Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiekami daudzi dokumenti un lēmumi vēl tiek slēpti, tā ka precīzi noteikt izcili labi atalgoto banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības – patieso atbildības pakāpi par Latvijas Krājbankas kraha „nogulēšanu” vēl nav un tuvākajā laikā arī nebūs precīzi iespējams. Toties faktiski visi punkti uz „i” ir salikti saistībā ar FKTK atbildību par iepriekšējo – Parex bankas krahu. Ņemot vērā, ka gan FKTK vadības snaušana pirms šī kraha, gan paustie meli, puspatiesības, taisnošanās un maldinošie argumenti pēc tā ir apmēram tādi paši kā pēc Latvijas Krājbankas kraha, Pietiek tuvākajās dienās publicēs būtiskākos fragmentus no apgādā Atēna iznākušās grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki, kura atklāja patieso FKTK nekompetences un neizlēmības līmeni, kas noveda pie šīs finanšu katastrofas. Šodien – pirmā daļa.

Jau 2008. gada oktobra sākumā banku aprindās ceļoja kāds grafiks, kurā nezināmie analītiķi bija iezīmējuši dažādu banku pirmsnodokļu atdeves uz kapitālu un izdevumu/ienākumu rādītāja prognozes, - Parex banka tajā nudien neizskatījās labi.

Publiskajā telpā šis grafiks tā arī neparādījās - tāpat kā ziņas par pirmajām banku uzraugu aktivitātēm saistībā tieši ar Parex banku. Latvijas Banka gan tobrīd vēl mierīgi gulēja, jo jau sen bija šķīrusies no finanšu sektora uzraudzības funkciju veikšanas. „Ja skaitīt no šodienas, tad trīs nedēļas iepriekš [ap 23. oktobri],” - tik sirdsšķīsti Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 2008. gada 13. novembrī varēja atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kad īsti viņš uzzinājis par Parex bankas problēmām.

Taču nav pamata neticēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas oficiālajai informācijai, ka jau jūlija beigās vai augusta sākumā tā uzaicinājusi Parex bankas pārstāvjus piedalīties komisijas padomes sēdē. (Komisija gan noklusē, ka Parex bankas vadītājam Valērijam Karginam 2008. gada 30. jūlijā nosūtījusi vēstuli, kurā, atsaucoties uz 2007. gada novembra–decembra un 2008. gada janvāra - tātad pusgadu iepriekš! - datu pārbaudi, norāda, ka „bankas darbībai raksturīgs mērens risku līmenis”.) Iemesls - lai „pārrunātu bankas darbības risku novērtēšanas rezultātus saskaņā ar FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem”, un cita starpā padomes sēdē Parex bankā tikusi izskatīta arī „kreditēšanas politika (bankas veiktā izsniegto kredītu uzraudzība, novērtēšana un kredītu portfeļa koncentrācijas)” un „investīciju politika (finanšu instrumentu koncentrācijas, limitu ievērošana)”.

Savukārt jau augusta otrajā pusē sākusies pusotru mēnesi ilgusī pārbaude ar mērķi „izskatīt un novērtēt bankas kreditēšanas procesu”, kurā tad arī „konstatēti būtiski trūkumi kreditēšanas procesā - mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulē un pasliktinoties aizņēmēju maksātspējai, banka nebija izveidojusi kredītportfeļa kvalitātei atbilstošu uzkrājumu apjomu (uzkrājumu iztrūkums 40 miljoni latu)”, kā arī „trūkumi kredītriska vadības jomā”.

Taču šīs pārrunas un pārbaudes nebija nekas īpašs un neparasts - izsakoties kāda banku uzrauga vārdiem, „šādas pārbaudes tiek rīkotas pēc riska profila izvērtēšanas, tā ka Parex bankā tādas notika ne retāk kā reizi divos gados, bet, ievērojot vēsturiskos apstākļus, reāli pat biežāk. Notika un vēl joprojām notiek”. Un, protams, publiskā telpā par tām neparādījās pilnīgi un absolūti nekas.

