Iesaki rakstu: 
Nav pārsteigums, ka jaunās izglītības un zinātnes ministres kompetence izglītības, zinātnes un kur nu vēl sporta nozarē ir visai vāja, lai neteiktu - nekāda. Par veselības nozares profesionāli uzskatīto Andu Čakšu par talantīgu gan var uzskatīt tikai silto vietiņu meklēšanā trekni apmaksātās valdēs, farmācijā un nu jau labu laiku arī Latvijas politikā, bet šoreiz ne par to.
Pavisam nesen diskusijā ar Saeimas deputātiem no ministres izskanēja frāze: ”Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni?” Tas tika minēts, runājot par skolu tīklu optimizāciju jeb esošo skolu aizvēršanu. Ir skaidrs, ka vieglāk vienmēr ir likvidēt, nevis iedziļināties izglītības sistēmas problēmās, bet atvērt ierēdņu sagatavoto tabulu un izsvītrot tās skolas, kuras, citējot Čakšas kundzi, “noraksta bērnu nākotni”.
Pēc Čakšas vārdiem visi, kuri jebkad ir mācījušies mazajās lauku skolās vai šobrīd to dara, ir dzīvē norakstīti. Čakšas kundze arī nav aptvērusi, ka visa Latvija nevar iekāpt autobusā, lai no Zilupes un Grobiņas katru rītu atbrauktu uz Valda Zālīša pamatskolu. Tas mudina domāt, ka, ministresprāt, jēga ir tikai no 30+ bērnu klasēm kādā no Rīgas vai Pierīgas “prestižajām” skolām, kurā skolotājs bieži vien netiek ar bērniem galā un viss paliek vecāku rokās.
Jā, statistika rāda, ka lielās skolas uzrāda labākus rezultātus centralizētajos eksāmenos, bet vai tikai atzīmes veido tos cilvēkus, kuri radīs inovatīvus uzņēmumus un radīs eksportu, lai Latvija kļūtu bagātākā? Atbilde ir – nē. Pasaulē veiktie pētījumi rāda, ka bieži vien prestižas un lielas skolas absolvēšana bieži vien nespēs dzīvei sniegt tādu pievienoto vērtību, ko rada mazās skolas.
Mazās skolas sniedz bērnam lielāku uzmanību, jo ar skaitliski mazākām klasēm skolotājiem ir vairāk laika individuālam darbam ar skolēniem, kā arī mācību apguvi var pielāgot izglītojamā interesēm. Līdz ar to tas ilgtermiņā tas rada atbalstošu un iekļaujošu vidi, kas veicina radošumu un pašizpausmi. Tieši tas ir ceļš, kā attīstīt jauniešos inovāciju garu, radošumu un spēju nākotnē radīt pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai jeb veidot uzņēmumus, nodokļu maksātājus un, iespējams, jaunos pasaules “vienradžus”.
Tāpat mazo skolu esamība palīdz nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējās visiem, nodrošinot visiem piekļuvi kvalitatīvai izglītībai neatkarīgi no viņu sociālekonomiskās vides. Skolu slēgšana var atstāt skolēnus ar mazākām izglītības iespējām un ar garantiju veicināt lauku apvidu iedzīvotāju skaita vēl straujāku samazināšanos, nekā mēs to šobrīd izjūtam.
Ne mazāk svarīga ir skolotāju kvalitātes celšana, jo tieši tā var tieši ietekmēt skolēnu saņemtās izglītības kvalitāti. Motivēti skolotāji biežāk iesaistās savā darbā, veido efektīvus nodarbību plānus, kā arī sniedz pozitīvu atbalstu un atgriezenisko saiti saviem audzēkņiem.
Laba izglītības sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu skolotāju motivācijā, nodrošinot resursus, atbalstu un profesionālās izaugsmes iespējas. Motivēti pedagogi un atbalstoša izglītības sistēma ir pamats tam, lai skolēni Latvijā saņemtu pēc iespējas labāku izglītību.
Tā vietā, lai uzlabotu esošo izglītības sistēmu, pilnveidotu skolotāju prasmes un palielinātu atalgojumu, kā arī ieviestu citu valstu labāko praksi, mēs atkal no jauna turpinām iet īsāko ceļu – likvidēt, nogriezt, samazināt vai kā citādi graut esošo.
Vai Andai Čakšai patiešām rūp kvalitatīva izglītības sistēma ar skolotājiem, kuri saņem cieņpilnu atalgojumu? Nē, vieglāk ir turpināt “strausa politiku”, nerisināt sistēmiskas problēmas un slēgt mazās skolas, aizbildinoties ar nekvalitatīvas izglītības iegūšanu.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
