Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Tikko es sāku interesēties par to, kas mūsu valstī notiek ar Satversmes aizsardzības biroju, ar drošības struktūrām, tā es kļuvu par trako,” – tā sarunā ar Pietiek par Satversmes aizsardzības biroju, par KNAB, par politiku un valsti atzīst bijušais deputāts, bijušais Saeimas Nacionālas drošības komisijas (NDK) priekšsēdis, bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.

Kāpēc augstākās valsts amatpersonas ir diezgan inertas par jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB)? Kāpēc ir vērojams tāds viedokļu un diskusijas trūkums? Tās ir bailes, ka SAB neiedos vai atņems pielaidi?

 

Tieši tā. Esmu pietiekami ilgi strādājis ar šiem jautājumiem, gan kā iekšlietu ministrs, gan kā deputāts pētījis šo situāciju. Šeit slēptā veidā ir vienas drošības iestādes pārraudzība par valsti, nevis otrādi.

Jūs gribat teikt, ka SAB ir milzīgas, nepamatoti lielas pilnvaras?

Jā. Tā ir vienīgā iestāde valstī, kuras vadītāja lēmumus attiecībā uz pielaižu piešķiršanu nevar pārsūdzēt tiesā. Savukārt pielaides piešķiršana cilvēkam nozīmē darbu, karjeru utt. Ar šo jautājumu ir izšķirts faktiski viss operatīvajā un arī politikas sfērā strādājošo liktenis.

Vai, jūsuprāt, SAB kaut kā manipulē ar šo pielaižu piešķiršanu?

 

Redziet, ja nav kontroles, visatļautība pieaug. Pētot šo jautājumu un iepazīstoties arī ar Vācijas pieredzi, esmu sapratis, ka mūsu drošības sistēma būtībā ir pilnīgi ačgārna. Bundestāga deputāti nevarēja saprast, kā tas tā var būt, ka parlamenta pakļautībā esoša iestāde lemj par deputātu pielaidēm.

Vai, jūsuprāt, SAB ir nekontrolējama struktūra ar lielām pilnvarām?

Jā.

Kā tad tas ir? Vai Jānis Kažociņš visus tur savā dūrē?

Kāpēc Kažociņš? Viņš taču nav viens, turklāt arī viņu kādreiz tikai izvirzīja šim amatam.

Kažociņa kungs nāk no Rietumiem. Viņš ir ļoti pieņemams NATO, ASV - partneri viņu atbalsta, un šeit tiek darīts viss, lai viņš būtu formālais SAB vadītājs, jo, izmantojot to, var darboties sistēma, kāda tā ir. Būtība jau ir cita, ir sava zināma grupa, kas ir saistīta ar SAB un kas sistēmu kontrolē.

Kas tā ir par grupu?

Viņa jau var arī mainīties. Pašreiz zināma liela ietekme tur ir vietniekam, kurš aizgāja prom. Viņš ilgi strādāja SAB un virzīja likumdošanā izmaiņas, lai stiprinātu SAB.

Vai runājat par bijušo SAB priekšnieka vietnieku Uldi Dzenīti?

Jā.

Vai tas ir reāli, ka, piemēram, kriminālprocesu vai pārbaudi par kādu SAB amatpersonu var tā vienkārši nolikt „uz bremzēm”?

 

Kādēļ ne? Es biju iekšlietu ministrs, es labi atceros, kur bija lietas, kas bija saistītas ar noklausīšanos, - viņas bija sen noliktas „uz bremzēm”.

Kas bremzes ieslēdz?

Nu, kaut kā tās lietas apstājas. Mēs jau to arī jūtam šodien. Tā pati Bora lieta – reakcija no visaugstāko amatpersonu, ar vislielākajām privilēģijām puses bija nekāda, pilnīgi nekāda, viņi neuztraucās par to.

Runājot par SAB – šajā birojā vispār nav uzskaites un kontroles ne par piesegpasēm, ne automašīnu numuriem, kurus viņi lieto. Tomēr neviens viņus pie atbildības nesauc.

