Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kā izveidojās „politiskās barotavas”

PIETIEK, S. Metuzāls, K. Jančevska
03.12.2010.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr vēlēšanu zaudētāji mēģina salikt savus cilvēkus amatos „savās pašvaldībās”, tiek ziņots, ka uzvarētāji gatavojas jau vistuvākajā laikā pamatīgas pārmaiņas vēl palikušo valsts uzņēmējsabiedrību padomēs, kas jau gadiem ilgi tiek uzskatītas par „politiskajām barotavām”. Kā rāda Pietiek šodien publicētā nodaļa no apgāda Atēna izdotās trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985 – 2005, paradoksāli, bet fakts – tieši formālā cīņa pret korupciju Latvijā savulaik radīja situāciju, kad lielo un ne tik lielo valsts un pašvaldības uzņēmumu padomes kļuva par izdevīgu barotavu ne tikai ar politiku cieši saistītiem ļaudīm, bet arī „īstajiem” politiķiem un partijām.

Valstiski cēlie plāni

1993. gada augustā valsts īpašuma valsts ministrs Edmunds Krastiņš (attēlā) presei aizrautīgi stāstīja par Valsts īpašuma fonda izveidošanu, kura moto būšot – apzināt esošo valsts īpašumu, noteikt valstij vajadzīgo un, protams, to efektīvi pārvaldīt. Vēlāk par Andra Šķēles svītas „asiņaino punduri” dēvētā amatpersona pārliecinoši klāstīja, kā, privatizācijas procesam paātrinoties, daudzi uzņēmumi vēl labu laiku būšot fonda pārraudzībā un, lai šo pārraudzību padarītu efektīvāku, esot jāpaātrina uzņēmumu komercializācija.

Kā šī vēlamā valstiskā komercializācija izpaustos? Uzņēmumi bija jāpārveido akciju sabiedrībās, pieaicinot to padomēs nevis valsts ierēdņus, bet gan – tā tobrīd pārliecinoši deklarēja valsts ministrs – veiksmīgus uzņēmējus, banku vadītājus, advokātus, augstskolu pasniedzējus. Šiem publiskajiem apliecinājumiem bija arī juridisks pamats – tobrīd spēkā bija vēl Augstākās padomes pieņemtais likums Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās (ko 1996. gadā papildināja jauns likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās). Un, protams, par to, ka šie amati vislabāk derētu tieši esošiem vai bijušiem politiķiem, par to tobrīd nerunāja neviens.

Līdz pat 1995. gadam par īstu uzņēmumu padomju politizāciju runāt arī nevarēja – kā vēlāk atzina politologs Jānis Ikstens, „1993.-1995. gadā pārstāvniecība bija politizēta tikai atsevišķos valsts uzņēmumos (piemēram, AS Ventspils nafta)”. Lielā daļā citu privatizējamo un arī neprivatizējamo uzņēmumu padomju sēdēja un bieži vien arī strādāja visdažādākie ļaudis – piemēram, īsts rekordists izrādījās iepriekšējais lauksaimniecības ministra vietnieks Andris Šķēle, kuram tobrīd ar lielo, „oficiālo” politiku vēl nebija nekāda sakara. Savukārt citi iespaidīgi tālaika „padomju sēdētāji” bija Ojārs Kehris (kura sēdēšana padomēs kļuva leģendāra, viņam daudzus gadus vēlāk Latvijas Televīzijas tiešraidē nekādi nespējot izskaidrot savas nodarbes Latvenergo padomē), tas pats Krastiņš (tolaik vēl kā Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis) un bijušais finanšu ministrs, Latvijas ceļa veterāns Uldis Osis.

Politizācijas sākums

Situācija būtiski mainījās pēc 1995. gada Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātā, izsakoties tā paša Ikstena vārdiem, „zuda savienības Latvijas ceļš politiskā hegemonija un tika iedibināta spēcīga partijiskā tradīcija, minētās vakances aizpildot”. Rezultātā nākamajos gados iedibinājās Krastiņa publiskajam apgalvojumam pilnīgi pretēja tradīcija – mainoties politiskajai situācijai, aizvien biežāk tika nomainīti visu valsts (arī pašvaldības) uzņēmējsabiedrību padomju, reizēm arī atsevišķi valžu locekļi. Turklāt pamazām izstrādājās vesela iekārotāko padomju hierarhija, kuras pašā augšgalā reizē ar vislielākajiem valsts uzņēmumiem bija arī, piemēram, Rīgas brīvosta – vieta tajā politiķim spēja nodrošināt pat 60-70 tūkstošu latu ienākumus gadā.

