Kā Jūs domājat, vai bankas maksā tiesnešiem par aizstāvja pakalpojumiem?

Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

Atbildēt

Tiesnesi var atlaist no amata vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām tikai tad, ja pēc vienprātīga Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu atzinuma tiesnesis vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus. Attiecīgais tiesnesis šādās apspriedēs nepiedalās.

Atbildēt

Uz tiesnešiem attiecas imunitāte pret tiesvedību. Tiesas plēnums imunitāti var atņemt. Ja tiesnesim atņem imunitāti un pret viņu ierosina krimināllietu, katrā attiecīgā dalībvalstī viņu var tiesāt tikai tāda tiesa, kuras kompetencē ir tiesāt attiecīgās valsts augstākos tiesnešus. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri CELEX:12016A/PRO/02&from ET

Atbildēt

Sūdzība par tiesnesi S. Sondari un SEB banku. Kādam vel ir sūdzības?

Atbildēt

Tiesneši atklāti pārkāpj Cilvēktiesības!

Neesmu deklarējis dzīvesvietu, jo lētāk ir samaksāt sodu par dzīvesvietas nedeklarēšanu nekā maksāt tiesas pretlikumīgi (korupcija ) piespriestus maksājumus, kā tas ir civillietā C31275815, kurā trīs LR pilsoņiem Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 3 tiesneši piesprieda solidāri apmaksāt apsaimniekošanas un komunālos maksājumus + tiesāšanās izdevumus 1696,53 eur apmērā ( kopā aptuveni 2600 eur ) tikai tāpēc, ka šīs personas ir deklarējušās šajā adresē kaut arī tur nedzīvo un nav līgumattiecībās (lietā atrodas šo personu iesniegumi ar paskaidrojumu, ka dzīvesvietu deklarējuši tikai un vienīgi oficiālas komunicēšanas iespējai starp valsti un pilsoņiem). Tiesu sprieda "Agnese Veita", "Ilze Celmiņa" un "Normunds Riņķis", prasītājs SIA "Baltic Finanz Invest" ( investori Riko Šlēgels (Rico Schlegel) un Ulbrihs Eduards Ekarts (Ulbrich Eduard Eckart) , uzņēmumu tiesā pārstāv Gundars Madelis no "TGS Baltic").

Atbildēt

esmu sastapusies ar viņas korupciju

Atbildēt

Vai kads ko var nokomentet pa Ziemelu rajona tiesnesi Ivetu Melderi?

Atbildēt

»

Nu jau Baiba Bulava/Balama kļuvusi par Baibu Peizumu. Jauns uzvārds, jauna dzīve, kredītvēsture un jauni ne/darbi!:)

Baiba PeizumaIndividuāli praktizējošs zvērināts advokāts Jāņa Asara iela 15 - 179, Rīga, LV-1009, m. 26755764[E-pasts]

Par Baibas Balamas privatizācijas pieteikuma izskatīšanu
Ziņo I. Meluškāns
Novada dome izskata Finanšu komitejas sagatavoto lēmumprojektu par Baibas BALAMAS, personas kods 250673-12326, dzīvo Mālkalnu ielā 23, Siguldā, Rīgas rajonā, 09.02.2006. privatizācijas pieteikumu.
Apspriežot un izvērtējot informatīvos materiālus, novada dome konstatē:
1) 10.07.2008. notika tiesas sēde Nr.A42440608, kas ierosināta pēc Baibas Balamas pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Riebiņu novada domei pieņemt pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu, nosakot, ka Baiba Balama ir tiesīga privatizēt zemes gabalu 6 ha platībā, kadastra Nr.7670-008-0219, kas atrodas Preiļu rajona Rušonas pagastā „Kategrādē”. Tiesas spriedums ir sekojošs – „Apmierināt Baibas Balamas pieteikumu. Uzlikt par pienākumu Riebiņu novada domei viena mēneša laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par 2006.gada 9.februārī Baibas Balamas izteikto privatizācijas ierosinājumu par zemesgabala 6 ha, kas atrodas Rušonas pagasta Kategrādē, privatizāciju”. Tiesa norāda, ka fakts par īpašuma tiesību neierakstīšanu zemesgrāmatā neliedz pašvaldībai konceptuāli izšķirties par to, vai zemesgabals un ēkas uz tā tiks nodots privatizācijai vai nē. Likums par „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 70.p. 2.d. paredz, ja zemesgabala īpašuma tiesības pirms nodošanas privatizācijai nav nostiprinātas zemesgrāmatā, privatizāciju veicošā institūcija pirms privatizācijas
2) Pašvaldības dome saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta 3. daļu, lemjot par pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15. panta 5. punktu pašvaldībai ir jārūpējas par kultūru un jāatbalsta kultūras pieminekļu saglabāšanu, tāpēc novada dome uzskata, ka zemes gabals 6 ha platībā ar kadastra Nr.7670-008-0219, kas atrodas Preiļu rajona Rušonas pagastā „Kategrādē”, nav nododams privatizācijai, jo ir nepieciešams Riebiņu novada domes autonomo funkciju veikšanai- kultūrvēsturiskā objekta – Kategrādes pilskalna- saglabāšanai

Atbildēt

»

Manuprāt ļoti nepareiza nostāja, zināt, ka cilvēks un veljovairāk jurists ir negodīgs, bet neko nedarīt, lai to novērstu vai pārtrauktu. Jā,diemžēl tā ir LV norma "juridiski pareizi apzagt muļķus",bet kamēr būs aitas, vienmēr atradīsies cirpēji un ne tikai viņsaulē, bet tepat uz zemes. Taču ne Balamu/Bulavu klans, ne kāds cits ir visuvarošs, visuredzošš un katram ir savs Ahileja papēdis. Lai notiktu nelikumības dažkārt pietiek tikai ar līdzcilvēku vienaldzību un kūtrumu.

