Jau daudzkārt pieminētā Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Vienotības pārstāvja Roberta Jurķa (attēlā) nežēlastībā par nepakļaušanos pavēlēm šoreiz nokļuvis Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras direktors Artūrs Ancāns.
Kā informē zinoši darbinieki Ķekavas novada pašvaldībā, Ancāns, pretēji mēra Jurķa pavēlei no darba kultūras aģentūrā atbrīvojis partijas Vienotība Ķekavas novada nodaļas galvenā atbalstītāja Jāņa Vaivoda māsu Māru Patmalnieci. Kaut gan, kā izmisīgi skaidro pats Ancāns, Patmalniece esot atbrīvota, jo pati iesniegusi atlūgumu un nav vēlējusies to ņemt atpakaļ, Jurķis uzskata, ka Ancāns darbojies pretēji viņa partijas interesēm.
Komiskākais šajā gadījumā ir tas, ka vēl pavisam nesen pats Jurķis esot publiski izteicis kritiku Patmalniecei un brīdinājis, ka darbinieki, kuri veido „politiski nepareizus” kultūras pasākumus, no darba kultūras aģentūrā tiks atbrīvoti. Tāpēc grūti noticēt, ka patiesais iemesls, kādēļ šobrīd ir apdraudēts paša Ancāna amats, ir Patmalnieces atlaišana.
Kaut gan juridiski Kultūras aģentūras direktors ir bijis Ancāns, faktiski to ir vadījis domes priekšsēdētājs Jurķis, kas ir arī domes atbildīgā amatpersona pār kultūras aģentūru. Jurķa personīgās intereses ir pierādījušās jau iepriekšējos incidentos, kad no darba tika atlaista Baložu pilsētas kultūras nama direktore Ilze Reinholce (Rīgas apriņķa novadu apvienība). Jurķis toreiz personīgi iesaistījās konfliktu risināšanā, tādējādi atriebjoties Reinholcei par viņas drosmīgo rīcību dzīvojamās ēkas dzīvokļu apsaimniekošanas jautājumos, kur Jurķis bijis apsaimniekošanas uzņēmuma saimnieks.
Kā patieso iemeslu Jurķa vēlmei atbrīvoties no Ancāna tiek minēta vēlme novērst sabiedrības uzmanību no biežajiem Jurķa komandējumiem uz Turciju, kur viņam it kā piederot īpašums, kā arī gatavošanos pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā ar likumsakarīgu konkurences mazināšanu vietējās nodaļas partijas vidū. Kā iespējamā pretendente uz Ancāna amatu kultūras aģentūras direktora amatā tiek saukta rakstniece Dace Judina, kura Latvijā plašāk pazīstama kā LTV īpašā un vērienīgā Blaumaņa 2012./2013. gadumijas mistērijas Lai dzīvojam, lai svinam scenārija autore.







Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.
Kas Latvijā savulaik izgudroja "savējo" nejēgu masveida - nevis pa vienam, diviem, bet tieši masveida - likšanu augstos un labi apmaksātos valsts un pašvaldību saimnieciskos amatos, kā vienīgo atbilstības kritēriju izvirzot bezierunu lojalitāti?
Sakarā ar to, ka Jūsu uzņēmuma darbības dēļ ir radušies apstākļi, kas rada sociālu spriedzi Jūsu pasažieru vidū, kas savukārt neapšaubāmi rada ietekmi uz cilvēku darbaspējām, produktivitāti un psiholoģiskās veselības stāvokli, esmu spiests atkal vērsties pie Jums ar oficiālas sarakstes palīdzību.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.