Jaunais izdevums „Miljonārs”: Latvijas visbagātākie cilvēki – Esterkins, Riekstiņš, Tallijs un Suharenko
PIETIEK07.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rietumu bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins, uzņēmuma Mikrotīkls īpašnieki Arnis Riekstiņš un Džons Martins Tallijs, kā arī otrs Rietumu bankas lielākais līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksta pirmo vietu ieguvēji. Šonedēļ klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 bagātāko cilvēku sarakstu publicēti arī 100 lielāko peļņu guvušo, 100 lielāko dividenžu saņēmēju, 100 lielāko patieso labuma guvēju un arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 visbagātāko cilvēku sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Leonids Esterkins (vieta sarakstā pirms gada - -) – 162,54 miljoni eiro
Pēc gada pārtraukuma Latvijas visbagātāko cilvēku sarakstā atgriežas AS Rietumu banka līdzīpašnieks, kurš caur viņam piederošo SIA Esterkin Family Investments kontrolē 33,12% bankas akciju. Viņam piederošās holdingkompānijas pašu kapitāls sasniedzis 162,06 miljonus eiro. Rietumu banka spējusi saglabāt pelnītspēju, neskatoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto sodu 5,85 miljonu eiro apmērā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Viņam pieder arī 75% SIA IC Industries Holdings.
2. Arnis Riekstiņš (1.) – 130,98 miljoni eiro
Sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls puses kapitāldaļu īpašnieks allaž ir bijis miljonāru saraksta augšgalā. Mikrotīkla, kas darbojas ar preču zīmi MikroTik, pašu kapitāls gan gada laikā vairs nav būtiski mainījies un ir 250,17 miljoni eiro, apgrozījums pērn bija 374,60 miljoni eiro, bet peļņa – 90,58 miljoni eiro. SIA Starjt, kur viņam arī pieder puse kapitāldaļu, no negatīva pašu kapitāla ir spējis to audzēt līdz 10,38 miljoniem eiro. Uzņēmējam vienpersoniski pieder vēl divi uzņēmumi - SIA Classic Air un SIA Adaži Airpark.
3. Džons Martins Tallijs (2) – 130,19 miljoni eiro
SIA Mikrotīkls otrs līdzīpašnieks jau otro gadu kā pilntiesīgs Latvijas iedzīvotājs ir arī Latvijas visbagātāko cilvēku sarakstā. Viņam bez puses kapitāldaļām SIA Mikrotīkls un SIA Starjt, simtprocentīgi pieder arī SIA Maksīna, kurai ir negatīvs pašu kapitālu 92 tūkstošu eiro apmērā.
4. Arkādijs Suharenko (4.) – 84,57 miljoni eiro
Miljonāru saraksta veterāns arī ir viens no AS Rietumu banka lielākajiem īpašniekiem, kuram bankas akcijas pieder caur līdzdalību SIA Suharenko Family Investments. Viņa personīgais turīgums gada laikā pieaudzis par gandrīz diviem miljoniem eiro, jo baņķierim piederošā uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 84,57 miljonus eiro. Pērn šim kungam veiksmīgi izdevās panākt, ka Saeima nolēma piešķirt 40 miljonus eiro viņa vadītajai Ebreju draudžu un kopienu padomei.
5. Jānis Zuzāns (6.) – 79,08 miljoni eiro
Lai gan azartspēļu kompānijas SIA Alfor, kurā uzņēmējs ir viens no patiesajiem labuma guvējiem, apgrozījums pērn samazinājās 3,3 reizes, tomēr tas pazīstamā mecenāta turīgumu nav ietekmējis. Turklāt nevar teikt, ka viņa biznesam netrūktu dažādu šķēršļu, jo Rīgas dome joprojām uzstāj uz spēļu zāļu pazušanu no pilsētas vēsturiskā centra. Kopumā viņš ir dalībnieks septiņās kompānijās, no kurām vērtīgākā ir SIA FVR Invest, kuras pašu kapitāls ir 77,81 miljons eiro. Ar peļņu pērn strādājušas tikai divas no viņam piederošajām kompānijām, no kurām lielākā peļņa ir nekustamo īpašumu pārvaldītājai SIA Marijas 15.
