Jaunā tiesiskā realitāte: vecāku mantu var konfiscēt bērnu nodarījumu dēļ

Arestē ne tikai aizdomās turētā, bet arī radinieku mantu

Pirms gandrīz diviem gadiem, 2019. gada 25. februārī Vitālijs P. tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā, kas bija sākts pēc Krimināllikuma panta par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvadāšanu un realizāciju, par kuru var piespriest ne tikai brīvības atņemšanu, bet arī mantas konfiskāciju.

Kriminālprocesa ietvaros Vitālijs P. pie aizdomās turētā statusa tika formāli par to, ka viņš savā īpašumā esošo angāru iznomājis uzņēmumam, kurš tajā novietojis cigarešu kravu, par ko nav ticis nomaksāts akcīzes nodoklis. Policijai ir aizdomas, ka Vitālijs P. ir piedalījies šīs kontrabandas kravas ievešanā Latvijā.

Taču nepilnu pusgadu pēc aizdomās turētā statusa noteikšanas Vitālijam P. policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs pieņēma lēmumus par mantas arestiem, tos uzliekot ne tikai paša aizdomās turētā, bet arī viņa ģimenes locekļu – tēva., mātes un meitas mantai.

2019. gada vasaras beigās Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs ar saviem lēmumiem, ko apstiprinājusi Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese, uzlicis arestu visai Vitālija P. mātei, tēvam (abi ir vairāk nekā 70 gadus veci) un arī meitai piederošajai nekustamajai mantai un transportlīdzekļiem.

Arestu uzliek pat 90. gados likumīgi iegādātiem īpašumiem

Parasti šādos gadījumos mantas aresta pamatojums ir standarta formulējums – pastāv iespēja, ka manta ir noziedzīgi iegūta. Taču konkrētajā situācijā gandrīz visi īpašumi bija iegūti jau pirms daudziem gadiem un neapstrīdami likumīgā ceļā.

Vitālija P. vecāki vairāk nekā 410 000 eiro ienākumus deklarējuši jau tālajā 2007. gadā, kad viņa tēvs pārdevis dzīvokli Rīgā, bet māte – iepriekš oficiāli privatizēta uzņēmuma kapitāldaļas. Ar šo naudu tad viņi pēcākajos gados operējuši, iegādājoties telpas un garāžas iznomāšanai, kā arī turot naudu banku depozītos.

Vitālija P. meita divus nekustamos īpašumus – vasarnīcu Pabažos un dzīvokli Rīgā – ir ieguvusi kā dāvinājumu, turklāt nevis no sava tēva, kura īpašumu iegūšanas veids varētu būt apšaubāms no policijas redzes viedokļa, bet gan no savas mātes mātes, kuras īpašumā tie ir bijuši jau ilgstoši.

No lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai ir redzams, ka Vitālijs P. tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, kas, iespējams, veikts 2019.gadā vai varbūt 2013.-2018. gadā, savukārt Vitālija P. meitas vecāmāte – viņa sievasmāte tagad arestētos īpašumus ieguvusi daudz senāk, vēl deviņdesmitajos gados.

Īpašumu Pabažos vecāmāte ieguvusi jau 1995. gadā uz dāvinājuma līguma pamata, kam 2000. gadā sekojis līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Savukārt dzīvokli Bultu ielā vecāmāte īpašumā ieguvusi 1997. gadā ar Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, un tas nozīmē, ka abi šie īpašumi viņai piederējuši jau piecpadsmit un vairāk gadus pirms iespējamiem Vitālija P. noziedzīgajiem nodarījumiem.

Tāpat arests ar izmeklētāja un izmeklēšanas tiesneses lēmumu uzlikts arī Vitālija P. meitai piederošai garāžai, kuru viņa iegādājusies 2018. gadā. Šajā gadījumā iegādes summa ir bijusi 1500 eiro – mazāk par tiem diviem tūkstošiem eiro, ko meitai dažus mēnešus iepriekš uzdāvinājusi otra viņas vecāmāte.

