Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Jaunas dīvainības ar Koļegovas dividendēm

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska
11.08.2016.
Komentāri (43)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas pēdējos gados saņemto un brālim atdāvināto iespaidīgo dividenžu jautājums atklāj atkal jaunas dīvainības, - šoreiz tās saistītas ar lēmumiem par dividenžu izmaksu un nesakritībām dividenžu summās.

Dividendes izmaksātas, bet kur lēmumi?

Ja ticēt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, iespaidīgas dividendes no SIA Pallogs viņa ir saņēmusi trīs pēdējos gadus pēc kārtas: 2013. gadā – 240 000 latu (aptuveni 341 000 eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, 2015. gadā – 320 000 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas)

Taču, kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie gada pārskati, nevienā no šiem gadiem SIA Pallogs kapitāldaļu turētāju vai to pārstāvju ikgadējā gada pārskata pieņemšanas sapulcēs nemaz nav lemts par peļņas izmaksāšanu dividendēs, - ne 2013. un 2014. gada 31. janvārī, ne 2015. gada 27. februārī

Pati I. Koļegova, kurai visu šo laiku formāli piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu, nevienā no šīm pārskata sapulcēm gan nav piedalījusies, - divās no tām viņas brālis, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns piedalījies kā I. Koļegovas pilnvarota persona, bet trešajā viņa statuss vispār nav norādīts.

Taču visās trīs dalībnieku (un to pārstāvju) sapulcēs lēmums par iespējamu peļņas izmaksāšanu dividendēs ir bijis viens – nekādu dividenžu. „Gada peļņu nesadalīt,” – šādi par peļņas sadali lemts visos trīs gados, kad I. Koļegova uzrādījusi no SIA Pallogs saņemtās iespaidīgās dividendes 1,04 miljonu eiro kopapjomā, kuras tālāk nonākušas pie brāļa un viņa ģimenes.

Nozīmīgas atšķirības summās

„Par visiem gadījumiem, kad uzņēmumā ir pieņemti lēmumi izmaksāt dividendes, ir bijuši valdes lēmumi,” – šādu VID ģenerāldirektora amata kandidātes apgalvojumu otrdien citēja aģentūra LETA. Taču tas iespaidu par dīvainībām ap dividendēm tikai pastiprina, - saskaņā ar Komerclikumu valde vispār nav tiesīga lemt par peļņas sadali un dividenžu apjomu. To, ka par dividendēm var lemt tikai dalībnieki, pēcāk atzīst arī pati I. Koļegova.

Kā rāda Lursoft dati, visos trijos pārskata gados Pallogs noteiktas summas dividendēs tiešām ir izmaksājis, taču tās būtiski atšķiras no I. Koļegovas deklarācijās uzrādītajām summām.

2013. gadā I. Koļegova deklarējusi dividendēs saņemtus 240 000 latu, un, tā kā šī summa atbilst pusei uzņēmuma kapitāldaļu, kopumā dividendēs vajadzētu būt izmaksātiem 480 000 latu, tomēr SIA Pallogs 2013. gada pārskatā kā dividendēs izmaksāti uzrādīti tikai 396 000 latu.

Līdzīgi ir arī ar diviem nākamajiem gadiem: spriežot pēc I. Koļegovas deklarācijas, 2014. un 2015. gadā dividendēs kopā vajadzētu būt izmaksātiem attiecīgi 760 000 un 640 000 eiro, taču SIA Pallogs gada pārskatos uzrādītās izmaksāto dividenžu summas ir tikai 590 223 eiro un 578 800 eiro.

Tiesa, te ir jāņem vērā, ka uzņēmuma finanšu gads ir diezgan īpatns – tas nesakrīt ar astronomiskā gada sākumu un beigām, bet gan sākas 1. novembrī un ilgst līdz nākamā gada 31. oktobrim.

Līdz ar to, piemēram, SIA Pallogs gada pārskats par 2013. gadu (tostarp dati par izmaksātajām dividendēm) attiecas uz laiku no 2012. gada 1. novembra līdz 2013. gada 31. oktobrim, savukārt I. Koļegova saņemtās dividendes deklarē par laiku no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Šīs divas atšķirīgās atskaites sistēmas rada labvēlīgus apstākļus neskaidrībām par datiem par izmaksātajām un saņemtajām summām, taču nozīmīgas nesakritības ir vērojamas arī par visiem pēdējiem trim gadiem kopā.

Kur radušies 300 000 eiro?

Divus gadus pirms 2013. gada I. Koļegova nekādas saņemtas dividendes nav uzrādījusi, bet laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim viņa kā saņemtas no SIA Pallogs ir uzrādījusi dividendes 1,04 miljonu eiro apmērā.