Vai tā ir normāla situācija, ja SAB izlūkošanas šefs ilgus gadus sadarbojas ar cilvēku, kuru apsūdz par desmitos miljonu lielu naudas atmazgāšanu un kurš apgrozās kriminālās aprindās?

 

Viņš jau nav vienīgais, kas sadarbojas ar kriminālām aprindām. Tas rāda, ka SAB ir iestāde, kurai dotas lielākas pilnvaras nekā citām iestādēm. Tas pats jau bija ar citu SAB darbinieku Sparānu, kuru automašīnā arī brauca viens no kriminālo aprindu autoritātēm.

Tā, protams, nav normāla situācija nacionālajā izlūkdienestā. Šeit jau parādās būtība, ka kontroles pār SAB nav, tāpēc jau es saku, ka mums ir nevis parlamentāra valsts, parlamentāra kontrole, bet mūs visus savā kontrolē un iespaidā tur viena drošības iestāde. Neviens gan to negrib atzīt. Mums šī drošības iestāde ir arī vienīgā, kura ir zem likuma par valsts noslēpumu un arī, piemēram, visi kritēriji, kā personai piešķir pielaidi valsts noslēpumam, ir klasificēti.

Visās Eiropas un NATO valstīs viņi ir atklāti, visiem pieejami. Tas darīts ļoti apzināti, lai jebkurš cilvēks, kas iet strādāt darbā, kurā nepieciešama pielaide, zina, kādi ir šie kritēriji, lai iestāde nevarētu manipulēt. Otrs, arī sabiedrība, zinot, kādi ir kritēriji pielaides saņemšanai, var uz to reaģēt. Mums ir vienīgā valsts no visām, kur kritēriji pielaides iegūšanai ir slepeni.

Mēs vienmēr kladzinām, ka mums ar Eiropu jāsaskaņo visa likumdošana, - tad šī ir viena lieta, kas nav saskaņota ar ES un par kuru neviens neko nerunā, ka kaut kas ir jāmaina, ka likumdošana jāsaskaņo ar ES.

Jūs mēģinājāt?

Esmu iesniedzis prezidentam ziņojumu pusgadu atpakaļ, bet katrā ziņā prezidents no šīs sarunas vienmēr izvairījās.

Kāpēc, jūsuprāt, esat kļuvis balto vārnu un vienmēr Saeimā tikāt kritizēts par savām darbībām, iniciatīvām?

Tieši tāpēc, ka esmu izpētījis, ka šī situācija ar drošības iestādēm valstī nav normāla, un gribēju veikt izmaiņas, jo man tas nelikās normāli. Bet ir cilvēki, kas strādā pret to, un viņu rokās ir ļoti liela vara. Šī situācija ir ļoti bīstama.

Vai teorētiski ir iespējams, ka SAB var nodrošināt jumtu kaut kādām kriminālām aprindām?

 

Nevis teorētiski, arī praktiski.

Bez Bora – Hartmaņa piemēra vai jums zināmi vēl citi?

 

Nu, katrā ziņa nekāda pārbaude nav sekojusi arī pēc tā gadījuma ar Sparāna automašīnu. Ne jau tas tā vienkārši bija ar šo mašīnas numuru. Varbūt tur ir desmitiem un simtiem numuru, kurus SAB paņem ar norādi, ka vajadzīgi aģentiem. Ja pie CSDD atnāk no SAB un prasa numurus, tad CSDD jau klusēs un izpildīs šos rīkojumus, taču mēs jau nezinām, kāpēc šos piesegnumurus vajag, kā viņi tiek lietoti, varbūt taču arī tā, ka aiz tā slēpjas zagto auto tirdzniecība, varbūt savādāk.

Kam tas būtu jāizmeklē?

Šī ir tā situācija. Mēs skandinām - prokurors, bet arī prokurora uzraugošā funkcija ir minimāla, ir tikai viens prokurors, kas uzrauga, Usānes kundze.

