Jaunās SEPLP priekšnieks Siksnis pats nespēj vai nevēlas ne uzrakstīt, ne izplatīt savu viedokli, - tam noalgota bēdīgi slavenā PR firma „Deep White”
PIETIEK29.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij naudas tik daudz kā nekad iepriekš, - lai to lieku reizi apliecinātu, jaunizveidotās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs, kādreizējais neveiksmīgais valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis nav ne vēlējies, ne spējis pats uzrakstīt un izplatīt savu viedokļrakstu vai izmantot tam pašas padomes darbinieku spējas. Tā vietā ir noalgota pēdējā laikā bēdīgi slavenā PR firma Deep White, kuras īpašnieces Egles Klekeres - Krekeles Gits Knoks ir nozīmīgs Kustības Par aktīvists, Rīgas mēra Mārtiņa Staķa politiskais padomnieks. Šodien publicējam saņemto sūtījumu pilnā apmērā.
No: Alona Zandere <[email protected]>
Date: otrd., 2021. g. 23. nov., plkst. 16:13
Subject: SEPLP vadītāja Jāņa Sikšņa viedokļraksts
To: Alona Zandere <[email protected]>
Sveiki!
Nosūtu Jums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa viedokļrakstu. Nupat pagājušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās padomes locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, sperti nozīmīgi soļi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā. Viedokļrakstā J. Siksnis ieskicē sabiedrisko mediju nozīmīgumu laikā, kad informatīvā telpa ir piesātināta ar dezinformāciju, kā arī tuvākos plānus attiecībā uz sabiedrisko mediju attīstību.
Pielikumā ir arī foto. Lūgums tai norādīt atsauci: no Baltijas Mediju izcilības centra arhīva.
Sirsnībā,
Aļona Zandere
Deep White komunikācijas konsultante
mob. +37129367772
Sabiedriskie mediji pelnījuši stabilus un prognozējamus pamatus
Jānis Siksnis
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs
Nesen pagājušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, esam spēruši nozīmīgus soļus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai attīstībai ilgtermiņā.
Pēdējo gadu laikā informatīvā telpa ir jo īpaši trausla. Cilvēki apjūk kardināli pretēju notikumu traktējumu un dezinformācijas priekšā, un tieši šādas situācijas skaidri parāda, cik profesionāli ir gan žurnālisti, gan redaktori un mediju vadītāji. Vai tie spēj atrast veidus, kā sasniegt cilvēkus ar dažādām pārliecībām, vai māk izkāpt no burbuļiem, kuros ērti dzīvo virkne viedokļu līderu, vai prot saredzēt tālāku nākotni, prognozējot to, kurp mēs kā Latvijas sabiedrība savā attīstībā atradīsimies kaut vai tuvākajās desmitgadēs? Šie jautājumi ir arī SEPLP galvenais vadmotīvs, kas definē mūsu prioritātes, pieņemot lēmumus un izvirzot mērķus.
Satura kvalitāte – mediju vadības un ombuda prioritāte
Sabiedrisko mediju loma cilvēku informēšanā un izglītošanā ir neaizstājama. To pierāda arī pētījumi. Sabiedriskās domas aptaujas, ko ik mēnesi veic pētījumu aģentūra “Kantar”, atklāj, ka Latvijas Televīzija jau kopš vasaras sākuma stabili spēj noturēt līderpozīcijas kā Latvijas skatītākais kanāls, un Latvijas Radio programmu klausīšanās ilgums arvien pieaug – tas nozīmē, ka cilvēki novērtē sabiedrisko mediju radīto saturu.
Drīz gatavojamies izsludināt konkursu uz trīs vakantajām Latvijas Televīzijas valdes locekļu amata vietām. Pirms to darīt, sapratām, ka ir jāpārskata prasības, lai tās atbilstu aktuālajām LTV vajadzībām un ietu kopsolī ar to, kā attīstās mediju vide Latvijā un pasaulē, kā mainās sabiedrība un tās paradumi. Izvirzot to kā prioritāti, izveidojām konkursa nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir gan pieredzējušākie mediju eksperti, gan korporatīvās pārvaldības un valsts pārvaldes speciālisti.