Tā kā 2012. gadā viņa nekādas dividendes no SIA Pallogs neesot saņēmusi, līdz ar to situācija ir šāda: SIA Pallogs par laika posmu no 2012. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. oktobrim kā saviem kapitāldaļu īpašniekiem izmaksātas ir uzrādījis dividendes 1,72 miljonu eiro kopsummā, kaut gan atbilstoši I. Koļegovas deklarētajam šai summai līdz 2015. gada beigām vajadzētu būt ievērojami lielākai – 2,08 miljoniem eiro.

Tas savukārt nozīmē – vai nu pagājušā gada beigās SIA Pallogs kapitāldaļu īpašnieki ir sanākuši uz vēl vienu sapulci, lai steidzīgi lemtu par dividenžu izmaksu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā, un šo iespaidīgo summu arī izmaksājuši, vai arī jau tā daudzajām dīvainībām ap VID ģenerāldirektora amata kandidātes uzņēmējdarbību pieskaitāma vēl viena.

 

Dividenžu lēmuma likumība - apšaubāma

Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arī esot noticis, turklāt regulāri – vispirms, katra gada sākumā uzņēmuma dalībnieki lēmuši peļņu atstāt nesadalītu, bet pēc tam tomēr nosprieduši sev maksāt dividendes.

„Dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, ir tikušas sadalītas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji ir lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk (līdz nākošā gada pārskata apstiprināšanai) sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs,” apgalvo VID ģenerāldirektora amata kandidāte.

Taču no I. Koļegovas pagaidām nav saņemta atbilde, kas varētu paskaidrot „mistisko” 300 000 eiro izcelsmi, - vai viņa ir saņēmusi kādas dividenžu summas pārskaitījumu no SIA Pallogs laikā no 2015. gada 1. novembra līdz 31. decembrim. Savukārt pašā SIA Pallogs paskaidroja, lai interesējošos jautājumus uzņēmuma vadībai mēģinot uzdot nākamajā dienā.

Tikmēr ir skaidrs - nav taisnība Vienotības pārstāvim Kārlim Šadurskim, kurš pēc tam, kad valdība šonedēļ nolēma atlikt jautājumu par I. Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā, paziņoja, ka situācija esot „vienkārša - nepieciešams pārbaudīt dažus viegli pārbaudāmus faktus, par kuriem vakar informēja Koļegova, proti, Uzņēmumu reģistrā jāpārliecinās, vai ir bijis lēmums par dividendēm vai nav bijis”.

Patiesībā normatīvie akti neparedz, ka Uzņēmumu reģistrā būtu jāiesniedz dalībnieku sapulces protokols saistībā ar lemšanu par dividenžu izmaksu. Cita lieta, ka, kā apliecina aptaujātie auditori, iespēja izmaksāt šādas tā saucamās starpdividendes likumīgu spēku ieguvusi tikai 2014. gadā, bet pirms tam lēmums par to izmaksu bijis pieņemams tikai kopā ar gada pārskatu.

I. Koļegovas gadījumā tas rada šaubas par 2013. gadā saņemto dividenžu izmaksas likumību, ja, kā izriet no uzņēmuma dokumentiem, par tām nav lemts līdz ar gada pārskata apstiprināšanu.

 

Nodokļu speciālisti saskata dīvainību

Tikmēr aptaujātie auditori un nodokļu speciālisti SIA Pallogs praksi – gada pārskata apstiprināšanas brīdī peļņu regulāri atstāt nesadalītu, bet par tās izmaksāšanu dividendēs lemt kaut kad vēlāk – sauc par neparastu un pat dīvainu.

„Tas it kā nav loģiski vispirms lemt atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam sasaukt dalībnieku sapulci un lemt par dividenžu izmaksu. Starpdividenžu izmaksa vispār Latvijā ir atļauta tikai dažus pēdējos gadus, bet tad tas ir obligāti jāieraksta statūtos. Bieži vien uzņēmumi izmaksā dividendes gada vidū, bet aizmirst to ierakstīt statūtos, un tādā gadījumā iepriekšējā gada peļņu dividendēs vienalga nevar izmaksāt,” skaidro advokātu biroja Varul partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte. 

Arī „Komerclikuma tēvs” Jānis Endziņš norāda, ka „tas noteikti nav tipiski, ka gada pārskatā lemj par peļņas nesadalīšanu, bet pēc tam sasauc sapulci, kurā lemj par dividenžu izmaksu”, un viņam piekrīt arī zvērināts revidents, zvērinātu revidentu sabiedrības SIA Rodl & Partner direktors Egons Liepiņš.

„Ja vienu gadu izlemj atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam lemj par dividenžu izmaksu, tas ir normāli. Uzņēmumam varbūt bija kādi investīciju plāni, kas nerealizējās, tādēļ izlēma izmaksāt dividendes. Tad var izmaksāt arī iepriekšējā gada dividendes. Bet, ja tā dara trīs gadus pēc kārtas, tad tas ir kaut kas netipisks un man nesaprotams,” konstatē E. Liepiņš.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

158
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...