Tad kā īsti tieši Parex bankas - un nevis, teiksim, Aizkraukles bankas, Rietumu bankas, Latvijas Krājbankas un citu lielākoties ar pašmāju vai Austrumu kapitālu dzīvojošu kredītiestāžu - klientu daļa jau oktobra sākumā saprata, ka ir laiks pārcelt savu naudu uz drošākiem seifiem? Tikai tāpēc, ka zviedri paziņoja par savu banku aizsardzību, bet Ivara Godmaņa valdība to neizdarīja pat paziņojumu līmenī?

Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, protams, gribētos, lai visi tā arī domātu, un līdzīgu viedokli publiski izteica arī tālaika finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs, - bet nē, tā nu nebija gan. „Vispār ne pārāk, ja nu vienīgi kā pēdējo odziņu uz putukrējuma kārtas, kas neglābjami paaugstināja pacienta holesterīna līmeni,” - tā uz jautājumu par kādu sakarību starp zviedru paziņojumu par atbalstu savām bankām un naudas izņemšanas sākšanos no Parex bankas ironiski atbild kāds banku pārraugu pārstāvis.

Tad kā bija patiesībā? Pēc Parex bankas faktiskā kraha un īpašnieku maiņas izrādījās, ka Latvijā ir papilnam gudru cilvēku, kuriem visiem kā vienam bija skaidrs - valdībai, Latvijas Bankai un pirmām kārtām jau Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jau sen vajadzējis būt lietas kursā par gaidāmajām Parex bankas problēmām. Turklāt šo gudro cilvēku vidū bija ne tikai politiķi un anonīmu interneta komentāru autori, bet arī par pietiekami nopietniem uzskatīti ekonomisti un finansisti.

Ja savelkam kopā viņu teikto, sausais atlikums ir apmēram šāds: jebkuram finanšu lietās saprātīgam cilvēkam jau sen bija jābūt skaidram, ka Parex banku gaida lielas problēmas, kuru iemesls - „zēni” pārāk „aizspēlējās”, atraujoties no realitātes, un pirmām kārtām vainojami par šīs situācijas nepamanīšanu ir tieši pašmāju banku uzraugi - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kurai jau sen vajadzēja ierobežot pareksiešu nekontrolējamo aizņemšanos pasaules tirgos, bet mazākā mērā arī Latvijas Banka (tā pati, kura apgalvo, ka par Parex bankas problēmām vispār uzzinājusi tikai dažas nedēļas pirms kredītiestādes kraha) problēmām un Ministru kabinets.

Tiesa, kas interesanti, neviens no šiem zināmajiem un anonīmajiem gudrajiem ļaudīm ne septembrī, ne oktobrī, ne novembra sākumā - par agrākiem laikiem nemaz nerunāsim - ne ar kādiem brīdinošiem paziņojumiem saistībā ar Parex banku atklātībā nenāca. Un tas savukārt nozīmē - ko tad īsti? Vai to, ka patiesībā neko pirms banku uzraugu kārtīgās sarosīšanās 2008. gada oktobrī neko nevarēja pamanīt un nojaust? Vai to, ka tiešām tikai skandināvu lēmums atbalstīt savas bankas aizsāka „abu VK” problēmas?

Nē, nudien ne - lai ko arī mums nemēģinātu iestāstīt banku uzraugi savdabīgajā korī ar „abiem VK”. Cilvēkiem, kuri Parex bankā turēja patiešām lielas naudas summas un līdz ar to arī rūpīgāk nekā plašās gudro ekspertu masas sekoja pasaules un Latvijas finanšu norisēm, jau labu brīdi pirms liktenīgā 2008. gada novembra sākuma notrinkšķēja vismaz divi spalgi trauksmes zvaniņi. Nevis iedomāti, bet pilnīgi reāli cilvēkiem, kuri dzīvo naudas pasaulē un par savu naudu patiešām rūpējas.

