Jezdakova: ar ziņām par valsts zaudētiem 8,4 miljoniem latu VID nepietiek
PIETIEK09.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Ventspils nafta mazais akcionārs Anasko Biznesa Navigācijas Grupa no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas saņēmis īpatnu atbildi uz savu iesniegumu, kurā bija norādījis, ka uzņēmuma akcionāra – „Vitol grupas negodprātīgas un krāpnieciskās rīcības dēļ, visu uzņēmuma peļņu novirzot uz savas grupas uzņēmumiem”, valsts pēdējos divos gados saskaņā ar iesniegumā minētajiem faktiem cietusi 8,4 miljonu latu zaudējumus no nesaņemtajiem nodokļu maksājumiem. Saskaņā ar VID ģenerāldirektores oficiālo vēstuli ar šādu informāciju ir par maz, lai iesniegumu varētu vērtēt pēc būtības.
SIA Anasko Biznesa Navigācijas Grupa (iepriekšējais nosaukums A.A. Feniks, vienīgā īpašniece saskaņā ar Lursoft datiem – 1981. gadā dzimusī Oksana Basaraba) savā iesniegumā „par iespējamu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas” bija norādījusi, ka Ventspils nafta no savas pamatdarbības pēdējos piecus gadus faktiski nav pelnījusi un nepelna. Turklāt šāda situācija sākusies ar „to brīdi, kad par uzņēmuma īpašnieku kļuva uzņēmums Euromin holding (Cyprus) limited, kas sevi dēvē par Vitol grupas uzņēmumu”.
Iesnieguma autoru rīcībā esošās ziņas rādot, ka „šāda situācija, kad AS Ventspils nafta no savas pamatdarbības nekādu peļņu negūst, ir, iespējams, radusies tikai un vienīgi Vitol grupas negodprātīgas un krāpnieciskās rīcības dēļ, visu uzņēmuma peļņu novirzot uz savas grupas uzņēmumiem. Secināms, ka Vitol grupa AS Ventspils nafta piederošo termināli izmanto, maksājot par to tādu tarifu, kas faktiski ir termināļa uzturēšanas izdevumu apmērā. Savukārt no trešajām personām Vitol grupa saņem maksājumu par termināļa pakalpojumiem pēc tirgus cenām, tādējādi visu peļņu gūstot nevis AS Ventspils nafta, bet gan kādā no Vitol grupas uzņēmumiem”. Anasko uzskatot, ka Euromin Holdings un „tā saucamās Vitol grupas” pārstāvji izstrādājuši krāpšanas shēmu, kā šo peļņu novirzīt uz citiem ar Vitol grupu saistītajiem uzņēmumiem.
Sākumā Euromin Holdings panācis to, ka 49% kapitāldaļu Ventspils naftai piederošā uzņēmuma Ventspils nafta termināls (kuram pieder termināls) pārdotas citam uzņēmumam. Vienlaikus Vitol grupas uzņēmums ar sevišķu līgumu ieguvis absolūtas kontroles tiesības uzņēmumā Ventspils nafta termināls. Pēc tam Vitol grupas uzņēmums, izmantojot savu kontroli Ventspils naftā, īstenojis visa termināla iznomāšanu pašai Vitol grupai: termināls ar sevišķu līgumu iznomāts uz ilgu laiku un par ārkārtīgi zemu nomas maksu. „Tādejādi, izmantojot savu būtisko ietekmi AS Ventspils nafta, Vitol grupas uzņēmums maksā zemu nomas maksu par termināla nomu, bet pats, izmantojot terminālu, gūst ievērojamus ienākumus,” secinājis Anasko
Līdz ar to esot secināms, ka AS Ventspils nafta līdzakcionārs izveidojis shēmu, kuras rezultātā AS Ventspils nafta meitas uzņēmums Ventspils nafta termināls nesaņem ienākumus vismaz 20 000 000 eiro gadā un šos ienākumus uz fiktīvu līgumu pamata faktiski saņem citi Vitol grupas uzņēmumi. Uzņēmums arī sarēķinājis, ka par aizpludināto summu valsts gada laikā nav saņēmusi uzņēmuma ienākuma nodokli 3 miljonu eiro apmērā, - par 2009. un 2010. gadu tātad kopā sanāktu 4,2 miljoni latu.
Tāpat Anasko saskatījusi vēl citu daudzmiljonu krāpniecību – saistībā ar koncernā ietilpstošajai SIA LatRosTrans piederošo cauruļvadu. „Secināms, ka Vitol grupa SIA LatRosTrans piederošo cauruļvadu izmanto, oficiāli par to klientiem nosakot tādu tarifu, kas ir gandrīz divas reizes zemāks par tirgus likmēm. Savukārt no trešajām personām Vitol grupa saņem maksājumu par cauruļvada pakalpojumiem pēc tirgus cenām, tādejādi visu peļņu gūstot nevis SIA LatRosTrans un/vai AS Ventspils nafta, bet gan kādā no Vitol grupas uzņēmumiem,” teikts mazā akcionāra iesniegumā.
No tā savukārt izrietot, ka tādējādi Vitol grupa, iespējams, par pagājušo gadu piesavinājusies LatRosTrans pienākošos naudu vismaz 15 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas valsts uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumos attiecīgi nav saņēmusi 4,5 miljonus eiro.
Tomēr VID vadību šie dati par iespējamiem valsts zaudējumiem nav pārliecinājuši pat tiktāl, lai veiktu par tiem kādu pārbaudi. „Ņemot vērā to, ka Jūsu iesniegumā norādītā informācija nav pietiekama, lai to varētu vērtēt pēc būtības, ir nepieciešama papildu informācija saistībā ar AS Ventspils nafta no citām valsts iestādēm,” norādīts VID ģenerāldirektores Jezdakovas atbildes vēstulē Ventspils naftas mazākumakcionāram.
Jezdakova vēstulē ieteic: „Ja Jūsu rīcībā ir dokumentāri pamatota informācija, kas liecinātu par iesniegumos minēto nodokļu maksātāju iespējamiem nodokļu likumu pārkāpumiem, lūdzam to iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē.” Pēc šādas informācijas saņemšanas un izvērtēšanas Valsts ieņēmumu dienests uz iesniegumu sniegšot atbildi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
