Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušais Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas padomnieks, par Vienotības kasieri uzskatītais Edgars Jaunups pratināšanā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) liecinājis – neformālajās pārrunās ar tāpat nu jau bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču viņš esot bijis tikai klausītājs, „nesniedzot viņam nekādas konkrētas atbildes no savas puses”. Tiesa, kā izriet no Jaunupa liecībām, šādu pārrunu bijis būtiski vairāk par to sarunu, kas minēta Pietiek jau aprakstītajās uzņēmēja Ivo Vasiļevska liecībās un kurā pagājušā gada sākumā, neilgi pirms Vaškeviča aresta piedalījies arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks Tālis Kravalis, - kā liecinājis Jaunups, parasti viņš ar Vaškeviču ticies zem četrām acīm.
Saskaņā ar Jaunupa liecināto KNAB izmeklētājam viņa sarunas ar Vaškeviču esot bijušas valstiskas un ētiskas, nekādas mantiskas attiecības abus nesaistot: „Tikšanās iemesls bija saistīts ar to, ka V. Vaškevičs vēlējās ar mani neformālā vidē dalīties informācijā un izrunāt jautājumus par dažāda veida bažām un baumām, ko viņš bija dzirdējis par iespējamo reorganizāciju Valsts ieņēmuma dienestā, t.i., V. Vaškevičs uzskatīja (domāja), ka jebkuras iespējamās reorganizācijas mērķis ir saistīts ar viņa izrēķināšanos. Par šādu iespējamo izrēķināšanos V. Vaškevičs pēdējā gada laikā mūsu savstarpējo neformālo tikšanos laikos ir minējis aptuveni trīs reizes.”
Jaunups arī stingri palicis pie sava – viņš faktiski esot bijis tikai klausītājs, nekādas lietas neesot kārtojis un solījumus devis: „Pēdējās tikšanās reizēs (pēdējās trīs reizēs), kas notika laika periodā no, apmēram, 2010. gada 01. jūlija līdz 2011. gada 31. janvārim), V. Vaškevičs uzskatīja (tika teicis), ka turpmāka reorganizāciju veikšana VID ir nelietderīga, jo tā vājinās VID kopumā un līdz ar to arī vājinās cīņu ar kontrabandu. Parasti sarunas par šo tēmu, t.i., par reorganizācijas iecerēm VID, bija salīdzinoši īsas, t.i., līdz 30 minūtēm, kuru laikā es pamatā uzklausīju V. Vaškeviča viedokli, nesniedzot viņam (V. Vaškevičam) nekādas konkrētas atbildes no savas puses.”
Vēl vairāk – saskaņā ar liecībām Jaunups nervozajam Vaškevičam esot visādi apliecinājis politisko nodomu valstisko raksturu, kaut īsti nemaz neesot izpratis muitnieka teikto: „Uz V. Vaškeviča teikto, ka dažādi sliktie spēki (es nezinu, ko V. Vaškevičs bija domājis ar sliktajiem spēkiem) ieceri veikt reorganizāciju izmanto, lai vājinātu cīņu ar kontrabandu un izrēķinātos ar viņu pašu, es paskaidroju, ka politiskā iecere ir pretēja un iecere veikt reorganizāciju VID nav saistīta ar viņa (V. Vaškeviča) personību. Ar V. Vaškeviču galvenokārt esmu ticies divatā, kad V. Vaškevičs telefoniski mani uzaicināja tikties un uzklausīt viņa rīcībā esošo informāciju.”
Savukārt saistībā ar Vasiļevska liecībās pieminēto tikšanos Jaunupa birojā, kur piedalījies arī Kravalis, Jaunupu piemeklējis neliels atmiņas zudums: „V. Vaškevičs šajā tikšanās reizē man stāstīja, ka T. Kravalis Muitas pārvaldē ir izveidojis kaut kādu jaunu struktūrvienību (nosaukumu neatceros), kas V. Vaškeviča prāt, dublēja Muitas kriminālpārvaldes funkcijas, un kuras (nodaļas) izveide, pēc V. Vaškeviča domām, ir nelietderīga.