6. Aigars Kesenfelds (16.) – 77,06 miljoni eiro
Arvien augstāk miljonāru sarakstā kāpj Liepājas biznesa veterāna un bijušā politiķa Ivara Kesenfelda dēls, kura vērtīgākais kapitāls ir simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA Alppes Capital, kuras pašu kapitāls ir 37,29 miljoni eiro. Tāpat vērtīgas ir viņa kapitāldaļas dzimtas uzņēmumā SIA L24 Finance. Miljonu īpašnieks savu darbību izvērsis kreditēšanas, finanšu tehnoloģiju, koplietošanas automašīnu pakalpojumu un citās nozarēs. Kopumā viņš ir patiesais labuma guvējs aptuveni simt uzņēmumos.
7. Uldis Mierkalns (13.) – 70,46 miljoni eiro
Kokmateriālu vairumtirdzniecības un mežsaimniecības uzņēmuma Pata vienīgais īpašnieks miljonāru sarakstā ir jau vismaz desmit gadus pēc kārtas. Šī uzņēmuma pašu kapitāls gada laikā dubultojies un sasniedzis 63,64 miljonus eiro. Tāpat kā līdz šim viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder arī SIA FF Assets, SIA Pata Timber un SIA Kubit, kā arī pa 80% AS Latvijas meži un SIA CatchSmart.
8. Ivo Zonne (7.) – 64,38 miljoni eiro
Nu jau vairākus gadus pēc kārtas stabili miljonāru saraksta augšgalā ir nekustamo īpašumu nozares veterāns. I. Zonne savu biznesu izvērsis caur viņam simtprocentīgi piederošo kompāniju SIA Barons kvartāls, kura turpina audzēt savu vērtību, kas tagad sasniegusi 64,38 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka laiku pa laikam uzņēmēja vārds tiek pieminēts saistībā ar noklausītajām oligarhu sarunām, kur viņš ar nule Saeimā ievēlēto Aināru Šleseru apspriedis Rīgas pilsētas īpašumu apsaimniekošanu.
9. Agris Tamanis (95.) – 63,44 miljoni eiro
Jau otro gadu pēc kārtas, turklāt ar iespaidīgu piederošā kapitāla vērtības pieaugumu miljonāru sarakstā ir tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group īpašnieks. Uzņēmuma pašu kapitāls gada laikā pieaudzis līdz 61,79 miljoniem eiro. 1,83 miljonu eiro pašu kapitāls ir SIA Draugiem, kur viņam pieder 90,31% kapitāldaļu. Viņš ir arī vienīgais SIA Bruņinieku zaļumi īpašnieks, bet šim uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls, bet SIA Pienjāņi, kur viņam pieder 52,55% kapitāldaļu, ir 99 tūkstošu eiro pašu kapitāls.
10. Mihails Uļmans (12.) – 53,04 miljoni eiro
Aizdomās par maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavību apcietinātais miljonārs arī aiz cietuma restēm spēj saglabāt ārkārtīgi turīga cilvēka statusu, lai gan no daudzu savu uzņēmumu valdēm un padomēm saistībā ar aizturēšanu ir atcelts. Tomēr viņa kapitāls turpina augt un gada laikā ir palielinājies par vairāk nekā 11 miljoniem eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks 15 uzņēmumos, no kuriem pazīstamākais ir nekustamā īpašuma pārvaldnieks, dzērienu vairumtirgotājs, kā arī Latvijas Pasta bankas īpašnieks Mono, kura pašu kapitāls nedaudz palielinājies līdz 21,65 miljoniem eiro un kurā viņam pieder 49,43%. Joprojām vērtīgākais viņa aktīvs ir simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA Grogs, kuras pašu kapitāls ir 28,20 miljoni eiro.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
