Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kā izveidojās „politiskās barotavas”

PIETIEK, S. Metuzāls, K. Jančevska
03.12.2010.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vēlēšanu zaudētāji mēģina salikt savus cilvēkus amatos „savās pašvaldībās”, tiek ziņots, ka uzvarētāji gatavojas jau vistuvākajā laikā pamatīgas pārmaiņas vēl palikušo valsts uzņēmējsabiedrību padomēs, kas jau gadiem ilgi tiek uzskatītas par „politiskajām barotavām”. Kā rāda Pietiek šodien publicētā nodaļa no apgāda Atēna izdotās trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985 – 2005, paradoksāli, bet fakts – tieši formālā cīņa pret korupciju Latvijā savulaik radīja situāciju, kad lielo un ne tik lielo valsts un pašvaldības uzņēmumu padomes kļuva par izdevīgu barotavu ne tikai ar politiku cieši saistītiem ļaudīm, bet arī „īstajiem” politiķiem un partijām.

Valstiski cēlie plāni

1993. gada augustā valsts īpašuma valsts ministrs Edmunds Krastiņš (attēlā) presei aizrautīgi stāstīja par Valsts īpašuma fonda izveidošanu, kura moto būšot – apzināt esošo valsts īpašumu, noteikt valstij vajadzīgo un, protams, to efektīvi pārvaldīt. Vēlāk par Andra Šķēles svītas „asiņaino punduri” dēvētā amatpersona pārliecinoši klāstīja, kā, privatizācijas procesam paātrinoties, daudzi uzņēmumi vēl labu laiku būšot fonda pārraudzībā un, lai šo pārraudzību padarītu efektīvāku, esot jāpaātrina uzņēmumu komercializācija.

Kā šī vēlamā valstiskā komercializācija izpaustos? Uzņēmumi bija jāpārveido akciju sabiedrībās, pieaicinot to padomēs nevis valsts ierēdņus, bet gan – tā tobrīd pārliecinoši deklarēja valsts ministrs – veiksmīgus uzņēmējus, banku vadītājus, advokātus, augstskolu pasniedzējus. Šiem publiskajiem apliecinājumiem bija arī juridisks pamats – tobrīd spēkā bija vēl Augstākās padomes pieņemtais likums Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās (ko 1996. gadā papildināja jauns likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās). Un, protams, par to, ka šie amati vislabāk derētu tieši esošiem vai bijušiem politiķiem, par to tobrīd nerunāja neviens.

Līdz pat 1995. gadam par īstu uzņēmumu padomju politizāciju runāt arī nevarēja – kā vēlāk atzina politologs Jānis Ikstens, „1993.-1995. gadā pārstāvniecība bija politizēta tikai atsevišķos valsts uzņēmumos (piemēram, AS Ventspils nafta)”. Lielā daļā citu privatizējamo un arī neprivatizējamo uzņēmumu padomju sēdēja un bieži vien arī strādāja visdažādākie ļaudis – piemēram, īsts rekordists izrādījās iepriekšējais lauksaimniecības ministra vietnieks Andris Šķēle, kuram tobrīd ar lielo, „oficiālo” politiku vēl nebija nekāda sakara. Savukārt citi iespaidīgi tālaika „padomju sēdētāji” bija Ojārs Kehris (kura sēdēšana padomēs kļuva leģendāra, viņam daudzus gadus vēlāk Latvijas Televīzijas tiešraidē nekādi nespējot izskaidrot savas nodarbes Latvenergo padomē), tas pats Krastiņš (tolaik vēl kā Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis) un bijušais finanšu ministrs, Latvijas ceļa veterāns Uldis Osis.

Politizācijas sākums

Situācija būtiski mainījās pēc 1995. gada Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātā, izsakoties tā paša Ikstena vārdiem, „zuda savienības Latvijas ceļš politiskā hegemonija un tika iedibināta spēcīga partijiskā tradīcija, minētās vakances aizpildot”. Rezultātā nākamajos gados iedibinājās Krastiņa publiskajam apgalvojumam pilnīgi pretēja tradīcija – mainoties politiskajai situācijai, aizvien biežāk tika nomainīti visu valsts (arī pašvaldības) uzņēmējsabiedrību padomju, reizēm arī atsevišķi valžu locekļi. Turklāt pamazām izstrādājās vesela iekārotāko padomju hierarhija, kuras pašā augšgalā reizē ar vislielākajiem valsts uzņēmumiem bija arī, piemēram, Rīgas brīvosta – vieta tajā politiķim spēja nodrošināt pat 60-70 tūkstošu latu ienākumus gadā.