Atbildēt

»

man gan ar viņu kā advokāti bijusi tikai pozitīva pieredze. bieži cilvēki jauc lietas, nesaprotot, ka likums to neļauj, bet tāpēc ka vecs cilvēks, piemēram, likumu nevar apiet

Atbildēt

»

Varu piebildēt, ka Baiba Balama ir ļoti negodīgs civēks un, manu prāt, negodīgs jūrists! Kamēr tādi jūristi būs mūsu tiesas sistēmā - mēs īstu demokrātiju nepanāksim un taisnību neatradīsim. Ļoti žēl, dzīve ir tikai viena, dievs viņu sodis viņpasaulē, mums ir tikai pienākums ciest un cerēt - varbūt atradīsies kāds, kurš vares laust šo sistēmu, uzvarēt tādus, kā Baiba Balama un viņas klanu. Tādiem cilvēkiem, kā Baiba Balama nav ne goda, ne sirdsapziņas pārmetuma ne cilvēciska godprātīguma! Ļoti-ļoti negodīgs cilvēks.

Atbildēt

Vai kādam ir ko teikt par zvērinātu advokāti Baibu Balamu,viņas bijušo vīru Raimondu Balamu, viņu meitu Lindu Balamu( Kurzemes tiesas sekretāre)un Baibas Balamas māti,arī zvērinātu advokāti Rutu Bulavu(Rīga, J.Asara iela 15_179)un par šī klana darbībām izkrāpjot īpašumus no veciem un slimiem ļautiņiem?

Atbildēt

Tautieši mīļie, kamēr mēs nesapratīsim, ka visi ir cilvēki, un to, ka nav tādu kristiešu-musulmaņu ir cilvēki, nav balto-melno ir cilvēki, nav krievu-latviešu ir cilvēki, nav direktoru-palīgstrādnieku ir cilvēki, nav nabadzīgo-bagāto, nav labo-slikto ir cilvēki!!! Tikmēr mēs visi dzīvosim tumsībā, būs visādi magnāti, baņķieri, mistiskais vidusslānis, strādājošie(par santīmiem), un nabadzīgie, un protams, iedomu teroristi, demokrātijas(vai jebkuras uzspiestas gribas) ieviesēji, nacisti,var turpināt bezgalīgi... Ir tikai viens lūgums, paskatieties apkārt, paskatieties uz savu kaimiņu, draugu, paziņu, galu galā uz svešu cilvēku, un saprotiet to, ka viņš ir tāds pats kā Jūs. Tad rodas jautājums: Kāpēc es dzīvoju labi, bet viņš nē, lai gan abi esam cilvēki??? Nelietojiet alkoholu, narkotikas, neapmeklējat, Jūs degradējošus klubus, bet tā vietā esiet pie dabas, mierīgi padomājiet par to, kas notiek Jums apkārt!!! Lūdzu, Jūs sāciet domāt...

Atbildēt

»

Paldies pa SERIALU! Ir Turpinajums. Sveiciens tiesnesei Silvijai Sēbriņai, kura "veiksmīgi" tiesāja rīcībnespējīgu personu 15.11.2006.g. Tikai 2013.g. apstrīdēts brīnum lēmums (lieta Nr.3-12/6337/9-2006). Tagad S.Sebriņa veiksmīgi turpina tiesāt ricibnespejīgu brāli! Lai viņai veicās! Dievs visu redz! Amen.

Atbildēt

»

Tiesnešiem būtu pašīem jāatbild par saviem un savu kolēģu darbiem, aktīvi piedaloties genocīdā pret Latvijas tautu.

Atbildēt

»

Arī tev nav tiesību nevienu pazemot, nepamatoti nomelnot. Ja jau kāds tiesnesis tev šķiet netaisnīgs u.tml. tad to arī nosauc. Nevispārini kā bezizglītības tirgus tantuks.

Atbildēt

»

Tā ir vesela korumpantu ķēde un nolaižas rokas visu izdarīt, jo viņi ņirgājas, tajā skaitā tiesneši, policijas darbinieki , prokurori un arī viens otrs advokāts tajā skaitā, kurš strādā kā starpnieks starp banku un tiesnesi. Kaut arī likums nav bankas pusē, izlasot spriedumu viss ir kā uz delnas. Degradēta valsts un visa tiesībsargājošā sistēma.

Atbildēt

Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)

17.04.2013. 14:53

Mediju ziņa (2008. gads): Šīs valsts "augstākās tiesas" (AT) priekšsēdētājs I. Bičkovičs esot bijis "spiests atzīt, ka nenoliedz iespēju, ka Latvijas tiesu sistēmā varētu strādāt negodīgi tiesneši". "Neesmu spējīgs apgalvot, ka tiesu sistēma ir ideālā kārtībā, būtu dīvaini teikt, ka tur nelikumības nenotiek nekad un nekādā gadījumā", esot "ar zināmu piespiešanos atzinis" Bičkovičs...
-----

"Kurš "lielāks kretīns" - augstāk 'rāpsies'!..."
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 26.10.2008., Nr.6. )

"Nav, 'biedri', šaubu, it nekādu:
Mums lērums 'slīpu kamerādu',
Pa "taisnām" tiesām 'lopā rijas',
Un - jūtas kā iekš Leiputrijas:

'Kāpj' Temīdai kā... ma(l)kai virsū,
Un piesedz trekno 'soģa'... (rumpi),
Ar "mantijām" un "goda" krēsliem,
Kas smird dēļ krimināliem... (mēsliem).

