Jaunā vilcienu iepirkuma priekšvakarā plāno izsolīt "Rīgas Vagonbūves rūpnīcu"
PIETIEK10.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neilgi pirms jauno vilcienu iepirkuma izsludināšanas tiek gatavota izsolei AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) un līdz ar to tai piederošie 49% kapitāldaļu vilcienu apkopes un remonta uzņēmuma AS VRC Zasulauks. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka izsoles izsludināšana gaidāma tuvākajā laikā, iespējams, jau šonedēļ.
Visa RVR manta kopš 2011. gada 31. maija ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Kā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa Lursoft datubāzē atrodamajos dokumentos minēti 7,02 miljoni latu. 2011. gada nogalē bankrotējušās Krājbankas maksātnespējas administrators SIA KPMG Baltics nule veicis RVR ķīlas pārvērtēšanu un neoficiāli izskan, ka tā varētu būt pat divreiz mazāka par 7 miljoniem latu.
RVR padomes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Igaunis pirmdien, tiekoties ar Pietiek, apstiprināja, ka KPMG ir brīdinājis par plāniem izsolīt RVR, bet neesot informējis uzņēmuma vadību, kāda ir ķīlas vērtība pēc pārvērtēšanas. RVR vadība KPMG informējusi, ka uzņēmuma izsolīšana postoši ietekmēs tā uzsāktos un iecerētos projektus un Krājbankas kreditoriem neienesīs tik daudz, cik varētu ienest RVR tālākā darbība.
Vienlaikus novērtēšana veikta arī 49% kapitāldaļu, kas RVR pieder AS VRC Zasulauks, Pietiek apstiprināja avoti Satiksmes ministrijā. Tās tiek uzskatītas par RVR vērtīgāko aktīvu. Pārējais 51% kapitāldaļu pieder valsts AS Pasažieru vilciens, un tā ritošā sastāva apkope un remonts ir uzņēmuma galvenais ienākumu avots.
Kā RVR reālākais pircējs, kas jau sarunās ar amatpersonām paudis interesi par uzņēmuma iegādi, ir AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, kurai parakstīts sadarbības līgums par kopīgu projektu attīstīšanu Latvijā ar vienu no jauno pasažieru vilcienu iespējamiem piegādātājiem Šveices kompāniju Stadler. Kontroles iegūšana pār VRC Zasulauks, kuru amatpersonas minējušas kā jauno vilcienu iespējamo uzturētāju, varētu dot priekšrocības vilcienu iepirkumā.
RVR padomes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Igaunis pirmdien, tiekoties ar Pietiek, apgalvoja, ka viss Krājbankā savulaik ņemtais kredīts ticis izmantots rūpnīcas modernizācijai. Tikmēr neoficiāli jau sen cirkulē versija, ka KPMG Baltics aktualizētais ķīlas vērtības novērtējums, ja tas būs vairākkārt mazāks par RVR izsniegto kredītu, apstiprinās aizdomas, ka Krājbankas aizdevums pilnībā vai daļēji izsaimniekots.
Kopš Krājbankas kraha 2011. gada nogalē tās maksātnespējas administrators paguvis izsolēs pārdot daudzus mazvērtīgākus īpašumus, kas ieķīlāti par labu bankai, tādēļ RVR saudzēšana jau labu laiku izraisīja dažādas spekulācijas par plāniem uzņēmumu izmantot iepirkuma shēmās.
Pēc likuma pirmpirkuma tiesības uz RVR piederošajām AS VRC Zasulauks daļām ir AS Pasažieru vilciens, tomēr tā valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis Pietiek otrdien neapliecināja gatavību tās iegādāties. "Mēs sekosim līdzi izsolei," teica Birkmanis. Viņaprāt, VRC Zasulauks iespējamā izsole tieši neietekmēšot jauno vilcienu iepirkumu.
VRC Zasulauks padome un valde ir politizēta, tajā iecelti ar Vienotību un "olšteiniešiem" saistīti cilvēki. VRC Zasulauks padomes priekšsēdētājs ir par Vienotības "kasieri" savulaik dēvētā, tagad jaunas konkurējošas partijas izveidē iesaistītā Edgara Jaunupa tēvs Modris Jaunups. Savukārt valdē iecelti divi ar politisko spēku interesēm saistīti cilvēki – Vienotību pārstāv bijušais Pasažieru vilciena valdes loceklis Mārtiņš Greste, kurš ir Zasulauka valdes priekšsēdētājs, un kā valdes loceklis darbojas "olšteiniešu" virzītais Valters Grīnvalds, kurš pirms tam bija iekārtots airBaltic padomē.
Tieši vēlme izslēgt no jauno vilcienu iepirkuma ar tā dēvēto "Repšes biedrību" saistītos bijušos Vienotības "lietu kārtotājus", kuriem ir ietekme arī uz "olšteiniešiem", tiek saukta kā viens no blakus iemesliem lēmumam par RVR izsoli.
Zasulauks jau tagad veic Pasažieru vilciena ritošā sastāva uzturēšanu, un to nevar saukt par lētu – vidēji tie ir 6 miljoni latu gadā, kā dēļ politikas kuluāros šis uzņēmums tiek dēvēts par "partiju barotni", pievilcīgu politisko partiju naudas lietu kārtotājiem, kuri tradicionāli tiek iekārtoti Zasulauka padomē un valdē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
