Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinām publicēt interesantākos fragmentus no šonedēļ iekšlietu ministra Riharda Kozlovska prezentētās Valsts policijas attīstības koncepcijas. Šodien – par to, ar kādām metodēm un kādā veidā tiek plānots panākt, lai policija turpmāk iedzīvotājiem būtu „redzamāka”.

Policijas redzamības nodrošināšana

- policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību;

- sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība;

- specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība);

- Valsts policijas un pašvaldību policijas resursu koordinācija.

[policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību]    

2009.gadā veiktajā pētījumā[1] par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējumu 84% respondentu ne bez pamata apliecināja, ka jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju veicam apgaitu (patrulēšanu) respondenta apdzīvotajā rajonā. Policijas klātesamība un redzamība vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, jo tā ikdienā pati par sevi novērš lielāko daļu likumpārkāpumu, t.i. gandrīz visus sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kā arī virkni noziedzīgus nodarījumus, piem., zādzības, laupīšanas, huligānismu u.c. Policijas klātesamības un redzamības preventīvais raksturs jo lielāks ir tieši tādā vidē, kurā vismazāk var paļauties uz pašas sabiedrības pašregulācijas spējām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piemēram, noteikta rakstura objektu tuvumā, (dzelzceļa staciju, autoostu, lielu tirdzniecības objektu, daudzdzīvokļu māju rajonu), kuros koncentrējas liels daudzums savstarpēji nepazīstamu cilvēku, apdzīvotos rajonos ar sociāli nelabvēlīgos apstākļos esošu iedzīvotāju augstu koncentrāciju un lielās pilsētās kopumā. Šādās vidēs sabiedrības un policijas sadarbības intensitāte sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un līdz ar to arī iedzīvotāju drošība kopumā ir tieši proporcionāla policijas redzamības un klātesamības līmenim attiecīgajā apvidū. Tāpēc jau kopš pašiem policijas pirmsākumiem izmantotā, policijas pārbaudītākā kārtības uzraudzības metode - patrulēšana tiek veikta, izstrādājot noteiktus maršrutus, plānojot patrulēšanas intensitāti, patruļas vienību ekipējumu, vienībā iekļaujamo amatpersonu skaitu, utml. Taču, ja ideālā par pamatu šai plānošanai būtu jāņem attiecīgo objektu raksturojums un potenciālo risku analīze, tad pašlaik galvenais patrulēšanas organizācijas faktors Valsts policijā ir reāli pieejamie patruļpolicijas personāla resursi. Šo resursu pieejamību, protams, ietekmē patruļpolicijas personāla atalgojuma problēma, kuras risinājumi, kā minēts ievadā, tiek izstrādāti jaunās amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmas izstrādes ietvaros. Tāpat to ietekmē arī dienestam piemērotu cilvēkresursu pieejamība un vairāki citi ārēji faktori. Taču, ja zemo atalgojumu var lielā mērā vainot pie tā, ka patruļpolicijā šobrīd iztrūkst gandrīz septītā daļa (13,8%) no paredzētā amata vietu skaita, tad vēl vairāk (līdz pat ceturtajai daļai no nepieciešamā personāla skaita) šo faktisko iztrūkumu, t.i. esošā personāla nepieejamību patrulēšanas uzdevumu izpildei, ietekmē patruļpolicijai uzliktie ar patrulēšanu tieši nesaistītie uzdevumi.

[sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība]

Šobrīd Valsts policijā ir 1707 patruļpolicijas amatpersonu amata vietas. Faktiski dienestā ir 1472 amatpersonas, bet vakanto amatu vietu skaits - 236 (≈13,8%).

Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidota atšķirīga patruļpolicijas struktūra, taču visos reģionos patruļpolicijas sastāvā iekļauti patrulēšanas, satiksmes uzraudzības un arī konvojēšanas funkciju nodrošināšanā iesaistītie darbinieki. Rīgas un Latgales reģiona pārvaldē visu trīs funkciju veicēji ir strukturāli atdalīti viens no otra, bet Kurzemes un Vidzemes reģionā savstarpēji atdalīti ir tikai patruļpolicijas un satiksmes uzraudzības uzdevumu veicēji. Savukārt Zemgales reģionā patruļpolicija vispār nav strukturāli sadalīta pēc pamatfunkcijām. Minēto uzdevumu iekļaušana vienā struktūrā ir daļēji pamatota, jo gan vispārējo patrulēšanas uzdevumu, gan ceļu satiksmes uzraudzības izpildītāji (tā sauktie "ceļu policisti"), izņemot konvoja veicējus, nodrošina nepieciešamo policijas redzamību un likumpārkāpumu vispārējo prevenciju. Turklāt tā ir arī samērā ērta, ja nepieciešams nodrošināt personāla iztrūkuma vienā darbības jomā fizisku aizstāšanu ar personāla resursiem no citas darbības jomas. Taču, kā likums, patrulēšanas funkciju nodrošināšana šādā situācijā tiek īstenota pēc pārpalikuma principa, primāri novirzot resursus ar patrulēšanu nesaistītiem uzdevumiem (piem., aizturēto personu konvoja uzdevumu, aizturēto personu apsargāšanai ārstniecības iestādēs, kā arī caurlaižu režīma nodrošināšanas un tamlīdzīgu uzdevumu izpildei), kuru neizpilde apdraudētu kādas noteiktu un tiesību aktos tieši nostiprinātu uzdevumu (piem., Kriminālprocesa likuma prasību) izpildi.

Apzinot esošo situāciju ar Valsts policijas patrulēšanai paredzētajiem un faktiski pieejamajiem personāla resursiem, Valsts policijā tika pārskatīta to atbilstība pietiekamai policijas redzamības nodrošināšanai. Vērtējot kāds VP reģionālajās struktūrvienībās ir iedzīvotāju skaits, kriminogēnā situācija, stratēģiski svarīgu objektu esamība, pašvaldības policiju esamība un tās kapacitāte, privāto apsardzes komersantu fiziskās apsardzes pakalpojuma saņēmēju skaits un raksturojums, utt., konstatēts, ka ir palielināma vispārējo patrulēšanu veicošo amatpersonu mobilitāte (nodrošināšana ar atbilstošu autotransportu, kā arī amatpersonu sagatavotība autotransporta vadīšanai) un papildus esošā personāla iztrūkuma nokomplektēšanai ir nepieciešams ieviest un nokomplektēt vēl papildus 190 amata vietas patruļpolicijā. Taču pati par sevi amata vietu palielināšana, bez atbilstošu risinājumu ieviešanas atalgojuma sistēmas uzlabošanā, patrulēšanas uzdevumu prioritizēšanā un patruļpolicijas, kā arī Valsts policijas kopumā atslogošanā no tai neraksturīgām konvoja un atsevišķu objektu apsardzības funkcijām, nepanāks nepieciešamo policijas redzamības tūlītēju palielināšanos. 

Iepriekš minētā patruļpolicijas personāla pastāvīga un ilgstoša izmantošana ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildē, ne tikai mazina policijas redzamības faktoru, bet arī būtiski ietekmē amatpersonu specializētās praktiskās kvalifikācijas līmeni un līdz ar to arī attiecīgo uzdevumu izpildes kvalitāti. Jāatzīst, ka, lai gan katram policijas darbiniekam ir jāspēj profesionāli reaģēt uz jebkuru incidentu, kas prasa neatliekamu policijas iejaukšanos, tomēr profesionālās kvalifikācijas un praktisko iemaņu specializācijas faktoram ir liela nozīme gan konvoja uzdevumu izpildes, gan patrulēšanas, gan, jo īpaši satiksmes uzraudzības izpildē.

[specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība)]