Bet - tā šai Muļķu Zemē 'gājis',
Jau gadiem: tas, kurš citus 'jājis',
Un - ķešas par to 'piestūķējis',
Ir 'soģa' "testu" izturējis:

Tam "tiesu ķēķī" - "goda" vieta,
No "valsts" - 'par rebēm "alga" cieta',
Kā sīklopam, kurš 'SILI' stutē,
Un 'sugas biedriem' "skatās mutē".

Kurš "lielāks kretīns" - augstāk 'rāpsies':
Ne vairs ar sīkām "lietām" krāpsies,
Bet - vadīs SISTĒMU un gādās,
Lai 'čomiem' "caurumu nav ādās"..."

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=7909

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt

»

par karmu - apšaubāmi, bet kopumā labs un trāpīgs komentārs!

Atbildēt

bankas ar tiesnesiem apspiez pasi savus klientus un apzog vinus bedu un gruto brizos.....un kad bankam gruti brizi tad musu valsts vel piebas viniem kabatas pinas atpakal ...pidarasi skele lembergs un visi kas tur taja rinda aiz tiem ezeliem ...... te putinu vajadzeja pie varas visi sedetu kam jasez un kas ir paa daudz sagrabies !!

Atbildēt

Vai šobrīd tiesnesim, kuram alga šķiet par zemu, ir tiesības pazemot tautu, kas stulbi tic demokrātijai Latvijā??? Kas viņam dod šīs tiesības???Neatkarība vai visatļautība???
Tad lai paņem savu nēzdodziņu un dodas turp, kur dodas tauta - peļņā uz ārzemēm, lai atpelnītu tiesas piespriestos procentus un summas!!!!NEVIENAM!!!nevienam Dievs nav devis tiesības pazemot citu!!! Un tiesneši ar savu alkatību un ņirgāšanos pelna smagu karmu sev un saviem bērniem! Jo nevienenas ciešanas tāpat neizkūp!!Un tur ciešanu ir daudz!!! Tas ir Latvijas mēmais Gulags, ko neatļaujas ierobežot neviens.

Atbildēt

Piemēram. Ne bankas, ne tieneši nav bez grēkiem , un nereti šie grēki diemžēl ir lieli. Tomēr - bankas kasē nav obligāti jābūt summmai, kas atbilst kapitāla pietiekamības obligātajam procentam. Pagaidām arī bezskaidrā nauda joprojām tiek likumīgi uzskatīta par naudu un piedalās tās apritē. Arī banku un jebkuras citas juridiskas un fiziskas personas bezskaidrā nauda. Cita lieta, ka maksāšanas mazspējas gadījumos valdības dažkārt šo bezskaidro naudu prasti un bezkaunīgi konfiscē. Bankām kredītu izsniegšana ir peļņas iespēja. Jā, diemžēl bankas riskē pārliecīgi un nekrīzes gados izdāļā kredītus pārāk viegli un pelna bezkaunīgi, un bezkaunīgi lobē sev izdevīgus likumus un izdevīgas to interpretācijas. Sistēma būtu jāmaina, jāuzlabo, bet vienkārši to izdarīt nevar, jā, un lielai ietekmīgu bagātnieku daļai un korumpantiem nav arī izdevīgi to mainīt. Strupceļš.

Atbildēt

»