Faktiski padomju īstā politizācija sākās 1996. gada martā, kad Ziedoņa Čevera, Vasilija Meļņika un Ērika Kažas Demokrātiskā partija Saimnieks pirmoreiz publiski paziņoja – valsts svarīgāko uzņēmumu padomes esot jānomaina tā, lai tajās proporcionāli būtu pārstāvētas visas valdību veidojošās frakcijas. Pamatojums šķita diezgan loģisks – šajās padomēs visa vara piederot tikai un vienīgi Latvijas ceļam (tobrīd Ventspils naftas un Latvijas kuģniecības padomē Latvijas ceļam bija pa trīs pārstāvjiem, Latvijas gāzes – viens), kas neesot īsti labi.

Pats Latvijas ceļš par šo ideju, protams, nebija sajūsmā. „Pretkorupcijas likuma tēvs” Jānis Lagzdiņš, kas tolaik kopā ar Dzintaru Ābiķi vēl nebija pārbēdzis uz Tautas partiju, pauda, ka „uzņēmumu padomes nevajag politizēt un, nomainot to locekļus, būtu vispirms jāņem vērā viņu profesionalitāte” un ka „padomju nomaiņai jānotiek lēni, varbūt dažu uzņēmumu padomes vispār var nemainīt”.

Latvijas ceļa priekšsēdētājs Valdis Birkavs pēkšņi atminējās, ka „jaunos kandidātus vajadzētu izvēlēties pēc profesionalitātes principa”, savukārt Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis aizrunājās pat tiktāl, ka padomju nomainīšanai būšot negatīva starptautiskā reakcija, jo „netika sagatavota pietiekami izsmeļoša PR kampaņa, kas izskaidrotu šā procesa nepieciešamību, sagatavotu arī diplomātisko korpusu, starptautiskās institūcijas”.

Visnotaļ likumsakarīga bija Latvijas ceļa valdes reakcija – publiski tika paziņots, ka lielo valsts uzņēmumu padomju nomaiņa var „apdraudēt to stabilitāti”, turklāt, izsakoties tā paša Lagzdiņa vārdiem, dažu uzņēmumu padomes varētu arī nemaz nemainīt. Tikmēr presi vairāk uztrauca tas, ka līdz ar padomju nomaiņu varot sākties jauna prihvatizācija un ka valsts uzņēmumu padomes tagad atgādināšot tādus mazus politbirojus – maz profesionāļu, toties daudz politiķu. Pat tobrīdējais bezpartijiskais premjers Šķēle atzina, ka „tendence pataisīt uzņēmumu padomes par kaut ko līdzīgu politbirojiem nav pozitīva”, tāpēc, kazi, viņam nākšoties iepazīties ar padomju kandidātu biogrāfijām.

Pirmā krēslu pārdale...

Tobrīd jau pilnā sparā darbojās viens „lielais politbirojs”: Latvijas Privatizācijas aģentūras padome bija izveidota visnotaļ cildena iemesla dēļ – arī tāpēc, lai kontrolētu uzņēmumos notiekošos procesus pirms to privatizācijas. Arī šī politbiroja pārstāvji (un konkrēti Atis Sausnītis un Ēriks Kaža no Saimnieka, Roberts Zīle no Tēvzemei un Brīvībai, Aristids Lambergs no LNNK un Andrejs Lūsis no kristīgajiem demokrātiem) meta acis uz amatiem uzņēmumu padomēm, tāpēc nav brīnums, ka lēmums par padomju maiņu tika pieņemts visaugstākajā līmenī.

Padomju maiņas milzīgo problēmu ne reizi vien izskatīja Saeimas frakciju sadarbības padome – sākotnēji lēmumu pieņemt neizdevās (kaut izrādījās, ka politiķi ietekmes sfēras jau aptuveni sadalījuši – piemēram, tēzemiešus īpaši interesēja vietiņas Latvenergo un Latvijas balzama vadībā, SaimniekuLatvijas gāzes un Ventspils naftas padomju vadības krēsli), tāpēc tika sasaukta pat īpaša, tikai šim jautājumam veltīta padomes sēde. Tajā tad beigu beigās tika pieņemts kompromisa lēmums, nosakot pirmo „politbiroju” sastāvus.

