Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcija nepieļauj dabisku ekonomikas likumu brīvu izpausmi un atņem cilvēkiem ticību valsts varas taisnībai. Šāda vara izslēdz visus, kas nepieder pie tās, un transformējas institūcijās, kuras kontrolē šaura elite, kura ir monopolizējusi gan ekonomiskās iespējas, gan politisko varu.[1] Tāpēc korupcijas un varas ļaunprātīgas izmantošanas nomocītas ekonomikas nav spējīgas darboties un uzplaukt.

Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka šādas pazīmes ir vērojamas Latvijā. Tā rezultātā cieš visa sabiedrība, un te arī meklējams cēlonis naudas trūkumam valsts ekonomikā, Latvijas iedzīvotāju vidusslāņa masveida izbraukšanai no savas valsts un jauno ģimeņu atturēšanās radīt vairāk bērnus, par kuru nākotni šādi pārvaldītā valstī nav drošības.

Neviena valsts nav izskaudusi korupciju pilnībā. Taču fakts, ka 2015. gadā veiktais EY (agrākais Ernst & Young) Krāpšanas un korupcijas pētījums parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā. Tas ir tikai nedaudz labāks rādītājs kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāks kā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%)[2]. Tas nešaubīgi apliecina, ka šīs problēmas risināšana Latvijā joprojām ir izšķiroša, ja jau valdība savā deklarācijā par prioritāti nosauc tautsaimniecības stiprināšanu un demogrāfijas uzlabošanu.

Kā norāda viens no Latvijas SAB vadītājiem Jānis Kažociņš pētījumā “Baltijas drošība Ukrainas kara ēnā”[3], atsaucoties uz t.s. Gerasimova[4] doktrīnu un Jāņa Bērziņa rakstu “Krievijas jaunās paaudzes karadarbība Ukrainā”, kopumā var konstatēt astoņas hibrīdkara fāzes. Kā trešās ! fāzes sastāvdaļa minēta valdības amatpersonu uzpirkšana, bet tikai 6. ! fāze, kad ir īstenotas iepriekšējās fāzes, ir militāra darbība. Kā norādīts šai pētījumā, Latvija jau ir pieredzējusi šāda hibrīdkara 3.fāzes pasākumus.

Tieši šobrīd sabiedrībai no medijiem kļuvuši zināmi satriecoši un satraucoši fakti par ilglaicīgu Finanšu policijas darbinieku – personu, kuru tiešie pienākumi ir nodrošināt valsts finansiālo drošību – ar ekonomikas likumiem neizskaidrojamu un viņu ienākumiem neatbilstošu skaidras naudas uzkrājumu esamību. Salīdzinoši nesen žurnālisti, bet ne tiesībsargājoši iestāžu darbinieki sabiedrībai atklāja ziņas par Rīgas domes kapitālsabiedrības “Rīgas Satiksme” bez korupcijas citādi neizskaidrojamo iepirkumu – tā saukto “Nanoūdens lietu”. Tāpat publiski zināms fakts, ka Satiksmes ministrija nav spējīga gadiem nodrošināt salīdzinoši vienkāršas pasažieru vilcienu sastāva iepirkumu procedūras realizāciju. Īpaši ciniski šie fakti šķiet uzņēmējiem, kuri visu ļoti labi saprot un ir šokēti par to, kā piemēram, savā darba laikā amatpersonas ar salīdzinoši nelielām algām var iekrāt tādus līdzekļus.

Lai gan valdības deklarācijā ir minēti pasākumi - t.s. ēnu ekonomikas apkarošanā, no tiem secināms, ka tieši uzņēmējiem tiks palielinātas dažādas prasības, lai viņus būtu vieglāk kontrolēt. Piemēram, Tieslietu ministrijas rosinātā “aplokšņu algu” kriminalizēšana. Tai pat laikā valsts kapitālsabiedrības “Latvenergo” bijušajām amatpersonām par smagu kriminālnoziegumu - korupciju tiek piespriesti izteikti maigi sodi. Ironiskā kārtā tie ir mazāki par tiem, ko cita valsts institūcija - Konkurences padome ar tiesu varas atbalstu visās tiesu instancēs, tā sauktajā energobūvnieku karteļa lietā piespriedusi apzinīgiem nodokļu maksātājiem – uzņēmējiem par apšaubāmiem pārkāpumiem, tādējādi, faktiski liekot tiem samaksāt  par atļaušanos strādāt Latvijā.

