Kā izskatās „partiju karteļa” kretīnmenedžments ar visvisādi manipulējamiem jefiņiem, saliktiem vadošajos amatos
Andris Pauls-Pāvuls25.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gadījums ar profesora Uģa Gruntmaņa atgriešanos ASV apliecina, ka Latvijā "partiju karteļa" kretīnmenedžments ar "lielākajiem kretīniem", "šoferu dēliem" un visvisādi manipulējamiem jefiņiem, saliktiem vadošajos amatos, joprojām reāli pastāv. Lūk, mūsu novada piemērs.
Novadā baumo, ka jaunais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, iestājoties (negaidīti vairumam novada iedzīvotāju) Nacionālajā apvienībā, ir izraudzīts mēra amatam, jo viņam "aste esot bluķī".
Proti, "lielie blēži" izskaitļojuši, ka jaunā censoņa nepaklausības gadījumā Būvvalde un Valsts darba inspekcija varēšot viņa ražotni "aizklapēt ciet", tādēļ amatā viņš būšot "bezierunu paklausīgs".
Turklāt viņš esot iegrābies kredītos, apķīlājot visu mantu, bet parādsaistības neesot norādījis valsts amatpersonas deklarācijā.
Baumas pārbaudīju. Lūk, fakti.
SIA Softwood Edgars Avotiņš ir vienīgais patiesā labuma guvējs.
SIA Softwood ilgstoši ir prāvu nodokļu summu parādā VID, turklāt parāda summa pieaug. Visa uzņēmuma manta kā lietu kopība, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas ir ieķīlātas Altum.
Bānūžos mātes viensētā reģistrētā uzņēmuma faktiskā ražotne atrodas Bilskas centrā. Tā nav reģistrēta VID kā SIA struktūrvienība, jo tam nav tiesiska pamata.
Ražošana notiek telpās bez nomas līguma/maksas - uz privātīpašnieka zemes, valstij piekrītošā būvē, kura NAV pat reģistrēta Valsts zemes dienesta kadastrs.lv
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu Edgars Avotiņš nav norādījis, ka ir veicis komercdarbību arī kā individuālais komersants "e-koks" (reģistrējies mātes viensētā, 2019. gadā ražo taras dēlīšus) un šādā statusā visa viņa (kā komercķīlas devēja) manta kā lietu kopība ieķīlāšanas brīdī, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas ir ieķīlātas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (tagad Altum).
Tā ar paklausīgu "kadru atlasi" Latvijā funkcionē "partiju kartelis", un joprojām atrodas jefiņi, kuri, esot "s... līdz ausīm", pieņem šos "spēles noteikumus".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