Cita starpā 1996. gada aprīlī tika izlemts, ka Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētāja postenī īsti labi varētu iederēties Druvis Skulte, bet viņa vietnieku krēslos – Laimonis Strujevičs un Vasilijs Meļņiks, Latvijas balzama padomes priekšsēdētāja pienākumus varētu pildīt vēlākais Rīgas mērs Andris Ārgalis, Ventspils naftas virsvadība varētu tikt uzticēta deputātiem Alfredam Čepānim, Robertam Zīlem un Jānim Kalviņam, bet Latvijas dzelzceļa padomē varētu strādāt „tēvzemietis” Valdis Dvinskis un Uldis Lakševics. Turklāt jau tobrīd bija skaidrs, ka padomju posteņi kļuvuši par īstu tirgošanās objektu – piemēram, Latvijas ceļš nemaz neslēpa, ka vietas Hipotēku un zemes bankā iemainījis pret posteņiem Ventspils naftā un Latvijas dzelzceļā.

Nekādu grandiozo konfliktu nebija, jo tobrīd vietu arī tiešām puslīdz pietika visiem: padomju locekļu skaits Latvijas kuģniecībā bija 13, Ventspils naftā, Latvenergo un Labības birojā – pa 10, Latvijas gāzē – 9, Latvijas Krājbankā un Latvijas dzelzceļā – pa 5. Tiesa, jau tobrīd bija arī skaidrs, kuras tad ir kārotākās padomes – reizē ar jau nosauktajiem uzņēmumiem politiķus īpaši interesēja arī tobrīd vēl neprivatizētais Latvijas balzams un Hipotēku un zemes banka.

... un nākamās

Šajā laikā amati padomēs labi noderēja pašiem ministriem un deputātiem, taču visu sagandēja Latvijas ceļš, kas jau tai pašā 1996. gada martā nāca klajā ar priekšlikumu deputātiem un ministriem aizliegt darboties valsts uzņēmumu un banku padomēs un šo aizliegumu nostiprināt arī likumā. Priekšlikumam īsti nesavtīgam un valstiskam ļāva izskatīties fakts, ka viens no tā iesniedzējiem – Anatolijs Gorbunovs izteica gatavību arī pats aiziet no vietiņas Latvijas gāzes padomē. Taču lieki teikt, ka citi politiskie spēki te saskatīja tikai viltu un liekulību: piemēram, „tēvzemietis” Aigars Jirgens nekavējoties sāka runāt par „ceļinieku” vēlmi vienkārši nobremzēt padomju locekļu nomaiņu, savukārt citi – no kristīgā demokrāta Pauļa Kļaviņa līdz LNNK pārstāvim Aleksandram Kiršteinam – lielā vienprātībā sauca, ka deputātu politiskā kontrole ir laba un pareiza lieta.

Kiršteins vēl atrada īpaši iespaidīgu argumentu savai pārliecībai, ka padomēm nebūt nav jābūt profesionāļu pārpildītām – vai tad tiešām Latvijas kuģniecības padomē ir jāliek bocmaņi, bet Latvijas balzama padomē – alkoholiķi? Un tikpat krāšņu kolorītu diskusijā ienesa Tautas kustības Latvijai pārstāvis Odisejs Kostanda, publiski paziņojot, ka papildus oficiālajam 200-500 latu ikmēneša atalgojumam padomju locekļi par „vajadzīgu lēmumu” atbalstīšanu saņemot tūkstošlatu „vienreizējās aploksnītes”. Tikai par to, ka šāds lēmums nozīmēs veselas partiju elitei tuvu „padomēs sēdētāju” kategorijas izveidošanos, tobrīd neviens gudrinieks nespēja iedomāties.

Tomēr sakarā ar korupcijas novēršanas likuma stāšanos spēkā jau tā paša gada 1. augustā tautas kalpiem tikai nesen iesildītās vietiņas jau nācās atstāt – un sazvērestības teoriju cienītājiem nekavējoties radās jauna versija: Latvijas ceļš esot speciāli šo situāciju radījis un tai gatavojies, virknei tā pārstāvju (piemēram, tiem pašiem Kehrim un Osim) jau laikus atstājot vēlētos vai izpildvaras amatus, lai nu ar pilnu krūti mestos padomju darbā.

