Jaunais VNĪ vadītājs atrasts "Vienotības" apcirkņos, viņa atbilstība konkursa prasībām - apšaubāma

Kā tāds amplis Toliņš vispār tika amatā? Viņš pat suņu būdu nav uzbūvējis, tomēr vada nekustamo īpašumu uzņēmumu. Tāds pats viņa pakalpiņš Upenieku Eidis. Tas vismaz pirms VNI būvinstrumentu nomā pastrādāt paspēja. Liels sasniegums karjerā! Ieziepējās.

Atbildēt

Kā šis cilvēks var būt kompetents nekustamajos īpašumos, ka pats nejēdz apskatīties savā robežu plānā, pa kuru piebraucamo ceļu viņam būtu jāpiebrauc pie savas mājas un kuri ir viņa īstie vārti!? Jau 10 gadus lieto kaimiņu ceļu bez atlīdzības, terorizē visus apkārt esošs iedzīvotājus (tajā skaitā pensionārus). Maina sētu, nesaskaņojot projektu ar kaimiņiem, nerēķinoties ar apkārtējo viedokļiem un nekaunas vēl pieprasīt naudu par to! Ir apnicis klusēt par viņa bezkaunību!

Atbildēt

Un izveidoja VNI viszemako tarifu stundu likmi zemaakaa darba daritajiem ,ko neviena valde nav vareejusi atlauties 18.g.laikaa Taada ir Tola ciena jeb nabadzigakais valsts kantoris palicis no 2015.g ,janvara

Atbildēt

Kārtējais Vienotības acu mālēšanas šovs. Re cik ietekmīga ir valdošā partija, ka neviens no 23 pretendentiem nav uzdrošinājies apstrīdēt konkursa rezultātus. Interesanti būtu redzēt vērtēšanas dokumentu saturu,kā nācās izvērtēšanas komisijai iespringt lai pievilktu uzvarētāja kvalifikāciju :)

Atbildēt

Sileslops.

Atbildēt

Sajaucu ar Rinkeviču. Līdzīgs :)

Atbildēt

»

vai tad nepietiek ka viņam droši vien piemīt laba jenotiska reputācija un jenotu krustmātes vairas freibergas cienīgs ēdelīgums.


kādus vēl citus krietērijus jums vajadzētu krenļa šakāļi sarkanajā miglā nolādētie rakstnieki ...

Atbildēt

vai tad nepietiek ka viņam droši vien piemīt laba jenotiska reputācija un jenotu krustmātes vairas freibergas cienīgs ēdelīgums.


kādus vēl citus krietērijus jums vajadzētu krenļa šakāļi sarkanajā miglā nolādētie rakstnieki ...

Atbildēt

Noteikti izlasiet rakstu visā pilnībā: Latvijā pārstāvnieciskā demokrātija – partijas ir kļuvušas par oligarhu instrumentu valsts nozagšanai.

Pilns teksts: http://veletajiem.wordpress.com/2014/08/10/latvija-parstavnieciska-demokratija-partijas-ir-kluvusas-par-oligarhu-instrumentu-valsts-nozagsanai/

Augusts 10, 2014


Saskaņā ar Satversmi Latvija ir demokrātiska republika ar divām demokrātijas pārvaldes formām. Vienā pārvaldes formā par varas subjektu valstī ir tautas ievēlētie pārstāvji – deputāti, un tā ir pārstāvnieciskā demokrātija. Otrā pārvaldes formā varas subjekts ir bez starpniekiem – lemj tautas nobalsošana, un tā ir tiešā demokrātija. Pamatojoties uz Satversmes 2.panta, 77.panta, 78.panta un 79.panta atzinumiem, tautas nobalsošanas lēmumiem ir virsroka pār pārstāvnieciskās demokrātijas lēmumiem. Satversmes 77.pantā ir uzskaitīti lēmumi, kuri stājas spēkā tikai ar tautas nobalsošanu. Lēmumus, kurus tautas nobalsošanā neizskata, ir Satversmes 73.pantā.

Dzīvē pēcokupācijas periodā gan daudz kas ir citādāk, nekā paredzēts Latvijas Satversmē.

