Iesaki rakstu: 
Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un dziļākās tēzes, vēlos burtiski īsumā padalīties ar nelielu padomu kopumu par to, kā mūsdienās ir vispareizāk īstenot savas konstitucionālās tiesības.
1. Pārkāp epidemioloģiskos ierobežojumus. Pandēmija neeksistē. Lai to izdarītu, vislabāk ir izvēlēties periodu, kad cilvēka imunitāte ir visvairāk novājināta, un pulcēties kopā ar vairākiem tūkstošiem citu cilvēku nelielā laukumā, nevalkājot masku. Pēc tam visiem klātesošajiem ir jāpieiet pie prezidenta pils logiem un jāsāk pēc iespējas skaļāk kliegt, ka vīrusa izplatībā vainojama valdība, premjers un prezidents.
2. Pilnībā atsakies no veselā saprāta. Satversme tevi apveltīja ar tiesībām, un tajā nekas nav teikts par nepieciešamību, tās īstenojot, izmantot galvu. Kad tu dodies uz mītiņiem, tev ir tiesības galvas vietā izmantot jebkuru citu ķermeņa daļu, un absolūti neviens nevar tev šo tiesību atņemt.
3. Nekādā gadījumā neiedziļinies mītiņa organizēšanas un rīkošanas motīvos un necenties atbildēt uz jautājumu "kādu lomu šajā visā spēlēju personīgi es?". Tā nav tava darīšana. Tavs bizness ir doties uz mītiņu un izmantot savas konstitucionālās tiesības, bet viss pārējais, ieskaitot šī mītiņa sekas, tevi neskar. Ne tu to organizēji, ne tu esi atbildīgs par sekām.
4. Nekādā veidā nemēģini izprast mītiņa organizatoru reputācijas, jo Satversme atļauj organizēt mītiņus cilvēkiem ar jebkāda veida reputāciju. Turklāt kāpēc tev pēkšņi būtu jāiedziļinās reputācijas detaļās? Tu taču neesi reputācijas eksperts. Ja nākamos mītiņus rīkos Ivans Haritonovs, Māris Sprūds vai Ināra Vilkaste, dodies arī uz tiem jo iespēja izmantot savas konstitucionālās tiesības velreiz var vienkārši netikt nodrošināta. Nav svarīgi, ar ko tu dosies ārā uz mītiņu, svarīgi, lai tu vienkārši būtu tur.
5. Īstenojot savas konstitucionālās tiesības, noteikti pazemo policistus. Ej pie viņiem pēc iespējas tuvāk un sauc viņus sejā par mentiem, kā arī izmanto krievu lamuvārdus. Ja ir iespējams, ieraksti video, kurā tu viņus pazemo, un ievieto šo video internetā. Ja tādu iespēju nav, tad atrodi citu cilvēku video un dalies ar tiem savos sociālajos tīklos pēc iespējas vairāk.
6. Īstenojot savas konstitucionālās tiesības, noteikti pielieto fizisku spēku pret policiju. Nevienam policistam nav tiesību ierobežot tavas ar Satversmi dotās tiesības, un, ja tu viņam par to iesitīsi pa galvu ar smagu priekšmetu, tad vainīgs būs viņš pats. Viņš taču ir ments.
7. Mītiņu laikā pārkāp ceļu satiksmes noteikumus un nopelni pēc iespējas vairāk naudas sodu. Kad esi nopelnījis sodus apmēram uz 500 eiro, nekavējoties dodies uz mītiņa centru un sāc skaļi kliegt mikrofonā, ka pie visām tavām problēmām, tai skaitā finansiālajām, vainīga valdība, Kariņš un Levits.
8. Ņem līdzi uz mītiņiem savus bērnus, īpaši, ja šie mītiņi notiek aukstā ziemas naktī starp simtiem cilvēku, kas pārkāpj epidemioloģiskos ierobežojumus. Turklāt nekur Satversmē nav teikts, ka ar zīdaiņiem nevar iet uz mītiņiem, kuru laikā var un notiks vardarbīgas sadursmes ar policiju, tāpēc, ņemot viņus līdzi, tu vienkārši īsteno savas pilsoņa tiesības.
9. Par to, ka esi mieru mīlošs, gādīgs un līdzsvarots pilsonis, kurš vienkārši īsteno savas konstitucionālās tiesības, nekas nerunā tik skaļi kā asa izkapts, kuru tu atnes uz niecīgu cilvēku pilnu laukumu. Jo draudzīgāks tu vēlies izskatīties kādā no šīm sanāksmēm, jo vairāk asu un smagu priekšmetu tev jāņem līdzi. Derēs jebkas - mačetes, sirpji, zobeni, medību naži, šķēpi, loki, āmuri un veseri. Atceries, ka, jo vairāk cilvēku uz mītiņu paņems līdzi asus un smagus priekšmetus, jo mazāka ir iespējamība, ka mītiņu laikā notiks traģēdija.
10. Ja esi celtnieks, tad pirms došanās uz mītiņu noteikti izlasi Satversmi un esi gatavs dalīties ar savām Satversmes interpretācijām, pirmkārt, ar mentiem un tad ar pēc iespējas vairāk cilvēku mītiņā. Tas ir ļoti svarīgi. Mūsu valsts ir dziļā pakaļā nevis tāpēc, ka kādi 20% strādājošo nemāk rakstīt bez kļūdām un nezina no galvas nevienu Raiņa dzejoli, bet gan tāpēc, ka celtnieki nepietiekami interpretē Satversmi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