Faktiski padomju īstā politizācija sākās 1996. gada martā, kad Ziedoņa Čevera, Vasilija Meļņika un Ērika Kažas Demokrātiskā partija Saimnieks pirmoreiz publiski paziņoja – valsts svarīgāko uzņēmumu padomes esot jānomaina tā, lai tajās proporcionāli būtu pārstāvētas visas valdību veidojošās frakcijas. Pamatojums šķita diezgan loģisks – šajās padomēs visa vara piederot tikai un vienīgi Latvijas ceļam (tobrīd Ventspils naftas un Latvijas kuģniecības padomē Latvijas ceļam bija pa trīs pārstāvjiem, Latvijas gāzes – viens), kas neesot īsti labi.

Pats Latvijas ceļš par šo ideju, protams, nebija sajūsmā. „Pretkorupcijas likuma tēvs” Jānis Lagzdiņš, kas tolaik kopā ar Dzintaru Ābiķi vēl nebija pārbēdzis uz Tautas partiju, pauda, ka „uzņēmumu padomes nevajag politizēt un, nomainot to locekļus, būtu vispirms jāņem vērā viņu profesionalitāte” un ka „padomju nomaiņai jānotiek lēni, varbūt dažu uzņēmumu padomes vispār var nemainīt”.

Latvijas ceļa priekšsēdētājs Valdis Birkavs pēkšņi atminējās, ka „jaunos kandidātus vajadzētu izvēlēties pēc profesionalitātes principa”, savukārt Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis aizrunājās pat tiktāl, ka padomju nomainīšanai būšot negatīva starptautiskā reakcija, jo „netika sagatavota pietiekami izsmeļoša PR kampaņa, kas izskaidrotu šā procesa nepieciešamību, sagatavotu arī diplomātisko korpusu, starptautiskās institūcijas”.

Visnotaļ likumsakarīga bija Latvijas ceļa valdes reakcija – publiski tika paziņots, ka lielo valsts uzņēmumu padomju nomaiņa var „apdraudēt to stabilitāti”, turklāt, izsakoties tā paša Lagzdiņa vārdiem, dažu uzņēmumu padomes varētu arī nemaz nemainīt. Tikmēr presi vairāk uztrauca tas, ka līdz ar padomju nomaiņu varot sākties jauna prihvatizācija un ka valsts uzņēmumu padomes tagad atgādināšot tādus mazus politbirojus – maz profesionāļu, toties daudz politiķu. Pat tobrīdējais bezpartijiskais premjers Šķēle atzina, ka „tendence pataisīt uzņēmumu padomes par kaut ko līdzīgu politbirojiem nav pozitīva”, tāpēc, kazi, viņam nākšoties iepazīties ar padomju kandidātu biogrāfijām.

Pirmā krēslu pārdale...

Tobrīd jau pilnā sparā darbojās viens „lielais politbirojs”: Latvijas Privatizācijas aģentūras padome bija izveidota visnotaļ cildena iemesla dēļ – arī tāpēc, lai kontrolētu uzņēmumos notiekošos procesus pirms to privatizācijas. Arī šī politbiroja pārstāvji (un konkrēti Atis Sausnītis un Ēriks Kaža no Saimnieka, Roberts Zīle no Tēvzemei un Brīvībai, Aristids Lambergs no LNNK un Andrejs Lūsis no kristīgajiem demokrātiem) meta acis uz amatiem uzņēmumu padomēm, tāpēc nav brīnums, ka lēmums par padomju maiņu tika pieņemts visaugstākajā līmenī.

Padomju maiņas milzīgo problēmu ne reizi vien izskatīja Saeimas frakciju sadarbības padome – sākotnēji lēmumu pieņemt neizdevās (kaut izrādījās, ka politiķi ietekmes sfēras jau aptuveni sadalījuši – piemēram, tēzemiešus īpaši interesēja vietiņas Latvenergo un Latvijas balzama vadībā, SaimniekuLatvijas gāzes un Ventspils naftas padomju vadības krēsli), tāpēc tika sasaukta pat īpaša, tikai šim jautājumam veltīta padomes sēde. Tajā tad beigu beigās tika pieņemts kompromisa lēmums, nosakot pirmo „politbiroju” sastāvus.