Satiksmes uzraudzības struktūrvienības, ko sabiedrībā dēvē par "ceļu policiju", ir specifiskākā un arī redzamākā patruļpolicijas daļa. Iepriekš norādītajā tabulā ir atspoguļots, ka visās, izņemot vienu, Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidotas un darbojas satiksmes uzraudzības struktūrvienības. Šo struktūrvienību uzdevumos, vienlaikus ar vispārējo sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un ceļu satiksmes uzraudzību ietilpst arī autopārvadājumu kontrole un ūdens satiksmes uzraudzība (izņemot Rīgas reģionu, kur ūdens satiksmes uzraudzību veic Speciālo uzdevumu bataljonā īpaši izveidota rota, kas kuģošanas sezonas laikā kontrolē kuģošanas noteikumus, bet rudens un ziemas laikā veic ikdienas sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pienākumus). Plašsaziņas līdzekļos vairāk kārt izskanējušais viedoklis par "ceļu policijas" kā vienotas valsts mēroga struktūrvienības atjaunošanu būtībā ir jautājums tikai par Valsts policijas resursu pārvaldīšanas strukturālo uzbūvi un tāpēc tas, atrauti no citu jau iepriekš minēto problēmu risinājumiem, nerisina satiksmes uzdevumu izpildes kvalitātes un intensitātes jautājumus pēc būtības. Pastāvot nepieciešamībai nodrošināt vienmērīgu un pārdomātu policijas redzamību (patrulēšanu) un operatīvi pārvaldīt visus esošos patruļpolicijas, t.sk. satiksmes uzraudzības resursus, Valsts policijā ir iedibināts, ka satiksmes uzraudzības struktūrvienības ir pakļautas attiecīgās teritoriālās (reģionālās) struktūrvienības vadībai, tādējādi izvairoties no šo resursu dubultas operatīvās padotības un piemērojot to attiecīgajā teritorijā esošajai situācijai, savukārt Valsts policijas centrālajam aparātam atstājot šo struktūrvienību metodiskās vadības un virsuzraudzības kompetenci. Papildus tam, ievērojot satiksmes un autopārvadājumu pārnacionālo raksturu, ES ietvaros  notiek pakāpeniska pāreja no vispārējās ceļu satiksmes uzraudzības uz policijas darbības jomu, kas ietver visu to likumpārkāpumu apkarošanu, kas konstatējami, veicot satiksmes uzraudzību (Road policing).

Likumsakarīgi, ka līdz ar satiksmes uzraudzības piederību patruļpolicijai tās struktūrvienībās ir tādas pašas problēmas kā ar vispārējo patrulēšanu un arī risinājumi, lai nodrošinātu šo struktūrvienību redzamību un pietiekamu kapacitāti, ir vienoti. Savukārt konvoja uzdevumu izpildi, lai gan lielākajā daļā Valsts policijas reģionālo struktūrvienību tā ir piederīga patruļpolicijai, par līdzīgu ar patruļpoliciju padara tikai nepieciešamība pēc policijas amatpersonu nepārtrauktas fiziskas klātbūtnes pie aizturētās vai apcietinātās personas un ar citām policijas funkcijām (piem., izmeklēšanas, operatīvās darbības, ekspertīzes, utml.) sarežģītības ziņā vienkāršāks uzdevumu izpildes raksturs. Turklāt konvoja uzdevumu izpilde nekādi nav saistīta ar patruļpolicijas virsuzdevumu īstenot likumpārkāpumu vispārējo prevenciju un nodrošināt policijas redzamību[2].

[Valsts policijas un pašvaldību policijas resursu koordinācija]

Absolūtais vairākums sabiedrības policijas redzamības un sabiedriskās (publiskās) kārtības nodrošināšanas kontekstā pamatoti nenošķir Valsts policiju un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūcijas (turpmāk - pašvaldības policija). Savu pamatfunkciju izpildē būdama pakļauta tam pašam likumam "Par policiju", pašvaldības policija policijas redzamības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā ir nozīmīgākais Valsts policijas partneris un vērā ņemams resurss likumpārkāpumu novēršanā. Saskaņā ar likuma “Par policiju” 19.pantu pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt likumā „Par policiju” minēto pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai.

Pašvaldības policijas darbinieku pienākumi ir noteikti likumā „Par policiju”, kā arī citos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Pašvaldības policijas darbinieku pienākumos ietilpst (uzskaitījums nav pilnīgs):

likumpārkāpumu profilakse;

par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

pašvaldību saistošo noteikumu izpildes kontrole;

atbalsta sniegšana Valsts policijai sabiedriskās kārtības uzturēšanā un noziedzības apkarošanā;

smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontrole;

kuģošanas līdzekļu satiksmes iekšējos ūdeņos kontrole;

sabiedriskā transporta un taksometru lietošanas noteikumu kontrole;

transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole;

tirdzniecības noteikumu kontrole;

prostitūcijas ierobežošanas noteikumu kontrole;

pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegumu un ierobežojumu kontrole.

Gandrīz visi minētie pašvaldības policijas darbinieku pienākumi ietilpst arī Valsts policijas darbinieku kompetencē. Tikai gadījumos, kad attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir izveidota pašvaldības policija, pašvaldību saistošo noteikumu izpildes kontroli Valsts policija neveic.