SERIĀLS. XI SĒRIJA.
Latvijas republikas augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kgam,
Brīvības bulvārī 36,
[...]
sūdzība.
2013.gada 9.janvārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa (Iveta Bērziņa, Ligita Gavare Lauma Volberga) izskatīja civillietu manā prasībā pret SIA „Rīgas Satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kura, ar 2012.gada 19.oktobra Augstākās tiesas Senāta (S.Lodziņa, V.Cīrule. E.Vermuša) spriedumu, bija nodota atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, Dzintras Baltas, Mildas Zelmanes un Silvijas Sēbriņas darba brāķa pārskatīšanai.
Šajā tiesas sēdē noraidīju tiesnesi Laumu Volbergu, kurai, izsakot neuzticību, lūdzu atstatīties no lietas izskatīšanas.
Kā iemeslu minēju: viņas dalību manas prasības citā lietā (Nr.C28444910; CA_3935/20, 2011.g.) pret SIA „Rīgas Satiksmi” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, kur viņa noraidīja manu prasību, kuru vēlāk pārsūdzēju augstākai tiesai, kā nepamatotu.
Teicu: ka Lauma Volberga nav ieinteresēta lietas objektīvā spriešanā. Pamatojumā minēju, ka viņai ir pamatota neieinteresība izskatīt lietu objektīvi, tādējādi rastos situācija, ka Laumai Volbergai būtu radīta iespēja ietekmēt sēdes norisi un pieņemt viņai vēlamu lēmumu.
2013.gada 9.janvāra tiesu informēju, ka: lietā, kur tika izskatīts jautājums par manu atjaunošanu darbā, viena no tiesnesēm Lidija Pliča bija jau kādreiz atstatījusies no šīs lietas izskatīšanas, izsakot iemeslu, ka es - ārpus tiesas sēdes vairākkārt esot izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo darba lietu, gan sakarā ar izskatīto civillietu kādā manā senākā prasībā, kuru arī bija skatījusi Lidija Pliča. Atstatoties, viņa bija uzskaitījusi arī pietiekamu skaitu atstatīšanās iemeslu: likumu par „Tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, „Likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pantu.
LR tieslietu ministram Gaidim Bērziņam 2011.gada 28.decembra sūdzībā par Lidiju Pliču apšaubīju viņas „godprātību”, un lūdzu Gaidi Bērziņu noskaidrot, vai Lidija Pliča nav pārkāpusi likumu, vai viņa, atstatoties no lietas, nav melojusi, jo īstais Lidijas Pličas atstatīšanās iemesls bija manā diktofonā fiksētā tiesas sastāva sarunas par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu - ar otru lietas dalībnieku SIA Rīgas satiksme pārstāvi Ervīnu Dakšu un arodbiedrības „LABA” pārstāvi Raimondu Gaili (kurš aktīvi pārstāvēja SIA Rīgas satiksmi), brīdī, kamēr mēs ar juridiskās palīdzības man piešķirto advokāti Inesi Nikuļcevu (prakse: Kaļku iela 7, Rīgā) bijām izgājuši no tiesas zāles četru minūšu pārtraukumā, bet tiesas sastāvs zāli nebija pametis.
Interesanti, ka tiesa šajā brīdī pārrunāja ar citiem dalībniekiem to pašu jautājumu, kuru mēs aiz durvīm pārrunājām ar advokāti Inesi Nikuļcevu, kaut gan iepriekš ne kādā tiesas sēdē, ne ar tiesu, ne ar SIA „Rīgas Satiksme”, ne Raimondu Gaili par šo jautājumu nebijām runājuši.
2012.gada 21.decembrī Jums biju lūdzis, pārbaudīt vai Laumas Volbergas, (Līgas Blūmiņas un Gvido Ungura) sēdes protokols ir viltots un - ja ir, tad sodīt viņu, jo biju pārliecināts, ka viņas 2012.gada 21.jūnija spriedums (lieta Nr.C28444910; CA-1003/25; 2012) bija balstīts uz nepatiesiem apgalvojumiem, kuri gūti no 2012.gada 13.jūnija tiesas sēdes protokolā sagrozītiem faktu sagrozījumiem. Tādēļ uzskatu, ka tiesnesei Laumai Volbergai bija jāatstatās no lietas.
Neatstatoties, pretstatā tiesneses Lidijas Pličas „atklāsmei”, Laumai Volbergai pietrūka godprātības un saprašanas, ka arī viņa pārkāpa tiesneses Lidijas Pličas iepriekš piesauktās pašaustīšanās pārkāptās likuma normas.
Man bija pamats uzskatīt, ka Laumas Volbergas piedalīšanās 2013.gada 9.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa sēdē par disciplinārsoda atcelšanu, var ietekmēt tiesas iznākumu prasības noraidīšanai, jo Lauma Volberga bija ieinteresēta negatīvā, neobjektīvā lēmuma lemšanā, tāpēc, ka šis disciplinārsods bija darba līguma uzteikuma viena no sastāvdaļām darba līguma uzteikuma motivācijā, kuru, kā jau iepriekš minēju, biju apstrīdējis, kā nepamatotu.
Ja tiktu apmierināta mana prasība par disciplinārsoda atcelšanu, tad Laumas Volbergas skatītajā lietā Nr.C28444910; Nr.CA-1003/25;2012 pieņemtais lēmums par manas prasības noraidīšanu – būtu nepamatots, jo pietrūktu pamatojuma darba līguma uzteikumam.
