Iesaki rakstu: 
Šī gada vasarā finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bija tā apnikusi pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes informācijas slēpšana no sabiedrības, ka viņš pats sniedza paziņojumu par tobrīd 31 ierosinātu kriminālprocesu pret negodprātīgiem VID darbiniekiem. Tas ir pārāk daudz, lai to norakstītu tikai uz labu KNAB un citu iestāžu darbu - lielā mērā tā ir liecība par iepriekš daudz aprakstīto bezkaunības un korupcijas pieaugumu VID kopš amatā tika iecelta I.Jaunzeme.
Līdz ar paziņojumu par aizvien lielāku korupciju un VID vadītājas nepieņemamo rīcību, slēpjot šo informāciju no sabiedrības, J.Reirs uzdeva VID un tā pašreizējai vadītājai beigt spēlēt izbijušos strausu un sniegt informāciju par visiem uzsāktajiem procesiem.
Kad I.Jaunzeme par visām varītēm turpināja slēpt šo informāciju, J.Reirs jūlija beigās ieradās VID, lai klātienē tiktos ar visiem VID augstākā līmeņa vadītājiem. Divu stundu ilgās tikšanās laikā J.Reirs sev neraksturīgi stingrā veidā pateica gandrīz visu, ko viņš domā par šo situāciju. I.Jaunzeme kā centīga komjauniete J.Reira priekšā esot līdusi gandrīz uz vēdera, solot izpildīt visus norādījumus un vēl vairāk.
Ir pagājuši gandrīz 2 mēneši, bet I.Jaunzemes solītais joprojām nav izdarīts. No šī laika gan jāatskaita 3 nedēļas, kad viņa bija devusies, kā pašai šķita, pelnītā atvaļinājumā. Pa to laiku VID, Finanšu ministrijā un citās iestādēs turpināja pienākt sūdzības par VID ierēdņu pretlikumīgajām darbībām, meliem, korupciju un dokumentu viltošanu.
Runā, ka Finanšu ministrijā pacietīgi gaidīja I.Jaunzemes atgriešanos no atvaļinājuma, cerot, ka viņa beidzot sāks darīt kaut ko jēdzīgu un izpildīs finanšu ministra norādījumus (vai vismaz darīs savu darbu). Tā vietā I.Jaunzeme 8.septembrī uzstājās TV ar skaitļiem, kas, viņasprāt, rada labu priekšstatu par VID darbu, un metās runāt par savu jauno prioritāti - atgūt nepareizi izmaksātos dīkstāves pabalstus.
Ja atceramies, pašā karstākajā Covid-19 krīzes laikā viņa par VID prioritāti noteica nevis dīkstāves pabalstu izmaksu, bet pārbaudes, lai tos nesaņemtu tie, kuriem tādi nepienākas. Šajā cīņā viņa nosūtīja gandrīz visus VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) darbiniekus, kuri tādēļ nevarēja pildīt savus tiešos pienākumus. Ietaupījums uz neizmaksātajiem pabalstiem, protams, sanāca krietni mazāks nekā iztērētie resursi, nemaz nerunājot par lielisku iespēju visādiem krāpniekiem gūt papildus ienākumus, kamēr NMPP darbinieki apstaigāja frizētavas un citas stratēģiskas iestādes.
I.Jaunzeme, žonglējot ar skaitļiem TV ēterā, "aizmirsa" pieminēt, ka viņas nosauktie daži procenti, par kādiem šobrīd nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā, nozīmē iztrūkumu par vairāk nekā 560 miljoniem eiro. Tāpat viņa "aizmirsa" pieminēt, ka nodokļu parādi (kas sasnieguši 1 miljarda eiro apmēru) iepriekš samazinājās ne jau viņas labā darba rezultātā, bet tāpēc, ka liela daļa, tai skaitā PVN un citās shēmās izkrāptie līdzekļi, tika norakstīti, nevis iekasēti.
Tagad, kad VID vadītāja I.Jaunzeme savu uzmanību ir nolēmusi veltīt dažu simtu tūkstošu eiro atgūšanai, atkal iedarbinot visu VID represīvo aparātu šī mērķa sasniegšanai, varam būt pārliecināti, ka VID vismaz kādu laiku nekas nemainīsies - I.Jaunzemes "mērcītē" nodokļu ieņēmumi samazināsies par dažiem procentiem, nevis simtiem miljoniem, parādi saruks labā darba, nevis norakstīšanas dēļ, VID turpināsies iespēja nopirkt labvēlīgus audita lēmumus, un VID darbinieki varēs tos pieņemt uz izdomātu likumu interpretācijas pamata.
Ieguvēji no šīm I.Jaunzemes aktivitātēm atkal kļūs tikai apķērīgi mahinatori, kuri prot izmantot pašreizējās VID vadītājas nekompetenci un priekšā noliktu lēmumu nelasīšanu. Pati I.Jaunzeme turpinās saņemt 4500 eiro lielu algu par to, ka neprot savu darbu, izdomā nelietderīgas VID darba prioritātes un paraksta neizlasītus dokumentus. Bet finanšu ministram J.Reiram valdības koalīcijas stabilitātes vārdā būs tikai jāturpina paciest šo nekompetento būtni.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
