Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau tika prognozēts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar Latvijas Televīzijas pērn iegādāto dārgo pārvietojamo televīzijas staciju (PTS), par kuru, iespējams, pārmaksāts līdz pat pusmiljonam eiro, ir veicis tikai formālu pārbaudi, un līdz ar to ir faktiski skaidrs, ka darījuma organizētāji izspruks sveikā.

Pietiek jau vairākkārt informējis, ka virkne faktu liecina: Latvijas Televīzijas šā gada pavasarī izsludinātais konkurss PTS iegādei ir bijis tikai fikcija, - uz to norāda ne tikai iegādātajai stacijai faktiski identiskie raksturlielumi un kritēriji, kas minēti ļoti apjomīgajā konkursa nolikuma tehniskajā specifikācijā, kas ir Pietiek rīcībā.

Kā izrādās, jau pagājušā gada rudenī virkne nozares speciālistu bijuši lietas kursā, ka Latvijas Televīzija – neraugoties uz tirgū pieejamo pietiekamo plašo piedāvājumu un iespēju līdzīgi igauņiem pasūtīt jaunu staciju tieši savām vajadzībām – vēlas iegādāties tieši šo konkrēto lietoto pārvietojamo staciju.

Taču formāli LTV konkurss beidzās bez rezultātiem. „Atklātajā konkursā pieteicās viens pretendents: UAB Televizijos ir ryšio sistemos. Pretendents atbilda visām konkursa nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, taču iesniegtajā tehniskajā piedāvājumā dažās pozīcijās bija neprecizitātes/neatbilstības tehniskās specifikācijas prasībām, tādēļ piedāvājumu nevarēja uzreiz atzīt par atbilstošu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasībām,” tagad skaidro LTV vadība.

Attiecībā uz šo vienīgo pretendentu tad arī tika oficiāli piemērota sarunu procedūra, un ar tā starpniecību arī iegādāta lietota PTS OB 37, kas līdz tam ilgstoši ekspluatēta Brazīlijā. Taču, kā izriet no Pietiek informācijas avotu stāstītā, Lietuvas uzņēmuma iesniegto dokumentu nonākšana atklātībā tagad būtu varējusi radīt nopietnus draudus Latvijas Televīzijas iepirkuma shēmas veicējiem un organizētājiem.

Dokumentos, „labu gribot”, lietuvieši pieminējuši arī to, cik izmaksātu pilnīgi jaunas pārvietojamās televīzijas stacijas uzbūvēšana atbilstoši LTV nolikumā dotajai tehniskajai specifikācijai, un izrādījies, ka jauna stacija izmaksātu līdz pat pusmiljonam eiro lētāk nekā lietotā, kura virknē parametru ir „labāka”, nekā bijis reāli nepieciešams LTV.

Šī „nevajadzīgā versija” bijusi galēji neērta reālajiem iepirkuma diriģentiem, kuru ieceru īstenošanai bijusi nepieciešama tieši lietotā stacija OB 37 par summu līdz 3,6 miljoniem eiro. (Kā Pietiek jau informējis, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija sev 2008.-2009. gadā pilnīgi jaunu PTS ar visu aprīkojuma komplektu pasūtīja par aptuveni 3 miljoniem eiro.)

Tāpēc arī pirmais konkurss izbeigts, un Pietiek informācijas avoti jau iepriekš pauda uzskatu, ka „neērtie” dokumenti, visticamākais, nu izrādīsies iznīcināti vai pazuduši, vai arī tiks atrasts cits iemesls, kāpēc tos nepubliskot. Protams, arī lietuviešu kompānija neesot ieinteresēta par šo tēmu izteikties, jo tā vienalga tikusi pie apjomīgā LTV pasūtījuma.

Par labu šai versijai liecina fakts, ka Pietiek droši zināms – lietuvieši kādam Latvijā strādājošam uzņēmumam lūguši sniegt precīzu informāciju par virkni kompānijas Grass Valley profesionālās TV tehnikas – kameru, videopulšu, serveru u.c. – cenām, lai uz tās pamata veiktu aprēķinus, cik varētu izmaksāt jaunas PTS izgatavošana atbilstoši LTV tehniskajai specifikācijai.

