Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kā pārvērst Latvijas „veiksmes stāstu” īstenībā

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts (SC)
03.07.2013.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdība un banku ekonomisti cenšas pasniegt notiekošo Latvijā kā pārliecinošu „veiksmes stāstu”, pamatojot to ar Latvijas makroekonomiskajiem rādītājiem, kas nenoliedzami izceļas uz apkārtējā fona. Pašlaik.

Savukārt autoritatīvi nozaru eksperti aizvien uzstājīgāk norāda uz satraucošo situāciju savās nozarēs – vai tā būtu ceļu būve vai zinātne, vai medicīna, vai kultūra, vai demogrāfija, vai kāda cita nozare.

Arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas aizvien satrauktāk norāda uz pieaugošo sabiedrības nevienlīdzību un nabadzības īpatsvaru, ko nenoliedzami izjūt arī sabiedrība.

Vai paradokss? Vai varbūt kādam nav taisnība, kāds pārspīlē un situāciju vērtē neadekvāti? Varbūt tā nemaz nav – ekonomikas izaugsmes mums nemaz nav, ceļi mums nesabrūk, zinātne plaukst, demogrāfiskās krīzes un reģionālo problēmu nav, tauta neizmirst un mūsu darbaspēks neatstāj valsti?...

Katram ir taisnība. Un patiesībā šeit nav nekā paradoksāla - viss notiekošais ir loģisks un savstarpēji likumsakarīgs. Vienkārši katrs uzlūko notiekošo no sava - šaura vai pavisam virspusēja konteksta, nespējot redzēt notiekošo kopsakarībās, tāpēc situācijas vērtējums ir tik pretrunīgs, un vienpusīgs.

Patiesībā viss notiekošais ir viena „veiksmes stāsta” dažādās medaļas puses. Tāpēc tik svarīgi būtu ieraudzīt šīs kopsakarības, kas nosaka notiekošos procesus mūsu valstī, ja patiešām esam gatavi īstenot reālu savu veiksmes stāstu. Nu vismaz nepazust ar esošo…

Nabadzība – „veiksmes stāsta” otrā puse

Notiekošā būtība nav nemaz tik paradoksāla - mūsu esošās izaugsmes pamatā ir centieni efektīvāk izmantot savus resursus, izdevumu apgriešana. Tas nenoliedzami bija un ir nepieciešams, tomēr turpināt uz to balstīt savu izaugsmi nozīmē piedzīvot „zirga likteni”, kuru pieradināja strādāt bez ēšanas, un arī bez dzeršanas to būtu strādāt pieradinājuši, tikai tas ņēma un nobeidzās. Kādēļ tā?

 Salīdzinoši zemās darba spēka izmaksas ir viena no izdevumu pozīcijām, ar ko tiek nodrošināta mūsu konkurētspēja. Nabadzība un pieaugošā sociālā nevienlīdzība ir vienkārši loģisks un neizbēgams esošā ekonomiskā kursa rezultāts. Tieši tāpat kā ēnu ekonomikas lielais īpatsvars - piespiedu veids, kā esošā ekonomiskā kursa ietvaros nodrošināt savu konkurētspēju: nevis ieguldot, lai celtu produktivitāti, bet gan, lai apgrieztu savas izmaksas un spētu ražot lētāk.

Ja tiešām vēlamies situāciju mainīt, nevis tikai nevarīgi cīnīties ar samilstošajām šī ekonomiskā kursa sekām, ir jāveic nopietnas kursa korekcijas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas gadījumā esošais ekonomiskais kurss ir strupceļš, lai arī cik tas skaisti tagad izskatītos.

Kādēļ? Jo turpināt veiksmīgi konkurēt balstoties uz izmaksu samazinājumu nav iespējams ilgstoši, ne tikai tāpēc, ka tādejādi ievelkam sevi nabadzības un trūkuma spirālē, kad vairs nespējam uzturēt valstij un sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru, ko nu uzskatāmi varam redzēt, bet arī tāpēc, ka globalizācijas apstākļos arvien atradīsies citas svešzemju alternatīvas ar vēl zemākiem izmaksu risinājumiem, tādejādi liekot mums zaudēt sasniegtās „konkurences priekšrocības” vai arī liekot mums virzīties pa nabadzības spirāli tālāk, lai veiksmīgi konkurētu.

Bet, tā kā Latvija ir vienotā darbaspēka tirgū, tas noved pie darbaspēka aizplūšanas, kur tas tiek labāk apmaksāts, ko mēs uzskatāmi varam redzēt, un šo kā jau globālu procesu mēs nespējam kontrolēt, bet tomēr ignorējam to, cerot, ka tas nez kāpēc var pagriezties pretējā virzienā. Un šeit ir fundamentāla esošā „veiksmes stāsta” kļūda – tas tiek veidots, nespējot redzēt notiekošos procesus caur plašāku sistēmas prizmu.

Labklājības formula un Latvijas „veiksmes stāsts”

Kā to uzskatāmi pierāda pasaules vēsture, lai radītu noturīgu labklājību, izšķiroši svarīgi ir nevis tas, cik bagāta ar resursiem ir valsts, nevis tas, cik čakli un taupīgi tiek īstenoti centieni nopelnīt, bet gan tas, cik prasmīgi un mērķtiecīgi valsts ir spējusi ieguldīt savus centienus un resursus, lai kļūtu radošāka (inovatīvāka) un caur to produktīvāka - spējot radīt aizvien jaunus un jaunus produktus ar lielāku pievienoto vērtību, kuru rada zināšanas, nevis savu resursu izsmelšana.