Aresta pamatojums – ar vecāku mantu aizstāsim dēla nobēdzināto mantu

Taču, neraugoties uz to, ka visi šie darījumi ir notikuši ilgi pirms Vitālija P. – un nevis šīs mantas īpašnieku – iespējamā noziedzīgā nodarījuma, turklāt bijuši dokumentāli apstiprināti, izmeklētājs ir uzlicis arestu arī šai mantai, turklāt ar „inovatīvu” formulējumu: papildpamats arestam esot – „lai ar to aizstātu konfiskācijai pakļauto mantu kriminālprocesā”.

Izmeklētājs atsaucas uz Krimināllikuma pantu, kurā minēts, ka gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, var piedzīt konfiscējamās mantas vērtību. Līdz ar to procesa virzītājam ir tiesības arestēt arī likumīgi iegūtu mantu, lai nodrošinātu, ka noziedzīgi iegūtās mantas atsavināšanas, iznīcināšanas, noslēpšanas vai nomaskēšanas gadījumā, būtu iespējams piedzīt konfiscējamās mantas vērtību.

2019. gadā Tieslietu ministrijas izstrādātajā rokasgrāmatā "Rokasgrāmata rīcībai ar mantu kriminālprocesā"  gan ir skaidri norādīts, ka šādās situācijās ir jāievēro būtiskākais pamatnosacījums - konfiscējamās mantas aizstāšanas piemērošana laikā: proti, aizstāt var tikai tādu mantu, kas nodota trešajai personai pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas.

Turklāt, kā norādīts Tieslietu ministrijas rokasgrāmatā, ir jāņem vērā to personu loks, kuru mantu var konfiscēt, lai aizstātu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, - uz izmeklētāja piesauktās Krimināllikuma panta daļas pamata konfiscējamo mantu var aizstāt tikai ar paša noziedzīga nodarījuma izdarītājam piederošu mantu.

Tāpat konfiscējamā manta varētu tikt aizstāta ar mantu, ko persona pēc noziedzīga nodarījuma uzsākšanas nodevusi citai personai bez maksas vai par vērtību, kas ir būtiski zemāka vai būtiski augstāka nekā tirgus vērtība. Taču konkrētajā gadījumā runa ir par īpašumiem, kas ir iegādāti pirms iespējamā noziedzīga nodarījuma uzsākšanas.

Iespējamo iznākumu vidū – arī „ekspresprocess”

Neraugoties uz to, izmeklētāja lēmumus apstiprinājusi arī izmeklēšanas tiesnese. Viņas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, taču tā ir paziņojusi, ka nemaz negatavojoties vērtēt pierādījumus par mantas izcelsmes likumību, - tas esot procesa virzītāja uzdevums, savukārt apgabaltiesas pienākums esot tikai un vienīgi formāla konstatācija, vai izmeklēšanas tiesnesei bija vai nebija formālas tiesības apstiprināt procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai.

Savukārt, mēģinot panākt aresta atcelšanu, pārsūdzot procesa virzītāja lēmumus prokuratūrā, no pēdējās tika saņemtas atbildes, no kurām izriet, ka arests mantai nav atceļams, jo to ir apstiprinājuši un pagarinājuši izmeklēšanas tiesneši, bet apgabaltiesa viņu lēmumus ir atstāusi spēkā.

Rezultātā izmeklēšanas tiesneši jau divas reizes ir pagarinājuši arestu arī tai Vitālija P. meitas un vecāku nekustamajai mantai, kuras izcelsme un iegūšanas likumība nerada šaubas.

Taču krimināllietās par smagu noziegumu izdarīšanu mantas arests ar visiem pagarinājumiem nevar pārsniegt 18 mēnešus, un konkrētajā gadījumā šis termiņš beidzas šā gada februārī. Tad ir iespējami tikai trīs varianti, no kuriem divi ir diezgan mazticami – arests tiek noņemts, vai arī izmeklētājam izdodas ilgstoši vilkto kriminālprocesu pabeigt, līdz ar ko tiktu celtas apsūdzības un lieta tiktu nodota tiesai.

