Juvenālais laikmets. 4.Postmodernistiskā mentalitāte

gaդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
iդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
tā iդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
zklդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
ausդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
ās peդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
č lդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
apդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
saդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
s pդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
riedդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
īšդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
a stդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
aliդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
nisդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
tu mդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
urgդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
iem es kā tդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
roդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
ckiդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
āts pieդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
prasդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
u viդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
spaդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
saulդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
es reդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
volդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
ūcդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
iju taդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
gaդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
d raդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
žeդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
nդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
āk ...


dฎeդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
ฎfฎդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
pฎmդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
ฎiդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ
դ
豆贝尔维艾克斯
ฎs

Atbildēt

gai豆贝尔维艾

克斯tā izklau豆贝尔

维艾克斯sās peč la豆贝

尔维艾克斯psas priedī豆贝

尔维艾克斯ša stali豆贝尔维

艾克斯nistu mur豆贝尔维艾克斯

giem es kā trock豆贝尔维艾克

斯iāts piep豆贝尔维艾克斯ras

u vispa豆贝尔维艾克斯saules r

evolūc豆贝尔维艾克斯iju tag豆

贝尔维艾克斯ad raž豆贝尔维艾

克斯enāk ...


dฎe豆贝尔维艾克斯

ฎfฎpฎmฎiฎs

Atbildēt

gaiդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ tā izkդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ lausās peč lapդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ sas priedդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ īša staliniդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ stu murgiդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ em es kā trockդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ iāts pieprasդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ u vispasauդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ les revolդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ūciju tդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ agad ražeդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ nāk ...


dฎeฎfฎpฎդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ ժդ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ դ mฎiฎs

Atbildēt

gai豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
tā izkla豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
usās peč lap豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
sas pried豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
īša stalini豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
stu murgie豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
m es kā troc豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
kiāts piepra豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
su vispasaul豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
es revolū豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
ciju tag豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
ad raž豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
enāk ...


dฎeฎfฎp豆贝尔维艾克斯դ դ դ դ դ
դ
ฎmฎiฎs

Atbildēt

»

gaitā izklausās peč lapsas priedīša stalinistu murgiem es kā trockiāts pieprasu vispasaules revolūciju tagad raženāk ...


dฎeฎfฎpฎmฎiฎs

Atbildēt

»

Interesanta doma ir neparādīt savu vājumu galvā. Tiešām gribas uzzināt kas nosaka galvas vājuma standartus. Vai tie ir tie paši, kas jau pilnīgi apzinājušies savas sirdsapziņas vājumu. Vai tie, kam vienīgā ideja par garīgu - ideālistu uzskatu paudējiem asociējas, piemēram ar kādu luterāņu mācītāju-muldētāju. Vai tiešām šie materiālisti nezin, ka pašiem ir iebūvēti visi ideālistu atribūti ? Nez vai nezin ? Gribētos apgalvot, ka garīguma noliedzēju komanda vienkārši pilda politisko pasūtījumu, lai attaisnotu juristu kontrolētās valdības noziegumus pret cilvēcību.

Atbildēt

»

Žulis ir izteicies kā vienmēr gudri un gaudeni. Tāpēc es esmu apmierināts un citiem neiesaku te vairs neko nekomentēt, lai neparādītu Žuļa vājumu galvā.

Atbildēt

»

Latviešiem postmodernisms ir pašā laikā, jo smird nelabi. Tāpēc te viens īsts latviešu nesmirdonis ciena postcūkas.

Atbildēt

»

Nu i loģika! Tiem, kuriem maksā algu saeimā, tā ir bizness. Tie, kuri strādās bez algas, tiem tas nebūs bizness. No kā tad tas ibijālists dzīvos? No gaisa un idejām? Jeb saeimā strādās tie, kuri ar savu binesu palikuši bagāti un kam vajag nodrošināties pret to, lai naudiņu neatņem?
Ibijālisti!? Ja labi papēta katrs ideālists ir caur un caurcaurēm materiālists, t.sk., tu - Latvijas pensionārus vajagot cienīt, tobiš, maksāt lielāku pensiju? Esi pensionārs vai lemberga tipa demagogs, ko?
Katrs rūpējas par savu interesi. Tikai daži, kuriem galvā vairāk kā lembergveida un šķēlveida materiālistiem, saprot, ka savu labklājību nevar ilgi uzturēt uz citu interešu neievērošanas rēķina.
Saeimā jāstrādā pragmatiķiem un tiem, kuriem ir vairāk saprāta par vidusmēra ibijālistu vai parazītisku materiālistu. Par patriotiem vispār smieklīgi. Kas tad ir patriots, ja ne grupas interešu pārstāvis un demagogs, galu galā tipisks materiālists, savu interešu bīdītājs.

