Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau tika prognozēts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar Latvijas Televīzijas pērn iegādāto dārgo pārvietojamo televīzijas staciju (PTS), par kuru, iespējams, pārmaksāts līdz pat pusmiljonam eiro, ir veicis tikai formālu pārbaudi, un līdz ar to ir faktiski skaidrs, ka darījuma organizētāji izspruks sveikā.

Pietiek jau vairākkārt informējis, ka virkne faktu liecina: Latvijas Televīzijas šā gada pavasarī izsludinātais konkurss PTS iegādei ir bijis tikai fikcija, - uz to norāda ne tikai iegādātajai stacijai faktiski identiskie raksturlielumi un kritēriji, kas minēti ļoti apjomīgajā konkursa nolikuma tehniskajā specifikācijā, kas ir Pietiek rīcībā.

Kā izrādās, jau pagājušā gada rudenī virkne nozares speciālistu bijuši lietas kursā, ka Latvijas Televīzija – neraugoties uz tirgū pieejamo pietiekamo plašo piedāvājumu un iespēju līdzīgi igauņiem pasūtīt jaunu staciju tieši savām vajadzībām – vēlas iegādāties tieši šo konkrēto lietoto pārvietojamo staciju.

Taču formāli LTV konkurss beidzās bez rezultātiem. „Atklātajā konkursā pieteicās viens pretendents: UAB Televizijos ir ryšio sistemos. Pretendents atbilda visām konkursa nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, taču iesniegtajā tehniskajā piedāvājumā dažās pozīcijās bija neprecizitātes/neatbilstības tehniskās specifikācijas prasībām, tādēļ piedāvājumu nevarēja uzreiz atzīt par atbilstošu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām,” tagad skaidro LTV vadība.

Attiecībā uz šo vienīgo pretendentu tad arī tika oficiāli piemērota sarunu procedūra, un ar tā starpniecību arī iegādāta lietota PTS OB 37, kas līdz tam ilgstoši ekspluatēta Brazīlijā. Taču, kā izriet no Pietiek informācijas avotu stāstītā, Lietuvas uzņēmuma iesniegto dokumentu nonākšana atklātībā tagad būtu varējusi radīt nopietnus draudus Latvijas Televīzijas iepirkuma shēmas veicējiem un organizētājiem.

Dokumentos, „labu gribot”, lietuvieši pieminējuši arī to, cik izmaksātu pilnīgi jaunas pārvietojamās televīzijas stacijas uzbūvēšana atbilstoši LTV nolikumā dotajai tehniskajai specifikācijai, un izrādījies, ka jauna stacija izmaksātu līdz pat pusmiljonam eiro lētāk nekā lietotā, kura virknē parametru ir „labāka”, nekā bijis reāli nepieciešams LTV.

Šī „nevajadzīgā versija” bijusi galēji neērta reālajiem iepirkuma diriģentiem, kuru ieceru īstenošanai bijusi nepieciešama tieši lietotā stacija OB 37 par summu līdz 3,6 miljoniem eiro. (Kā Pietiek jau informējis, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija sev 2008.-2009. gadā pilnīgi jaunu PTS ar visu aprīkojuma komplektu pasūtīja par aptuveni 3 miljoniem eiro.)

Tāpēc arī pirmais konkurss izbeigts, un Pietiek informācijas avoti jau iepriekš pauda uzskatu, ka „neērtie” dokumenti, visticamākais, nu izrādīsies iznīcināti vai pazuduši, vai arī tiks atrasts cits iemesls, kāpēc tos nepubliskot. Protams, arī lietuviešu kompānija neesot ieinteresēta par šo tēmu izteikties, jo tā vienalga tikusi pie apjomīgā LTV pasūtījuma.

