Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Juvenālajā laikmetā jauniešu mentalitātē veikli izritinās divi varianti – tradicionālā mentalitāte un postmodernistiskā mentalitāte. Tradicionālajā mentalitātē jauniešu garīgais satvars balstās uz cilvēces vēsturē aprobētās audzināšanas un izglītības klasisko pieeju. Šīs pieejas mērķis ir izaudzināt un izglītot visādā ziņā cienīgu jauno paaudzi, kas spētu bagātināt tautas iepriekšējo paaudžu kultūras mantojumu. Audzināšanas un izglītības centrā ir iepriekšējo paaudžu dzīves pieredze. Klasiskā pieeja respektē vēsturiski pārbaudīto principu: tautai, kura nemācās no pagātnes, nevar būt nākotne. Jaunatne ir tautas nākotne. Jaunatnei īpaši dedzīgi ir jāmācās no pagātnes.

Tradicionālās mentalitātes apdāvinātie jaunieši juvenālajā laikmetā darbojās, uzvedās un komunicē tādā pašā manierē, kādā to vienmēr darīja viņu vienaudži cilvēces vēsturē. Turpretī postmodernistiskajā mentalitātē izpaužas postmodernisma audzināšanas un izglītības panākumi. Par šo mentalitātes variantu būs runa nākamajā etīdē. Šis variants ir godam nopelnījis speciālu diskursu.

Jaunatne ir tautas privileģētākā daļa. Privileģētība izpaužas mobilitātē, intelektuālajā aktivitātē un veselībā.

Tautā jaunatnei ir vislabākā veselība. Jaunatne tāpēc var būt mobila. Tā var viegli pārvietoties. Tai ir maksimāls kustīgums, kas nevar būt vecāko paaudžu cilvēkiem.

Jaunatne visu laiku strādā ar galvu. Jaunatnes prāts nepārtraukti ir nodarbināts mācībās un profesijas studijās. Ar jaunatnes intelektuālo aktivitāti grūti ir mēroties citām vecuma grupām, kuru pārstāvji pēc vispārējās vai augstākās izglītības parasti pārstāj regulāri un intensīvi uzkrāt jaunas zināšanas. Pēcpadomju Latvijā šis process sākās jau pēc pamatskolas, jo obligāta ir tikai pamatizglītība.

Arī obligāto pamatizglītību var uzskatīt par mūsdienu Latvijas jaunatnes privilēģiju. Nevienam nav noslēpums, ka no minētajām privileģētībām intelektuālā aktivitāte jaunatnē ir vismazākajā cieņā. Jauniešiem ne visai patīk mācīties. Ja to neviens (vecāki, valsts) voluntāri nespiež darīt, tad daudzi nemācās. Pēcpadomju Latvijā nav ilgi jāmācās. Turklāt pamatizglītības obligātuma konsekventa ievērošana Lielajai Bandai neinteresē. Skolu neapmeklē tūkstošiem jauniešu. Faktiski neviens precīzi nezina, cik liels jauniešu skaits neapmeklē skolu.

Pēcpadomju Latvijā noziedzīgajai valdošajai kliķei nav nekādas intereses par tautu. Valsts neizmanto iespējas voluntāri nepieļaut nemācīšanos. Nesen medijos rakstīja: „Iniciatīvas Jauniešu programma aktīvisti apkopojuši informāciju, kas liecina, ka vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu.” Mazajai latviešu tautai tas ir milzīgs skaitlis.

Cilvēces vēsturē aprobētās klasiskās audzināšanas un izglītības mērķis vienmēr ir bijis jaunatni audzināt un mācīt tā, lai tā pēc iespējas vairāk dotu tautai. Tāpēc tauta cenšas pēc iespējas labāk un pamatīgāk sagatavot jaunatni. Ja jaunatne slikti uzvedās un slikti mācās, tad tā galvenokārt ir tautas (inteliģences, politiskās elites) vaina, bet nevis jauniešu vaina. Tādā gadījumā nevis jaunatne ir vāja, bet tauta (tās garīgie līderi - inteliģence, politiskā elite) ir vāja. Tautas garīgie līderi pilnā mērā neizprot jaunatnes perspektīvo sūtību. Tauta nerūpējas par savu nākotni. Tauta vispār var neticēt savai nākotnei.

Jaunatnes tradicionālās mentalitātes īpašību klāstā pirmajā vietā ir mātes un tēva cieņa, gados vecāko cilvēku cieņa, dzimtenes, valsts, tautas un tās kultūras cieņa. Pirmajā vietā ir arī morāli tikumisko normu un vērtību cieņa, morālā un sociālā pienākuma apziņa.

Tradicionālajā mentalitātē stabili izpaužas patriotisms, gatavība aizstāvēt dzimteni, uzticīgi kalpot sabiedrībai. Tradicionālajā mentalitātē primārās ir sabiedrības intereses, bet nevis personiskās intereses.