Iepriekšminētais uzskatāmi atklāj negatīvu tendenci - uzņēmumi, lai saglabātu savu labo reputāciju un lieki netērētu līdzekļus, labākajā gadījumā izvairās vai pat pilnībā atsakās no dalības valsts un pašvaldību iepirkumos, sliktākajā – pieņem lēmumu pilnībā pamest Latvijas tirgu. Neviens pieminēšanas vērts korupcijas gadījums, kurā būtu notiesāti vainīgie un valsts kasē būtu atgriezta izlaupītā vai nenomaksātā nodokļu maksātāju nauda, pēdējo gadu laikā nav. Diemžēl visu iepriekšminēto apstākļu dēļ, arī baiļu dēļ, ka pret viņiem varētu būt vērstas korumpētu amatpersonu represijas, sabiedrībā nav ieviesusies kā normāla prakse ziņošana tiesībsargājošajām iestādēm par šādiem gadījumiem.

2013.gada 21.novembrī Rīgā notika traģēdija, sabrūkot sabiedriskai celtnei un nogalinot vairāk nekā 50 cilvēkus. Līdz šim veiktā izmeklēšana – gan parlamentārā, gan prokuratūras, norāda, ka viens no būtiskākajiem traģēdijas iemesliem ir apstākļi, ka kontrolējošās pašvaldības un valsts institūcijas neveica savus pienākumus pienācīgā veidā. Lai arī nav iespējams bez tiesas izmeklēšanas apgalvot, ka konkrētajā gadījumā bijusi korupcija, pamatoti būtu pieļaut, ka korupcija varētu būt šīs traģēdijas viens no reāliem iemesliem.

Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs. Ministrijas  funkcijas ir nodrošināt sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku, kā arī veicināt sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem.

Ievērojot norādītos apstākļus, Jaunā konservatīvā partija lūdz tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču atbildēt uz mūs un, cerams, arī sabiedrību interesējošiem jautājumiem:

- Kāpēc Jūs ne reizes neesat vērsis sabiedrības un valdības vadītāja uzmanību uz korupcijas apkarošanas nozīmīgumu?

- Kā Jūs skaidrojat, ka jaunajā M. Kučinska valdības deklarācijā korupcijas problēma nav pat pieminēta nekādā formā?

- Kāpēc Jūs neuzstājat un nepanākat, ka tieši tieslietu jomai un efektīvai cīņai ar korupciju jābūt valdības prioritātei?

- Kā Jūs veicināsiet cilvēku tiesības brīvi un bez bailēm no valsts institūcijām un korumpētiem ierēdņiem nodarboties ar uzņēmējdarbību? Jo īpaši pašnodarbināto, mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzību no valsts institūciju nepamatotas, viņu darbību bremzējošas pretdarbības, kas nereti arī ir cēlonis šo cilvēku nonākšanai t.s. „pelēkajā ekonomikā” elementāras ekonomiskās izdzīvošanas nolūkā.

- Ko konkrēti paredzat darīt korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts pārvaldē un tieslietu sistēmā?

- Lūdzu sniegt sabiedrībai izmeļošu atskaiti, kā tiek organizēts lielākais Tieslietu ministrijas iepirkums - Liepājas cietuma būvniecības process -, ieskaitot finanšu plūsmas. Lūdzu nodrošināt šī procesa atklātumu, informējot par to sabiedrību regulāri, visu informāciju  darot pieejamu interneta vietnē.

Jūsu pārstāvētā un jau ilgstoši par tieslietu nozari atbildīgā un to kontrolējošā organizācija - partija “Nacionālā apvienība” (NA) valdības veidošanas procesā nepiekāpīgi uzstāja, ka vēlas turpināt vadīt un tādējādi arī nepastarpināti ietekmēt visu tieslietu jomu mūsu valstī. Vienlaikus no publiskiem NA oficiālo vadītāju paziņojumiem nav izrietējis nekas, kas liecinātu, ka viņus īpaši interesē tieslietu jomas reāla efektivitāte un korupcijas apkarošana. Gluži pretēji - no publiskā telpā redzamā rodas pārliecība, ka NA vadītāju prioritātes jau ilgstoši ir sociālo pabalstu joma un citi sociālie jautājumi, valsts simtgades svinības, t.s. bēgļu un dzimumtikumības jautājumi.

Šo partijas vadītāju retorikā un darbos neizpaužas rūpes par korupcijas apkarošanu un tieslietām kopumā. Šīs pretrunas izsauc arī šo līdz šim neatbildēto jautājumu: vai vēlme nodrošināt, ka korupcijas apkarošana un tieslietu efektivitāte valdības deklarācijā un reālā darbā nav prioritāra, arī nav tas patiesais iemesls, kādēļ NA cīnījās par tieslietu ministra portfeļa kontroli?


[1] Why Nations Fail, The origins of power, prosperity and poverty. D. Acemoglu & J. A. Robinson, Profile Books Ltd. 2012

[2] http://www.diena.lv/latvija/zinas/petijums-latvija-krietni-atpaliek-korupcijas-apkarosana-14098372

[3] The War in Ukraine: Lessons for Europe, APPC, LU, Rīga, 2015.

[4] Krievijas Ģenerālštāba vadītājs 2013.g.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...