Par labu šai versijai liecina fakts, ka Pietiek droši zināms – lietuvieši kādam Latvijā strādājošam uzņēmumam lūguši sniegt precīzu informāciju par virkni kompānijas Grass Valley profesionālās TV tehnikas – kameru, videopulšu, serveru u.c. – cenām, lai uz tās pamata veiktu aprēķinus, cik varētu izmaksāt jaunas PTS izgatavošana atbilstoši LTV tehniskajai specifikācijai.

„Neērtie” dokumenti arī tiešām netiks publiskoti, - Latvijas Televīzija gan publiskojusi „uzfrizētu” iepirkuma komisijas protokolu un līgumu, taču piedāvājums ar „nepareizajiem” skaitļiem tā paliks noslēpums. Oficiālais pamats tam LTV Juridiskās daļas skaidrojumā ir šāds: pretendents esot norādījis, ka tehniskais un finanšu piedāvājums, izņemot kopējo piedāvājuma cenu gan atklātajam konkursam, gan sarunu procedūrai, esot konfidenciāla informācija, kas nav izpaužama, jo „nepareiza tās interpretācija var radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus”.

Arī politiskā līmenī šai iepirkuma shēmai, kā rezultātā pārmaksāti un caur starpniekiem aizplūduši vajadzīgiem cilvēkiem, varētu būt ap pusmiljonu eiro, tiek dota zaļā gaisma. Savukārt tagad kļuvis skaidrs, ka arī KNAB šajā lietā ir veicis tikai formālu pārbaudi un vairāku mēnešu laikā noskaidrojis tikai to, ka formāla interešu konflikta šajā lietā nav.

Publicējam pilnu KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstīto atzinumu:

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) ir saņēmis un izskatījis Jūsu iesniegumus par publikācijām 4. - 8.novembrī interneta portālā pietiek.com. par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija" veikto iepirkumu konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", idefitifīkācijas Nr. LTV 2042/05/1 - 22.

Birojs saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmo daļu ir valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā ari politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Saskaņā ar saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 81.pantu normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību iepirkumu jomā veic Iepirkumu uzraudzības birojs. Tādējādi vēršam uzmanību, ka minētais likums nosaka īpašu iepirkuma procedūras kontroles kārtību, kā arī institūcijas, kas veic iepirkuma procedūras tiesiskuma, līdz ar to arī iepirkuma komisijas darbības tiesiskuma kontroli. Šīs institūcijas ir Iepirkumu uzraudzības birojs un tiesa. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumi par saņemtajām sūdzībām savukārt ir pārsūdzami Administratīvajā tiesā, kas atkārtoti pēc būtības veic iestādes lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli. Ievērojot to, ka likumdevējs šai procedūrai ir noteicis vairāku pakāpju pārbaudes kārtību dažādās neatkarīgās iestādēs, nav pamata uzskatīt, ka šī kontrole būtu jāveic arī Birojam.

Ievērojot to, ka Birojs neveic uzraudzību par iepirkumu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, tas nav tiesīgs sniegt saistošu skaidrojumu par likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" normu piemērošanu.

Veicot pārbaudi par Jūsu iesniegumā minētajiem faktiem, konstatēts sekojošais.

Ar VSIA „Latvijas Televīzija" 2012.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.50/1-2 tika izveidota iepirkumu konkursa komisija „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012/05/1 - 22 vajadzībām.

Iepirkumu komisija 2012.gada 23.aprīļa sēdē apstiprināja atklāta konkursa „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012/05/1 - 22 nolikumu.

Iepirkumu komisijas 2012.gada 20.jūnija sēdē tika konstatēts, ka iepirkuma procedūrā „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012/05/1 - 22 ir iesniegts 1 piedāvājums.