Jau izsludināts konkurss uz sabiedrisko mediju ombuda amatu – principiāli jaunu pozīciju, kas faktiski būs kā vidutājs starp medijiem, sabiedrību un valsti. Šogad veiktais “Eirobarometra” pētījums par uzticēšanos medijiem Baltijas valstīs liecināja, ka Latvijā šī gada sākumā ir pieaudzis uzticības līmenis drukātajai presei, savukārt palielinājusies neuzticēšanās radio un televīzijai. Lai gan absolūtos skaitļos uzticības ziņā abi – gan radio, gan televīzija – joprojām ieņem līderpozīcijas, jaunākie dati brīdina, cik svarīgi medijiem ir saglabāt ciešu saikni ar sabiedrību, ne tikai objektīvi atspoguļojot informāciju, bet arī izprotot tās vajadzības. Viens no ombuda galvenajiem uzdevumiem būs proaktīvi veicināt diskusiju par kvalitatīvu žurnālistiku un sabiedrisko mediju lomu iedzīvotāju informēšanā.
Tas, ko mēs jau šobrīd redzam, – sabiedriskajos medijos nepieciešams arvien vairāk un vairāk analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas, lai skaidrotu apkārt notiekošo. Pārāk maz uzmanības pēdējos gados ir pievērsts mazākumtautību auditorijai. Tāpat skaidrs, ka ir nepieciešamas arvien jaunas radošas metodes jaunu cilvēku noturēšanai pie sabiedriskajiem medijiem. Jauni cilvēki izjūt kārdinājumu aizplūst interneta plašumos, kur satura kvalitāte netiek vērtēta. Šī ir bīstama tendence, jo pavisam drīzā nākotnē viņi būs tie, no kuriem būs atkarīga mūsu valsts. Ja tā turpināsies, pastāv risks, ka piedzīvosim sabiedrību, tajā skaitā arī lēmumu pieņēmēju paaudzi, kam kvalitātes latiņa ir zema un kritiskā domāšana – atrauta no realitātes. Šāds iespējamais scenārijs ļauj skaidri prognozēt potenciālās sekas un jau tagad apzināties mūsu kopējo atbildību.
Medijiem apvienojoties, jārada lielāka kopīgā jauda
Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan mums kā padomei, gan arī sabiedrisko mediju kolēģiem, bez šaubām, būs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana. Vairāki gadu desmiti pagājuši, diskutējot par veidiem un iespējām, kā īstenot spēcīga vienota sabiedriskā medija ieceri. Iespējams, daudzi tur strādājošie jau ir noguruši no šīs tēmas. Bet līdz ar jauno sabiedrisko mediju pārvaldības likumu, kurā padomei uzdots pusgada laikā izstrādāt apvienošanas koncepciju, beidzot ir izskanējis nepārprotams starta šāviens. Arī Valsts prezidents mediju apvienošanas koncepciju izcēlis kā SEPLP galveno prioritāti, akcentējot viedokļu daudzveidības un augstas žurnālistikas kvalitātes saglabāšanu. Ļoti īsā laikā jāpaveic monumentāls darbs. Ciešā sadarbībā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem SEPLP vadītās darba grupas intensīvi strādā, lai jau līdz februārim iesniegtu vienotā medija koncepciju Saeimā. Zinām, ka, praktiski realizējot šo apvienošanu, sastapsimies ar lieliem izaicinājumiem. Bet mums tepat blakus – Lietuvā un Igaunijā – ir veiksmīga pieredze, no kā varam smelties atsevišķus veiksmīgus risinājumus, kā arī izvairīties no mīnām, uz kurām uzkāpa mūsu kaimiņi. Kā norāda Igaunijas mediju analītiķi, mediju apvienošana nesa pozitīvus rezultātus. To arī vienā no Latvijas Radio intervijām atzina Tallinas Universitātes asociētais profesors Andress Jēsārs, atklājot, ka reportieriem nu ir vairāk laika un resursu, lai strādātu pie pētniecības. Ja agrāk radio un televīzijas žurnālisti strādājuši katrs atsevišķi, nedaloties ar informāciju, tad tagad, strādājot kopā, stāsti ir daudz jaudīgāki.
Mēs jau šobrīd redzam, cik veiksmīgi sevi ir attaisnojis Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vienotais ziņu portāls LSM.LV, kas dažu gadu laikā nostiprinājies starp Latvijas vadošajiem interneta medijiem. Pagājušajā nedēļā “Gemius” publicētajā Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu TOP 20 LSM.LV ieņēma trešo vietu, piedzīvojot skaitliski lielāko auditorijas pieaugumu starp TOP interneta vietnēm. Mēneša laikā tas sasniedza 738 000 lietotāju. Mums kā mediju uzraugiem tas rada lepnumu par profesionāliem un spēcīgiem kolēģiem un sniedz pārliecību, ka kopīgiem spēkiem ir iespējams sasniegt arvien augstāku līmeni, paceļot ne tikai žurnālistikas kvalitātes kopējo latiņu, bet arī piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstvērtīgu saturu, kam īpaši šajā laikā ir izšķiroša nozīme.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
