Jautājumi par Dombrovsku "3.a portfeli", uz kuriem nevēlas atbildēt Finanšu ministrija un ministrs Andris Vilks
L. Lapsa10.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Finanšu ministrijas un ministra Andra Vilka preses pārstāvis pirmdien apgalvoja, ka tiekot sniegtas atbildes uz visiem jautājumiem, ko saistībā ar līdz šim slepeno Dombrovsku ģimenes biznesa kredītu "3.a portfeli" uzdodot Pietiek, tā nav taisnība. Publicējam visus tos jautājumus, kas ne tikai elektroniskā pasta formā, bet arī oficiālos iesniegumos nosūtīti ministrijai un personiski finanšu ministram. Ne uz vienu no tiem atbilde līdz šim tā arī nav saņemta.
- Cik kredītu - precīzs skaitlis - bija speciāli izveidotajā "3.a portfelī", kurā atradās arī Dombrovsku ģimenes biznesa Hipotēku bankā ņemtie kredīti?
- Kādas bija šī portfeļa vērtības (kredītu kopējā nominālā atlikusī vērtība pēc kredītlīgumu nosacījumiem, kredītu kopējā vērtība atbilstoši uzskaites vērtībai Hipotēku bankas bilancē, kredītu kopējā pārdošanas cena Rietumu bankai) pārdošanas brīdī?
- Vai un kādus zaudējumus saistībā ar šo darījumu atzina Hipotēku banka?
- Kas tieši ierosināja izveidot šādu "īpašo portfeli" papildus valdības sen atpakaļ noteiktajām sešām Hipotēku bankas komercdaļas paketēm?
- Kas apstiprināja šāda portfeļa izveidi? Kas tieši un ar kādu pamatojumu ierosināja šajā "īpašajā portfelī" iekļaut Dombrovsku ģimenes biznesa kredītus?
- Kāpēc citi Hipotēku bankas nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtie kredīti netika iekļauti šajā "īpašajā portfelī"?
- Kādi bija šī darījuma ar Rietumu banku nosacījumi (bez pārdošanas cenas)? Kādi tie bija salīdzinājumā ar citu Hipotēku bankas komercdaļas kredītu portfeļu (īpaši - 1. un 2. paketes, kas tika pārdotas Swedbank Latvija) darījumu nosacījumiem?
- Kas tieši un ar kādu pamatojumu virzīja lēmuma par "3.a portfeļa" izveidi un pārdošanu Rietumu bankai pieņemšanu uz Ministru kabineta sēdi?
- Kas tieši nolēma, ka Ministru kabineta locekļiem, kuriem bija jāpieņem galīgais lēmums, nav jāzina nekādas detaļas par to, ka lemts tiek par šādu īpaši izdalītu "3.a. portfeli", un kritērijiem, pēc kādiem šāds īpašais portfelis izveidots?
- Kāpēc 2013. gadā Finanšu ministrija no sabiedrības noslēpa, ka ir izveidots un pārdots šāds īpašs "3.a portfelis"?
- Kādas bija "3.b portfeļa" vērtības (kredītu nominālā atlikusī vērtība pēc kredītlīgumu nosacījumiem, kredītu vērtība atbilstoši uzskaites vērtībai Hipotēku bankas bilancē, kredītu nodošanas vērtība SIA HipoNĪA) nodošanas SIA HipoNĪA brīdī? Kādi bija nosacījumi Valsts kases aizdevumam SIA HipoNĪA šo kredītu pārņemšanas finansējumam?
- Hipotēku bankas komercdaļas pārveides procesa vadībai Finanšu ministrija bija izveidojusi darba grupu, kuras sastāvā bija Ministru prezidenta biroja pārstāvis – Ministru prezidenta ārštata padomnieks Gints Freimanis. Kad tieši G. Freimanis tika apstiprināts šajā darba grupā, ar kā rīkojumu? Vēlos arī iepazīties ar FM 2011. gada 2. septembra rīkojumu Nr. 400 par darba grupas izveidi: nosūtiet, lūdzu, man tā kopiju vai nodrošiniet iespēju ar to iepazīties klātienē.
- Kura konkrēta persona ieteica finanšu ministram apstiprināt G. Freimani šajā darba grupā, kad tieši tas notika? Kādā formā bija izteikts šis ieteikums, ar ko tas tika pamatots?
- Kāds bija finanšu ministra pamatojums G. Freimaņa iekļaušanai šajā darba grupā? Kādas tieši funkcijas šajā darba grupā vajadzēja veikt tieši premjera ārštata padomniekam? Vai minētais padomnieks veica šīs funkcijas?
- Finanšu ministrija 2014. gada 5. jūnijā izplatījusi paziņojumu, kurā saistībā ar Hipotēku bankas komercdaļas "3.a. portfeļa" pārdošanu teikts: "FM papildus norāda, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma 61.pantam kredītiestādei nav tiesības izpaust ziņas par klientu, tā kontu un darījumiem. Līdz ar to nedz FM un tās izveidotās darba grupas locekļiem, nedz valdības locekļiem netika un nedrīkstēja tikt sniegta informācija par tāda veida darījuma detaļām kā komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdi un kredītu nosacījumi."
Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis par 2013. gada 21. maija MK sēdi, kurā tika izlemts šis jautājums, ir publiski paziņojis: "Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram."
Vadot minēto sēdi, finanšu ministram Andrim Vilkam no Valda Dombrovska paziņotā par atteikšanos no lēmuma pieņemšanas un tās iemesliem nevarēja būt nekādu šaubu, ka viņš ir informēts par to, ka tiks lemts par portfeli, kurā iekļauts arī viņa ģimenes biznesa kredīts.
No tā finanšu ministram nevarēja nerasties pārliecība, ka pretēji oficiālajai likumīgajai nostādnei, ka valdības locekļiem "netika un nedrīkstēja tikt sniegta informācija par tāda veida darījuma detaļām kā komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdi un kredītu nosacījumi", Valdis Dombrovskis šādu informāciju nezināmā, acīmredzot prettiesiskā veidā ir ieguvis.
Vai finanšu ministrs vērsās ar iesniegumu par šo informācijas prettiesisko noplūdi tiesībsargāšanas iestādēs? Ja jā, tad kad un kurās? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
- Vēlos iepazīties ar Finanšu ministrijas 24.11.2011. vēstuli saistībā ar MK sēdē 2011.gada 1.novembrī izskatīto informatīvo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības “ Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju". Nosūtiet man tā kopiju vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar to klātienē.
- Vēlos arī saņemt atbildi uz jautājumu - kādu iemeslu dēļ minētās MK sēdes protokolā 64. paragrāfā deklasificēti tikai četri punkti? Kāpēc tieši šie četri punkti? Kādu tieši iemeslu dēļ, pēc kā tieši ierosinājuma šie četri punkti sākotnēji bija klasificēti?
Finanšu ministrija nav vēlējusies atbildēt arī ne uz vienu no jautājumiem, kas tai uzdoti saistībā ar tās paslepus organizēto, bet pēc tam atcelto informatīvo pasākumu "pietuvinātajiem medijiem", kurā bija paredzēts "skaidrot Hipotēku bankas pārdošanas procesu".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