Civilizācija attīstās. Atbilstoši Latvijas Satversmei vajadzētu būt, ka 21.gadsimta elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem ir spēja nodrošināt sabiedrību ar informācijas pietiekamību par notiekošo politikā – arī deputātu ievēlēšanā un Tautas nobalsošanās. Katrs vēlētājs-balsotājs, pieslēdzoties ar savu mobilo tālruni internetam, spēj uzzināt sev vajadzīgo informāciju situācijas novērtēšanai valstī, spēj ar domubiedriem apspriesties – kā vienam ar otru un vienlaicīgi neierobežotā skaitā. Vēlētāju-balsotāju savstarpējā sadarbība ir bez apgrūtinājuma, pat neatstājot savu dzīves, darba vai atpūtas vietu. Katrs vēlētājs-balsotājs ar sava mobilā tālruņa pieslēgšanos internetā iesaistās Saeimas, ministru kabineta un to komisiju, komiteju, padomju sēdēs un, saskaņā ar attiecīgā reglamentā noteikto kārtību, arī spēj izpaust savu viedokli. Sabiedrības – tās vēlētāju pietiekama informēšana ir šodienas iespējamība.

Šādu informāciju saņemšanai mēs neesam ne tuvumā. Satversmes 2.pants iesaldēts – „de jure”. Par varas subjektu valstī aizvien paliek civilizācijas gadsimtu lāsts , tā sauktā – finanšu oligarhija. Valsts ir nozagta. Finansu oligarhija valsts nozagšanu realizēja caur partijām. Līdz ar to šajos apstākļos partijas piederība ir nodevība. Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iespēju kāda viena viedokļa paudējiem vai personām, kuras apvieno kādas kopīgas intereses, pārvaldīt visu tautu, jo tauta ir interešu, raksturu, teritoriju un uzskatu dažādību kopums. Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iespēju kāda viena viedokļa paudējiem vai personām, kuras apvieno kādas kopīgas intereses, pārvaldīt visu tautu. Attiecībā pret tautu partija ir mazākums. Partijas nodibināšanas mērķis ir radīt varas instrumentu tautas pārvaldīšanai, citiem vārdiem sakot, ārpus partijas esošo pārvaldīšanai ar partijas palīdzību, jo partija balstās uz despotiski autoritāra tautas pakļaušanas principa. Pastāv uzskats, ka partijas nākšana pie varas ir tās mērķu – bet tie parasti tiek deklarēti kā saskanīgi ar visas tautas mērķiem – īstenošanas ceļš. Šī teorija, kas aicina attaisnot partijas diktatūru, ir jebkuras diktatūras attaisnošanas pamatā. Partiju skaits nemaina lietas būtību: jo vairāk partiju, jo asākas cīņas risinās starp tām. Šīs cīņas, kas iznīcina tautas iekarojumus un sagrauj jebkuru uz visas sabiedrības labklājības celšanu vērstu programmu, izmanto konkurējošās partijas, lai attaisnotu savus mēģinājumus saļodzīt valdošās partijas pamatus un ieņemt tās vietu. Partijas reti kad ķeras pie ieročiem. Parasti tiek laista lietā savstarpēja nosodīšana un nomelnošana. Šādas cīņas neizbēgami skar sabiedrības augstākās un dzīves svarīgākās intereses. Turklāt daļa šo interešu, ja ne visas, tiek ziedotas ķīviņam starp partijām, jo sitiens pa šim interesēm dod iespēju opozicionārajām partijām pārliecinošāk argumentēt savas pretenzijas pret valdošo partiju vai partiju koalīciju. Tā kā pēc sava rakstura jebkura opozicionārā partija arī ir varas instruments, tad tai, lai tā nāktu pie varas, ir jāgāž valdošais varas instruments. Lai pierādītu pēdējā nekompetenci, opozicionārā partija cenšas nolīdzināt līdz ar zemi tā sasniegumus un noliegt tā darbības programmu pat