Mēs [Nacionālās drošības komisija] ar viņu esam runājuši, un viņa atzīst, ka viņiem trūkst resursu un spēka, lai šo uzraudzību īstenotu. Un vienalga, lai prokurors kaut ko varētu baudīt, viņam būs jāiet uz SAB un jāsaņem pielaide, - ja SAB to neiedos, tad sveiki. Te jau ir tā lieta, ka pielaides saņemšanas kritēriju nav publiski, un tur ir viens tāds punkts  - nebauda uzticību, kas ir ļoti manipulējams.

   

Bet varbūt šis ir sabiedrības uzticības jautājums, - mums vienkārši ir jāuzticas SAB godīgumam kā nacionālas drošības institūcijai?

 

Parlamentārā uzbūve nav tikai Latvijā, un tā paredz parlamenta kontroli.

Mēģinājumi pastiprināt parlamentāro kontroli jau bija, proti, ļoti asi kritizētie Kalvīša valdības virzītie grozījumi drošības likumos?  

 

Tajos grozījumos jau nekas īpašs nebija. Toreiz tas bija sagrozīts un medijiem pasniegts nepareizi.

Būtībā es varu teikt, ka Vaira Vīķe – Freiberga meloja, pasniedzot sabiedrībai, ka tiek taisītas „nu tādas” likumu izmaiņas. Ar prezidenti toreiz „strādāja” SAB, kam šīs izmaiņas drošības likumos nebija vajadzīgas.

Vai drošības iestādes vāc informāciju par amatpersonām, deputātiem, veido tā sauktos dosjē?

Vairāk vai mazāk dienesti savstarpēji sadarbojas un kaut ko vāc. Katrā ziņā Saeimas NDK bija nonākusi pie secinājums, ka ir jāveic pārbaude par šīm lietām, par tām pašam pašām piesegpasēm, jo Latvija jau nav milzīga izlūkdienesta valsts ar milzīgiem plāniem ārzemēs utt. Šie jautājumi, piemēram, vispār nav kontrolēti – cik, kam, kāpēc?

Uz šo komisijas pieprasījumu SAB negribēja dot atbildi, un, tā kā šī informācija paralēli bija pieprasīta no iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzreiz šo vēstuli publiskoja.

Ja mēs ņemam pēc likuma, šī informācija Saeimas NDK bija jāsniedz. Es ceru, ka tagad komisija to tupinās.

Tajā pašā laikā izskanēja, ka jūs partijas smagsvaru uzdevumā rūpējaties par uzturēšanās atļauju krievu miljardierim, tā dēvētajam krievu alkohola karalim Jurijam Šefleram.

Šeflers ir Izraēlas pilsonis, viņš nav pat Krievijas pilsonis. Ir tikai tas, ka Krievijai viņš ir slikts cilvēks. Viņš daļu sava biznesa pārnesa uz Latviju, uz a/s Latvijas balzams, kurš strādā un ražo, maksā lielus nodokļus. Šefleram te ir māja, un viņš Latvijā attīsta nekustamos īpašumus, viņš jau pēc visiem kritērijiem atbilst tam, lai saņemtu uzturēšanās atļauju.

Bet kas mums notiek? Mums notiek absurds. Mēs neaizstāvam tos, kas atnes šeit labumu un veido biznesu, mūsu drošības dienesti strādā Krievijas interesēs.

Šeflers bija iesniedzis visus dokumentus, oficiāli, lai viņš varētu dzīvot savā īpašumā utt. Un Latvija, kura varētu domāt par tiem, kas šeit iegulda un atstāj naudu, lai viņus aizsargātu, neko nedara.

Viņš prasīja, lai var droši šeit braukt, dzīvot. Krievija viņu ir ielikusi Interpola datu bāzē, prasot izdot, bet katra valsts individuāli lemj par to, vai izdot vai neizdot. Tas ir jautājums, kā katra valsts par to domā.

Latvijai vienkārši būtu jāgarantē, ka viņš var mierīgi te braukt, dzīvot, vadīt savus uzņēmumus un ka viņu vienkārši Latvijā neapcietinās policija pēc Krievijas pieprasījuma.

Tas, ka pret Šefleru bija tāda kampaņa, pilnīgi izskatās kā tāds krievu specdienestu pasūtījums.