Atbildēt

kad Latvijā deputāti būs ideālisti, tad arī tikim vaļā no astoņkāja un pa īstam tik sāksies tautsaimniecības un rūpniecības atdzimšana,
es pat kādus gadus atpakaļ izteicu domu, ka lai valsts patiešām kļūtu bagāta un attīstīta, Saeimas deputātiem būtu jāziedo darbs valsts labā, bez atlīdzības, tikai tad tur būs cilvēki, kas patiešām ir patrioti un ziedosies tautas nākotnei - patrioti , ideālisti, voluntieri. Tas prtams būtu uz laiku, kamēr valsts nostājas uz kājām un Latvija savus pensionārus sāk patiešām cienīt. Jo par katru cilvēku var gūt ātru priekšstatu, uzlūkojot kā viņš godā savus senčus. Pagaidām Saeima ir tikai bizness kuru katrs tur esošais kāš, kā tik var

Atbildēt

Es esmu sajusma par Zuli, kas saja portala ir algots vemejs.

Atbildēt

»

boikotejiet makdonaldus un amerikanu muviz.

Atbildēt

»

Putas ir pilnīgi viss, kas ir nodarbinājis cilvēces prātus. Un ne jau tīrais prāts būs cilvēces virzītājs. Nekas no tā, kas šodien liekas stabils 15-25 gadu laikā nesaglabāsies. Zelta laikmets vēl nenāk, bet tendence ir uz absolūtām izmaiņām pasaules uztverē kopā ar jaunām zināšanām. Vienā brīdī visi ieraudzīs totālo melu sistēmu un tā vairs nepastāvēs vecajā veidā.

Atbildēt

»

Nu protams. Nākotnes cilvēka uzdevums ir sasniegt sabalansētu trīsvienības kombināciju - zināšanas, garīgumu un gudrību (viedumu, krieviski - mudrostj).
Tāpēc nav jāpārdzīvo par šodienas muļķu un sofistu kopējām dzīrēm. Tiklīdz viņi sāks ieraudzīt viņu nekontrolētas patiesas zināšanas un garīgumu viņi vairs nevarēs sevi nostādīt pāri citiem. Arī nauda nepalīdzēs, jo jau tagad ir tendence valstīm aiz vien stingrāk pieskatīt naudas pielietojuma mērķus. Pilnīgi visās dzīves sfērās pieaugs patiesas informācijas proporcija. Gaidāmi autoritāšu paziņojumi par līdz šim rūpīgi slēpto.