Šīs pašas lietas – par atjaunošanu darbā sakarā, 2011.gada 29.jūnijā, 4.augustā un 4.novembrī Jums sūdzējos par Kurzemes rajona tiesnesi Maritu Šaltu un lūdzu noskaidrot vai Marita Šalta nav melojusi un, pēc mana ieskata, pieņēmusi prettiesisku lēmumu noraidot manu prasību gan par atjaunošanu darbā, gan disciplinārsoda atcelšanu (abas lietas 2011.gada 22.februārī, 7.jūnijā, 25.augustā, 5.oktobrī un 21.septembrī izskatīja Marita Šalta), un lūdzu Jūs sodīt Maritu Šaltu par šo pārkāpumu, bet līdz šodienai Jūs neesat šo lietu izvērtējis pēc būtības, bet 2011.gada 11.jūlijā, 12.augustā un 22.novemrī es saņēmu tikai profesionālus atrakstīšanās piemērus un atteikumus man palīdzēt.
2013.gada 9.janvārī, tādēļ, ka tiesneses Iveta Bērziņa un Ligita Gavare izlēma, ka tiesnese Lauma Volberga nav jāatstata no izskatīšanas, izteicu neuzticību visam sastāvam – arī Ivetai Bērziņai un Ligitai Gavarei, jo man šis viņu lēmums bija pēdējais piliens, lai man zustu jebkāda ticība Latvijas tiesu sistēmai, kam par iemeslu bija jau iepriekš publiski pieejamā ziņa, kur tiesneši: Dace Ābele, Madara Ābele, Inga Akmeņlauka, Dzintra Amerika, Sandra Amola, Ingūna Amoliņa, Ilze Amona, Lolita Andersone, Dzintra Apine, Ilze Apse, Lala Apšeniece, Aija Āva, Ina Baiko, Daina Baltā, Dzintra Balta, Brigita Baltraite, Doloresa Bambere, Alfs Baumanis, Jānis Bazēvičs, Marika Bebriša, Inese Belicka, Svetlana Beļajeva, Kaspars Berķis, Santa Bernharde, Anita Bērziņa, Dagnija Bērziņa, Iveta Bērziņa, Mārtiņš Birkmanis, Intars Bisters, Ingrīda Bite, Maruta Bite, Dace Blūma, Stella Blūma, Olita Blūmfelde, Līga Blūmiņa, Dina Bondare, Tatjana Bormane, Helmuts Brasovs, Sandra Briķe, Iveta Brimerberga, Tamāra Broda, Rita Bruce, Skaidrīte Buivide, Brigita Būmeistere, Ilze Celmiņa, Andis Celms, Dzintra Danberga, Signe Dektere, Uldis Danga, Agita Dmitrenoka, Vilis Donāns, Diāna Dumbre, Imants Dzenis, Anita Dzērve, Diāna Dzērviniece, Aiga Freimane, Gunta Freimane, Ilze Freimane, Ilze Freimane, Juris Freimanis, Viesturs Gaidukēvičs, Ligita Gavare, Boriss Geimans, Sandra Gintere, Solvita Glaudāne, Smaida Gļazere, Inese Grauda, Lelde Grauda, Elita Grigoroviča, Ērika Gulbe, Līga Hāzenfuse, Rihards Hlevickis, Biruta Horuna, Skaidrīte Hrebtova, Aelita Ignatjeva, Baiba Jakobsone, Ināra Janēviča, Dace Jansone, Irīna Jansone, Baiba Jēkabsone, Inta Jēkabsone, Ingrīda Junghāne, Agnese Jurevica, Daiga Kalniņa, Inta Kalniņa, Signe Kalniņa, Kristīne Kalvāne-Radziņa, Irina Kaļiņina, Sanita Kanenberga, Līga Karlsone, Dace Kantsone, Adrija Kasakovska, Karīna Kazārova, Astra Klaiše, Dainis Peteris Kļaviņš, Regīna Knabe, Juris Kokins, Iluta Kovaļova, Renāte Krasovska, Irēna Krastiņa, Karina Krastiņa, Laima Kraule, Iveta Krēvica, Guna Krieviņa, Inga Krigena-Jurkāne, Iveta Kromāne, Sandra Krūmiņa, Agija Kudrēviča, Zita Kupce, Ļubova Kušnire, Ligita Kuzmane, Guntars Kveska, Biruta Ķeire, Dace Ķeire, Zinaida Lagzdiņa, Selga Lapejeva, Gundega Lapiņa, Ilze Lazdiņa, Elmārs Lenšs, Rinalda Liepiņa, Staņislavs Linkevičs, Irēna Logina, Svens Lorencs, Sarmīte Lucava, Irīna Makovska, Valērijs Maksimovs, Svetlana Maršāne, Dzintars Melbārdis, Iveta Meldere, Sandra Meliņa, Sandra Mertena, Rudīte Migla, Anna Mihailova, Una Mihailova, Andrejs Mihaļčenko, Irēna Millere, Maija Miltiņa, Anita Misiuna, Anita Moļņika, Inese Mudele, Aina Nicmane, Margarita Osmane, Ilze Ošiņa, Arvīds Ozerskis, Ineta Ozola, Sanita Ozola, Sigita Ozola, Baiba Ozoliņa, Gunta Ozoliņa, Roze Paegle, Agita Papule, Aija Pāvele, Zane Pētersone, Ilona Petrovska, Lidija Pliča, Kornēlija Poča, Ojārs Priedītis, Viktors Prudņikovs, Inguna Preisa, Solvita Pujāte, Inga Putra, Vineta Ramba, Ieva Reikmane, Silva Reinholde, Aija Reitupe, Gunta Rezgoriņa, Kaspars Rinčs, Normunds Riņķis, Iveta Risberga, Ināra Rozīte, Inta Rubene, Inese Rubina, Sanita Rūtenberga, Silvija Sēbriņa, Rinalds Silakalns, Velta Silamiķele, Vija Siliniece, Inese Siliņeviča, Juris Siliņš, Dace Skrauple, Inese Skudra, Līvija Slica, Santa Sondare, Visvaldis Sprudzāns, Kārlis Stārasts, Elita Stelte-Auziņa, Sanita Strakše, Ināra Strautiņa, Ziedonis Strazds, Inese Strelča, Sandra Strence, Inese Strode, Iveta Stuberovska, Juris Stukāns, Guntars Stūris, Jānis Stūrmanis, Elga Sudāre, Dina Suipe, Mārtiņš Sviķis, Marita Šalta, Ineta Škutāne, Mairita Šķendere, Māris Šļakota, Gatis Štauers, Ināra Šteinerte, Lauma Šteinerte, Marianna Terjuhana, Daina Treija, Aivars Uminskis, Gvido Ungurs, Vineta Vaiteika, Sarmīte Vamža, Ilze Vanaga, Kristīne Vanaga, Aelita Vancāne, Valdis Vazdiķis, Linda Vēbere, Agnese Veita, Linda Vēbere, Žaneta Vēvere, Iveta Vīgante, Aldis Vīksne, Signe Vilne, Daiga Vilsone, Gunta Viļumsone, Linda Vīnkalna, Rita Vīva, Vita Vjatere, Lauma Volberga, Vivita Voronova, Inta Zaļā, Aivars Zāģeris, Zaiga Zaiceva, Sanita Zakrevska, Jolanta Zaškina, Milda Zelmene, Dzintra Zemitāne, Inese Laura Zemīte, Valda Zommere, Antra Zute, Dzintra Zvaigzneskalna-Žagare, Ārija Ždanova, Žanete Žimante (246 gabali.) lūdza palielināt algas. Viņu aizstāvošā pilnvarotais pārstāvis (liekas, ka jau zinātņu doktore) Inese Nikuļceva Satversmes tiesā tiesnešu lūguma argumentācijā, minot tiesnešu algu samazinājuma sekas, teica:
„Pieteikuma iesniedzēju ieskatā darba samaksa pēc šiem samazinājumiem vairs nav atbilstoša, tā neatbilst šiem kritērijiem un arī ir pārkāpti vairāki principi, kas izriet no satversmes.
Šie principi, pirmkārt, ir tiesu varas neatkarības princips, kas izriet no 83.panta, varas dalīšanas princips . Otrkārt, tas ir vienlīdzības un solidaritātes princips un, treškārt, tas ir tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes princips.
Un es arī vēlētos pēc kārtas pieskarties visiem šiem te trim minētajiem principiem.
Sākšu ar Satversmes 83.pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Satversmes tiesa jau šī gada janvāra spriedumā ir atzinusi to, ka tiesnešu neatkarības jēdzienā ietilpst arī pienācīgas darba samaksas noteikšana.
Tāpat ir skaidrs, ka tiesneša neatkarība nav pašmērķis, tas ir tikai līdzeklis, lai realizētu to, ka valsts ir tiesiska, tā ir demokrātiska un ka tiek aizsargātas jebkuras personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir garantētas Satversmes 92.pantā, jo tikai tad, ja tiesnesis spriež neatkarīgi un objektīvi, tiesa var būt taisnīga.
Es arī neminēšu visus starptautiskos dokumentus, kuros ir runāts par to, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums un ka pietiekams atalgojums ir viena no ļoti būtiskām neatkarības garantijām.
Es nocitēšu tikai vienu no šiem dokumentiem, tas ir, vispārējās tiesnešu hartas 13.pantu, kas nosaka, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums, kas nodrošinātu viņam patiesu ekonomisko neatkarību. Un atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no tiesneša darba rezultātiem un tiesneša pilnvaru termiņa laikā nedrīkst tikt samazināts.”
Kas ir finansiālā drošība? To ir arī Satversmes tiesa šīgada janvāra spriedumā izskaidrojusi. Un tā ir teikusi, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka valsts samazina tiesneša atalgojumu tik tālu, ka tiesnesis, kas uzņēmies ar savu darba samaksu samērīgas finansiālas saistības, kļūst maksātnespējīgs. Un tādējādi tiek apdraudēta viņa neatkarība.
Šāda atalgojuma rezultātā tiesnešiem rodas stress, pārpūle, psiholoģiskā spriedze, kas negatīvi ietekmē viņu iespējas spriest tiesu.
Un pēdējais, kam es gribētu pieskarties — tieši par to darba samaksas samērīgumu, ir par cieņu sabiedrības acīs un par profesionālo prestižu.
Pat tajā gadījumā, ja tiesnesis ir vis-visgodīgākais un nekādā veidā viņš nav ne korumpēts, varbūt pat kaut kā viņš ir atradis iespēju apmaksāt šos kredītus... ja puses lietā, piemēram, zina, ka tiesnešiem ir nesamērīgas kredīta saistības, vai ja puses civillietā, kur varbūt izšķiras miljonu liktenis, zina, ka tiesnesim ir 500 latu alga, tad ir gūti iedomāties, ka šīs puses patiešām uzskatīs, ka tiesa ir spriesta taisnīga un ka tiesnesis ir patiešām darbojies neatkarīgi. Un tāpēc ir jāvērtē arī tas, vai šī darba samaksa nodrošina cieņu sabiedrības acīs. Ne tikai tas, kā tas ir, bet arī tas, kā tas izskatās.
Es gribu uzsvērt to, ka tiesneši arī gribot vai negribot ir solidarizējušies tāpēc, ka šis pirmais algas samazinājums, kas bija ārkārtīgi būtisks un par kuru lēma Satversmes tiesa jau janvārī, viņš ir atcelts tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Un tas nozīmē, ka gan pagājušogad, gan šogad tiesnešiem jau ir ārkārtīgi samazinātas algas. Un šajā mirklī mēs runājam tikai jau par otro un trešo samazinājumu. Un šis pirmais samazinājums uz pagājušo un šogadu nekādā veidā netiek atcelts, ja vien Satversmes tiesa nedomā pārskatīt janvāra spriedumu.”.
(http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/stenogramma_2009_111_01.htm)
Pēc Ineses Nikuļcevas Satversmes tiesā teiktā, un manas gūtās pieredzes, tiesājoties ar SIA „Rīgas Satiksmi” par atjaunošanā darbā un disciplinārsoda atcelšanā, sapratu, ka Latvijā man nav cerību gūt objektīvu tiesas spriešanu, un šo iemesla dēļ noraidīju visu tiesas sastāvu, bet tiesneses Lauma Volberga, Iveta Bērziņa un Ligita Gavare neatstatījās, tādēļ man atkal sakrājušies daži jautājumi:
1. Kāpēc Jūs nepalīdziet tiesnešiem tomēr sasniegt tādu algu līmeni, lai viņu iespējamās materiālās nepietiekamības dēļ, nebūtu aizdomas par viņu korumpētību?
2. Vai tiesnese Lauma Volberga nebūtu jāsoda par to, ka viņa uz mana lūguma neatstatījās no lietas izskatīšanas, t.i., nesekojot Lidijas Pličas piemēram - atstatīties, jo biju apšaubījis viņas objektivitāti?
2013.gada 1.martā. (SIA „Rīgas Satiksme”autobusa vadītājs) /.../