Pirmais bija Lehman Brothers bankrots 15. septembrī. Otrais - iespējams, ekonomiskajā ziņā visu laiku visnozīmīgākais Kas notiek Latvijā? TV raidījums 8. oktobrī, kurā Parex bankas vecākais viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs pirmoreiz publisko nosauca sindicēto kredītu summu, kas bankai jāatmaksā nākamajā gadā. Taču, lai saprastu, ko un kā šie zvaniņi lika saprast (un rīkoties) finansiāli domājošiem ļaudīm, mums vispirms īsi jānoskaidro, kas tad īsti pēdējos gados bija Parex banka, ar ko tā īsti nodarbojās un kā pelnīja naudu.

Protams, visvienkāršāk ir ticēt mūslaiku folklorai, saskaņā ar kuru V. Kargina un V. Krasovicka faktiski simtprocentīgi kontrolētā kredītiestāde pelnīja dažādās „viņu tautasbrāļu” afērās, atmazgājot naudu pa visu bijušās Padomju Savienības teritoriju un pieņemot finanšu līdzekļus no visšaubīgākajiem un kriminālākajiem elementiem - pat tādiem, kuri bankā depozītos turējuši līdz pat miljardam, un tā tālāk, un tā tālāk.

Šādai folklorai ir viena būtiska iezīme - tā faktiski vienmēr ir interesantāka un spilgtāka par daudz pieticīgāko un pelēcīgāko realitāti. Savukārt īstenība bija nedaudz cita - par spīti Latvijas apstākļiem pietiekami ārējam spožumam, Parex banka globalizācijas apstākļos bija nekas cits kā savu īpašnieku (un pirmām kārtām V. Kargina) lielummānijas uzpūsts punduris, kam lielāko brāļu pulkā savu varēšanu bija jāpierāda, izdomājot jaunus un jaunus pelnīšanas veidus.

Varam piekrist investīciju baņķierim Ģirtam Rungainim, kurš bez liekas diplomātijas saka: „Parex banka bija tipiska nerezidentu banka, kurai pēc definīcijas ir jāievēro konservatīva politika. Šāda banka var kreditēt tirdzniecību, īstermiņa projektus, vērtspapīrus, taču ne ilgtermiņa investīcijas. Taču, ja bankā nerezidentu nauda nāk desmit, piecpadsmit gadu, tas iemidzina un liek domāt, ka tā būs arī uz priekšu. Patiesībā banka, kas turas uz nerezidentu noguldījumiem, brīdī, kad naudu sāk izņemt, ir pakļauta lielam riskam.”

Un tas vēl nebija būtiskākais. Pirmskrīzes un arī pēckrīzes laikā Parex bankas pārstāvji ar publisku lepnumu norādīja uz savu lielisko stāvokli - depozītu esot pat nedaudz vairāk nekā izsniegto kredītu. „Mums piesaistīto depozītu apjoms ir lielāks par izsniegto kredītu apjomu!” - tā jau pieminētajā Kas notiek Latvijā? raidījumā 8. oktobrī deklarēja M. Jaunarājs, izvairoties no atbildes, cik lieli sindicētie kredīti bankai jāatdod nākamajā gadā.

Un tieši šī izvairīšanās, pēc kuras „baismīgā summa” (izsakoties raidījuma vadītāja Jāņa Dombura vārdiem) - 775 miljoni eiro - tomēr izlīda dienas gaismā, deva skaidru atbildi par Parex bankas naudas izvietojumu: ja reiz, ļoti vienkāršoti rēķinot, kredīti izsniegti tikai 1,9 miljardu latu apmērā, bet noguldījumus banka pieņēmusi veselu 1,94 miljardu apjomā (2008. gada deviņu mēnešu dati) un tai turklāt vēl ir vismaz 775 miljoni eiro no citurienes aizņemtas naudas, tas nozīmē, ka vismaz nepilnus 600 miljonus latu banka ir likusi kaut kur citur. Visticamākais - vērtspapīros, jo nekas cits jau lāga neatliek.

Kāpēc šāda izvēle – par to jau rīt.

Novērtē šo rakstu:

49
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...