Bet tas bija pārmetums jums, ka jūs personīgi, izmantojot NDK vadītāja amatu, interesējaties par konkrētām personām, lietām?

 

Tie bija meli. Komisija neprasīja informāciju par personām, kā to Mūrniece teica. Tāda informācija nebija prasīta. Mūrniece sāka izplatīt arī melus par kaut kādu izmeklētāju, kas it kā saistīts ar manu dēlu. Tie taču bija pilnīgi meli.

Tai paša laikā jums izveidojusies tāda reputācija, kāda ir, un te jautājums - kam ticēt? Jums, kas saka, ka tie ir meli, vai ministrei?

 

Es jau viens pats ne par piesegpasēm, ne citām lietām neizlēmu. Komisija izlēma pieprasīt šo informāciju, jo komisijā [Saeimas NDK] ienāca informācija, ka ir pārāk daudz šo piesegpasu. Mēs prasījām, cik tad tādu ir.

Tomēr te arī ir risks, ja, teiksim, Saeimas komisijas pieci deputāti zinās, kādām personām izdotas piesegpases, kuri ir aģenti, tas taču var apdraudēt nacionālo drošību.

Saeima rada valstī dienestu, un, ja tāds dienests ir radīts, tad tas arī ir jākontrolē. Ja šī persona, kas darbojas NDK šādu informāciju izpaudīs, tad tas ir tas pats, ja to izpaudīs, piemēram, Kažociņš vai SAB darbinieki. Ja nav kontroles, tad var izdot, piemēram, piesegpasi Hartmanim, var, piemēram, izdot paši sev un par to saņemt otru algu kā aģenti.

Kad bijāt iekšlietu ministrs, vai tad jums negribējās izmantot šo ietekmi, šo sajūtu, ka varat kontrolēt situāciju?

Tur nemaz nekādas ietekmesd nav, jo ministrs nevar neko pavēlēt policijas priekšniekam.

Kā nav? Jūs pats sakāt, ka Mūrniece ir iespējas pavēlēt, iegūt informāciju?

 

Jā, nu ir dažādas atšķirības.

Toreiz, kad bijāt ministrs, jūsu jaunajai paaudzei - dēlam nebija tādas sajūtas, ka, ja jau tētis ir ministrs, tad jau es varu darīt, ko gribu?

Maniem dēliem nekad tā nav bijis, jo viņi ir vairāk sodīti nekā citi. Tā situācija ar manu dēlu toreiz bija pavisam citādāka. To es zinu - katru cilvēku, kas tur piedalījās, un kā tas bija patiesībā. 

Jūs aizvien turaties pie versijas, ka jūsu dēlam narkotiskās vielas tika piebērtas?

Es nevis turos, bet zinu, ka tā bija, un zinu konkrētus cilvēkus, kas to izdarīja. Apmainīja viņam glāzes. Protams, ka mans dēls savu reizi iedzer, bet vienmēr tikai tad, ja viņam pašam nekur nav jābrauc ar mašīnu. Viņš nav tik stulbs, lai brauktu ar mašīnu, kad iedzer. Tā ka to es zinu, kā tas bija un kas to plānoja.

Tas ir tāpat, kā man pašam bija, kad vēl pirms dēla aizturēšanas man, braucot vakarā uz māju, piebrauca priekšā liels džips, izraisot avārijas situāciju. Tas cilvēks tika izsaukts, pratināts, tas bija viens no kriminālām aprindām, viņam bija licies, ka es gribu viņam uzbraukt, jo viņš stāvēja šosejas malā. Tas bija janvārī, ziemā.

Jūs arī uzskatāt, ka informācija par jums, kā bijušo iekšlietu ministru, Saeimas NDK vadītāju tiek apzināti sagrozīta, jo jūs pretojaties sistēmai?

 

Jā. Tāpēc, ka es esmu izpētījis visas šīs lietas.

Tajā pašā laikā ir informācija, ka jūs tiekaties ar bijušo SAB priekšnieku, ar Lemberga ietekmi saistīto Laini Kamaldiņu?

Nu, nē.