Atbildēt

Samērā labs raksts, kas veicina domāšanu. Man par šo tēmu ir gan zināmā mērā līdzīgs, gan atšķirīgs viedoklis. Ja par mentalitāti apzīmē prāta un dvēseles kopību, tad var teikt, ka postmodernisma mentalitāte īstenībā ir no dvēseles atrauta prāta izpausme. Mēģināšu paskaidrot. Cilvēka prāta darbībai un rīcībai pamatā ir cilvēka pasaules uzskats, jeb tā dzīves filozofija, ko cilvēks ir pieņēmis par savu. Ir divu veidu pasaules uzskati - materiālistiskais un ideālistiskais. Materiālisms neatzīst ne Dieva ( Augstākā Saprāta), ne cilvēka dvēseles eksistenci un līdz ar to cilvēka kā indivīda eksistencei tiek atņemta jebkāda jēga un perspektīva. Ja cilvēks ir tikai tāds matērijas pikucis, kurš uz īsu mirkli šajā pasaulē ieguvis spēju domāt un just, lai pēc tam sairtu un pazustu nebūtībā, nav nekādas jēgas nekādai morālei, progresam, nākotnei un pagātnei. Un šādas jēgas nav ne atsevišķam indivīdam, ne cilvēku populācijai kopumā. Vienīgais, kas tādam cilvēkam paliek ir viņa tagadne ar to kādreizējo franču aristokrātu lozungu "Baudi dzīvi!Pēc mums kaut vai ūdens plūdi!" Tā tad nu arī ir tā postmodernisma mentalitāte. Un šī mentalitāte nav nekas jauns. Tā daļai cilvēku ir piemitusi visos laikos. Cilvēki ar šādu mentalitāti nav radītāji un progresa virzītāji. Viņi īstenībā ir egoistiski parazīti, kas eksistē izmantojot citu cilvēku darba augļus un radītās materiālās vērtības. Cilvēces progresu kopumā un katras sabiedrības attīstību un progresu atsevišķi virza cilvēki - ideālisti. Tie, kuri tic Augstākajam Saprātam, cilvēka dvēselei un cilvēces nākotnei. Šī ticība, jebkuras ideālistiskas mācības vai reliģijas veidā dod pamatojumu un stimulu cilvēkam ziedot savus spēkus un sevi kopīgas nākotnes un progresa labā, cienīt un ievērot morāles likumus, piešķir vērtību pagātnes pieredzei un nākotnes nozīmīgumam. Tādi cilvēki izjūt saikni ar savu dvēseli un no tās vadās dzīvē pat tad, ja prātā vēl savu dzīves filozofiju nav līdz galam izstrādājuši un mēdz teikt "es neticu ne Dievam, ne velnam". Par viņiem saka - Dievam netic, bet citādi labs, godīgs cilvēks. Īstie materiālisti ir tie, kuri sarāvuši saites ar savu dvēseli un pilnībā dzīvē vadās no atziņas par Dieva, dvēseles un paša nākotnes neesamību. Domāju, ka ir pilnīgi iespējams izskaitļot, kādai ir jābūt cilvēku-ideālistu un cilvēku-materiālistu attiecībai lai sabiedrība sekmīgi attīstītos un pie kādas attiecības šī attīstība sāk stagnēt un pie kādas attiecības sākas šīs sabiedrības regress. Par postmodernisma mentalitāti kā globālu parādību mūsdienās ir sākts runāt tādēļ, ka cilvēku-materiālistu proporcija sabiedrībā ir sākusi ņemt pārsvaru un cilvēces tālāka attīstība ir apdraudēta. Maldās tie, kuri cer, ka postmodernisms ir "tikai putas" ko radījusi cilvēces progresa straume un gaida kad šīs "putas pašas no sevis noplaks attīrot straumi. Postmodernisms ir strupceļš, kurš cilvēci var ievest vispasaules verdzības laikmeta smirdošajā dīķī un nekur citur. Tāpat kā postmodernisma pamatā esošais materiālisms. Un šī modernā verdzība nebūs tāda kā agrāk. Šeit važās nebūs iekaltas cilvēka rokas un kājas, bet gan cilvēka prāts.

Atbildēt

Visiem ir taisnība.
Jautājums gan - vai ir jēga strīdēties par ideoloģijām un plūsmām. Morāles un tikumības pamati aprakstīti un uzturēti jau vairāk kā 1000 gadus = tos vienkārši mums pašiem pēc iespējas biežāk jāpārlasa, kā arī pamatojoties uz tiem pareizi jāaudzina bērnus, mazbērnus u.t.t.
Ir jānošķir lietas, kas maināmas, no tām, kurus mainīt - nav mūsu spēkos. Nav mūsu spēkos mainīt pasauli. Viss, ko mēs varam - mainīt sevi un palīdzēt to darīt saviem bērniem un mazbērniem, tādējādi mainot savu mikropasauli un rādot pozitīvu gaismu apkārt sevi. Ja to darītu katrs... cik jauka būtu mūsu pasaule!:)
Paldies tomēr autoram par rakstu - baudīju lasot.

Atbildēt

Ar "garīgumu" vien nepietiek. Ir vajadzīgs apgūt zināšanas. Bez zināšanām pat māju nevar uzbūvēt, lai tā negāztos uz galvas.