„Neērtie” dokumenti arī tiešām netiks publiskoti, - Latvijas Televīzija gan publiskojusi „uzfrizētu” iepirkuma komisijas protokolu un līgumu, taču piedāvājums ar „nepareizajiem” skaitļiem tā paliks noslēpums. Oficiālais pamats tam LTV Juridiskās daļas skaidrojumā ir šāds: pretendents esot norādījis, ka tehniskais un finanšu piedāvājums, izņemot kopējo piedāvājuma cenu gan atklātajam konkursam, gan sarunu procedūrai, esot konfidenciāla informācija, kas nav izpaužama, jo „nepareiza tās interpretācija var radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus”.

Arī politiskā līmenī šai iepirkuma shēmai, kā rezultātā pārmaksāti un caur starpniekiem aizplūduši vajadzīgiem cilvēkiem, varētu būt ap pusmiljonu eiro, tiek dota zaļā gaisma. Savukārt tagad kļuvis skaidrs, ka arī KNAB šajā lietā ir veicis tikai formālu pārbaudi un vairāku mēnešu laikā noskaidrojis tikai to, ka formāla interešu konflikta šajā lietā nav.

Publicējam pilnu KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstīto atzinumu:

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - Birojs) ir saņēmis un izskatījis Jūsu iesniegumus par publikācijām 4. - 8.novembrī interneta portālā pietiek.com. par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija" veikto iepirkumu konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", idefitifīkācijas Nr. LTV 2042/05/1 - 22.

Birojs saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmo daļu ir valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā ari politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

Saskaņā ar saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 81.pantu normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību iepirkumu jomā veic Iepirkumu uzraudzības birojs. Tādējādi vēršam uzmanību, ka minētais likums nosaka īpašu iepirkuma procedūras kontroles kārtību, kā arī institūcijas, kas veic iepirkuma procedūras tiesiskuma, līdz ar to arī iepirkuma komisijas darbības tiesiskuma kontroli. Šīs institūcijas ir Iepirkumu uzraudzības birojs un tiesa. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumi par saņemtajām sūdzībām savukārt ir pārsūdzami Administratīvajā tiesā, kas atkārtoti pēc būtības veic iestādes lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli. Ievērojot to, ka likumdevējs šai procedūrai ir noteicis vairāku pakāpju pārbaudes kārtību dažādās neatkarīgās iestādēs, nav pamata uzskatīt, ka šī kontrole būtu jāveic arī Birojam.

Ievērojot to, ka Birojs neveic uzraudzību par iepirkumu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, tas nav tiesīgs sniegt saistošu skaidrojumu par likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" normu piemērošanu.

Veicot pārbaudi par Jūsu iesniegumā minētajiem faktiem, konstatēts sekojošais.

Ar VSIA „Latvijas Televīzija" 2012.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.50/1-2 tika izveidota iepirkumu konkursa komisija „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012/05/1 - 22 vajadzībām.

Iepirkumu komisija 2012.gada 23.aprīļa sēdē apstiprināja atklāta konkursa „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012/05/1 - 22 nolikumu.

Iepirkumu komisijas 2012.gada 20.jūnija sēdē tika konstatēts, ka iepirkuma procedūrā „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012/05/1 - 22 ir iesniegts 1 piedāvājums.

Iepirkumu komisijas 2012.gada 20.jūnija sēdē Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs E.Kots, ņemot vērā Publisko iepirkumu likumā noteikto regulējumu, izteiktos viedokļus un konstatētos faktus, lūdz iepirkuma komisiju, balsot par diviem jautājumiem:

1)   izbeigt atklāto konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" (ID Nr. LTV/2012 - 5/1 22) Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmās daļas kārtībā un izsludināt jaunu konkursu vai

2)   izbeigt atklāto konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" (ID Nr. LTV/2012 - 5/1 22) Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmās daļas kārtībā un Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešās daļas un 62.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā, nepublicējot paziņojumu par līgumu, rīkot sarunu procedūru ar vienīgo pretendentu UAB „Televizijos ir ryšio sistemos".