Cita starpā 1996. gada aprīlī tika izlemts, ka Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētāja postenī īsti labi varētu iederēties Druvis Skulte, bet viņa vietnieku krēslos – Laimonis Strujevičs un Vasilijs Meļņiks, Latvijas balzama padomes priekšsēdētāja pienākumus varētu pildīt vēlākais Rīgas mērs Andris Ārgalis, Ventspils naftas virsvadība varētu tikt uzticēta deputātiem Alfredam Čepānim, Robertam Zīlem un Jānim Kalviņam, bet Latvijas dzelzceļa padomē varētu strādāt „tēvzemietis” Valdis Dvinskis un Uldis Lakševics. Turklāt jau tobrīd bija skaidrs, ka padomju posteņi kļuvuši par īstu tirgošanās objektu – piemēram, Latvijas ceļš nemaz neslēpa, ka vietas Hipotēku un zemes bankā iemainījis pret posteņiem Ventspils naftā un Latvijas dzelzceļā.

Nekādu grandiozo konfliktu nebija, jo tobrīd vietu arī tiešām puslīdz pietika visiem: padomju locekļu skaits Latvijas kuģniecībā bija 13, Ventspils naftā, Latvenergo un Labības birojā – pa 10, Latvijas gāzē – 9, Latvijas Krājbankā un Latvijas dzelzceļā – pa 5. Tiesa, jau tobrīd bija arī skaidrs, kuras tad ir kārotākās padomes – reizē ar jau nosauktajiem uzņēmumiem politiķus īpaši interesēja arī tobrīd vēl neprivatizētais Latvijas balzams un Hipotēku un zemes banka.

... un nākamās

Šajā laikā amati padomēs labi noderēja pašiem ministriem un deputātiem, taču visu sagandēja Latvijas ceļš, kas jau tai pašā 1996. gada martā nāca klajā ar priekšlikumu deputātiem un ministriem aizliegt darboties valsts uzņēmumu un banku padomēs un šo aizliegumu nostiprināt arī likumā. Priekšlikumam īsti nesavtīgam un valstiskam ļāva izskatīties fakts, ka viens no tā iesniedzējiem – Anatolijs Gorbunovs izteica gatavību arī pats aiziet no vietiņas Latvijas gāzes padomē. Taču lieki teikt, ka citi politiskie spēki te saskatīja tikai viltu un liekulību: piemēram, „tēvzemietis” Aigars Jirgens nekavējoties sāka runāt par „ceļinieku” vēlmi vienkārši nobremzēt padomju locekļu nomaiņu, savukārt citi – no kristīgā demokrāta Pauļa Kļaviņa līdz LNNK pārstāvim Aleksandram Kiršteinam – lielā vienprātībā sauca, ka deputātu politiskā kontrole ir laba un pareiza lieta.

Kiršteins vēl atrada īpaši iespaidīgu argumentu savai pārliecībai, ka padomēm nebūt nav jābūt profesionāļu pārpildītām – vai tad tiešām Latvijas kuģniecības padomē ir jāliek bocmaņi, bet Latvijas balzama padomē – alkoholiķi? Un tikpat krāšņu kolorītu diskusijā ienesa Tautas kustības Latvijai pārstāvis Odisejs Kostanda, publiski paziņojot, ka papildus oficiālajam 200-500 latu ikmēneša atalgojumam padomju locekļi par „vajadzīgu lēmumu” atbalstīšanu saņemot tūkstošlatu „vienreizējās aploksnītes”. Tikai par to, ka šāds lēmums nozīmēs veselas partiju elitei tuvu „padomēs sēdētāju” kategorijas izveidošanos, tobrīd neviens gudrinieks nespēja iedomāties.

Tomēr sakarā ar korupcijas novēršanas likuma stāšanos spēkā jau tā paša gada 1. augustā tautas kalpiem tikai nesen iesildītās vietiņas jau nācās atstāt – un sazvērestības teoriju cienītājiem nekavējoties radās jauna versija: Latvijas ceļš esot speciāli šo situāciju radījis un tai gatavojies, virknei tā pārstāvju (piemēram, tiem pašiem Kehrim un Osim) jau laikus atstājot vēlētos vai izpildvaras amatus, lai nu ar pilnu krūti mestos padomju darbā.