Tradicionālās mentalitātes pārstāvji apzinās savu statusu sabiedrībā, neprotestē pret to un lojāli gaida savu laiku, kad viņiem vajadzēs kļūt pilntiesīgiem dzīves saimniekiem. Jaunieši apzinās, ka viņus gaida milzīgi atbildīgi pienākumi un uzdevumi, kalpojot savai tautai un valstij. Tāpēc tradicionālās mentalitātes pārstāvji godīgi mācās, apgūst profesiju un cenšas nepārtraukti papildināt savas zināšanas. Grāmata ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Viņi ar dziļu pietāti izturās pret mākslu, literatūru, zinātni, filosofiju. Viņi ar labestīgu bijību uzlūko māksliniekus, rakstniekus, zinātniekus, filosofus. Viņi ļoti labi prot atšķirt dzīves materiālistisko orientāciju no dzīves ideālistiskās orientācijas. Viņi saprot garīguma vitālās funkcijas cilvēka esamībā. Viņiem nav pieņemama materiālistiskā orientācija.

Jaunatnes tradicionālās mentalitātes veidošanā un nostiprināšanā totāla loma ir reliģijai. Rietumu civilizācija tagad ir ateistu civilizācija. Tomēr reliģiskā audzināšana un reliģiskā izglītība vēl nebūt nav pilnā mērā zaudējusi ietekmi un inerces spēku svētīgi atbalsoties jaunajās dvēselēs.

Viens no Latvijas baznīctēviem šodienas stāvokli raksturo kritiski: „Kurš tad ir vainīgs garīgajā tukšumā, kas tik bieži sastopams mūsdienās? Vainīgi vecāki, skola, visbeidzot, sabiedrība, kuri nav ielikuši cilvēkos priekšstatu par cilvēka personības veselumu. Kas īsti ir cilvēks, kur rodams cilvēciskās dzīves mērķis, kur ir cilvēka eksistences būtība? Vēl nesen, kad valdīja ateistiskie uzskati, cilvēkos tomēr dzīvoja kaut kādi reliģiskie priekšstati, ļaudīs zināmā mērā dzīvoja kristīgā ticība, tika ievērotas tradīcijas, tās centās nodot saviem bērniem. Šodien reliģiskā audzināšana nav aizliegta, bet kur tad ir audzinātāji, kuri audzinātu bērnus kristīgā dzīvesveidā? Runājot par reliģisko audzināšanu, mēs, protams, to neuztveram kā fanātisku reliģisko audzināšanu, bet vēlamies atvērt acis bērniem un jauniešiem: kas ir cilvēks, Kurš viņu radījis, kādēļ. Tas ir milzīgs darba lauks visiem mums – vecākiem, skolotājiem, Baznīcai”.

LR baznīca ir šķirta no valsts. Latviešu tauta pret to neiebilst. Acīmredzot neiebilst tāpēc, ka konstitucionālā norma ir tikai formāla nodeva liberālajai demokrātijai. Tās ģimenes, kuru locekļu gēnos ir stingra reliģiskā ticība, drīkst savus bērnus audzināt kristiānisma tikumības garā bez jebkādiem valsts ierobežojumiem.

Latvijā pastāv ne tikai reliģiskā audzināšana, bet arī reliģiskā izglītība. Sastopams jautājums „Vai ir vajadzīga reliģiskā izglītība XXI gadsimtā?”. Latvijas akadēmiskie kadri atbild šādi: „Kādēļ gan ne! Rietumu pasaulei pēdējo 200 gadu laikā strauji sekularizējoties, arvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai reliģiskā izglītība vispār ir XXI gadsimtam atbilstoša pazīme. Kā noskaidrojās Latvijas Universitātes gadskārtējās konferences ietvaros, Teoloģijas fakultātes rīkotajā sekcijas sēdē “Reliģiskā izglītība XXI gadsimtā”, tā tomēr iederas kopīgajā izglītības filozofijā un ne tikai. Patiesībā arī pati reliģiskā izglītība mainās gan satura, gan formas ziņā, līdz ar to ievērojami palīdzot sasniegt tos uzdevumus, kurus sabiedrība izvirzījusi izglītībai tuvākajiem gadiem.”

Ja vēl nesen latviešu jaunatnē (tautā) bija sastopama tikai tradicionālā mentalitāte, tad tagad ir savādāk. Pēcpadomju laikā tradicionālajai mentalitātei ir uzradies aktīvs un ambiciozs konkurents – postmodernistiskā mentalitāte. Tā no tradicionālās mentalitātes atšķiras kā nakts no dienas. Toties pilnā mērā iekļaujas Rietumu deģeneratīvajos procesos, ko ar aprobežotiem cilvēkiem tipisku patosu vēlas daudzi latvieši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...