Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā pusotrs miljons eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: šajā iespaidīgajā summā nav iekļautas dienesta automašīnas, kas brīvi izmantojamas personiskām vajadzībām, dzīvības un veselības apdrošināšana, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi un vēl citi labumi.

Treknās algas atgriezušās

LB „treknie gadi” ir atgriezušies, vismaz atalgojuma ziņā noteikti, - to uzskatāmi rāda centrālās bankas vadības amatpersonu deklarācijās uzrādītie dati par laiku no globālās krīzes sākuma 2008. gadā.

180 tūkstoši eiro – šādu summu latos LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs „algā, prēmijās, pabalstos” saņēma 2008. gadā, savukārt nākamajos četros gados krīze lika pierauties: 2009. gadā tie bija „tikai” 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados vēl mazāk – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.

Taču, sākot no 2013. gada, „treknie gadi” LB vadības atalgojuma jomā acīmredzami atgriežas: 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums jau ir bijis 115 378 eiro, bet nākamajos divos gados kāpums ir bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.

Turklāt prezidenta atalgojums LB nav vislielākais, - piemēram, bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis 2014. gadā atalgojumā saņēmis 144 732 eiro, bet pērn - 145 657 eiro. Vēl izcilāk ir pelnījis valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums jau aizpērn pārsniedzis 200 tūkstošu robežu: 2014. gadā - 201 058 eiro, 2015. gadā – 203 698 eiro.

Turklāt atšķirībā no citām valsts struktūrām, kur padomes locekļiem, ņemot vērā viņu salīdzinoši mazintensīvo atalgojumu, maksā būtiski mazākas algas nekā valdei, LB ļoti dāsni apmaksāti ir arī padomes locekļi.

Ja vēl 2013. gadā LB padomes loceklis vidēji saņēma aptuveni 6400 eiro mēnesī (nepilnus 77 tūkstošus eiro gadā), tad pērn šī summa jau ir pieaugusi līdz vairāk nekā 7600 eiro mēnesī (91-92 tūkstošiem eiro gadā). Zojai Razmusai, kas vienlaikus ir arī LB prezidenta vietniece, atalgojums pieaudzis vēl iespaidīgāk – līdz 9735 eiro mēnesī (nepilniem 117 tūkstošiem eiro gadā).

Brīvi interpretējami kritēriji

Pēc ilgiem gadiem, kad LB vadības atalgojums tika rūpīgi slēpts, un pēc trim zaudējumiem tiesā, mēģinot šo slepenību aizstāvēt, pašlaik šīs iestādes vadības atalgojuma sistēma formāli ir pārskatāma un caurspīdīga.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem, un darba algas apmērs tiek aprēķināts, „ņemot vērā” Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru.

Taču „ņemšana vērā” nenozīmē precīzu formulu, un arī pati LB atzīst, ka lemšanā par algām padomes kritēriju vidū ir tādi izplūduši rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.

Savukārt, algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi grūti mērāmi kritēriji kā „sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas”, „darbinieks nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgus darba uzdevumus” un „darba satura un atbildības pārmaiņas”.

Iespaidīgas prēmijas

Taču papildus šai pamata samaksai ir vēl vesels mudžeklis citu labumu, no kuriem tikai daļa ir precīzi fiksētās summās. Piemēram, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildītājam pienākas 2771 eiro mēneša piemaksa, bet valdes locekļa pienākumu pildītājam – 1771 eiro ikmēneša piemaksa.

Prēmijas – apmērā līdz 1,2 mēnešalgām – LB var saņemt gan „par darba rezultātiem”, gan „par īpašu ieguldījumu, veicot svarīgu vienreizēju uzdevumu vai projektu”, un reizi gadā vēl iespējams saņemt prēmiju pat divu mēnešalgu apjomā „par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu”.

Līdz ar to papildus iespaidīgajām algām un piemaksām 2014. gadā LB vadība vēl saņēmusi arī šādas prēmijas: katrs no sešiem padomes locekļiem – 8619 eiro, I. Rimšēvičam – 12 996 eiro, viņa vietniekam Andrim Ruselim 11 106 eiro, bet bankas valdes priekšsēdētājam M. Kālim – 11 681 eiro.

