Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kurš ir viens no pretendentiem uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, politiskajās aprindās jau gadiem ilgi tiek uzskatīts par Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālu cilvēku. Politiķi atceras piemērus, kā Lembergs pieprasījis amatu valdībā Gulbim. Kad Gulbis 2005. gada vasarā nodibināja partiju Jaunie demokrāti, tā tika uzskatīta par "Lemberga projektu".
Izskanējušas spekulācijas, ka Gulbis varētu pat būt pieņemamākā kompromisa figūra KNAB priekšnieka amatam, ja konkursa komisija neizvēlēsies kādu no biroja esošajiem darbiniekiem, kuri arī pretendē uz amatu. Gulbis, kurš pazīstams kā egocentriska persona, kas vairāk vēsturē iegājusi ar privātās dzīves peripetijām, ne kādā amatā reāli paveikto, drīzāk būtu KNAB izkārtne, reālo varu birojā ļaujot saglabāt Jutai Strīķei un Jurim Jurašam, spriež zinātāji.
Tomēr Gulbja pagātnes saiknes ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu rada piesardzību, ka vecās ietekmes sviras var nebūt ierūsējušas. Politiķi, atceroties laikus, kad Gulbis vēl pretendēja uz ietekmi politikā, neoficiālās sarunās ar Pietiek atminas, kā Lembergs personiski kaulējies, lai valdībā atrastos kāds amats Gulbim.
2006. gada pavasarī, kad Jaunais laiks izstājās no Aigara Kalvīša vadītās valdības un atbrīvojās Solvitas Āboltiņas ieņemtais tieslietu ministres amats, Aivars Lembergs uzstājis, lai tajā apstiprina tieši Gulbi. Ventspils mērs vairākkārt zvanījis Kalvītim, pieprasot Gulbim šo ietekmīgo amatu, Pietiek neoficiāli stāsta tobrīd pie koalīcijas sarunu galda sēdējušie. Tieslietu ministra amats tobrīd bija būtiska ietekmes svira Ventspils tranzīta karā, jo Tieslietu ministrijai padotais Uzņēmumu reģistrs tika pārpludināts ar pretējo pušu pieprasījumiem reģistrēt izmaiņas dažādu uzņēmumu amatpersonu sarakstos. Lēmums par labu vienai vai otrai pusei varēja nozīmēt konkrēta uzņēmuma izslīdēšanu no Lemberga ietekmes loka.
Galu galā Gulbis par tieslietu ministru nekļuva. Tautas partija nevēlējās Lembergam sniegt šādu pakalpojumu, tā vietā viņa favorītam Gulbim piedāvājot e-lietu ministra portfeli. Tomēr arī pie tā Gulbis netika. Ilgi kaulējies par amatu, Gulbis bija spiests izslēgt telefonu, jo jau kāpis lidmašīnā, bet, kad atlidojis, uzzinājis, ka e-lietas jau atdotas zaļo zemnieku virzītajai Inai Gudelei, Pietiek stāsta tā laika valdības sarunās iesaistītie.
Lemberga roka aizkulisēs tika saskatīta arī 2005. gada vasarā, kad gadu atpakaļ no Jaunā laika aizgājušais Gulbis dibināja partiju Jaunie demokrāti. Ventspils mērs ilgi koķetēja, daudzkārt sazvanījās un tikās ar Gulbi, bet spekulācijas par viņa kandidēšanu no Jaunajiem demokrātiem 9. Saeimas vēlēšanās vai piekrišanu būt par jaunās partijas premjera kandidātu tā arī nepiepildījās. Lembergs, kurš 2004. gadā kā goda viesis piedalījās Gulbja kāzās Ventspilī, bija ielūgts, bet tā arī neieradās uz auno demokrātu dibināšanas kongresu. Bet 2008. gada agrā pavasarī Jauno demokrātu vadību no Gulbja pārņēma Lemberga menedžeris Ventspils tranzīta uzņēmumos Edgars Jansons.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