Tomēr mediji ir par to ziņojuši, un Kamaldiņa reputācija nav no tām labākajām.

Reputācija ir stiepjams jēdziens. Kamaldiņa saistība ar Lembergu ir Lemberga jautājums. Te jau ir runa pār pārkāpumiem, kas saistīti ar SAB.

Varbūt tomēr tā ir cīņa nevis par drošības iestādēm un to ietekmi, bet politiska cīņa par to, kurš kontrolēs šo informācijas plūsmu, kurš politiskais spēks kontrolēs procesus, kurš būs pie siles?

Nu, es tam nepiekrītu. Kad, piemēram, Kamaldiņš vadīja SAB, viņiem bija jāiet uz Saeimas komisiju un jāatskaitās par visām lietām. Tagad tā nav.

Saeimas komisija sanāk, paklausās, ko atbildīgie drošības dienestu vadītāji norunā, un viss. Ne jau tāda ir parlamenta kontrole. Šī parlamentārā kontrole jau tieši tāpēc ir domāta un izpaužas, lai varas partijas nevarētu izmantot šo informāciju, šo statusu kaut kādās interesēs, kaut kāda viena politiskā spēka interesēs. Tāpēc jau arī Saeimas NDK ir pārstāvji no gandrīz visām Saeimas frakcijām.

Bieži ir arī tā, ka tie komisijas locekļi neuztver to dziļāko būtību. Arī par tām piesegpasēm, ko mēs prasījām, – ir taču skaidrs, ka nav šīs kontroles, nav informācijas par to cik daudz, un kā.

Jā, bet jūs tomēr kuluāros dēvē par „trako” Jaundžeikaru, un norāda, ka jūs informāciju par tām pašām piesegpasēm prasījāt konkrētās interesēs?

Jā, mani pataisa par trako, saka, ka man sazvērestības teorijas rādās, un tamlīdzīgi. Taču viens aiz otra tie fakti atklājas, un teorijas pierādās.

Jo tā situācija ir tāda, ka arvien nekontrolētāki ir drošības dienesti, jo viņi jūtas visvarenāki, nekontrolēti, un tā tas attīstīsies, ja nebūs gribas no parlamenta kontrolēt un, ja visu laiku visi baidīsies. 90.gados, kad cilvēkus organizēja uz barikādēm, tad es nedomāju, ka organizēja šādai valstij un sistēmai, kad drošības iestādes kontrolē visu.

Ja es mājas apskatos, tad man ir visādi nopelni, bet, kad es sāku interesēties par to, kas mūsu valstī notiek ar SAB, ar drošības struktūrām, tad es kļuvu par trako.

Ļoti aktuāls šobrīd ir jautājums par KNAB, par priekšnieka Normunda Vilnīša spēju vadīt šo biroju.

Te jau atkal parādās, ka likums ir dažāds. Vilnītis nevar īstenot savas pilnvaras, kamēr tam pretojas vietnieki Strīķe un Vilks.

Bet vai jūs varat pieņemt viedokli, ka nevajag „tikt vaļā” no Strīķes un Vilka, ka problēma ir Vilnītī, kurš nespēj vadīt KNAB, kurš nav autoritāte, kuram, iespējams, ir skeleti skapī un kurš vienkārši nav labs vadītājs?

Ļoti interesanti. Neviens jau pret Vilnīti neiebilda, kad viņš izgāja šo konkursa ceļu un kļuva par KNAB priekšnieku. Arī pie prezidenta, Nacionālās drošības padomē (NDP) neviens toreiz neko neiebilda. Te jau nav diskusija par viņa profesionālajām spējām, viņam tomēr ir pieredze.

Tajā paša laikā ir runas, ka Vilnīša sieva kādreiz nodarbojās ar alkohola importa biznesu, ka viņai ir ļoti lieli parādi. Tas taču uzdod jautājumu, vai viņš tāpēc ir atbilstošs šim amatam.

Lai KNAB strādātu, ir vajadzīgs tāds cilvēks, kas ir bijis arī biznesā, jo visas lietas jau ir saistītas. Jautājums, vai viņš ir sodīts, vai viņa sieva ir par to sodīta, par šo alkohola biznesu. Nē.

