Iesaki rakstu: 
Šīs nedēļas sākumā portālā Pietiek tika publicēta informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes un Konservatīvo plāniem atbrīvoties no VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) priekšnieka Kaspara Podiņa.
Plāns bija 8.jūnijā iepazīstināt K.Podiņu ar I.Jaunzemes pieņemto lēmumu pazemināt viņu amatā ar algas samazinājumu 20% apmērā. Pamatojums - disciplinārlietas komisijas atzinums, ka K.Podiņa lēmums par 10,000 eur prēmijas izmaksu izmeklētājam par Dinaz lietā arestētajiem līdzekļiem gandrīz 2 miljonu eur apmērā.
Publikācija dienu pirms atbrīvošanās no K.Podiņa izjauca I.Jaunzemes un Konservatīvo plānus ar I.Jaunzemes rokām VID NMPP direktora amatā ielikt citu cilvēku, - tā lika sarosīties gan Valsts drošības dienestam, gan arī A/Par un Jaunās Vienotības politiķiem.
Visi jau tā bija neapmierināti, ka I.Jaunzeme trīs gadu laikā nav spējusi vai gribējusi tikt galā ar korupciju muitā. Tagadējā viņas vēlme ielikt vienā no tiesībsargājošo iestāžu vadītāju posteņiem kādu cilvēku bez specdienestu un politiķu piekrišanas jau liecināja vai nu par I.Jaunzemes neprātu, vai spiestu rīcību.
Kad tiek apdraudētas politiķu intereses, viņi prot rīkoties ļoti ātri. Burtiski dienas laikā I.Jaunzeme pēkšņi atkal mainīja savas domas un pagarināja disciplinārlietas izskatīšanas termiņu par vēl vienu mēnesi.
Tagad skatīsimies, kas notiks šī mēneša laikā. Vai un kā A/Par un Jaunās Vienotības politiķi tiks galā ar kārtējo Konservatīvo mēģinājumu iegūt varu vismaz vienā tiesībsargājošajā iestādē. Vai un kā finanšu ministrs Jānis Reirs tiks galā ar kārtējo I.Jaunzemes izlēcienu. Vai un kā specdienesti iejauksies šajos cīniņos.
Vienīgais, par ko mēs varam būt pārliecināti, - VID un it sevišķi tā vadītāja I.Jaunzeme lielu daļu laika velta ne jau savu darba pienākumu veikšanai, bet intrigām un shēmošanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