Šī arī nebija pēdējā reize, kad politiķi bija gatavi ar milzu entuziasmu apspriest kārtējo padomju amatu sadali – piemēram, jau gadu vēlāk valdību veidojošo Saeimas frakciju sadarbības padome, protams, tikai sakarā ar nepieciešamību uzlabot privatizācijas procesa uzraudzību uzņēmumos, atkal ķērās pie padomju sastāva pārskatīšanas. Cildeno noskaņu izjauca tikai Andrejs Krastiņš – tolaik Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs -, kurš publiski ieminējās: „Kad es izlasīju avīzē, cik daudz šādos amatos maksā, nodomāju - kāpēc es tur neesmu. Es labprāt piedalītos pārdalē...”

Runas un darbi

Tiesa, ik pa brīdim politiķi mīlēja arī parunāt par to, cik svarīga ir profesionāļu atrašanās valsts uzņēmumu padomēs. Piemēram, Guntars Krasts Ministru prezidenta postenī jau 1998. gadā deklarēja, ka „mums ir nopietni jāķeras pie lielo valsts uzņēmumu padomju depolitizācijas”, ka „padomes jāveido vienīgi pēc profesionāliem principiem” un ka „esmu nolēmis uzņēmumu padomes depolitizēt”.

Taču, kad tā paša Krasta valdības ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs paziņoja, ka nekāda potenciālo padomju locekļu diskriminācija pēc politiskās piederības principa neesot pieļaujama, premjers paklusēja – un depolitizācijas plāni pamazām vien izčākstēja. Un gluži tāpat beidzās nu jau Aigara Kalvīša Ekonomikas ministrijas četrus gadus vēlāk – reizē ar jaunā likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā – stāšanos spēkā deklarētais, ka nu gan jaunie padomju locekļi jāizvēlas tikai pēc profesionāliem kritērijiem.

Tāpat, laikam ritot un politiķiem vajadzīgu un noderīgu ļaužu pulkam kļūstot aizvien lielākam, tika apjausts, ka politiķus iespējams iecelt arī par uzņēmumu valsts pilnvarniekiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem, protams, par kandidātu profesionālo sagatavotību īpaši neuztraucoties (rekordu šajā jomā sasniedza „tēvzemietis” Aigars Jirgens, parlamentārā sekretāra statusā „paviesojoties” un algu saņemot veselās trijās ministrijās). Brīdi pa brīdim gan varēja šķist, ka politiskās elites apetīte nedaudz samazinās – piemēram, 2003. gadā spēkā stājās spēkā likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, līdz ar ko tika likvidēti visi valsts pilnvarnieku amati. Taču... padomju „barotavas” palika savās vietās, un liela daļa pilnvarnieku no saviem likvidētajiem amatiem pārcēlās uz tām.

Īpatnie jaunie laiki

Varēja gan gaidīt, ka reizē ar caurspīdīgumu, valstiskumu un arī profesionālismu deklarējošās partijas Jaunais laiks nākšanu pie varas situācija kardināli mainīsies, taču te nu gaidītājiem nācās samierināties ar vilšanos – jaunatnācēji uz ienesīgajiem valsts uzņēmumu padomju amatiem izrādījās, iespējams, pat vēl alkatīgāki nekā viņu priekšgājēji. 2003. gada sākumā Jaunā laika ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs partijas valdes sēdē paziņoja, ka vairāk nekā 100 tās biedru esot gatavi darboties uzņēmumu padomēs, un daži pat ir gatavi pamest līdzšinējo darbu, lai tikai kļūtu par kādas padomes locekli (un velti veselības ministrs, „zelta roku” īpašnieks Āris Auders brīdināja, ka vismaz valsts slimnīcu padomju locekļi nekādu lielo atalgojumu nesaņemšot).