Savukārt ir vēl arī trešais variants, kas, lai gan šķietami absurds, mūslaiku „bezkompromisu tiesiskuma” apstākļos nemaz nav neiespējams. No 2017.gada 1. janvāra spēkā ir Kriminālprocesa likuma 59.nodaļā iekļautais „ekspresprocesa” risinājums, kas nozīmē – no pašreizējā kriminālprocesa tiek izdalīts “process par noziedzīgi iegūtu mantu”.

Vecāki un meita var palikt bez likumīgi iegādātās mantas

Šādā gadījumā tiesai ārkārtīgi īsā laikā – desmit dienās būtu jāpieņem lēmums par arestētās mantas konfiskāciju vai šāda procesa izbeigšanu. Pirmās instances tiesas lēmumu atkal desmit dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesai, kurai lieta ir jāizskata nākamo desmit dienu laikā.

Mūsdienu realitātē, kad tiesas bieži nemaz nopietni nevērtē aizskarto mantas īpašnieku argumentus, bet pārraksta procesa virzītāju un prokuroru lēmumu motivāciju, nav izslēgts, ka šādā gadījumā Vitālija P. vecāki un meita var palikt bez mantas, kas ir iegādāta absolūti likumīgi un pārskatāmi jau ilgi pirms paša Vitālija P. iespējamā noziedzīgā nodarījuma.

Šo iespējamību vēl nopietnāku padara apstāklis, ka šajā situācijā apgabaltiesas spriedums būs galīgs, - to vairs nebūs iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt augstākā instancē.

„Tas nozīmē, ka mūslaiku „bezkompromisa tiesiskuma” apstākļos neviens no mums nevar paļauties uz efektīvu savu tiesību aizsardzības mehānismu, kas it kā ir nodibināts mūsu valstī. Personu neaizsargā izmeklēšanas tiesnesis, jo viņš dod savu akceptu mantas arestam, nevērtējot mantas izcelsmes likumību pēc būtības. Savukārt prokuratūra laipni paziņo, ka tai nav jāveic nekādas papildu darbības, jo tiesa ir izdarījusi visu tās vietā – devusi akceptu mantas arestam,” Dienai situāciju komentē viens no lietā iesaistītajiem juristiem.

Šādi masveida pamattiesību pārkāpumi nav pieļaujami tiesiskā valstī

Zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska:

„Tiesu un tiesībsargājošo iestāžu prakse liecina par to, ka joprojām aizskarto mantas īpašnieku tiesību un interešu aizsardzības līdzekļi nav efektīvi, neskatoties uz Satversmes tiesas un Augstākās tiesas atziņām. Turklāt nedarbojas pat tie minimālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas pašlaik ir paredzēti Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, jo tiesībsargājošās iestādes un tiesas tos vienkārši ignorē. Esmu pārliecināta, ka šādi masveida aizskarto mantas īpašnieku pamattiesību uz īpašumu un taisnīgu tiesu pārkāpumi nav pieļaujami tiesiskā valstī un neizbēgami izraisīs virkni pieteikumu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības tiesā. Tas savukārt radīs zaudējumus Latvijas nodokļu maksātājiem.”

Līdzīgas situācijas notiek visai bieži

Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš:

„Tas nav nekas pārsteidzošs. Līdzīgas situācijas notiek visai bieži. Nav varbūt tik kliedzoši kā šeit, ka arestēti arī īpašumi vecākiem, kuri ir ieguvuši tos labu laiku pirms izdarīts noziedzīgais nodarījums. Tas  ir pārsteidzoši šajā gadījumā. Tas ir pretrunā ar to regulējumu, kāds ir veidots un ar kādu mērķi. Un arī aizstāt var tikai ar to, kā šeit ir pareizi rakstīts, ka tikai tajā gadījumā, ja ir bijusi kāda saistība. Tas arī 59.nodaļā par noziedzīgi iegūtu mantu ir teikts. Tikai tajā gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka ir manta iegūta noziedzīgā ceļā vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Ar šo mantu nevar aizstāt tos prasījumus, kas varētu rasties, kad pierādīs personas vainu. Šeit ir tas, par ko ir runāts daudzkārt – šeit ir nepietiekoši kvalificēta, nav veikta profesionāla izmeklēšana. Tas, kas ir mazliet pārsteidzoši, ka apgabaltiesai, pārbaudot šos lēmumus, tomēr būtu jāskatās arī pēc būtības. Citādi divu pakāpju tiesas kontrolei nav nekādas jēgas...”