tādā gadījumā, ja tā kalpo tautas interesēm. Līdz ar to sabiedrības intereses un sabiedrības attīstības programmas tiek ziedotas partiju savstarpējai cīņai par varu. Tādēļ, neskatoties uz sabiedriskās aktivitātes atmosfēru, kas rodas uz partiju cīņas fona daudzpartiju sistēmā, šī cīņa, no vienas puses, grauj sabiedrības politisko, sociālo un ekonomisko dzīvi, no otras, – noved pie jauna varas instrumenta uzvaras, kas principā neatšķiras no iepriekšējā, citiem vārdiem sakot, pie vienas partijas krišanas un otras uzvaras, kamēr tauta, tātad demokrātija, atkal paliek zaudētājos. Bez tam, partijas ir pērkamas un var tikt uzpirktas kā no iekšienes, tā no ārienes.
Pēc savas būtības partijas rodas kā tautas interešu aizstāves. Tālākās darbības gaitā partijas vadība sāk rūpēties par partijas biedru interesēm, bet pēc tam partijas līderis kļūst par partijas vadības interešu aizstāvi. Acīm redzami, ka spēlīte partijās ir demokrātijas tērpā maskēts farss, kas būvēts uz egoisma, despotisma, triku un politikānisma pamatiem. Tas viss liecina par to, ka partiju sistēma ir atklāta, neslēpta diktatūras forma. Taču, kamēr pasaule nav nogājusi šo etapu, taisnīguma labad sauksim to par mūsu laikmeta diktatūru.
Uzvarējušās partijas radītais parlaments ir konkrētās partijas parlaments, bet šī parlamenta izpildvara – tās vara pār tautu. Valdošā partija, kura – kā tiek sludināts – pārstāv visas tautas intereses, patiesībā ir otras tautas daļas niknākais ienaidnieks, vienas vai vairāku opozicionāro partiju un to piekritēju ienaidnieks. Opozīcija nav tautas kontroles, kas pārbauda valdošās partijas darbību, tā tikai gaida izdevīgu brīdi, lai ieņemtu valdošās partijas vietu pie varas pīrāga: Saskaņā ar pastāvošās demokrātijas principiem likumīgs kontroles orgāns ir parlaments, kura vairākumā ir valdošās partijas biedri. Tātad kontrole atrodas pašas valdošās partijas rokās, bet vara – tās pašas partijas rokās, kas to kontrolē. No sacītā redzams, cik melīgas, viltotas un mazspējīgas ir mūsdienu pasaulē pastāvošās politiskās teorijas, uz kurām balstās demokrātija tās šodienas izskatā.
“Partija pārstāv tautas daļu, bet tautas suverenitāte ir nedalāma.”
“Partija valda tautas vārdā, bet patiesībā nekāda pārstāvniecība tautas vārdā nav iespējama”.
Partija ir mūsdienu cilts, tā ir klans. Sabiedrība, kuru pārvalda viena partija, ne ar ko neatšķiras no sabiedrības, kuru pārvalda viena cilts vai viens klans, tā kā partija, kā jau minēts, pārstāv vienas tautas daļas, viena sabiedrības slāņa intereses, vienu teritoriju vai vienu ideoloģiju, tāpat kā cilts vai klans un salīdzinājumā ar visu tautu ir mazākums. Uz šo interešu vai ideoloģijas bāzes veidojas vienots pasaules uzskats. Starpība starp partiju un cilti ir vienīgi pēdējās asinsradniecībā, kas, starp citu, partijas organizēšanas sākumstadijā var būt pilnīgi iespējama. Partiju cīņa par varu ne ar ko neatšķiras no cilšu vai klanu cīņas. Un, ja vienas cilts vai viena klana politiskā vara šobrīd tiek noraidīta un nosodīta, tad tikpat nepieļaujams ir arī vienas partijas režīms, jo abos gadījumos notikumi attīstās vienā virzienā un noved pie viena un tā paša rezultāta. Cilšu un klanu cīņas atstāj uz sabiedrību tikpat negatīvu un postošu ietekmi kā partiju cīņas.

