Iesaki rakstu: 
Viens no galvenajiem lieciniekiem un cietušajiem pret smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu Rīgas apgabaltiesai nodotajā krimināllietā ir uzņēmējs, 90.gadu sākumā izveidotās SWH grupas veidotājs Ainārs Gulbis. Spriežot pēc krimināllietas materiāliem, Lembergs saistībā ar Apvienotās Baltijas bankas pārdošanu 1996. gadā izteica dzīvības draudus viņam un viņa ģimenei. Gulbis liecību par Lemberga izteiktajiem draudiem, viņa lielo ietekmi biznesā un politikā ierakstīja slepenā videokasetē. Pietiek pilnībā publisko šī ieraksta atšifrējumu un ar to saistītos dokumentus.
Publiski cīņu pret Lemberga impēriju Gulbis sāka 90.gadu beigās, kad, visticamākais, ar viņa gādību sabiedrībai tika nodoti dokumenti par iespējamo a/s Kālija parks dibinātājas, Šveices pastkastītes firmas Multinord saistību ar Lembergu.
Lemberga krimināllietas materiāli un Gulbja liecības atklāj, cik dziļi un tieši visos Ventspils biznesa procesos un politiskā iesaistīts bija Ventspils mērs. Tāpat arī to, kādus līdzekļus Lembergs varēja lietot un lietoja, lai nodrošinātu savu interešu īstenošanu un panāktu, ka viņš ir galvenais noteicējs.
Spilgtākais piemērs tam ir Gulbja liecība, kuru viņš tolaik populārā atmodas laika TV raidījuma Labvakar žurnālistiem Haraldam Apogam un Ojāram Rubenim sniedzis video intervijā 1996.gada 11. jūlijā.
Ierakstā Gulbis stāstā par draudiem sev un ģimenes locekļiem, kurus viņam 1996.gadā tikšanās laikā Vīnē izteicis Lembergs. No video ieraksta atšifrējuma nojaušams, ka Gulbis tolaik bija nobijies par savu dzīvību.
Draudi, kā izriet no ieraksta konteksta, tika izteikti saistībā ar 1996.gadā notikušo tolaik Gulbim un SWH piederošās a/s Apvienotā Baltijas banka (ABB) apvienošanos ar a/s Latvijas Krājbanku.
Kopumā Gulbja attiecībām ar Lembergu ir gara vēsture: tās aizsākās 90.gadu sākumā, kad SWH grupa sāka nodarboties ar kravu – naftas un naftas produktu, kālija sāls u.c. tranzītu caur Ventspils ostu. Gulbis un viņa izveidotā SWH grupa bija arī tā, kas jau 1993.gada vasarā/rudenī vēlējās īstenot VN privatizāciju, piedāvājot šī uzņēmuma nomu. Gulbis bija iesaistīts arī kālija sāls tranzītā un a/s Kālija parks dibināšanā, caur ārzonu (Šveices) kompānijām. Lembergs Gulbi no Ventspils tranzītā biznesa izstūma 90.gadu vidū.
Krimināllietā pret Lembergu Gulbis ir liecinieka un cietušā statusā. Tiesā Gulbis iesniedzis morālās kompensācijas pieteikumu, prasot no apsūdzētajiem (Lembergs, viņa dēls Anrijs un Lemberga lojālais uzņēmējs Ansis Sormulis) piedzīt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu). Kompensācijas apmērs pamatots tieši ar to, ka Lembergs savulaik izteicis draudus Gulbja ģimenei, un uzņēmējs uzskata, ka viņa tuvinieku dzīvības vai veselības apdraudējums nav aprēķināms naudas izteiksmē.
Gulbja pieteikumā tiesai norādīts: „Aivars Lembergs ir mani aizskāris arī morāli, izsakot draudus manai un manas ģimenes locekļu dzīvībai un veselībai, par ko esmu iesniedzis arī 1996.gadā ierakstīto videokaseti. Manu bērnu dzīvība nav aprēķināma nekādā naudas izteiksmē, jo vienkārši nav tādas naudas summas, ko varētu pielīdzināt bērna dzīvībai vai veselības apdraudējumam. Uzskatu, ka morālā kaitējuma apmērs nosakāms Latvijai nozīmīgā naudas izteiksmē, kas šobrīd noteikti ir 7,5 miljardi eiro.”
No Gulbja jau iepriekš medijiem teiktā izriet, ka šādu kompensāciju viņš prasa, jo tik liela ir naudas summa, kādu Latvija aizņēmusies no starptautiskajiem aizdevējiem. Uzņēmējs arī norādījis: ja tiesai izdosies šo kompensāciju piedzīt no Lemberga, viņš to novirzīs Latvijas ārējā parāda dzēšanai.
Pagaidām nav zināms, kad Gulbis Rīgas apgabaltiesā sniegs liecības ar Lembergu saistītajā krimināllietā. Par to lemj tiesa. Liecību sniegšanas laika saskaņošanu apgrūtina tas, ka Gulbis lielākoties atrodas ārpus valsts, jo savu laiku velta dēlam, pazīstamajām Latvijas tenisistam Ernestam Gulbim.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