Priekšsēdētāja vietniece I. Posuma prēmijā saņēmusi 8 414 eiro, valdes loceklis H. Ozols – 10 651 eiro, bet pārējie trīs valdes locekļi – pa divām prēmijām katrs: R. Jakovļevs – 4805 un 4771 eiro, A. Ņikitins – 3698 un 4846 eiro, R. Vanags – 15 717 un 8780 eiro.

Iespaidīgas prēmijas – lielākoties „par ieguldījumu LB stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā” – valdes locekļi saņēmuši arī pērn: M. Kālis – 7345 eiro, I. Posuma – 6178 eiro, J. Blūms – 3806 eiro, J. Caune – 4149 eiro, H. Ozols – 4631 eiro, R. Vanags – 20 461 eiro.

Neskaitāmi citi labumi

Taču arī iespaidīgas piemaksas un prēmijas bez stingri noteiktiem kritērijiem nav visi labumi, kas LB darbiniekiem un it īpaši vadībai tiek nodrošināti jaunajos „treknajos gados”.

 „Darba devējs nodrošina manas dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu Ergo Life Insurance SE Latvijas filiālē, veicot apdrošināšanas prēmijas iemaksas manā labā. Līdz attiecīgā apdrošināšanas līguma termiņa beigām vai apdrošināšanas gadījumam iemaksātie un uzkrātie naudas līdzekļi pieder darba devējam,” savā amatpersonas deklarācijā norāda M. Kālis.

Precīzās summas netiek atklātas, taču tās ir viegli atšifrējamas: M. Kāļa gadījumā viņa labā iemaksātie līdzekļi šajā apdrošināšanas sabiedrībā bijuši 12 488 eiro, kas nozīmē, ka papildus iespaidīgajai algai LB viņam ik mēnesi šādā veidā piemaksā vēl aptuveni 1000 eiro. Kopā uz visu valdi un padomi tie tādā gadījumā būtu vēl vairāk nekā 150 000 eiro gadā.

Un arī tas vēl nav viss, - ir vēl arī dāvanas, daudzveidīgi pabalsti, kompensācijas, mācību maksās, apmaksāti papildatvaļinājumi un papildu brīvdienas, kā arī „darba automašīnas” – kā pēc administratīvās tiesas sprieduma ir bijusi spiesta atzīt LB vadība, tās pārstāvji viņiem piešķirtos dienesta auto ar LB apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātos, tostarp arī, lai ar tiem darba laikā dotos kārtot personiskas lietas.

Sekmīga savu maku aizstāvība

Par šo īpašo statusu un īpašo algu līmeni LB ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad toreizējais centrālās bankas prezidents, vēlākais atklātības aizstāvis Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru.

Vēlāk viņa pēdās gāja arī I. Rimšēvičs, līdz pēdējam tiesājoties, lai nevajadzētu atklāt konkrēto LB amatpersonu saņemto atklājumu, un tiesai paziņojot, ka informācijas pieprasījumi par algu atklāšanu esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām LB amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par LB līdzekļu izlietojumu”.

Krietni labāk nekā ar algu līmeņa slēpšanu LB vadībai ir veicies ar tā „nosargāšanu”, kā vārdā ir bijuši labi visi līdzekļi: 2010. gada beigās, cīnoties pret tālāku algu samazināšanu, kas viņam draudēja par ar personiskās maksātnespējas iespēju, I. Rimšēvičs TV tiešraidē minēja, ka tieši nepietiekamā atalgojuma dēļ no darba bankā esot aizgājuši jau 20 vadošie darbinieki un speciālisti.

Pēc tam gan izrādījās - I. Rimšēvičs „piemirsis” paskaidrot, ka 20 vadošie darbinieki LB pametuši nevis pēdējā laikā, bet gan aizvadītajos piecos gados un ka patiesībā tikai viens darbinieks no šiem 20 darbu LB pametis pēdējo divu gadu laikā.

Tomēr, lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politiskais atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku.

Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu jau konceptuāli izlemtajā jautājumā, un ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu izdevās noņemt pavisam.

Pēdējos gados LB uz aizrādījumiem par tās jaunajiem „treknajiem gadiem” atbild ar diviem argumentiem – tā nemaz neesot valsts budžeta nauda, bet LB esot ļoti daudz darba. „LB nesaņem finansējumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā,” skaidro LB, gan „piemirstot” piebilst, ka tā operē ar Latvijas valsts līdzekļiem.

Savukārt par darba apjomiem LB skaidro, ka, salīdzinot ar laiku pirms eiro ieviešanas, darba neesot kļuvis mazāk un ka gan LB prezidenta, gan valdes locekļu darbā klāt esot nākušas atsevišķas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas dalību eiro zonā un Eiropas Centrālo banku sistēmā.

Tiesa, kad Pietiek lūdz precīzas ziņas par divām darba nedēļām maijā – cikos precīzi šajās desmit darba dienās ir fiksēta LB prezidenta ierašanās darbavietā un cikos ir fiksēta viņa došanās prom darba dienas beigās, tika saņemta atbilde, ka I. Rimšēvičam esot nenormēts darba laiks un neviens nefiksējot, kad viņš nāk un iet. Uz jautājumu, vai arī citiem LB darbiniekiem netiek elektroniski fiksēta ieiešana nozīmīgajā objektā un tā pamešana, atbilde netika sniegta.

Latvijas Bankas vadības algas pēdējos trīs gados

Prezidents Ilmārs Rimšēvičs

2013. gads – 115 378 EUR

2014. gads – 139 644 EUR

2015. gads – 137 007 EUR

Valdes priekšsēdētājs Māris Kālis

2013. gads – 109 200 EUR

2014. gads – 144 732 EUR

2015. gads – 145 657 EUR

Valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Posuma (Juridiskā pārvalde)

2013. gads – 22 958 EUR

2014. gads – 119 168 EUR

2015. gads – 126 772 EUR

Valdes loceklis Jānis Blūms (Kases un naudas apgrozības pārvalde)

2014. gads – 102 162 EUR

2015. gads – dati vēl nav pieejami

Valdes loceklis Jānis Caune (Grāmatvedības pārvalde)

2013. gads – 95 453 EUR

2014. gads – 113 124 EUR

2015. gads – 119 299 EUR

Valdes loceklis Harijs Ozols (Informācijas sistēmu pārvalde)

2013. gads – 100 394 EUR

2014. gads – 135 612 EUR

2015. gads – 133 777 EUR

Valdes loceklis Raivo Vanags (Tirgus operāciju pārvalde)

2013. gads – 175 022 EUR

2014. gads – 201 058 EUR

2015. gads – 203 698 EUR

Padomes locekle, LB prezidenta vietniece Zoja Razmusa

2013. gads – 76 725 EUR

2014. gads – 109 488 EUR

2015. gads – 116 824 EUR

Padomes loceklis Leonīds Gricenko

2013. gads – 76 730 EUR

2014. gads – 89 647 EUR

2015. gads – 91 420 EUR

Padomes loceklis Edvards Kušners

2013. gads – 76 992 EUR

2014. gads – 91 390 EUR

2015. gads – 92 319 EUR

Padomes locekle Vita Pilsuma

2013. gads – 76 613 EUR

2014. gads – 91 724 EUR

2015. gads – 91 489 EUR

Padomes loceklis Arvils Sautiņš

2013. gads – 76 817 EUR

2014. gads – 92 451 EUR

2015. gads – 91 423 EUR

Padomes loceklis Aivars Skopiņš

2013. gads – 76 882 EUR

2014. gads – 92 245 EUR

2015. gads – 91 038 EUR

Citi labumi Latvijas  Bankas jauno „trekno gadu” ietvaros

Dāvanas: LB amatpersonai un darbiniekam par pašaizliedzīgu darbu un rīcību, īpašiem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu LB uzdevumu īstenošanā, darbības nodrošināšanā un attīstībā, kā arī sakarā ar aiziešanu pensijā var piešķirt dāvanu, kuras vērtība nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša.