Jāatzīmē, ka pašvaldības policija šobrīd ir izveidota 8 no 9 republikas pilsētām un 57 no 110 novadiem. Trīs novados pašvaldības policijas pienākumus veic cita novada pašvaldības policija uz deleģējuma līguma pamata.

Viena no nozīmīgākajām Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības jomām ir sadarbība informācijas aprites jomā. Tā veicina Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju koordinētu rīcību un resursu ekonomiju un tiek nodrošināta vairākos, taču pamatā tieši ar sabiedriskās kārtības un policijas redzamības nodrošināšanu saistītos virzienos, piemēram, reaģēšanas uz policijā saņemtajiem izsaukumiem koordinēšana, informācijas par Valsts policijas meklējamām personām un transportlīdzekļiem nodošana pašvaldības policijai, patrulēšanas maršrutu un posteņu (dislokācijas) kopīga plānošana un uzdevumu savstarpēja sadalīšana, publisku svētku un izklaides pasākumu drošības kopīga plānošana un saskaņošana.

Apzinoties, ka pašvaldību policijas spēki arī turpmāk ieņems būtisku atbalsta lomu Valsts policijai, nepieciešams veicināt uz vienotiem mērķiem orientētu sadarbību, kas ilgtermiņā būtu panākama ar ciešāku kopējo spēku plānošanu un darbības virzienu prioritāšu izstrādi un saskaņošanu, tai skaitā kopīgu apmācības programmu īstenošanu, lai veidotu vienotu izpratni par drošas vides veidošanā nepieciešamajām aktivitātēm un dienestu iespējamajiem ieguldījumiem.

Ņemot vērā, ka pašvaldības policijas izveide ir attiecīgās pašvaldības brīvprātīga izvēle, ne visos novados ir līdzvērtīgi pašvaldības policijas spēki un līdzšinējā sadarbības pieredze uzrāda kā negatīvus, tā arī pozitīvus piemērus. Tāpēc Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju sadarbības problēmjautājumu risināšanai saskaņā ar Valdības rīcības plānā „Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” doto uzdevumu Iekšlietu ministrijā izstrādāts informatīvais ziņojums, kas identificē šīs sadarbības problēmjautājumus tostarp sadarbības starp Valsts policiju un pašvaldības policiju atšķirības dažādās pašvaldībās, atšķirīgos pašvaldības policijas darba režīmus, vienotas apmācību sistēmas trūkumu, u.c. Ziņojumā iniciēto risinājumu ieviešana ir vēl viens šai koncepcijai paralēli notiekošs process, kas, ņemot vērā pašvaldības policijas lomu policijas redzamības un likumpārkāpumu novēršanas nodrošināšanā, ir neatraujami saistīts ar Valsts policijas attīstību šajā rīcības virzienā.

Identificētās problēmas:

Valsts policijas reģionālajās struktūrvienībās iedibinātā atšķirīgā patruļpolicijas personāla resursu pārvaldības strukturālā uzbūve un savstarpēji konceptuāli atšķirīgu konvoja un patruļpolicijas funkciju apvienošana veicina nevienmērīgu patrulēšanas intensitāti un vāju policijas redzamību valsts reģionos;

patruļpolicijas amatpersonas tiek iesaistītas ar patrulēšanu tieši nesaistītu uzdevumu izpildē, policijas redzamības mērķu sasniegšanu nodrošinot pēc pieejamo resursu pārpalikuma principa;

pārmērīga patruļpolicijas amatpersonu kompetences universalizēšana mazina nepieciešamo specializētās kvalifikācijas un praktisko iemaņu, jo īpaši satiksmes uzraudzības jomā, līmeni;

policijas profesionālās sagatavošanas sistēma nav piemērota pietiekamai patruļpolicijas mobilitātes nodrošināšanai;

ārējo apstākļu (atalgojumam paredzētā finansējuma trūkuma un atalgojuma sistēmas trūkumi, pietiekama dienestam piemērotu cilvēkresursu trūkuma, u.c) ietekmētais personāla nekomplekts, kopsakarībā ar iepriekš norādītajām problēmām padara par neiespējamu pietiekamas policijas redzamības nodrošināšanu;

policijas redzamības nodrošināšanai paredzētais (patruļpolicijas, t.sk. satiksmes uzraudzības) amata vietu skaits neatbilst faktiskajām nepieciešamībām[3];

sadarbības starp Valsts policiju un pašvaldības policiju prakse dažādās pašvaldībās ir atšķirīga;

tikai neliels skaits no izveidotajām pašvaldības policijas institūcijām, galvenokārt ierobežoto resursu dēļ, strādā diennakts režīmā un var nodrošināt to funkciju izpildi pilnā apmērā;

pašvaldības policijas darbiniekiem nav izveidota vienota apmācību sistēma. Pašvaldības policijas darbinieku mācības organizē katra pašvaldība individuāli un līdz ar to dažādu pašvaldības policijas institūciju darbinieku prasmēs ir iespējamas būtiskas atšķirības.

Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):

- iedzīvotājiem saprotams un visā valstī vienots sabiedriskās kārtības nodrošināšanas mehānisms;

- pamatota paļāvība uz Valsts un pašvaldības policijas personāla līdzvērtīgu un vienotu profesionālo kvalifikāciju;

- policijas fiziskas klātesamības un redzamības, līdz ar to arī sabiedrības drošības sajūtas palielināšanās;

- iedzīvotājus vistiešāk aizskarošo likumpārkāpumu (sabiedriskās kārtības pārkāpumu, kā arī virknes noziedzīgo nodarījumu (zādzību, huligānisma, laupīšanu, u.c.)) skaita mazināšanās;

- drošas vides apvidu paplašināšanās veicināta iedzīvotāju ekonomisko un sociāli kulturālo aktivitāšu attīstība;

- sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ieguldīto valsts un pašvaldību resursu efektīvāks un sabalansētāks izlietojums.

Uzdevumi problēmu risināšanai

Izpildes termiņš / atbildīgās institūcijas

Nepieciešamais finansējums un tā avoti

1. vienotas un salīdzināmas patruļdienesta strukturālās uzbūves ieviešana Valsts policijas reģionos, vienlaikus atdalot konvoja izpildei paredzētās struktūrvienības no patrulēšanas un satiksmes uzraudzību veicošajām struktūrvienībām (izpildāms 1.1.nodaļas 3.uzdevuma ietvaros);

2015.gada 1.janvāris / VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

2. prioritizēt patrulēšanas pienākumu izpildi, pārskatot iekšējo darba organizāciju regulējošos VP noteikumus, lai:

- radītu pietiekamas iekšēji - administratīvas barjeras patruļdienesta personāla izmantošanai ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildē;

- nostiprinātu satiksmes uzraudzības struktūrvienības pamata specializācijas ievērošanu personāla resursu operatīvajā vadībā;

2015.gada 1.janvāris /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

3. nodrošināt visu patruļpolicijas amatpersonu apmācību autotransporta vadīšanas B kategorijas tiesību iegūšanai; 

Pastāvīgi sākot ar 2014.gadu /

VP, VPK

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

4. īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu;

pastāvīgi /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

5. kopēju drošas vides attīstības plāna izstrādi (kopā ar pašvaldības domi);

2014 /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

6. izstrādāt un īstenot kopējas Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieku apmācības programmas lokālā līmenī par sadarbības lomu un tās iespējām drošas vides veidošanā;

2014 /

VP

VPK

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

7. veikt labākās sadarbības prakses starp Valsts policiju un pašvaldības policiju apkopošanu un izplatīšanu pēc projekta principiem;

2014 /

VP

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros

8. sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu gadījumus, kad VP darbinieku dotie norādījumi ir saistoši un obligāti izpildāmi pašvaldības policijai un veicinātu ekonomisku un racionālu pieejamo valsts un pašvaldību policiju personāla resursu izmantošanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un likumpārkāpumu vispārējā prevencijā (t.sk. patrulēšanā).

2014 /

VP

IeM

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros


[1] Projekta „Uz sabiedrību vērsts policijas darbs” ietvaros veiktā pētījuma par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējumu 2009.gada gala ziņojums, 17., 22., 23., 57., 58., 62., 63, 90., lpp., http://www.vp.gov.lv/faili/sadalas/VP_Iedzivotaju_aptauja_Fieldex_12.2009.pdf

[2] konvoja uzdevumu izpildes problēmu izklāsts un to risinājuma varianti detalizētāk paredzēti koncepcijas IV. un V.nodaļās.

[3] problēma, tās risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība attiecīgo risinājumu variantu īstenošanai, norādīti koncepcijas V. nodaļā.

Novērtē šo rakstu:

0
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...