Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz Zemes ir sācies juvenālais laikmets. Jauniešu laikmets. Tas ļoti atšķirīgi ietekmē katru tautu. Atšķirības ir milzīgas un pat diametrāli pretējas, kaut gan juvenālā laikmeta cēlonis visiem ir viens un tas pats – Viņas Augstība Demogrāfiskā Pāreja.

Demogrāfiskā pāreja attiecas uz visām tautām, jo planētas Homo sapiens populācija ir vienota sistēma. Tikai uz „baltajām” tautām attiecas negatīvi, bet uz „krāsainajām” tautām attiecas pozitīvi.

„Baltās” tautas dzemdē bērnus ļoti pasīvi. Tāpēc noveco un izmirst, demonstrējot jauniešu īpatsvara kritisku samazināšanos. Turpretī „krāsainās” tautas dzemdē bērnus nenormāli aktīvi, demonstrējot jauniešu īpatsvara kritisku pieaugumu. Tāda ir Dieva griba. Kā parasti, nevienu iepriekš nebrīdinot un nevienam neprasot atļauju. Kā parasti, cilvēkiem nepalīdzot līdz galam izprast attiecīgos kosmoloģiskos un transcendentālos procesus, tādējādi vairojot pesimismu par cilvēciskā prāta mazspēju pasaules izziņā.

Demogrāfiskā pāreja acīmredzot vienmēr paliks līdz galam neizprasta parādība. Zināma izpratne būs par sekām. Cēlonis paliks nezināms. Perfekta izpratne jau tagad ir vienīgi šarlatāniem un triviālajiem muļķiem, kuri uz jautājumu atbild pirms jautājuma uzdošanas un zina atbildi uz visiem jautājumiem.

Latvijā katru gadu jauniešu skaits samazinās par 5,7 procentiem. Latvijā sistemātiski samazinās dzimstība. Satversmē godinātā Latvijas tauta brīvprātīgi un ar neslēptu entuziasmu noveco un izmirst. Latvijā mirst vairāk cilvēku nekā piedzimst. Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2016.gada februārī bija 43 gadi. Turpretī tādā demogrāfiski pozitīvā valstī kā Nigērija iedzīvotāju vidējais vecums bija 15 gadi.

Latvijā summārais dzimstības koeficients 2016.gada februārī bija 1,48, bet Nigērijā 7,63. Latvijā nekas labs nav gaidāms arī turpmāk. Toties Nigērijā ļoti augsta dzimstība saglabāsies līdz gadsimta vidum. Tas ir nekļūdīgi zināms. Kas notiks pēc tam, pagaidām ir ne visai apjaušams.

Lielās Bandas politikā demogrāfija ir 4.vietā. 1.vietā ir idiotiski demagoģiskā „drošība”, gatavojoties uzvaroši atvairīt 143,4 miljoni iedzīvotāju prāvās pundurvalsts Krievijas iebrukumu hiperlielajā Latvijā ar 1,95 miljoniem iedzīvotāju. No pēcpadomju gados saprātīgi likvidētās latviešu zemniecības mistiski uzburtās politiskās partijas deleģētais premjers sniedz šādu paskaidrojumu: „Ja mēs Latvijas drošību uztveram kā neatņemu prioritāti, tad faktiski ir trīs izmērāmi darbi. Ceturtais ir demogrāfija, kas savus augļus var nest nedaudz tālākā nākotnē.” Mediji vēsta, ka „iepriekšējās valdības deklarācijā demogrāfija bijusi lielāka prioritāte, un jaunajā deklarācijā vērojams regress”.

Par regresu neklājās šausmināties. Latvijas „politiķi” nesaprot demogrāfijas lomu „drošības” prioritātē. Bez jauniešiem nekāda „drošība” nevar būt. Mūsu „politiķi” to nesaprot (vai izliekās nesaprotam). „Drošību” nevar nodrošināt pensionāri. Arī tad, ja viņi prot labāk apieties ar ieročiem nekā dzimtenē palikusī fiziski un garīgi tizlā jaunatne, kuras 95% nav derīgi dienestam armijā. Teiksim, Izraēlas politiķi ļoti labi zina, cik miljoniem ebreju ir jābūt valstī, lai nodrošinātu tās drošību, dzīvojot kaimiņos ne visai draudzīgajiem arābiem. Toties Latvijas „politiķi” ar bijušo aizsardzības ministru Vējoni priekšgalā ir daudz gudrāki nekā Izraēlas politiķi. Latvijas „politiķi” zina, ka „drošības” naudu ir vieglāk „apsaimniekot” nekā demogrāfijas naudu. Par to priecīgi smaida Ādažu poligona skaistie pupuķi. Viņu krāšņo spalvu saskaitīšanai no „drošības” naudas ir sadalīti miljoni, par ko lepni informēja Rīgas mediji.

Juvenālais laikmets ir jauns jēdziens. Arī savā ziņā dīvains jēdziens. Vēsturisko laikmetu centrā nekad nav bijusi kāda vecuma grupa. Cilvēces vēsturē nekad nav runāts par „veco cilvēku laikmetu”, „vidējā vecuma cilvēku laikmetu”, „pusaudžu laikmetu”, „bērnu laikmetu”.

Iemesls ir saprotams. Netika runāts tāpēc, ka nebija tāda vajadzība. Tāda vajadzība pirmo reizi radās mūsdienās (no XX gs. 60.gadiem), un tāda vajadzība būs vēl ilgu laiku. Vismaz līdz demogrāfiskās pārejas beigām XXI gadsimta vidū.