Iepirkumu komisijas 2012.gada 20.jūnija sēdē Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs E.Kots, ņemot vērā Publisko iepirkumu likumā noteikto regulējumu, izteiktos viedokļus un konstatētos faktus, lūdz iepirkuma komisiju, balsot par diviem jautājumiem:

1)   izbeigt atklāto konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" (ID Nr. LTV/2012 - 5/1 22) Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmās daļas kārtībā un izsludināt jaunu konkursu vai

2)   izbeigt atklāto konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" (ID Nr. LTV/2012 - 5/1 22) Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmās daļas kārtībā un Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešās daļas un 62.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā, nepublicējot paziņojumu par līgumu, rīkot sarunu procedūru ar vienīgo pretendentu UAB „Televizijos ir ryšio sistemos".

Pirmajā gadījumā iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nobalsoja - „pret", savukārt otrajā gadījumā iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nobalsoja - „par" un pieņēma sekojošu lēmumu: „pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmo daļu un konkursa nolikuma 10.7.punktu iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nolēma izbeigt atklāto konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi " (ID Nr. LTV/2012 - 5/1 - 22) bez rezultāta, jo pretendenta UAB „ Televizijos ir ryšio sistemos " iesniegtais tehniskais piedāvājums neatbilst konkursa nolikuma B sadaļas „ Tehniskā specifikācija" 3.6.,4.1.2.,4.1.3.,6.2.2,punkta prasībām, savukārt tehniskā piedāvājuma 3.1.2.,3.1.3., 10., 10.4.6., 18.1.L, 18.1.2., 18.1.3.punkti satur informāciju, kas ir neprecīza vai nav pārbaudāma, jo nav iesniegta tehniskā dokumentācija.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešo daļu, 62.panta pirmās daļas 1.punktu, iepirkuma komisija nolēma rīkot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu ar vienīgo pretendentu UAB „ Televizijos ir ryšio sistemos " un vest sarunas par minēto tehniskās specifikācijas prasību izpildi un no tām izrietošo finanšu piedāvājuma precizēšanu".

Iepirkumu komisijas 2012.gada 6.augusta sēdē tika konstatēts, ka Publisko iepirkumu likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā organizētajā sarunu procedūrā iepirkuma procedūrā „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012-01/1-17 uzaicinātais pretendents UAB „Televizijos ir ryšio sistemos" ir iesniedzis piedāvājumu ar kopējo cenu EUR 3 588 000.

Iepirkumu komisijas 2012.gada 8.augusta sēdē, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā organizēto sarunu procedūru „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" (ID Nr.: LTV-2012 - 01/1 -17) un tās rezultātiem, iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nolēma slēgt iepirkuma līgumu ar pretendentu UAB „Televizijos ir ryšio sistemos" (reģ.nr. 145213623), jo tās iesniegtais piedāvājums atbilst sarunu procedūras uzaicinājumā noteiktajām prasībām, t.sk. tehniskās specifikācija prasībām un ir ar zemāko cenu. Kopējā piedāvājuma cena par kādu tiks slēgts iepirkuma līgums (bez PVN) ir EUR 3 588 000,00.

Izvērtējot VSIA „Latvijas Televīzija" izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā esošo valsts amatpersonu saistību ar iepirkuma komisijas izvēlēto iepirkuma uzvarētāju UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", Birojs nav konstatējis faktus, kas liecinātu, ka iepirkuma komisijas sastāvā esošajām amatpersonām Edgaram Kotam, Agnesei Mamajai, Marikai Polītei, Mārim Martinsonam, Jurim Sērmoliņam, Igoram Stāksam, Paulam Juhansonam, Mārim Daušķānam, Aleksandram Vilcānam, Kitijai Poikānei, Diānai Andriņai Naglei un Gintam Grūbem, kas piedalījās lēmuma par konkursa uzvarētāja noteikšanu pieņemšanā, viņu radiniekiem un darījumu partneriem būtu saistība ar UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", jo minētajām valsts amatpersonām, viņu radiniekiem un darījumu partneriem nepieder kapitāla daļas UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", kā arī minētās personas nav bijušas pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", un nav guvušas šajā sabiedrībā nekāda veida ienākumus, kā ari nav nonākušas deklarējamās darījumu attiecībās."

Novērtē šo rakstu:

23
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...