Ko par jaunās struktūrvienības izveidi Muitas pārvaldē paskaidroja T. Kravalis, es precīzi neatceros, bet jebkurā gadījumā T. Kravalis uzskatīja, ka viņa ieceres, kas saistītas ar reorganizācijas (par jaunizveidotās struktūrvienības izveidi Muitas pārvaldē), veikšanu ir pamatotas un loģiskas. Sarunā, iespējams, es pateicu, ka jautājumi, kas saistīti ar ieceri veikt reorganizāciju, ir apspriežami savā starpā starp amatpersonām, neklausoties dažādās baumās. Šī tikšanās bija īsa. Vai šajā tikšanās reizē, kurā piedalījos es, V. Vaškevičs un T. Kravalis, piedalījās vēl kaut kāda cita persona, es neatceros, bet šādu iespēju neizslēdzu. Saruna pēc sava satura bija bezjēdzīga ar formālu raksturu.”
Jaunupam gan nācies atzīt mantiskas attiecības ar Vaškeviča kukuļošanas krimināllietā iesaistīto uzņēmēju Vasiliju Rožkovu – bet arī šajā jomā viņu piemeklējušas atmiņas problēmas: „Cik atceros, tad V. Rožkovs ir līdzīpašnieks SIA Kravu termināls, kurš ir basketbola kluba VEF Rīga neliels sponsors apmēram pusotru gadu, t.i., kopš 2010.gada aprīļa mēneša. SIA Kravu termināls kā sponsoru basketbola klubam VEF Rīga piesaistīja basketbola kluba VEF Rīga dibinātājs Ivars Bērziņš. Ievērojot to, ka SIA Kravu termināls ir sponsors basketbola klubam VEF Rīga, pieļauju iespēju, ka ar V. Rožkovu esmu kādreiz ticies vai redzējies, bet to es skaidri neatceros.”
Savukārt savu pazīšanos ar Muitas pārvaldes vadītāju Kravali Jaunups gan atcerējies gluži labi: „Jā, T. Kravali pazīstu kopš apmēram 2010. gada pirmajiem mēnešiem, t.i. ar T. Kravali iepazinos laikā, kad biju eksperts E. Repšem. Ar T. Kravali man ir lietišķas attiecības, ticies esmu retāk nekā ar V. Vaškeviču. Ar T. Kravali esmu ticies tikai par darba jautājumiem, t.i., par jautājumiem, kas attiecas uz VID darbu kopumā. Man ar T. Kravali nav un nav bijušas mantiska rakstura attiecību. Ar T. Kravali, iespējams, pēdējo reizi tikos 2011. gada janvāra mēnesī, kad V. Vaškevičs viņu bija uzaicinājis uz manu biroju basketbola klubā VEF Rīga, kur tikšanās laikā tika runāts par iespējamām turpmākām reorganizācijām VID.” KNAB izmeklētāju nav interesējis, ar kādām tiesībām Vaškevičs Kravali uzaicinājis tikties tieši Jaunupa birojā.
Nekādu ietekmēšanu, ko būtu veicis Vaškevičs, Jaunups gan neatceroties un neesot izjutis: „Ņemot vērā, ka V. Vaškevičs jau kopš 2010. gada vasaras mēnešiem vairākās tikšanās reizēs pauda savu kritisko attieksmi par ieceri izveidot VID Muitas pārvaldē Riska vadības nodaļu, uzskatot, ka šī Riska vadības nodaļa ir nelietderīga, jo dublē Muitas kriminālpārvaldes funkcijas. V. Vaškevičs sarunās par Muitas pārvaldē jaunizveidoto Riska vadības nodaļu pauda savu attieksmi, kuru es neuztvēru kā manis ietekmēšanu, ar mērķi panākt to, lai es V. Vaškeviča interesēs veiktu darbības, kas būtu vērstas uz jaunizveidotās Riska vadības nodaļas izveides nepieļaušanu vai tās likvidēšanu. Uzklausot V. Vaškeviča kritiku par Riska vadības nodaļas izveidi Muitas pārvaldē pirmo reizi (2010.gada vasaras mēnešos (konkrētu datumu neatceros)), es par šīs Riska vadības nodaļas izveides lietderību un nepieciešamību tiku runājis ar Muitas pārvaldes direktoru T. Kravali, kurš pamatoja Riska vadības nodaļas izveides nepieciešamību kvalitatīva darba muitas jomā veikšanai.”
Pietiek šodien publisko Jaunupa KNAB sniegtās liecības.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
