Iesaki rakstu: 
“Aivars Lembergs ir īsts pilsētas saimnieks. Enerģija un kompetence ir apbrīnojama. Zinu, cik ļoti viņu ciena ventspilnieki. Un pelnīti. Strādājot Ventspilī, esmu redzējusi viņa patieso degsmi dot pilsētai labāko. Cienu Aivaru arī kā erudītu, argumentētu un zinošu oponentu visās diskusijās, kas mums bijušas.”
Izklausās pēc slavas dziesmas. Tāds darbīgs vīriņš - filantrops, kas visu dara aiz cilvēkmīlestības, bet nevis, lai tiktu atkārtoti ievēlēts mēra amatā, kas ļautu turpināt kontrolēt naudas plūsmas. Nu, bet labi, šoreiz ne par to.
Izlasot rakstu, acu priekšā parādās Lemberga tēls, kas publiski paziņo - es aizeju no politikas – un, cēli pacēlis galvu, aizsoļo pa Ventspils domes gaiteni. ASV tūdaļ atceļ sankcijas, ZZS reitings strauji aug, un visi paliek varen priecīgi. Domāju, ka autores cerības nav pamatotas.
Pirmkārt, Lembergs no politikas neaizies tik ilgi, kamer viņam nebūs izsists zem kājām ekonomiskais pamats - ārzonu kontos un citos aktīvos pastarpināti noguldītais piķis. Kamēr tas būs pieejams, tik ilgi arī uzpirks un korumpēs caur starpniekiem, un tādi starpniekgribetāji atradīsies vienmēr.
Kāds sorosītu nīdējs pateiks - nekādu slepeno kontu un aktīvu nav, un tagad nabagam nav, par ko pienu nopirkt bērniem. Pieļauju, ka nav, jo neesmu kompetents šajā jomā, tomer ir kompetentas iestādes, kam ir visas iespējas to pārbaudīt, piemēram, ASV Finanšu ministrijas finanšu policija, un, ja šādi konti/aktīvi eksistē, tad tie būtu bloķējami līdz brīdim, kad īpašnieks varētu pierādīt to legālo izcelsmi. Tā ir normāla prakse atbilstoši ASV likumdošanai. Ja pierādīt nevar, līdzekļi tiek konfiscēti.
Turklāt būtu tālredzīgi un taisnīgi, ja konfiscētie līdzekļi tiktu atdoti Latvijas valstij un nevis vienkārši ieskaitīti budžetā, kur tie var pazust kaut kādos nesaprotamos iepirkumos vai vienkārši izsaimniekoti, bet novirzīti konkrētiem mērķiem - sociālām programmām, medīcīnai,izglītībai ar stingru kontroli no donora puses. Tad visem šiem antiglobālistiem un antisorosītiem, kas izpaužas par diskrimināciju un suverenitātes apdraudējumu, būtu mutes ciet.
Otrkārt, kā jau izteicās ASV vēstniecības pārstāvis attiecībā uz pieņemtajām sankcijām, tad process ir atklāts un turpinās. Ko tas nozīmē? Tas varetu būt tas, par ko minēts iepriekš, - Lemberga aktīvu apzināšana. Tas var nozīmet arī to, ka līdzīgas sankcijas var tikt vērstas pret citām fiziskām personām kontekstā ar Lembergu. Domāju, ka lēmums par pieņemtajām sankcijām nebija spontāns, bet gan bāzēts uz iepriekš veiktas informācijas iegūšanas un apzināšānas. Tā ka domājams, ka zināmas iestrādes jau ir, lai process turpinātos.
Un visbeidzot par ieilgušo tiesvedību attiecībā uz Lembergu. Pamatojoties uz ASV kompetentu iestāžu iestrādēm un ciešā sadarbībā ar Latvijas tiesībsargiem, novest procesu līdz loģiskam finālam - vai nu noņemt visas apsūdzības, vai arī nodrošināt mierīgas vecumdienas valsts maizē. Manuprāt, visnotaļ tiesiski, demokrātiski un bez “suverenitātes apdraudējuma”. Šajā sakarā jautājums - vai LV ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir gatavs šādai ražīgai sadarbībai?
Kopumā Reiznieces-Ozolas k-dzes raksts liek domāt par autores naivumu vai mēģinājumu pūst miglu acīs.
Nobeigumā vēlos pievērsties vēl vienam jautājumam - par ASV sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Aktuāls jautājums, kas pašreiz tiek cilāts. Lūk, arī bijušais Rīgas mērs jau prognozē šausminošu krīzi, neaizmirstot pieminēt šai sakarā arī Rīgas domes atlaišanu.
Saprotams, ka Ušakova k-am kā īstenam LV patriotam sirds sāp, noskatoties uz to visu no Briseles. Šajā sakarā izteikšu savu viedokli. Domāju, ka, pirmkārt, būtu jāuztraucas tiem politisko spēku ielikteņiem, kas pieraduši baroties ostu valdēs, turklāt spējot atrasties vienlaicīgi vairākās darba vietās. Jā, Nil, tas attiecas arī uz Tavu un Tava “cīņu biedra” A.Amerika “domubiedru grupu”.
Vai sankcijas ietekmēs ierindas pilsoņus? Tas var būt atkarīgs no tā, kādus pasākumus pieņems valdība un cik operatīvi tos veiks. Tomēr, ja arī šī ietekme būs jūtama, tad ilgtermiņā tas atmaksāsies ar uzviju, jo valsts nevar normāli attīstīties, valdot korupcijai valsts pārvaldē. Labākajā gadījumā var attīstīties kāds atsevišķs reģions uz citu reģionu rēķina kā, piemēram, Ventspils Latvijas gadījumā vai Maskava Krievijā - un arī līdz laikam, kad pārejiem tas apniks. Tā ir objektīva un vēsturiski pierādīta patiesība.
Personīgi es nevēlos, lai mani pašreiz nepilngadīgie bērni dzīvotu pastāvīgi atpalikušā valstī, salīdzinot, piemēram, ar Dāniju vai Somiju. Tāpat nevēlos, lai viņi dodas prom no šīs valsts laimes meklējumos un atceras par vecākiem vienreiz gadā Ziemassvētku laikā. Tāpēc esmu gatavs šodien paciest zināmas neērtības, ja tādas radīsies.
Ko darīt, ja 30 gadu laikā šie jautājumi nevarēja tikt sakārtoti pašu spēkiem. Acīmredzot ārējais stimuls, kaut arī sāpīgs, bija nepieciešams. Paskatoties objektīvi uz sevi no malas, sapratīsim, ka savās neveiksmēs nav jāvaino ne sorosīti, ne cionisti, ne masoni vai marsieši.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