Atbilde uz jautājumu, kāpēc ir uzsāktas bezprecedenta „raganu medības”

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa:

„Šis stāsts atsedz nopietnas tiesiskuma problēmas mūsu valstī, par ko pēdējā laikā aizvien vairāk sāk runāt. Pēdējo pāris gadu laikā veiktās izmaiņas Kriminālprocesa regulējumā sāk nest augļus. Ikvienu koku pazīst pēc tā augliem, diemžēl, šie augļi ir rūgti. Ik vienu koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem (Lūkasa Evanģēlijs). 

Nepārdomātu Kriminālprocesa jaunievedumu nekritiska piemērošana ir novedusi pie radikālas kriminālprocesu veicošo personu attieksmes maiņas, gan pret savu lomu kriminālprocesā, gan pienākumiem un uzdevumiem kopumā. Lēmumus var pieņemt formāli un atrauti no lietas faktiskajiem apstākļiem, kā saka “papīrs pacieš visu”.

Būtu vietā atgādināt, ka neviens nav atcēlis Kriminālprocesa likuma 1.pantā noteikto likuma mērķi - noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Atslēgas vārdi šajā tiesību normā ir „krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums”, kas aptver ne tikai attieksmi pret personu, attiecībā uz kuru ir izteikts pieņēmums, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet arī citām ar noziedzīgu nodarījumu saistītām un nesaistītām personām, ņemot vērā krimināltiesību publiski tiesisko raksturu, sabiedrību kopumā.

Diemžēl realitātē esam ļoti tālu no tā. Ar formāliem kriminālprocesa lēmumiem tiek maskēta patvaļa, par ko pēdējā laikā, gan es, gan mani kolēģi advokāti esam sākuši runāt publiski, jo mērs ir pilns.

Pašlaik novērojamie procesi cīņā pret neskaidras izcelsmes vai noziedzīgi iegūtu naudu (šie termini kriminālprocesā tiek jaukti) visai attāli var tikt saistīti ar „bezkompromisa tiesiskuma” ieviešanu valstī. Un ir savādi, ka notiekošo izliekas neredzam un nedzirdam ne Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departaments, kas ir lielā mērā atbildīgs par notiekošo, ne arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Atgādinu, ka 17.09.2019. Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē Juris Stukāns pauda viedokli, ka par cilvēktiesību pārkāpumiem “nav jāuztraucas, tur pāris tūkstošus Latvija samaksās, naudas pietiks”. Iespējams tas arī izskaidro, kāpēc ģenerālprokurors joprojām reaģē uz pārkāpumiem Kriminālprocesa likuma piemērošanā saistībā ar notiekošo ekspropriāciju.

Tāpat ir jāpievērš uzmanība likuma „Par valsts budžetu 2021. gadam” 46.pantā noteiktajam: „Papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu”.

Iespējams, šeit ir meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc ir uzsāktas tāda mēroga bezprecedenta „raganu medības”, tiek pieņemti lēmumi par arestu uzlikšanu arī personu mantai, kura nekādi nav saistīta ar uzsāktajiem kriminālprocesiem, un kāpēc tiek pieļautas nejēdzības, to formāli pamatojot ar likuma uzliktu pienākumu.

Situāciju sarežģītāku padara procesa virzītāju īpašais statuss, sava veida kriminālprocesuālā imunitāte, kad nav jāatbild par savu rīcību, pieņemot lēmumus „saskaņā ar likumu”. Tas šobrīd tiek ļaunprātīgi izmantots, formāli un bez lietas apstākļu vērtēšanas, pieņemot lēmumus par aresta uzlikšanu mantai, nevērtējot šīs mantas iegūšanas apstākļus un legālo izcelsmi.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: