Iesaki rakstu: 
Lai gan „nelielu pagaidu mitekli” meklējušā eksprezidenta Valda Zatlera izvēle par labu 195 kvadrātmetru plašam dzīvoklim klusajā centrā kādam var šķist pārmērība, Rīgā jau labu laiku runā, ka nodokļu maksātājiem šis prieks varējis izmaksāt vēl dārgāk nekā 820 latu mēnesī plus komunālie maksājumi, kā tas būs tagad. Redzot, ka eksprezidenta dzīvokļa meklēšana nevedas, pirms dažiem mēnešiem šajā procesā aktīvi esot iesaistījusies Lilita Zatlere, noskatot, pēc dažādas informācijas, no pusmiljona līdz miljonam vērtus apartamentus ekspremjera Viļa Krištopana ģimenei piederošajā ekskluzīvajā projektā Aleksandra apartaments.
Toreiz runa esot bijusi par savlaicīgu dzīvokļa iegādi brīdim, kad beigsies Zatlera otrā prezidentūra 2015. gadā, jo Rīgas pilī nav bijis īpašu šaubu par pārvēlēšanu. Pēc nostāstiem Lilitai Zatlerei bijusi saruna ar ekspremjera Viļa Krištopana sievu Aiju Krištopani, kura kopā ar jaunāko dēlu Kristapu Krištopanu ir Aleksandra apartaments attīstītāja. Dzīvokļu cenas krāšņajā, nule restaurētajā jūgendstila namā Ausekļa ielā 4 oficiāli nav zināmas, to pircēji tikuši meklēti bez reklāmas, diskrēti uzrunājot miljonārus, kuri tādu iegādi varētu atļauties. Pēc neoficiālas informācijas, viena dzīvokļa cena vēl projekta attīstības stadijā maksājusi līdz pusmiljonam latu, bet vēlāk cena varēja sasniegt pat miljonu.
Lai gan informēti avoti Pietiek iepriekš stāstījuši, ka Lilita Zatlere bijusi aplūkot šos apartamentus un it kā izvēlējusies vienu eksprezidenta vajadzībām un vēl otru – priekšdienām, gan Aija Krištopane, gan ekspremjers Vilis Krištopans no šādiem jautājumiem bēg kā velns no krusta. Jā, pirms vairākiem mēnešiem esot bijis zināms, ka Zatleri meklē eksprezidenta statusam atbilstošus apartamentus, un Aleksandra apartaments tādus spēj piedāvāt, bet Lilitai Zatlerei tie nav izrādīti, un nekādu sarunu par šo tēmu nav bijis, apgalvo Aija Krištopane. Tikpat nerunīgs ir arī Vilis Krištopans, kurš tomēr izmet, ka viņi kā biznesmeņi nemaz neesot bijuši ieinteresēti, ka valsts eksprezidenta ģimenes vajadzībām iegādājas apartamentus viņiem piederošā namā, jo tas nozīmētu arī „visādu knabu un vidu pārbaudes”.
Neoficiālā versija, kas izklausās ticama, zinot Lilitas Zatleres kāri pēc labas dzīves un augstos estētiskos standartus, ir nedaudz citādāka un pēc nostāstiem ceļu pa Rīgu pirms dažiem mēnešiem uzsākusi tieši no Krištopanu ģimenes mutēm. Zatleres kundze esot noskatījusi vienu no krāšņajiem Ausekļa ielas apartamentiem un, solot, ka Krištopani saņems garantētu ienākumu no valsts (saskaņā ar likumu valsts no sava budžeta nodrošina eksprezidentu ar viņa statusam atbilstošiem apartamentiem, sedzot to uzturēšanas izmaksas līdz mūža galam), ieminējusies - būtu tikai godīgi šo darījumu apslacīt ar vēl vienu nelielāku dzīvokli "bonusā".
Šīs ieceres varēja sakrist ar laiku, kad vēl bija cerības izbīdīt likuma grozījumus, kas Lilitai Zatlerei dotu sociālās garantijas līdz mūža galam. Pietiek jau rakstīja, ka Rīgas pils virzīja, bet pēc Valsts kontroles kritikas atteicās no idejas likumā noteikt, lai pēc Valsts prezidenta amata pilnvaru termiņa beigām un līdz sava laulātā mūža beigām Valsts prezidenta laulātais ik mēnesi saņemtu valsts pabalstu (pensiju) 20% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Pēc personas, kas ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, atraitņa vai atraitnes lūguma Ministru kabinets varētu lemt pagarināt tiesības izmantot valsts apmaksātu dzīvokli un pakalpojumus, kas saistīti ar tā apsaimniekošanu un uzturēšanu, turklāt Valsts prezidenta laulātais varētu „saņemt un izmantot valsts atbalstu un pakalpojumus, kas noteikti citos likumos”.
Nesen Latvijas Avīze, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja, ka iepriekš dzīvokļa atrašana nav vedusies Zatlera kundzes Lilitas cimperlīguma dēļ. Sekoja Rīgas pils oficiāls pieprasījums šo informāciju atsaukt kā nepatiesu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nespējot atrast Lilitai Zatlerei pieņemamu dzīvokli, kura izvēle turklāt neizraisītu skandālu par izšķērdību, eksprezidenta dzīvokļa meklēšana tiešām atlikta kā neaktuāla.
Bet, tā kā Zatlers pašam negaidīti 2. jūnija vēlēšanās amatā netika pārvēlēts, steigšus nācās pieņemt īpašus Ministru kabineta noteikumus, paredzot pagaidu dzīvokļa īri eksprezidentam līdz brīdim, kamēr viņš netiks nodrošināts ar pastāvīgu dzīvokli. Ministru kabineta noteikumi šāda pagaidu dzīvokļa īrei atvēlēja 1 200 latus mēnesī, kā arī paredzēja komunālo maksājumu nosegšanu. Pirms dažām nedēļām amatā vēl esošais Zatlers, kurš faktiski jau bija iesaistījies priekšvēlēšanu kampaņā un jaunas partijas veidošanā, nāca klajā ar populistisku paziņojumu, ka vēlas nelielu pagaidu dzīvokli un 1 200 latu šim mērķim ir nesamērīgi daudz. Vidēji īres dzīvokļi Rīgā maksājot ne vairāk kā 400 latus, bija dzirdējis Zatlers. Tomēr realitātē prezidentūras pēdējās dienās iepazīstoties ar piedāvātajiem dzīvokļiem, kurus vēlējās prestižajā Rīgas klusajā centrā, Zatlers izbrāķēja vairāk nekā 60 piedāvājumus un apstājās pie 820 latu vērtā miljonāres Irēnas Pulkinenas piecistabu dzīvokļa Elizabetes ielā 17.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
