Jaunā satiksmes ministra Matīsa biroja vadītājai alga būs lielāka nekā premjeram
PIETIEK27.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunais satiksmes ministrs, Vienotības virzītais Anrijs Matīss (attēlā) darbību šajā postenī sācis, nodrošinot cienījamu atalgojumu savai biroja vadītājai Ingai Spriņķei: pateicoties iecelšanai VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrsvaldē, ministra biroja vadītājas mēneša atalgojums turpmāk būs lielāks nekā Valsts prezidenta un Ministru prezidenta alga.
Ministra biroja vadītājas darba diena faktiski pilnībā norit ministrijas telpās parasti cieši blakus ministram, un darba slodze pēc būtības neļauj veikt nekādus citus darbus. Par šo pienākumu veikšanu Spriņķe līdz šim, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, saņēma aptuveni 1200 latu mēnešalgu.
Taču līdz ar līdzšinējā ministrijas valsts sekretāra Matīsa kļūšanu par satiksmes ministru nozīmīgas pārmaiņas notikušas arī Spriņķes darba pienākumos un atalgojumā. Formāli ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs akcionāru sapulces, faktiski ar paša Matīsa lēmumu Spriņķe 26. martā iecelta par šīs valsts akciju sabiedrības valdes locekli.
Uzņēmums nevēlas atklāt precīzo Spriņķes atalgojumu, taču zināms, ka, piemēram, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis Indulis Šķibelis 2011. gadā atalgojumā kopā saņēmis 27 203 latus - tātad vidēji 2266 latus mēnesī.
Tas nozīmē, ka kopā ar Matīsa biroja vadītājas atalgojumu Spriņķe turpmāk saņems vairāk nekā 3400 latu mēnesī, kas būtiski pārsniedz kā Valsts prezidenta, tā Ministru prezidenta mēneša atalgojumu.
Formāli Spriņķes iecelšana šajā amatā tiek pamatota ar to, ka viņa savulaik kā satiksmes ministra padomniece strādājusi pie virszemes televīzijas ieviešanas projekta.
Tagad esot nepieciešams stiprinātu uzņēmuma vadības kapacitāti saistībā ar virszemes televīzijas projektu, kas paredz, ka no nākamā gada Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošinās bezmaksas programmu pārraidi virszemes televīzijas klientiem.
Tikmēr Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā Pietiek neoficiāli tika apliecināts - neviens nešauboties, ka arī turpmāk Spriņķes galvenais uzdevums būs vadīt Matīsa biroju, savukārt uzņēmuma valdē viņa iecelta vienkārši atalgojuma palielināšanas vārdā.
Jau 2010. gadā, kad Matīss vēl bija ministrijas valsts sekretārs, noskaidrojās, ka
Satiksmes ministrijas valsts sekretāru formāli neviens normatīvais akts neierobežo tiesībās kā ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmējsabiedrību akcionāru sapulces funkciju pildītāju iecelt to valdē tādus cilvēkus, kādus šī viena amatpersona uzskata par piemērotiem. Izrādījās, ka neeksistē nekādas likuma prasības ne pēc konkursa, ne pēc kādas īpašas kandidātu atlases un to piemērotības izvērtēšanas procedūras.
Pēc tam, kad bez konkursa par valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes locekli tika iecelts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistītais Armīns Kronbergs, Satiksmes ministrijas preses pārstāve Ilze Eida Pietiek nemācēja atbildēt, kāpēc izvēlēts tieši viņš un kur jaunais valdes loceklis meklēts. Viņa tikai apgalvoja, ka kandidāts LDz valdei meklēts, caurskatot ministrijas rīcībā esošās CV datu bāzes un uzklausot ieteikumus.
Toreiz, ņemot vērā šos skaidrojumus, Pietiek vērsās pie ministrijas ar oficiālu pieprasījumu sniegt informāciju, kādas tieši procedūras rezultātā pieņemts lēmums par Kronberga iecelšanu par Latvijas dzelzceļa valdes locekli, kādas tieši datu bāzes tika caurskatītas un kādu tieši personu ieteikumi tika ņemti vērā, izvēloties šo kandidatūru.
Tāpat tika pieprasīts sniegts skaidrojumu, kādas vēl metodes tika izmantotas jaunā valdes locekļa meklējumos un kādi vispār ir kritēriji un nepieciešamās kvalifikācijas Latvijas valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma valdes locekļa postenim. Ministrijas valsts sekretāram Matīsam tika pieprasīts atbildei pievienot arī minēto datu bāzu aprakstus un kopijas no saņemtajiem ieteikumiem.
No Matīsa atbildes izrietēja, ka pretēji ministrijas preses pārstāves apgalvojumam nekādu šādu izskatītu datu bāzu vai rakstisku ieteikumu par Kronbergu kā lielisku dzelzceļa jomas speciālistu nemaz nav bijis, - viņš iecelts bez jebkādas īpašas atlases procedūras, vienkārši tāpēc, ka Matīss viņu izvēlējies.
„Spēkā esošie normatīvie akti neparedz speciālas procedūras valdes locekļu kandidātu atlasei, attiecīgi valdes locekļa kandidātu atlase ir akcionāra kompetences jautājums, kurā akcionārs netiek ierobežots,” bija norādīts Matīsa oficiālajā atbildē, vēl piebilstot, ka, „apstiprinot A. Kronbergu valdes locekļa amatā, tika ņemta vērā A. Kronberga iepriekšējā darba pieredze ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem un tranzītbiznesu saistītos uzņēmumos”.
Turklāt, izvēloties Kronbergu par Latvijas dzelzceļa valdes locekli, Matīss vismaz oficiāli nebija interesējies arī par to, kādas funkcijas jaunais valdes loceklis uzņēmumā pildīs. „Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām 93. panta pirmajā daļā un Komerclikuma 302. pantā noteikto valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi. Līdz ar to valdes locekļu kompetenču sadale ir pašas valdes iekšējs jautājums,” skanēja Matīsa atbilde uz jautājumu par to, kādi būs konkrētie Kronberga pienākumi uzņēmumā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