„Darba” auto: „Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas.”

Pabalsts sakarā ar aiziešanu pensijā: līdz triju mēneša darba algu apmērā.

Atlaišanas pabalsts: līdz četru mēneša darba algu apmērā.

Papildu atvaļinājuma pabalsts: 50% apmērā no mēneša darba algas, darbiniekam izmantojot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par nostrādāto periodu.

Pabalsts sakarā ar darbinieka nāvi viņa ģimenes locekļa nāvi: 1 425 eiro.

Pabalsts darbnespējas gadījumā, ja slimības ilgums pārsniedz 8 nepārtrauktas kalendārās nedēļas: 2 000 eiro.

Pabalsts bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā: 1 425 eiro.

Kompensācija ārstēšanās izdevumu segšanai, ja būtiski cietusi veselība un ārstēšanās izdevumus nav segusi valsts vai apdrošināšanas sabiedrība: līdz 7 115 eiro.

Apdrošināšana: „LB apdrošina LB amatpersonu un darbinieku dzīvību un veselību.”

Mācību maksa: darbiniekam var tikt segti 50% no mācību maksas par studijām akreditētā LR augstskolas programmā, ja darba uzdevumu veikšanai vēlama šādas studiju programmas apguve vai, ja promocijas darba tēma saistīta ar darbinieka uzdevumiem LB un darbinieks sekmīgi mācās, nepārtraucot darba uzdevumu pildīšanu.

Apmaksāti atvaļinājumi: LB noteikts papildu atvaļinājums par darba stāžu un apmaksāts 20 darbadienu mācību atvaļinājums.

Papildu brīvdienas: darbinieki var izmantot divas apmaksātas brīvdienas kalendārā gada laikā personisku iemeslu dēļ.

Ar ko pašlaik oficiāli nodarbojas Latvijas Banka

Monetārās politikas īstenošana: „Kā aktīvai monetārās politikas lēmumu veidotājai LB ir divas svarīgas lomas. No vienas puses, tā pārstāv un pauž Latvijas viedokli Eirosistēmā, bet, no otras puses, skaidro vienotās monetārā politikas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un eiro zonas tautsaimniecību kopumā.”

Skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšana: „LB pasūta, glabā un izsniedz kredītiestādēm eiro banknotes un monētas, nodrošina bojāto un nolietoto naudaszīmju aizstāšanu ar kvalitatīvām, nodrošina skaidrās naudas glabāšanas un pārvadājumu drošību.”

Maksājumu sistēmu uzturēšana: „LB organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru. LB uztur divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro.”

Rezervju pārvaldīšana: „LB tur un pārvalda ārējās rezerves, kas ietver zelta krājumus un ārvalstu valūtu, un pārējos finanšu ieguldījumus. LB ārvalstu rezerves un citus finanšu ieguldījumus pārvalda, ieguldot drošos, likvīdos un ienesīgos finanšu instrumentos, nodrošinot centrālās bankas darbības izdevumu segšanu un gūtās peļņas daļas iemaksu valsts budžetā.”

Darbība statistikas jomā: „LB vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu LBs uzdevumu izpildi.”

Kredītu reģistra uzturēšana: „Kredītu reģistrā LB vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.”

Vēl LB pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās, savas kompetences ietvaros konsultē valdību un citas institūcijas naudas politikas jautājumos, apkalpo Valsts kases maksājumus, informē un izglīto sabiedrību.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

125
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

FotoKādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad neuzzināšu, bet pasūtītāju nojaušu. Tā nu dažas dienas ļaudis plūda uz šo man nezināmo interneta resursu, acīmredzot vēloties tur izlasīt kādu manu atziņu. Tā kā man nav atziņu par man nezināmo Facebooku, tad nolēmu atziņas uzrakstīt par veselības reformu. Autors nav nevienas politiskas partijas biedrs un negrasās ieņemt politiskus vai valstiskus amatus, tādēļ atziņas par veselības reformu ir tikai teorētiskas, jo Latvijā tik un tā visu izšķir politiskā mazspēja.
Lasīt visu...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...