Šī arī nebija pēdējā reize, kad politiķi bija gatavi ar milzu entuziasmu apspriest kārtējo padomju amatu sadali – piemēram, jau gadu vēlāk valdību veidojošo Saeimas frakciju sadarbības padome, protams, tikai sakarā ar nepieciešamību uzlabot privatizācijas procesa uzraudzību uzņēmumos, atkal ķērās pie padomju sastāva pārskatīšanas. Cildeno noskaņu izjauca tikai Andrejs Krastiņš – tolaik Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs -, kurš publiski ieminējās: „Kad es izlasīju avīzē, cik daudz šādos amatos maksā, nodomāju - kāpēc es tur neesmu. Es labprāt piedalītos pārdalē...”

Runas un darbi

Tiesa, ik pa brīdim politiķi mīlēja arī parunāt par to, cik svarīga ir profesionāļu atrašanās valsts uzņēmumu padomēs. Piemēram, Guntars Krasts Ministru prezidenta postenī jau 1998. gadā deklarēja, ka „mums ir nopietni jāķeras pie lielo valsts uzņēmumu padomju depolitizācijas”, ka „padomes jāveido vienīgi pēc profesionāliem principiem” un ka „esmu nolēmis uzņēmumu padomes depolitizēt”.

Taču, kad tā paša Krasta valdības ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs paziņoja, ka nekāda potenciālo padomju locekļu diskriminācija pēc politiskās piederības principa neesot pieļaujama, premjers paklusēja – un depolitizācijas plāni pamazām vien izčākstēja. Un gluži tāpat beidzās nu jau Aigara Kalvīša Ekonomikas ministrijas četrus gadus vēlāk – reizē ar jaunā likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā – stāšanos spēkā deklarētais, ka nu gan jaunie padomju locekļi jāizvēlas tikai pēc profesionāliem kritērijiem.

Tāpat, laikam ritot un politiķiem vajadzīgu un noderīgu ļaužu pulkam kļūstot aizvien lielākam, tika apjausts, ka politiķus iespējams iecelt arī par uzņēmumu valsts pilnvarniekiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem, protams, par kandidātu profesionālo sagatavotību īpaši neuztraucoties (rekordu šajā jomā sasniedza „tēvzemietis” Aigars Jirgens, parlamentārā sekretāra statusā „paviesojoties” un algu saņemot veselās trijās ministrijās). Brīdi pa brīdim gan varēja šķist, ka politiskās elites apetīte nedaudz samazinās – piemēram, 2003. gadā spēkā stājās spēkā likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, līdz ar ko tika likvidēti visi valsts pilnvarnieku amati. Taču... padomju „barotavas” palika savās vietās, un liela daļa pilnvarnieku no saviem likvidētajiem amatiem pārcēlās uz tām.

Īpatnie jaunie laiki

Varēja gan gaidīt, ka reizē ar caurspīdīgumu, valstiskumu un arī profesionālismu deklarējošās partijas Jaunais laiks nākšanu pie varas situācija kardināli mainīsies, taču te nu gaidītājiem nācās samierināties ar vilšanos – jaunatnācēji uz ienesīgajiem valsts uzņēmumu padomju amatiem izrādījās, iespējams, pat vēl alkatīgāki nekā viņu priekšgājēji. 2003. gada sākumā Jaunā laika ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs partijas valdes sēdē paziņoja, ka vairāk nekā 100 tās biedru esot gatavi darboties uzņēmumu padomēs, un daži pat ir gatavi pamest līdzšinējo darbu, lai tikai kļūtu par kādas padomes locekli (un velti veselības ministrs, „zelta roku” īpašnieks Āris Auders brīdināja, ka vismaz valsts slimnīcu padomju locekļi nekādu lielo atalgojumu nesaņemšot).

Vēl vairāk – Jaunā laika pārstāvis, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis pat pamanījās izplatīt īpašas anketas valsts uzņēmumiem, pieprasot sniegt virkni ziņu par atalgojumu tajos un cita starpā norādot, ka „koalīcijas sapulcē, piedaloties visu frakciju vadītājiem, tika nolemts īstenot vienotus principus valsts uzņēmumu padomju personāla un skaitliskā sastāva izvēlē”. Te nu pat partijas vadītājs Einars Repše (kurš līdz tam bija deklarējis, ka visi profesionālie ļaudis amatus padomēs nezaudēšot) uzskatīja par labāku apgalvot, ka neko par šādām anketām nezinot un vispār „pārmaiņas nav pašmērķis”, un tikai partijas pārstāve Ingrīda Circene ieminējās, ka patiesībā jau šis cēlais darbs tikai nesīšot „gara gaismu”. Visu izmaitāja vienīgi Jaunā laika Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, publiski paziņojot: „Mums padomēs jāieceļ cilvēki, kuriem varam uzticēties, lai realizētu tautas gribu...”

