Jaunos vilcienus plāno pirkt par Ls 108 milj. vai 30 gadus nomāt par 6,2 milj. gadā
PIETIEK13.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagaidām vēl oficiāli neizpaustās detaļas par svaigo valsts AS Pasažieru vilciens piedāvājumu jaunu vilcienu iegādei, kas nonākušas Pietiek rīcībā, liecina, ka to plāno ne mazāk apjomīgu un dārgu kā daudz kritizēto un pārtraukto iepirkumu no spāņu kompānijas CAF - tikai šoreiz jau bez ES līdzfinansējuma, ko valdība aprīļa beigās pārdalīja par labu citiem projektiem. Taustāmas aprises līdz ar šo piedāvājumu arī ieguvušas līdz šim mēnešiem ilgi kuluāros skanējušās aizdomas, ka jau kopš Pasažieru vilciena valdes nomaiņas ar Vienotībai tuviem kadriem pērnajā maijā strādāts uz jaunu iepirkumu, kas būtu parocīgs konkrētam piegādātājam – Šveices kompānijai Stadler Bussnag AG.
Piedāvājuma izredzes nonākt uz valdības galda bez būtiskām korekcijām atbildīgas amatpersonas vērtē skeptiski, pagaidām atturoties to oficiāli komentēt. Tomēr zināms, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam valsts AS Pasažieru vilciens ieplānojis pirkt 33 jaunus elektrovilcienus par kopējo līguma summu - 108 miljoni latu (153,6 miljoni eiro), Pietiek uzzināja no amatpersonām, kas ir informētas par uzņēmuma gatavoto piedāvājumu. Šai summai gan būtu jāpieskaita procentu maksājumi bankai, kas pēc Pietiek aplēsēm, vadoties no uzņēmuma sniegtās informācijas, 30 gadu laikā varētu būt vismaz 25 miljoni latu.
Pasažieru vilciens iecerējis naudu vērienīgajam iepirkumam daļēji iegūt, ņemot ilgtermiņa kredītu bankā 71 miljona latu apmērā, bet atlikušos 37 miljonus latu iegūt, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu, par ko visticamāk būtu jālemj valdībai, jo pašam no valsts dotācijām jau tā atkarīgajam Pasažieru vilcienam šādu līdzekļu nav un esošā finanšu plūsma tik apjomīgu ilgtermiņa kredītu neļauj ņemt.
Atturoties oficiāli komentēt piedāvājumu, kas vēl nav nonācis apspriešanai koalīcijā, atsevišķas amatpersonas un politiķi Pietiek apšaubīja, ka uz valdības galda ir izredzes nonākt piedāvājumam, kas prasa tik vērienīgu finanšu līdzekļu ieguldīšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Tādēļ, lai gan Pasažieru vilciens kā izdevīgāko izceļ tieši finansēšanas modeli ar kredīta ņemšanu un pamatkapitāla palielināšanu, apspriests tiek arī otrs piedāvātais modelis – slēgt 30 gadu nomas līgumu, ik gadu piegādātājam maksājot 6,2 miljonus latu ar nosacījumu, ka nomas perioda beigās atlikusī vērtība būtu 0%. Pēdējais nosacījums arī jau izraisījis šaubas informētu amatpersonu lokā kā valstij neizdevīgs.
Variantā ar ilgtermiņa kredītu un pamatkapitāla palielināšanu aizdevumu plānots ņemt uz 30 gadiem, rēķinoties, ka tā gada procentu likme būs 4%. Ja šāds piedāvājums tiktu virzīts un atbalstīts valdībā, Pasažieru vilciena maksājumi par jaunajiem vilcieniem iztērētā kredīta pamatsummu ik gadu būtu 2,4 miljoni latu, un procentu maksājums pirmajā gadā pēc visa kredīta izmantošanas būtu 1,9 miljoni latu, maksājumam ik gadu samazinoties par 71 000 latu. Pēc Pietiek aptuvenām aplēsēm, izdevumiem par jaunajiem vilcieniem jāpieskaita vēl vismaz 25 miljoni latu, kas gandrīz 30 gadu periodā būs jānomaksā kredītiestādei.
Iepriekšējā vilcienu iepirkumā, kas izgāzās pēc tam, kad Pasažieru vilciena valde oktobrī nolēma neparakstīt līgumu ar konkursā uzvarējušo spaņu piegādātāju CAF, plānoja sākotnēji iepirkt 34 elektrovilcienus un 7 dīzeļvilcienus par aptuveni 200 miljoniem eiro, no kuriem lauvas tiesu – 142 miljonus eiro segtu ES līdzfinansējums. Līdz ar to Pasažieru vilciena aplēses par jauno iepirkumu tā apjoma un izmaksu ziņā (33 elektrovilcieni par 153,6 miljoniem eiro) daudz neatpaliek no iepriekšējā, daudz kritizētā iepirkuma vēriena. Iepriekšējais iepirkums tika daudz kritizēts arī par nesamērīgajām jauno vilcienu uzturēšanas izmaksām, kas uz 30 gadiem tika lēstas aptuveni pašu vilcienu cenā. Jaunajā Pasažieru vilciena piedāvājumā uzturēšanas izdevumi un nosacījumi pašlaik nav skarti. Atbildīgās amatpersonas izsaka šaubas, vai bez skaidriem nosacījumiem par vilcienu uzturēšanas izmaksām piedāvājumam ir izredzes gūt atbalstu valdībā.