Godīgi sakot, juvenālā laikmeta noslēgumu nav iespējams paredzēt. Varbūt juvenālais laikmets pa īstam iedziedāsies tikai gadsimta otrajā pusē, kad stabilizēsies jauna tipa kultūra - demogrāfiskās pārejas krāšņais lolojums. Varbūt tā būs tipiska jauniešu kultūra. Varbūt juvenālā laikmeta apogejs būs pēc 2050.gada.

Par jēdziena „juvenālais laikmets” dīvainību nevajadzētu šķobīties. Mūsu dzīvē tagad viss ir dīvaini. Pasaule nekad nav tik dīvaini mainījusies. Dīvaina ir demogrāfiskā pāreja un dīvainas ir tās sekas. Tajā skaitā dīvainais jauniešu īpatsvars planētas iedzīvotāju kopsummā.

Dīvaina ir informācijas tehnoloģiju loma. Tā vien liekas, ka tās ir speciāli izdomātas tikai jauniešiem. Informācijas tehnoloģijas prot manipulēt ar pasaules jaunatni. Informācijas tehnoloģijas jauniešos sagrauj garīgo stabilitāti, un jauniešu raksturs kļūst bīstami plastisks. Jaunieši nespēj cementēt savu identitāti. Tai nav centrālais morālais kodols. Tas, kas vieniem ir amorāls, citiem ir morāles pamats.

Taču analītiski pats interesantākais ir, lūk, kas. Informācijas tehnoloģiju aktīvā pielietošana jauniešu zombēšanā sekmē ļoti nopietnas pārdomas par juvenālā laikmeta iezīmēm un nākotni.  

No vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte. 2014.gadā uz Zemes dzīvoja 1,8 miljardi jauniešu. Pašlaik ir 2016.gada sākums. Jauniešu skaits noteikti ir vēl lielāks. Tas tuvojās diviem miljardiem. Katrs var aprēķināt, cik tas ir procentu no planētas kopējā iedzīvotāju skaita 7,4 miljardi. Uz Zemes nekad nav bijis tik liels jauniešu īpatsvars. Turklāt līdz gadsimta vidum tas kļūs vēl lielāks.

Protams, tā tas būs vienīgi „krāsainajās” tautās. Ap 2050.gadu tikai viena desmitā daļa no planētas jauniešiem būs „baltās” rases pārstāvji – „zelta miljarda” lepnums.

Bērnu dzemdēšanā vissliktākais stāvoklis ir Eiropā. ES summārais dzimstības koeficients 2014.gadā bija 1,55. Visaugstākais tas bija Francijā (1,99), pateicoties „krāsaino” etnosu prāvajam apjomam valstī.

Ne tikai Latvijā demogrāfija ir 4.vietā. Tā tas ir gandrīz visās eiropiešu zemēs. Nekur neskan politiķu un inteliģences kvēls aicinājums dzemdēt bērnus. Romas pāvests Eiropu nosauca par neauglīgu „babušku”. Taču eiropiešiem pēc dzēlīgā vērtējuma nekļuva ne silti, ne auksti.

Ja no vienas puses juvenālais laikmets ir statistiskā realitāte, tad no otras puses nav saprotams šīs realitātes politiskais efekts. Proti, jauniešiem nepieder politiskā vara. Viņi sapņo par politisko varu. Bet pagaidām tie ir tikai sapņi. Latvijā kāds jaunietis raksta: „Es uzskatu, ka pēc iespējas vairāk ir jādod iespēja jaunajiem, kuriem ir degsme, nevis vecajiem, kas sēž saeimā tik garlaikoti kā skolnieks skolas solā!!"

Politiskā vara nepieder tiem, kuri ir devuši nosaukumu visam juvenālajam laikmetam. Agrāk nekad tā nav bijis. Piemēram, feodālisma laikmetā vara piederēja feodāļiem, kapitālisma laikmetā vara pieder kapitālistiem, proletariāta diktatūras laikmetā vara piederēja proletariātam. Loģiski, ka juvenālajā laikmetā vara ir jāpieder jauniešiem. Bet tas nenotiek. Jauniešus vienīgi izmanto, lai vecākās paaudzes elite saglabātu vai sagrābtu politisko varu.

Tātad pagaidām juvenālā laikmeta būtiska iezīme ir sociāli politiskā kolīzija – pretēju spēku, centienu un interešu sadursme. Tāpēc var uzdot vairākus jautājumus.

Vispirms, saprotams, gribas zināt, cik ilgi jaunatne pacietīs tās savtīgo izmantošanu politiskajā cīņā, atalgojumā faktiski neko nesaņemot? Kāda būs vispār politiskā nākotne jauniešiem, ņemot vērā viņu lepni ietekmīgo vietu Zemes demogrāfiskajā kopainā? Vai jaunatne spēs pārvarēt kultūru tradīcijas attieksmē pret viņu statusu sabiedrībā? Vai jaunatnes organizatoriskās spējas būs pietiekami efektīvas, lai mobilizētos vienotā sociāli politiskajā spēkā jeb tomēr līdz pasaules galam vara vienmēr būs „veču” rokās? Vai vēl ilgi saglabāsies vēsturiski tradicionālie vecāko paaudžu jautājumi „Ko mums var dot jaunatne” un „Ko jaunatne var gaidīt no mums”?

Juvenālā laikmeta demogrāfiskā statistiska atspoguļo noteiktu stāvokli. Šī stāvokļa analīze iezīmē noteiktas demogrāfiskās tendences. Turpmākajās etīdēs nākas pievērsties dotā stāvokļa socioloģiskajiem un kulturoloģiskajiem aspektiem. Tam fonam, kas nosaka un nosacīs juvenālā laikmeta praktisko rezultātu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...