Atbildēt

No AS «DNB Banka» gada pārskata par 2008. gadu, kas ir ievietots bankas mājas lapā https://www.dnb.lv/sites/default/files/financial_results/documents/443.dnb_nord_finansu_parsk_2008.pdf (Pielikums Nr. 38, lpp.67) secināms, ka bankas kasē atradās 5341 tūkstotis EUR (3,754 tūkstoši latu) un izsniegto kredītu apjoms sasniedza 2481919 tūkstoši EUR (1744392 tūkstoši latu). Bankas saistības par gandrīz 2,5 miljardiem EUR ir «nodrošinātas» ar bankas skaidras naudas aktīviem 5,3 miljoniem EUR, kas sastāda 0,2%. Minimālā rezerves norma, ko noteikusi no 17.01.2008. noteikusi Latvijas Banka (LB Noteikumi Nr.15 «Obligāto rezervju procents») ir 8%. 0,2% tas ir 40 reizes mazāk par Latvijas Bankas noteikto minimalu obligāto rezervju procentu.

Atbildēt

«Bezskaidras naudas maksāšanas līdzeklis», kā to nosaka Kredītiestāžu likuma 1.panta 38.punkts, ir bankas saistības uz aizņēmēja pieprasījuma pamata izsniegt skaidro naudu. “Kredītiestāžu likums”, 1.p., punkts 38: “Maksāšanas līdzeklis — līdzeklis…, kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas…”.
Tādējādi, kredītlīgumos tika aizstāts līguma priekšmets, ECB banknotes, uz bezskaidru maksāšanas līdzekli. Sekojoši komercbankas aizdevuma līguma priekšmeta vietā izsniedza kredītņēmējam savas saistības izsniegt līguma priekšmetu un tas tika veitks pārskaitot uz kredītņēmēja konta bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. No tā izriet, ka banka kļuva par parādnieku pret kredītņēmēju, par cik kredītņēmējam ir prasījuma tiesības pret banku uz skaidru naudu. Tieši augstākminētais ir noteikts «Kredītiestāžu likuma” 1. panta 32. punktā: “kreditors —…persona…, kurai ir prasījuma tiesība pret kredītiestādi”.

Atbildēt

Bankas jau neaizdod naudu, bet savus parādus- bezskaidras naudas maksašanas līdzekļus, kuru faktiska vērtība ir 25 reizes mazāka par atbilstošas summas skaidru naudu. Reāli bankas krāpjas un krāpties tām ļauj korumpēti ierēdņi.

Atbildēt

Patiešām tiesas t;apat kā bankas uzskata, ka "parāds nav brālis".... Kur vēl lielāku korumpētību? Notrallinātā naudiņa ir jāatdod! Kur vēl lielāka netaisnība pret prādniekiem var būt? Piemēram, Leiputrijā, kredītus var ņemt un ņemt un neatdot....

Atbildēt

»

Precīzi!

Atbildēt

Ja kādam ir zināms kaut kas par Jūrmalas pilsētas tiesas šmucēm, īpaši - I.Freimanes un B.Horunas "nedarbiem", lūdzu, atrakstiet: [email protected]
Anonimitāti garantēju, cik vien manos spēkos, jo šajā valstī nebūs brīnums, ja katram ir blusa ielikta uz līnijas...
Būtu pateicīgs arī par info par ONAP darbiniekiem Ruslanu Frolovu un Vadimu Nazarovu un prokuroru Jāni Omulu.

Atbildēt

Kādreiz. Biju tiesas prāvā kā adbildētājs. Prasītājs bija Parex. Toreiz tiesnesis uzvedās nevis kā tiesnesis, bet Parex advokāts. Zaudēju šajā cilvilprocesā visās trijās instancēs. Visur tiesneši bija ka banku advokāti.
Tomēr pēc mana iesnieguma toreizējam Civillietu departamenta priekšsēdētājam Dūdelim, lietu pārskatīja un es varēju Parexu pasūtīt trīs mājas tālāk. Reāli man vienkārši Kargina maitas suņi bija uztaisījuši neesošu parādu. Viņi savā kabinetā arī man klaji pavēstīja, ka tiesneši pārāk dārgi bankai izmaksā. Lielas nedeklarētās izmaksas.
Tā, kā "stipendijas" tiesnešiem, es domāju, tiek maksātas jau sen. Tā ir palikusi par tradīciju.

Atbildēt

Varētu būt, ka vairākums tiesnešu arī paši ir ierauti banku parādu jūgā un šādi atstrādā savus parādus, līdzīgi kā Dombrovskis, Pavļuts un vēl vesela rinda?

Atbildēt

»

Valstī ir simtiem tūkstošu banku pazemoto. Taču kas ir darīts, lai tā nebūtu? Pašiem ir jāapvienojas, jāveido politiskas partijas un jāiet uz vēlēšanām. Uzvarot vēlēšanās var mainīt likumus, tiesnešus un ministru kabinetu, kurš realizē tautas intereses nevis nodarbojas ar banku lobiju. Ar gaušanos neko nevar panākt.

Atbildēt

»

Par to ir atbildīgi politiķi - Vienotība un Co.

Atbildēt

»

Jūs esat godīgi pret sevi?
Jums tas liekas normāli, ka Buls gluži vienkārši var samazināt kreditoru prasījumus līdz 90% ar fiktīviem kreditoriem. pēc VID pierādāmiem datiem un katram muļķim skadriem faktiem

Es neaizstāvu bankas, bet esmu godīgs- ja tu aizņemies naudu, tad tā ir jāatdod, nevis jācenšas izkrāpt un vēl dusmoties par to, ka neļauj izkrāpt to.
Tas ir godīgi tikai pret tiem, kuri iztiek ar saviem spēkiem un neņem neapdomīgus kredītus.

Atbildēt

»

Vēl vajadzētu papētīt To Ramani no Kurzemes rajona tiesas. Kā nu tur bija ar to Palink?

Atbildēt

судьи лобируют интересы банков за наш счёт

Atbildēt

Kad beidzot varēsim aplūkot jaunos tiesnešu kvalifikācijas jeb atestācijas rezultātus, kam bija jānotiek jau šogad?
VAjadzētu būt daudziem caurkritušiem soģiem, ja jau tik daudz lietu Eiropā!!!! Bet šie tik rullē, vai ne? Nesodāmā vara... un nekaunīgā.