Piemēram, par mani ņirgājas, ka es esmu piensaimnieks vai arī zemnieks, vai biezpiena dīzelis, un kas tik es neesmu. Cilvēki mani izvirzīja, es kandidēju vēlēšanās, un mani ievēlēja.

Tāpat, ja Vilnītis būtu nodzēries, atkarīgs, tad varētu teikt, ka viņu var ietekmēt, bet viņš nav.

Tomēr, kad Vilnīti apstiprināja amatā bija arī runas, ka viņš nāk ar Aināra Šlesera vadītās LPP/LC cilvēku gādību, vēlāk atklājās, ka viņa ģimenei ir loti lieli parādi.

Viņam personīgi nekādu lielu parādu nav. Ja mēs paņemsim KNAB darbiniekus, tad tik tiešām redzam, ka tur daudziem ir parādi, kredīti, kuri pārsniedz atalgojumu, bet tad vienmēr ir iemesli - apprecējis sievu ar milzīgu māju u.tml. Visādi brīnumi.

Runa ir par to, ja Vilnītis kaut kādu noziegumu izdarījis, tad to vajag pierādīt. Viņam uzdeva sakārtot KNAB struktūru, un viņš to visu darīja. Tikai tad, kad vietniekiem par darbu bija jāatskaitās, radās šīs domstarpības, jo KNAB bija radīta tāda sistēma, ka priekšnieks nolikts kaut kā atsevišķi, lai viņš tur sēž un kaut ko tur runā, bet mēs paši tur visu darīsim.

Ir taču skaidrs, ka iestāde, komanda nevar strādāt, ja ir domstarpības, ja priekšnieks nav līderis, ja ir aizdomas utt.?

Iedomājieties situāciju. Jūs esat valsts iestādes priekšnieks, bet jūs pārraugoša amatpersona nerunās ar jums, bet uzklausīs vietniekus, jo tie ir viņa cilvēki. Jūs domājat, ka tā ir iespējams strādāt?

Bet priekšniekam būtu jābūt autoritātei, līderim.

Ja vienam atļauti vieni noteikumi, bet otram citi, tad arī nekas nevar notikt.

Gribat teikt, ka, piemēram, Strīķe vai Vilks kaut kādā mērā ir ietekmējami no vienām politiskām partijām?

Bet tas jau ir parādījies visu laiku! Vai tad kādam nav zināms par Jaunā laika cilvēku attiecībām ar Strīķi?

Kas zināms, kāda ziņā Strīķe ir JL cilvēks?

 

Nu, cik reizes tas ir izskanējis.

Tās taču ir tikai kaut kādas runas, kuras izplata konkrēti politiski spēki, neviena fakta nav. Strīķe tomēr ar darbiem parādījusi, ka ir profesionāle, nevis politiski ietekmējama, vai tad ne?

Man, piemēram, ir pavisam cits uzskats.

Kāpēc ir šī ass pret Strīķi?

 

Bet tas viss ar to KNAB nebūtu iznācis uz āru, ja nebūtu šī konfrontācija pret priekšnieku.

Pasakiet, kā Kažokas kundze [Iveta Kažoka, Providus pētniece], kura nekad nav bijusi profesionāls izmeklēšanas darbinieks, var teikt, ka Vilnītis pilnīgi un galīgi neko nemāk darīt, - tas taču ir absurds. Nebūdama speciāliste, viņa pasaka, ka Vilnītis ir dumjš, ka viņš neko nemāk vadīt.

Tomēr kas tad slikts ir Strīķē, - viņa dara sava darbu un viņai ir liela autoritāte. Kāpēc ir šis konflikts Strīķe – Vilnītis?

Kas ir slikts Strīķē? Neviens to nevar pateikt. Jautājums ir viens: ja ir noteikta likumā paredzēta kārtība, ja viņa to visu pilda, tad jautājumu nav, savukārt, ja viņa to nepilda, tad jautājumi ir par iekšējo disciplīnu.

