka, ministresprāt, jēga ir tikai no 30+ bērnu klasēm kādā no Rīgas vai Pierīgas “prestižajām” skolām, kurā skolotājs bieži vien netiek ar bērniem galā un viss paliek vecāku rokās.
Jā, statistika rāda, ka lielās skolas uzrāda labākus rezultātus centralizētajos eksāmenos, bet vai tikai atzīmes veido tos cilvēkus, kuri radīs inovatīvus uzņēmumus un radīs eksportu, lai Latvija kļūtu bagātākā? Atbilde ir – nē. Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka bieži vien prestižas un lielas skolas absolvēšana bieži vien nespēs dzīvei sniegt tādu pievienoto vērtību, ko rada mazās skolas.
Mazās skolas sniedz bērnam lielāku uzmanību, jo ar skaitliski mazākām klasēm skolotājiem ir vairāk laika individuālam darbam ar skolēniem, kā arī mācību apguvi var pielāgot izglītojamā interesēm. Līdz ar to tas ilgtermiņā tas rada atbalstošu un iekļaujošu vidi, kas veicina radošumu un pašizpausmi. Tieši tas ir ceļš, kā attīstīt jauniešos inovāciju garu, radošumu un spēju nākotnē radīt pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai jeb veidot uzņēmumus, nodokļu maksātājus un, iespējams, jaunos pasaules “vienradžus”.
Tāpat mazo skolu esamība palīdz nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējās visiem, nodrošinot visiem piekļuvi kvalitatīvai izglītībai neatkarīgi no viņu sociālekonomiskās vides. Skolu slēgšana var atstāt skolēnus ar mazākām izglītības iespējām un ar garantiju veicināt lauku apvidu iedzīvotāju skaita vēl straujāku samazināšanos, nekā mēs to šobrīd izjūtam.
Ne mazāk svarīga ir skolotāju kvalitātes celšana, jo tieši tā var tieši ietekmēt skolēnu saņemtās izglītības kvalitāti. Motivēti skolotāji biežāk iesaistās savā darbā, veido efektīvus nodarbību plānus, kā arī sniedz pozitīvu atbalstu un atgriezenisko saiti saviem audzēkņiem.
Laba izglītības sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu skolotāju motivācijā, nodrošinot resursus, atbalstu un profesionālās izaugsmes iespējas. Motivēti pedagogi un atbalstoša izglītības sistēma ir pamats tam, lai skolēni Latvijā saņemtu pēc iespējas labāku izglītību.
Tā vietā, lai uzlabotu esošo izglītības sistēmu, pilnveidotu skolotāju prasmes un palielinātu atalgojumu, kā arī ieviestu citu valstu labāko praksi, mēs atkal no jauna turpinām iet īsāko ceļu – likvidēt, nogriezt, samazināt vai kā citādi graut esošo.
Vai Andai Čakšai patiešām rūp kvalitatīva izglītības sistēma ar skolotājiem, kuri saņem cieņpilnu atalgojumu? Nē, vieglāk ir turpināt “strausa politiku”, nerisināt sistēmiskas problēmas un slēgt mazās skolas, aizbildinoties ar nekvalitatīvas izglītības iegūšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