Ko šādos apstākļos jāņem vērā Latvijas vēlētājiem? Satversmes 2.pants paredz, ka augstākā vara valstī ir tiešai demokrātijai. Panta atzinumā par varu valstī ir arī šādas varas nodrošinājums – vēlētāju pietiekama informēšana lēmumu pieņemšanai balsojumos. Atbildība par esošo un turpmāk iespējamo Satversmes 2.panta iesaldēšanu „de jure” ir valsts likumdošanas varai, izpildu varai un Satversmes tiesai. Sākumā Satversmes tiesai, un tam ir motivācijas. Ja Satversmes tiesa nesauc pie atbildības valdību par sabiedrības neinformēšanu, bet pat pieļauj valdībai falsificēt vēlētāju gribu un apzagt vislielāko vēlētāju daļu, tad tā pati nodarbojas ar kaitniecību. Tāda Satversmes tiesa tautas nobalsošanā ir atlaižama, aizliedzot Satversmes tiesas tiesnešiem turpmāk ieņemt amatus valstī.

Atbildēt

Runa ka Dambisa cilveks

Atbildēt

»

Vi€notība saimnieko pa valsts kasi tāpēc, ka tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām viena ruda amatus kāra intrigante noslēdza slepenu vienošanos par varas sadali ar vīreli ar iesauku "hūte". Kopš tā laika Vi€notība nu hūtes inetešu grupa kopīgi (iz)saimnieko Latvijas valsti.

Atbildēt

Kādā sakarā Vienotība, kas saeimas v€lēšanās ieņēma trešo vietu, saimnieko pa valsti kā pa savu ķešu? Tā ir varas uzurpācija.

Atbildēt

ka šādam amatam no 26 pretendentiem par piemērotāko izraugās nevis cilvēku ar pieredzi nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, bet pilnīgi citas nozares pārstāvi, lai kāds viņs arī būtu.
VNĪ šādu politisku kadru vadībā jau šobrīd ir kļuvusi par īstu bedri, kurai nav nekā kopīga ar efektīgu valsts īpāsumu apsaimniekošanu, un izskatās, ka paliks tikai sliktāk...

Atbildēt

šis kadrs Trakoti līdzīgs I.Sudrabai --- acis bola precēt sola -- vai tik nav viņas brālis/brālēns?

Atbildēt

»

zagt,zagt,zagt,lai nebutu jabrauc uz angliju un iriju stradat poar paligstradnieku !

Atbildēt

Latvijas politikā nav lielāka ķēmojas par Vecpiebalgas mudaku, kuram sabiedrība pie kājas, ka tik zemniekiem. Poļu precei beidzot būspareizā vieta

Atbildēt

Hei, dzīvniek! Kurš no tavējiem palika bešā?

Atbildēt

Tols strādajot Muitas pārvaldē, vēl pirms stājis Lielā Priekšnieka amatā, nodarbojās ar visādu kravu "nodormēšanu", kaut stipri mazākos apjomos, kā Vaškevičs utt.

Atbildēt

Muitnieks - taa jau pati par sevo ir diagnoze ..

Atlaists muitnieks - skaidrs,ka ir pavisam beediigi

Atbildēt

Vienotība. Tas jau šobrīd ir šausmīgs lamuvārds.

Atbildēt

Cūku mēris turpina izplesties plašumā. Redzams ka tauta zaudē šo cīņu un cūkas paliek aizvien rijīgakas, negausīgakas un nekaunīgākas.

Atbildēt

Riktīgs Zaķa, pulka un Kampara skolnieks. Šitais būs izcils Vienotības darbonis :))))

Atbildēt

Galvenais jaatbilst Vemjotības diviem galvenajiem kriterijiem - jamāk shēmot un izlaupīt valsti.

Atbildēt

No atlaista muitnieka par valts nekustamo īpašumu galveno pārvaldītāju. Tīri politiski izraudzīts ierēdnis. Atbildīs jebkura konkursa prasībām, jo ir savējais :)

Atbildēt

»

kāda starpība, vilks vai zaķis, ja jenoti ir un paliek jenoti?

Atbildēt

Jau šodien rakstīju, ka VNĪA šefa izvēle nav Finanšu ministra lēmums. Vienotībā lēmumus par valsts kapitālsabiedrību valdēm pieņem partijas vadība. Zināms, ka ar Satiksmes ministrijas kadriem "nodarbojas" Zaķis, bet Finanšu - Reirs. Protams, ne bez Āboltiņas un dažreiz arī Dombrovska ziņas. Tāpēc var teikt, ka lēmums, kurš būs VNĪA priekšnieks, ne juridiski ne arī faktiski, lai ko viņš arī neteiktu, nebija Vilka kompetencē.

Atbildēt

Ehēe, forši iekomentēju, būs ko Solvitai un Dambītim atrādīt, kazi kādu bombondziņu man atmetīs.

Atbildēt

Ja kadu ir atstadinajis taukmulis Oskars Spurdzins, tad ta patiesiba ir kvalitates zime! Tads atstadinatais visdrizak ir godpratigs un gruti ietekmejams ierednis.

Atbildēt

Nu redziet, Vaškevičs maksā un Lapsa raksta. Uzpriekšu!

Atbildēt

Nu vismaz nav lato lapsas cildinātais vaškevičs.

Atbildēt

KaimiņVoldis saka ka esot kārtējais siles gājiens!!
Vai tā ir?

Atbildēt