Vēl vairāk – Jaunā laika pārstāvis, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis pat pamanījās izplatīt īpašas anketas valsts uzņēmumiem, pieprasot sniegt virkni ziņu par atalgojumu tajos un cita starpā norādot, ka „koalīcijas sapulcē, piedaloties visu frakciju vadītājiem, tika nolemts īstenot vienotus principus valsts uzņēmumu padomju personāla un skaitliskā sastāva izvēlē”. Te nu pat partijas vadītājs Einars Repše (kurš līdz tam bija deklarējis, ka visi profesionālie ļaudis amatus padomēs nezaudēšot) uzskatīja par labāku apgalvot, ka neko par šādām anketām nezinot un vispār „pārmaiņas nav pašmērķis”, un tikai partijas pārstāve Ingrīda Circene ieminējās, ka patiesībā jau šis cēlais darbs tikai nesīšot „gara gaismu”. Visu izmaitāja vienīgi Jaunā laika Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, publiski paziņojot: „Mums padomēs jāieceļ cilvēki, kuriem varam uzticēties, lai realizētu tautas gribu...”

Jauno laiku profesionālisma sludināšana beidzās ar to, ka ar Repšes svētību Privatizācijas aģentūras padomē tika iecelts tikai dārzkopībā stiprais Madars Lasmanis, kurš televīzijā bija spiests žēli taisnoties, ka gan jau ar laiku viņš visu ko iemācīšoties. Un, lai gan laiku pa laikam uz atsevišķiem padomes locekļu posteņiem (piemēram, Latvenergo) tika sarīkots arī konkurss, tendence bija un palika cita – padomes ir īstā vieta partiju pārstāvjiem, kuru pamatfunkcija ir savu partiju interešu aizstāvēšana, bet ne uzņēmumu darbības profesionāla pārraudzīšana.

Turklāt, gadiem ejot, izrādījās, ka papildus ietekmei partijām no saviem pārstāvjiem lielajos un ne tik lielajos valsts un pašvaldības uzņēmumos ir arī cits labums – gan informatīvais, gan arī vienkārši finansiālais. Tā, piemēram, Ikstens bija aprēķinājis, ka „laikā no 2002. līdz 2005.gadam aktīvo padomju locekļu ziedojumi svārstās starp četriem un desmit procentiem no kopējās privātpersonu ziedojumu summas. Savukārt tās personas, kuras ir vai jebkad ir bijušas padomju locekļi vai pilnvarnieki, ar saviem ziedojumiem ir nodrošinājušas 12—27% no kopējās privātpersonu ziedojumu summas minētajā periodā”.

Nu, bet paši padomju locekļi, neraugoties uz brīžam jau tā iespaidīgajiem ienākumiem, vēl ik pa laikam mēģināja tikt pie īpaši garda kumosa – piemēram, 2001. gadā tikai pēc mediju intereses toreizējais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis piebremzēja politiķu nodomu Latvenergo padomes locekļiem O. Kehrim, Normundam Lakučam un miljonāram Uldim Pīlēnam gada prēmijās izmaksāt pa 26-28 tūkstošiem latu katram.

Savukārt par atalgojuma griestiem padomēs arī turpmāk uzskatāmi liecināja fakts, ka dažus gadus vēlāk kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume šajos posteņos gada laikā kopā spēja sapelnīt 88 tūkstošus latu un mums jau labi zināmais E. Krastiņš – pat 110 tūkstošus latu, bet par kopējiem atalgojuma apmēriem – daži skaitļi: kopā 686 valsts un pašvaldību uzņēmumos bija 1247 valdes locekļi, bet valsts uzņēmumu padomēs čakli strādāja un pelnīja 168 cilvēki...

Novērtē šo rakstu:

36
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

FotoSabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka šī pirmsskolas izglītības iestāde savā darbībā neievēro nacionālos un Latvijas Republikai saistošos starptautiskos normatīvos aktus. Zinu gadījumu, kad bērns, kas nav ebreju tautības pārstāvis, netika uzņemts šajā iestādē viņa tautības dēļ. Tai pašā laikā šīs bērnu dārzs saņem Rīgas Domes līdzfinansējumu.
Lasīt visu...

21

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

FotoKādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad neuzzināšu, bet pasūtītāju nojaušu. Tā nu dažas dienas ļaudis plūda uz šo man nezināmo interneta resursu, acīmredzot vēloties tur izlasīt kādu manu atziņu. Tā kā man nav atziņu par man nezināmo Facebooku, tad nolēmu atziņas uzrakstīt par veselības reformu. Autors nav nevienas politiskas partijas biedrs un negrasās ieņemt politiskus vai valstiskus amatus, tādēļ atziņas par veselības reformu ir tikai teorētiskas, jo Latvijā tik un tā visu izšķir politiskā mazspēja.
Lasīt visu...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....

Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...