Atbildēt

Postmodernisms pats par sevi nav nedz labs, nedz ļauns. Tas ir kā vējš, lietus un krusa. Un orkāns. Kas ievieš haosu. Lai mēs pēc tam ieviestu kārtību, izsviestu vecos nederīgos mēslus, paturētu derīgo un celtu kaut ko no jauna.
Dogmatiķis nekad nespēs saprast, kāpēc postmodernisms radās un kāds ir tā nopelns civilizācijas attīstībā.
Nebūtu postmodernisma, mēs šodien uzskatītu, ka mošejā sist galvu pret grīdu ir labi, nogalināt džihādā var, ka reliģiskās mācības ir neaizskarams tabu, ka kungiem jāvalkā zilas bikses, bet dāmām rozā svārki..
Maz ir to, kuri saprot, ka postmodernisms neieviesa amorāli, tā te jau bija, tas tikai pakļāva kritikai dubulto liekulīgo morāli. Pēc būtības postmoderrnisms ir kā atbildes reakcija uz meliem, liekulību, dubultstandartiem..
Tas, kas paliks civilizācijas vēsturē - postmodernisms, pats būdams primitīvs kā kamieļa kuņģis, pamodināja tos, kuri bija gatavi pamosties. Ja visa iepriekšējā civilizācija balstās uz "kā?", "kad?", "ko?", "kurš?", tad postmodernisms lika pārvērtēt vērtības, morāli un liek domāt, "kāpēc?"
Kāpēc mēs lokam ceļus baznīcā? Kāpēc laulība starp sievieti un vīrieti ir morāla, bet starp diviem vīriešiem - nav? Vai morāle tiešām ir morāla? Vai tradīcijas ir to vērtas, lai pie tām krampjaini turētos? Vai tā tradīcija, morāle, kura valda, tiešām ir tā vērta, lai to paturētu?
Bez tam postmodernajai ideoloģijai kā ērces piesūkušies dažādi grafomāni, deģenerāti, stulbeņi, kuri arī rada šo "masām domāto postmodrrno kultūru". Īstā postmodernisma ideoloģija nebūt nav deģenerācijas slavināšana. Deģeneratīvās izpausmes ir domātas masām.. lumpeņiem, kā te daži dēvē "tautu". Intelektuālo eliti no lumpeņa atšķir tas, ka lumpenis nekad neuzdos jautājumu "kāpēc?", bet cītīgi apzēlēs "kā, ko, kur, kad, kam, ar ko?" Lumpenis būs par vai pret. Un, atbilstoši savai pozīcijai, ar putām uz lūpām stāvēs un kritīs par savu par vai pret.
Postmodernisma negatīvās izpausmes ir blakus produkts. Postmodernisms ir kā katalizators, kas atdala graudus no pelavām. Mums nav jāvalkā tradīcija kā vienīgā kleita. To, kas ir labs, patiess, derīgs, civilizācija paņems sev līdzi. Postmodernisma izceltā netīrība, deģenerācija, aizspriedumi noplaks kā putas.
Nedz konservatīvie lemberg- un priedīšveidīgie, nedz postmodernās deģenerācijas skartie āboltiņ- un viņķeļveidīgie nākotnei neder, ja nu vienīgi civilizācija izvēlas nevis progresu, bet degradāciju.
Bet tāpēc jau mēs te esam, lai pēc haosa nonāktu pie kārtības. Ordo ad chao. Kādā pasaulē dzīvos nākamās paaudzes atkarīgs arī no mums.
Vai, maldoties tumsā, iet atpakaļ, varbūt apsēsties un nedarīt neko, baudot dzīves mirkli, vai pacelt gaismekli un iet uz priekšu?
Autoram ieteiktu papētīt postmodernismu dziļāk. Un padomāt vairāk. Bet varbūt arī nevajag. Jo vienmēr vajag kādu, kurš, maldoties tumsā, kliegtu - ejam atpakaļ!
Mums ir jābūt izvēles iespējai. Es izvēlētos iet uz priekšu. Varbūt bīstami, bet interesanti. Kāds izvēlēsies iet atpakaļ. Kāds paliks uz vietas, baudīs vīnu, seksu un "mākslu". Katram savs.

Atbildēt

Daudzas lietas nav tādas kā izskatās. Arī aiz postmodernisma var slēpties tīra morāle un gaiša nākotne. Tāpēc ka šajā pārmaiņu laikā nav paliekošas nozīmes kādas orientācijas, sektas vai izglītības pārstāvis esi, jo visai cilvēcei ir jāpāriet uz tādu apziņas modeli, kas pieņem atšķirīgo, bet aktīvi virzās uz visai cilvēcei kopējām garīgām koncepcijām. Vienkāršoti, bez jebkāda reliģiska konteksta - cilvēks ir visuma (Dieva) daļa un visums (Dievs) ir cilvēka daļa. Šī vecā - jaunā izpratne par pasaules uzbūvi, kas lavīnveidā drīzumā nāks no fizikas zinātnes atklājumiem izmainīs arī cilvēces morāli. Cilvēce atklās, ka ir kolektīvi atbildīga par savu rīcību, domām un pat jūtām un emocijām. Pāšlaik ap 5% cilvēces ir ar tendenci uzņemties atbildību. Protams vecajai sistēmai tas nav vajadzīgs, tāpēc tiek organizēta sofistu armija, kas pieduļķo garīgo informāciju ar postmodernismu un citiem ~ismiem, kas ir tikai dūmu aizsegs ļoti lielam cilvēces apziņas izmaiņas procesam. Kaut vai salīdziniet Eiropas 30-40 gadu izpratni par tikumību un taisnīgumu kara periodā ar šodienas. Aizvien lielāka jaunatnes daļa atklāj sevī jaunu garīgumu, kas arī izveidos nākotnes sabiedrības pamatu, bet dažādie masu informācijas līdzekļi patiesībā ar savu bezjēdzību tikai palīdz ātrāk apglabāt vecās cilvēces vadības sistēmas.

Atbildēt