“Tiesiskuma koalīcija no sliedēm noņēma oligarhu vilcienu,” - tā iepirkuma no CAF pārtraukšanu dēvēja tā kritiķi. Oligarhu ēnu pār iepriekšējo konkursu lika saskatīt fakts, ka tieši spāņiem labvēlīgā gultnē konkurss iegriezās pēc Aivara Lemberga ietekmē esošās Zaļo un zemnieku savienības politiķa, Ulda Auguļa nonākšanas satiksmes ministra krēslā, tāpat ofšoros iemudžināta bija CAF plānotā apakšuzņēmēja Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) īpašnieku struktūra. Kopā ar kuluāros skanošajām runām, ka RVR spāņiem varētu būt uzspiesta kā priekšnosacījums, lai iegūtu līgumu, izskanēja aizdomas, ka RVR tiks izmantota, lai caur to maksātu procentu iepirkuma patiesajiem “krusttēviem”.
Skeptiķi jau pirms vairāk kā gada pauda aizdomas, ka tāpat kā iepirkumam no CAF arī jaunam, kā tobrīd apgalvoja Valda Dombrovska valdības pārstāvji, "mazākam un lētākam" vilcienu iepirkumam būs savi "krusttēvi" šoreiz ar Vienotības un "olšteiniešu" ietekmi saistītajā jaunajā Pasažieru vilciena valdē. Kuluāros mēnešiem ilgi paustās aizdomas, ka jaunais vilcienu iepirkums tiks organizēts tā, ka būs izdevīgs Šveices kompānijai Stadler Bussnag AG, ir parādījušas taustāmas pazīmes.
Avoti Pasažieru vilcienā un Satiksmes ministrijā, kuri pārzina tirgu, atzīst, ka plānotais jauno vilcienu piegādes grafiks - 2014.-2016. gads - kā reālāko pretendentu iezīmē Stadler, jo tas nule veicis 18 līdzīgu elektrovilcienu piegādi Igaunijas dzelzceļam un, Pasažieru vilcienam izsludinot iepirkumu, spētu visātrāk garantēt jau gatavu vilcienu piegādi Latvijai. Tāpat saskatāmas līdzības starp Igaunijas iepirkuma finanšu modeli un Pasažieru vilciena piedāvātajiem. Igaunijā daļa vilcienu pirkti, ņemot kredītu (tiesa 85% segs ES līdzfinansējums), un daļa - slēdzot ilgtermiņa nomas līgumu uz 20 gadiem. Konkrētāk par aizdomu pamatotību ļaus spriest konkursa tehniskā specifikācija, kad tas tiks izsludināts.
Kad par satiksmes ministru kļuva bezpartejiskais Aivis Ronis un politisko ietekmi pār Pasažieru vilciena valsts kapitāldaļu turētāju Satiksmes ministriju (SM) ieguva Vienotība un “Olšteina sešinieks”, drīz vien tika nomainīta uzņēmuma valde, kurā nonāca Vienotības politiķis Aigars Štokenbergs un vismaz divi ar Vienotības kādreizējā “kasiera” Edgara Jaunupa ietekmi saistīti cilvēki – Anrijs Brencāns un Egils Zariņš. Abi savulaik bijuši saistīti ar sporta naudas sadali, kurā ieinteresēts Jaunupa vadītāis basketbola klubs VEF Rīga – Brencāns bijis Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejā, bet Zariņš bijis menedžeris autodīlerī SIA Baltic Motors, kad tas sponsorēja VEF. Tiek uzskatīts, ka Jaunups savu ietekmi pašlaik realizē caur “Olšteina sešinieku”, jo kopā ar savu kādreizējo protežē no Vienotības Klāvu Olšteinu bijis idejiskais arhitekts "sešinieka" atšķelšanai no Reformu partijas.
Lai gan Pasažieru vilciena pirms gada ieceltais valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis sākotnēji uzskatīts par ministra Roņa cilvēku, vēlākie notikumi ap vilcienu iepirkumu un amatpersonu neoficiāli teiktais liecina, ka nu jau bijušais ministrs nekontrolēja situāciju ap iepirkumu un Birkmanis vairāk pieslējās Štokenberga viedoklim (abi redzami fotogrāfijā).
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