Pirmajā gadījumā iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nobalsoja - „pret", savukārt otrajā gadījumā iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nobalsoja - „par" un pieņēma sekojošu lēmumu: „pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 38.panta pirmo daļu un konkursa nolikuma 10.7.punktu iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nolēma izbeigt atklāto konkursu „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi " (ID Nr. LTV/2012 - 5/1 - 22) bez rezultāta, jo pretendenta UAB „ Televizijos ir ryšio sistemos " iesniegtais tehniskais piedāvājums neatbilst konkursa nolikuma B sadaļas „ Tehniskā specifikācija" 3.6.,4.1.2.,4.1.3.,6.2.2,punkta prasībām, savukārt tehniskā piedāvājuma 3.1.2.,3.1.3., 10., 10.4.6., 18.1.L, 18.1.2., 18.1.3.punkti satur informāciju, kas ir neprecīza vai nav pārbaudāma, jo nav iesniegta tehniskā dokumentācija.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešo daļu, 62.panta pirmās daļas 1.punktu, iepirkuma komisija nolēma rīkot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu ar vienīgo pretendentu UAB „ Televizijos ir ryšio sistemos " un vest sarunas par minēto tehniskās specifikācijas prasību izpildi un no tām izrietošo finanšu piedāvājuma precizēšanu".

Iepirkumu komisijas 2012.gada 6.augusta sēdē tika konstatēts, ka Publisko iepirkumu likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā organizētajā sarunu procedūrā iepirkuma procedūrā „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi", identifikācijas Nr.LTV 2012-01/1-17 uzaicinātais pretendents UAB „Televizijos ir ryšio sistemos" ir iesniedzis piedāvājumu ar kopējo cenu EUR 3 588 000.

Iepirkumu komisijas 2012.gada 8.augusta sēdē, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 62.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā organizēto sarunu procedūru „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi" (ID Nr.: LTV-2012 - 01/1 -17) un tās rezultātiem, iepirkuma komisija, vienbalsīgi balsojot, nolēma slēgt iepirkuma līgumu ar pretendentu UAB „Televizijos ir ryšio sistemos" (reģ.nr. 145213623), jo tās iesniegtais piedāvājums atbilst sarunu procedūras uzaicinājumā noteiktajām prasībām, t.sk. tehniskās specifikācija prasībām un ir ar zemāko cenu. Kopējā piedāvājuma cena par kādu tiks slēgts iepirkuma līgums (bez PVN) ir EUR 3 588 000,00.

Izvērtējot VSIA „Latvijas Televīzija" izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā esošo valsts amatpersonu saistību ar iepirkuma komisijas izvēlēto iepirkuma uzvarētāju UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", Birojs nav konstatējis faktus, kas liecinātu, ka iepirkuma komisijas sastāvā esošajām amatpersonām Edgaram Kotam, Agnesei Mamajai, Marikai Polītei, Mārim Martinsonam, Jurim Sērmoliņam, Igoram Stāksam, Paulam Juhansonam, Mārim Daušķānam, Aleksandram Vilcānam, Kitijai Poikānei, Diānai Andriņai Naglei un Gintam Grūbem, kas piedalījās lēmuma par konkursa uzvarētāja noteikšanu pieņemšanā, viņu radiniekiem un darījumu partneriem būtu saistība ar UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", jo minētajām valsts amatpersonām, viņu radiniekiem un darījumu partneriem nepieder kapitāla daļas UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", kā arī minētās personas nav bijušas pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi UAB „Televizijos ir ryšio sistemos", un nav guvušas šajā sabiedrībā nekāda veida ienākumus, kā ari nav nonākušas deklarējamās darījumu attiecībās."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...