Iesaki rakstu: 
Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam gatavo likumprojektu „Parādu atgūšanas likums”, ko tautas valodā varētu nodēvēt par „kolektoru likumu”, kā pieņemšanas rezultātā profesionāli apmācīti un pieredzējuši, piemēram, SIA Izsitējs operatori, izmantojot parādu iekasēšanas psiholoģijas metodes, palīdzēs aizkavēto maksājumu iekasēšanas procesu padarīt ātrāku un efektīvāku. Un pats galvenais, ka ar šo likumprojektu parādniekam obligāti būs pienākums labprātīgi pakļauties parādu atguvēju psiholoģiskajam teroram (iespējams, arī fiziskam).
Likumdevējiem laikam iepaticies vārdu savienojums „labprātīgi piespiedu kārtā”, kā tas praksē jau ir ar labprātīgajām nekustamo īpašumu izsolēm par piespiedu pārdošanas vērtībām, kuras nav iespējams apstrīdēt, līdz ar ko daudzas ģimenes labprātīgi paliek bez mājām. Nespēju saskatīt te labprātību, ja nu vienīgi kreditors var pierādīt, ka konsolidētais parādnieks savā izmisumā ir labprātīgi rakstveidā piekritis, ka šīs saistības tiek izpildītas ārpustiesas ceļā, piesaistot parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju.
Šā likumprojekta mērķis (likumprojektā „mērķis” ir vienskaitlī ar četriem apakšpunktiem) ir norādīts tik izplūdis, un pielietojamās metodes vairāk atgādina inkvizīciju nevis labprātīgu, taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, ka jāšaubās, vai būs iespējams izkontrolēt parādu atguvēju darbību likumību, jo faktiski ar šo likumu parādu kolektoriem ir atļauts viss, ko viņi līdz šim bez likumiska pamatojuma darīja, un parādniekam (tam, kurš ir nokonsolidēts tik tālu, ka nespēj samaksāt ikmēneša maksājumus) ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi atmaksāt parādu kreditora vai kolektora noteiktajā termiņā un apmērā.
Ar likumprojekta mērķa ceturto daļu (sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi) laikam jāsaprot, ka katrs kolektors varēs veidot parādnieku datu bāzes un nodot tās trešajām personām.
Likumdevēji ir nosprieduši, ka parādniekam ir pienākums - tik pat labprātīgi kā maksāt parādu - atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esību.
Izdevumi varētu būt gana iespaidīgi, jo likumprojektā kreditora un kolektora komunikācijā ar trešajām personām ir paredzēts apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā, kad tiek veikta parādnieka mantas izņemšana saskaņā ar normatīvajos aktos vai līgumā paredzētajām tiesībām un noteikto kārtību; arī tas, ka parāda ārpustiesas atgūšanā komunikāciju ar parādnieku īsteno darba dienās no pulksten 8.00 līdz 21.00, izmantojot tos komunikācijas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas paredzēta kreditora un parādnieka līgumā, ka arī viņi ir tiesīgi izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.
Nav saprotama šāda valsts attieksme pret saviem iedzīvotājiem, kad vispirms samazina plānotos ienākumus vai atstāj vispār bez ienākumiem un tad izbaro maitu lijām - tiesu izpildītājiem un kolektoriem, jo no tiem, kam nekā nav, nav ko paņemt, un pat, ja piedzinēji ko piedzīs, tad pietiks tikai piedziņas izdevumu segšanai.
Likumprojektu ir sagatavojusi un Saeimā iesniegusi Ekonomikas ministrija, un interesanti, vai ministrija ir aprēķinājusi, cik cilvēku no Latvijas būs spiesti aizbraukt vai sliktākajā gadījumā izdarīs pašnāvības pēc šī likumprojekta apstiprināšanas Saeimā un spēkā stāšanās? Kurš uzņemsies atbildību par šo cilvēku likteņiem?
Red.piez. Pašlaik Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi izslēgt no tās 29. marta darba kārtības likumprojektu "Parāda atgūšanas likums". Par tālāko likumprojekta virzību ziņu pagaidām nav.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