 

Viņa apkaro korupciju!

Nu, pagaidiet, mēs visi varam teikt, ka apkarojam. Es arī apkaroju, bet man pasaka, ka es esmu idiots. Saka, ka Jaundžeikars ir dumjš, viņam kaut kādas teorijas galvā.

Kāpēc šī situācija ar KNAB tāda ir izveidojusies, kāpēc citās iestādēs tā nav? Iznāk tā, ja Strīķei nepatīk priekšnieks, tad viņš nav derīgs.

Varbūt risinājums ir tajā, lai Saeima beidzot apstiprina Strīķi par KNAB priekšnieci? Konkursos viņa taču ir tikusi atzīta par labāko.

 

Ja jau viņai nebūtu likuma pārkāpumu, tad jau varētu.

Kādi likuma pārkāpumi?

 

Nu, es nevaru runāt - kādi. Taču, piemēram, kaut vai tā pati naudas pazušanas lieta no KNAB. Tas nebija normāli, ka par to neatbildēja ne Strīķe, ne Loskutovs. Tas, ka Loskutovu toreiz par to naudas pazušanu no KNAB atbrīvoja, tas jau vēl bija sīkums, viņš jau netika saukts pie atbildības. Normāli, ja būtu cits, nevis Loskutovs, viņš jau būtu citā vietā. Bet, nē, Loskutovs bija „labais”.

Tomēr kāpēc tad nevar būt tāds variants, ka Saeima ļauj Strīķei, kurai ir autoritāte, vadīt KNAB: viņa veido komandu, viņai uzticas cilvēki, un birojs strādā?

 

Nav nevienā valstī tā, ka katrs var sataisīt savu struktūru tikai tāpēc, ka ir vienpersona, autoritāte.

Bet jūs nevarat noliegt, ka viņa ir līdere, viņai uzticas komanda...

 

Katrs jau ir līderis kaut kādā veidā. Ja man nebūtu informācijas, kas liek par viņu šaubīties, tad es nerunātu.

Par Vilnīti taču arī ir bažas, ka viņš nopludina informāciju, ka viņš ir pazīstams ar „vajadzīgajiem” cilvēkiem, ka viņš amatā ir ielikts, lai sakārtotu KNAB tā, kā to vajag atsevišķiem oligarhiem?

Es zinu, kā viņu izvirzīja. Es, piemēram, viņu pirms tam nepazinu. Atsauces bija ļoti labas, un NDP neviens, neviens, pat Maizītis [bijušais ģenerālprokurors] neiebilda.

Varbūt atkārtošos, tomēr, ja vadītājs nespēj vadīt komandu, tad ir jāsecina, ka kaut kas nav kārtībā ar vadītāju, nevis komandu?

Nav tādas vietas, kur visi ir mierā ar vadītāju. Taču, ja jebkurā vietā, kur padotie nav apmierināti ar vadītāju, priekšnieks tāpēc tiktu mainīts, tad jau vairs nedarbojas likums.

Bet nav jau faktu, kas liecinātu, ka Strīķe vai Vilks apzināti dara kaut ko pretlikumīgu?

Nu, bet ir taču komisijas atzinums, ka Vilnītis darbojās atbilstoši likumam.

Mēs redzējām, ka vienu KNAB vadītāju ar puķēm skrien aizstāvēt, lai gan KNAB darbā bija konstatēti pārkāpumi par liela apjoma naudas pazušanu.

Tas nav tas, ka sabiedrībā ir polarizēts viedoklis, tas ir citādi. Mēs vienas institūcijas gadījumā runājām par vienu morāli, citas institūcijas gadījumā - citu, bet jautājums jau ir par to, vai tas ir likumīgi. Tad jau jebkurš var rīkoties, kā grib.

Šajā valstī pašlaik redzu, ka tā nav vairs mūsu valsts, par kuru mēs cīnījāmies uz barikādēm. Var teikt, ka es esmu stulbs, bet es redzu, ka tā nav parlamentāra valsts, tas ir leļļu teātris, ko mēs spēlējam.

Novērtē šo rakstu:

52
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...