Jaunā viļņa diskotēkas laikā notiks Ušakova kausa izcīņa vanšu kāpšanā
Pēteris Apinis24.07.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ha ha..
29.07.2012. 08:31parsmejos, Usakova kauss Vosa gitaras kapsana... vel varetu Usakova kausa izcinu maratona ar koferiem Zilupes virziena.. jo visi zina kas notika ar Usakova kas skreja nepareiza preteja virziena..
ALLA
26.07.2012. 10:06Vāi, cik publika dusmīga uz P.Apiņa pamfletu! Bet pamflets pilnīgi vietā, jo krieviņi arvien aktīvāk meklē savas pašapliecināšanās iespējas. Nu ir te miljons krieviņu, vai tad par to kāds strīdas? Strīdas jau par to, vai tam ir kāda jēga...
garāmejot
26.07.2012. 04:06Nu malači Pietiek, degradējušies līdz Apollo līmenim.
Jēgu pārdzēris Pēteris Apinis pilnā skaistumā, izcils pakalpojums latviešu nacionālismam. Varētu viņš emigrēt un tādējādi palielināt vidējo IQ līmeni Latvijā.
Tiks
25.07.2012. 07:24Pēter, nu kā Tu vari būt šitāds divkosis?! Pa TēVē stāsti, cik kaitīgi ir daudz dzert un aicini visus ieturēt mēru. Bet pats ta` ko?!
Lai ko tādu sarakstītu... Nuuuuu... Neticu, ka kaut kas tāds var nākt bez kārtīga trīsdiennieka. :)
Velna rutks
24.07.2012. 21:37apīns laikam purva vaivariņus alum pielicis apīņu vietā, bet šitais portāls galīgs čau ka tādus murgus var publicēt.
Anonīmais Šakālis
24.07.2012. 20:54Tiešām. Tad jau labāk Mazpusāns nekā Apinis tad, kad cenšas palaist «joku».
Jozefs
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
24.07.2012. 20:42Apiņu Pēterim pašam tilta vantis ir aizbraukušas. Laikam no kādiem pa pusei sertificētiem medikamentiem, kurus Rīgas naktsklubos tirgo.
Ja kādam šis raksts likās smieklīgs - lūdzu nomētājiet mani ar akmeņiem!
Nikns aborigēns
24.07.2012. 19:24Vai tas pats Pēteris (dzimis 1958. gada 25. novembrī Rīgā)? Kāpēc esi nomainījis tēmu?
HR
24.07.2012. 17:51Palasot šo murgu, rodas vēlēšanās nedaudz atvainoties Ontūnam Mazpusānam par to, ko ir gadījies teikt par viņa garadarbiem. :D
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