Jauno laiku profesionālisma sludināšana beidzās ar to, ka ar Repšes svētību Privatizācijas aģentūras padomē tika iecelts tikai dārzkopībā stiprais Madars Lasmanis, kurš televīzijā bija spiests žēli taisnoties, ka gan jau ar laiku viņš visu ko iemācīšoties. Un, lai gan laiku pa laikam uz atsevišķiem padomes locekļu posteņiem (piemēram, Latvenergo) tika sarīkots arī konkurss, tendence bija un palika cita – padomes ir īstā vieta partiju pārstāvjiem, kuru pamatfunkcija ir savu partiju interešu aizstāvēšana, bet ne uzņēmumu darbības profesionāla pārraudzīšana.

Turklāt, gadiem ejot, izrādījās, ka papildus ietekmei partijām no saviem pārstāvjiem lielajos un ne tik lielajos valsts un pašvaldības uzņēmumos ir arī cits labums – gan informatīvais, gan arī vienkārši finansiālais. Tā, piemēram, Ikstens bija aprēķinājis, ka „laikā no 2002. līdz 2005.gadam aktīvo padomju locekļu ziedojumi svārstās starp četriem un desmit procentiem no kopējās privātpersonu ziedojumu summas. Savukārt tās personas, kuras ir vai jebkad ir bijušas padomju locekļi vai pilnvarnieki, ar saviem ziedojumiem ir nodrošinājušas 12—27% no kopējās privātpersonu ziedojumu summas minētajā periodā”.

Nu, bet paši padomju locekļi, neraugoties uz brīžam jau tā iespaidīgajiem ienākumiem, vēl ik pa laikam mēģināja tikt pie īpaši garda kumosa – piemēram, 2001. gadā tikai pēc mediju intereses toreizējais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis piebremzēja politiķu nodomu Latvenergo padomes locekļiem O. Kehrim, Normundam Lakučam un miljonāram Uldim Pīlēnam gada prēmijās izmaksāt pa 26-28 tūkstošiem latu katram.

Savukārt par atalgojuma griestiem padomēs arī turpmāk uzskatāmi liecināja fakts, ka dažus gadus vēlāk kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume šajos posteņos gada laikā kopā spēja sapelnīt 88 tūkstošus latu un mums jau labi zināmais E. Krastiņš – pat 110 tūkstošus latu, bet par kopējiem atalgojuma apmēriem – daži skaitļi: kopā 686 valsts un pašvaldību uzņēmumos bija 1247 valdes locekļi, bet valsts uzņēmumu padomēs čakli strādāja un pelnīja 168 cilvēki...

Novērtē šo rakstu:

36
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

FotoRīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz paplašinās ietves, tās pārdēvējot par gājēju un velosipēdistu ceļiem - neatbilstoši standartiem un veselajam saprātam. Šādu darbību viņi pamato ar to, ka ietves neesot iespējams paplašināt. Bet vai tā tiešām ir? 
Lasīt visu...

6

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

FotoVēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs signāls, ka valsts vara savu drošību agresīvi sargās ne tikai no ārējā ienaidnieka, bet arī no saviem iedzīvotājiem[1]. Šajā pavasarī noskaņojums jau ir kļuvis daudz draudošāks – sākusies nepārprotama gatavošanās lieliem un ilglaicīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, un valsts ir ķērusies pie aktīvas militārās eskalācijas.
Lasīt visu...

6

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

Foto2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976) 10 805 Latvijas iedzīvotāji, iesniedzām Saeimā prasību par konfiscējošā nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam, kas īpašniekam ir arī vienīgā dzīves vieta.
Lasīt visu...

12

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

Foto27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks – 25 minūtes, par ko nebiju iepriekš informēta. Vēlējos, lai Ušakovs izpilda savu priekšvēlēšanu saukli „jāsniedz atbalsts senioriem”.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...

Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....