Atbildēt

Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)

15.04.2013. 12:56

Mediju ziņa: Šīs valsts "augstākās tiesas" (AT) priekšsēdētājs I. Bičkovičs esot "pieļāvuma formā norādījis, ka nevar noliegt negodīgu tiesnešu esamību Latvijas tiesās". Taču "konkrētu ziņu par kādām nelikumīgām tiesnešu darbībām" Bičkoviča rīcībā gan neesot...
-----

"Viss, 'biedri', notiek "likumīgi"!..."
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 11.11.2008., Nr.6. )

Pie mantijas spiež 'soģis' ķepu,
Un prieka asaru rauš, slepu ~
Par to, kā Muļķu Zemes "valsti",
Māk stutēt "ĶĒĶA tiesas" balsti:

"Vien - "pieļāvuma formā" saku,
Ka "taisnās" tiesas 'sū#u' smaku,
Var "baudīt" katrs, kam ir nāsis ~
Daudz tautas 'soģu' bars ir 'kāsis'...

Bet - nav man ziņu "precizētu",
Ka kāds ar "pantiem" 'andelētu',
Vai 'ceptu "spriedumus" par piķi'!
(Kaut - 'soģiem' piemīt tādi niķi...)

Viss, 'biedri', notiek "likumīgi":
Var "valsti" 'uzmest', pamatīgi,
Un "prasto pūli" 'izdrāzt' "tiesās",
Tie, kuriem mantijās pūst miesas!

Tā Muļķu Zemē gadiem darām:
Priekš daudziem "tiesu" BLEFS ir 'garām',
Priekš dažiem - ienesīga 'štelle',
Bet Temīda - kā 'lupatlelle'...

Dēļ tam - var 'soģi' trekni parīt',
Un 'dajebko' ar "normām" darīt!
(Par labu tiem, kas ‘maksā ragā’:
Kurš 'nebleķo' - tam 'sū#i vagā'...)"
...
Pauž "taisnās" tiesas virsvadība:
"Šai "valstī" valda "likumība",
Un "tiesiskums" tik 'lielā mērā',
Ka - "sajūsmināties" var 'zvērā'!!!..."

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=9376

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt

Tieslietas,neapšaubāmi,ir joma,pēc kuras "kvalitātes" spriež par valsts tikumisko "veselību".Latvija,diemžēl,nevar lepoties ar objektīvu tiesu sistēmu un tiesāšanu,- tas ir galvenais iemesls,kādēļ tauta pamet savu Dzimteni un dodas trimdā.Latvju tauta ir nelaimīga,jo valstī nav taisnības!Kā teica latviešu literatūras klasiķis J.Poruks,-laime ir tikai tur,kur taisnība!

Atbildēt

Nav šaubu, ja mēs paši aktīvi nerīkosīmies, Latvija drīz kļūs pavisam tukša. Nav jau arī pilnīgi nekādu ilūziju par to, kad sūdzība nonāks pie Kalmeijera un Bičkovica, kāda būs minēto kungu atbilde vainīgo saukšanā pie atbildības!

Atbildēt

Uzdodiet sev jautājumu: ko Jūs esat izdarījuši, lai to konkrēto korumpantu sauktu pie atbildības? Vai Jūs esat izdarījušī visu iespējamo? Vai tomēr ir vēl kādas iespējas?

Atbildēt

Necenties būtn pats gudrākais, bet tikai iemācies saprasdt to ko izlasi !! Satversmē ierakstīts, ka latvijas tiesas ir TAISNAS !!! Pat šā Latvijas Redpublikas pilsoņu iedibinātā totalitārā genocīda 4.maija rezīma preambulā nekas nav minēts par TAISNĪGUNU tiesas. Pat ja tāds , ar regāļiem apveltīts rezīma aizstāvis kā jurists levits, meklejo , kau arī neveiksmīgi, satversmes kodolu, tajā esošos elektronuis, izlikās ka nav pamanījis šo tiesisko pornografiju satversmē, tad viss ir kārtībā... Benkas ir viena no tam bazem, uz kuru nbalkstas mafijas nun to mklani. latvijā valda politmafiju kalni, tapēc jau bankas ta tiek aizstavētas, jo bez to palīdzības taču aplaupīt mun apozagt latvijas tautu ir ļoti grūti ....

Atbildēt

Labdaris Buls jau lemj tikai pa sliktu bankām- bankas zaudē miljonus. Šis te rakstītājs ir viens no superblēžiem

Atbildēt

»

100% taisnība... piekrītu.

Atbildēt

»

Ļoti labs jautājums... tiešām būtu intersanti to uzzināt.

Atbildēt

»

Kāds tur sakars ar Vienotību? Politiķi visā pasaulē lēkā pēc banku stabules, un šajā jautājumā ir pilnīgi vienalga vai ir Dombrovskis, vai Ušakovs, vai kaut vai Lindermans.

Atbildēt

...un viena no šīm tiesnesēm ir Jelgavas tiesas tiesnese Līga Ašmane. Te KNABam vajadzētu papētīt šīs tiesneses vēsturiskās un tagadējās telefona sarunas, tikšanos ar dažadām personām pilsētā, mājās un darba vietā kabinetā, un citus faktus par šo tiesnesi. Par Siguldas tiesu dzirdēti identiski stāsti.

Atbildēt

Viss ir kā viņi to gribēja,baltā rase ir notiesātie,dzeltenā rase ir tiesneši un dzeltenā nemaz savādāk tiesāt neprot.Ja gribat kautko mainīt, tad nekāda darīšana ar tiesām.

Atbildēt

Kā naglai uz galvas. Bija aizdomas, ka Ir ir Vienotības rupors, bet Vienotība- banku kabatas partija, ar šīm publikacijām šis vienotības kabatas žurnāls atklāja savus saimniekus un to intereses ietekmēt tiesu varu.

Atbildēt

»

arī Tevi kādreiz izmetīs no darba bankā. Varēsi tad papildināt bezdarbnieku rindas, lai arī cik liela pašapziņa tagad Tevi nomoka.

Atbildēt