Tādejādi valsts nodrošina sev plašas nebeidzamas izaugsmes iespējas, kuras ierobežo tikai uzkrātā radošuma izmantošanas potenciāls. Tādejādi, to pastāvīgi vairojot, valsts nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi un pieaugošu sabiedrības labklājību. Tāda ir būtība „veiksmes formulai”, kuras īstenošanai velta savus centienus un resursus valstis, ko mēs stādām sev kā veiksmes piemērus.

Bet mēs rīkojamies tam pretēji – tieši apgriežot resursus faktoriem, kas ir izšķirīgi svarīgi šādas ilgtspējīgas izaugsmes īstenošanai: zinātnei, infrastruktūrai, cilvēkkapitālam, lai nodrošinātu sev nesamērīgi skaistus fiskālos rādītājus, līdzīgi kā modele, kura skaistuma dēļ nolēmusi nomest svaru, bet tā aizrāvusies ar to, ka jau saslimusi ar anoreksiju, tādejādi strauji izsmeļot sevi - cenšoties aizvien vairāk „apgriezt” savus resursus, nedomājot par sava organisma veselību. Tas īstermiņā dod vienkāršu iespēju īstenot izaugsmi, pat strauju izaugsmi, ko mēs arī varam pašlaik novērot, bet šīs iespējas ir ierobežotas, vēl jo vairāk esot globāli integrētā ekonomikā, kur vienmēr atradīsies kāds cits, kas spējīgs savas izmaksas optimizēt vēl „labāk” – tāpēc pieturēties pie šāda ekonomiskā kursa nozīmē turpināt iet pašiznīcinošā strupceļā.

Tieši tāpēc attīstītās valstis atbrīvojas no ražotnēm, kurās inovāciju iespējas ir izsmeltas, pārvietojot tās uz jaunattīstības valstīm, lai tās turpina nodrošināt šo ražotņu konkurētspēju uz savas iekšējās efektivitātes rēķina - cīnoties savā starpā ar zemākām izmaksām. Tā rezultātā attīstītās valstis iegūst sev lētākas produkcijas piegādes, kuras tālāk tiek izmantotas, lai ražotu savus augsti tehnoloģiskos produktus, nodarbinot savu darbaspēku ar augstāku produktivitāti - tādejādi vairāk nopelnot un atstājot nopelnīto pie sevis.

Mēs savukārt uztveram šādus investorus kā dieva svētību. Bet tā labākajā gadījumā ir īslaicīga svētība un var pārvērsties par lāstu, ja paļausimies tikai uz to un joprojām neko nedarīsim, lai būtu spējīgi sekot attīstīto valstu piemēram, jo, esot vienotā preču, kapitāla un darbaspēka tirgū, mēs esam pakļauti šī tirgus veidotajai ietekmei uz kapitāla, preču un darbaspēka plūsmām. Un, kāda tā ir, to mēs uzskatāmi redzam – šeit ieplūst pamatā spekulatīvais kapitāls, Latvijai ir izteikti negatīva ārējās tirdzniecības bilance un joprojām aizplūstošs darbaspēks un intelektuālais potenciāls.

Tālāka integrācija vienotajā tirgū - mūsu glābiņš?

Vienotais tirgus var būt kā svētība un var būt kā lāsts - tas atkarīgs no pašas valsts, cik sagatavota tā ir šiem vienotā tirgus spēles noteikumiem. Piemēram, Somija to saprata ļoti labi un rūpīgi izdarīja savus mājas darbus, pirms integrēties kopējā tirgū, un tagad var baudīt tā iespējas. Savukārt Dienvideiropas valstis to izdarīja nesagatavotas, to izteikti negatīvās ārējās tirdzniecības bilances ir uzskatāms tam apliecinājums. Līdz ar to arī uzskatāms rezultāts.

 Arī Latvija līdzīgi Dienvideiropas valstīm nav sagatavojusi sevi vienotā tirgus spēles nosacījumiem, to uzskatāmi apliecina mūsu ārējās tirdzniecības bilance – mēs spējam nopelnīt mazāk, nekā patērējam no citiem. Bet mēs vēlamies steigt tālāk integrēties, ieviešot vienoto valūtu – eiro, kas būs ne tikai valūtas maiņa, par ko tik daudz tiek sabiedrībā diskutēts, bet arī jauni, daudz ciešāki integrācijas nosacījumi un suverenitātes zaudēšana ne tikai monetārajā, bet arī fiskālajā un ekonomikas attīstības jomā – šādi noteikumi pašlaik tiek izstrādāti priekš eirozonas jaunajai kārtībai, bet sabiedrībai par to netiek dota faktiski nekāda informācija, lai gan tam būs daudz lielāka ietekme nekā plaši apspriestajiem monetārajiem aspektiem saistībā ar valūtas maiņu.

Turklāt tiek sajaukti cēloņi ar sekām, kad tiek runāts par eirozonas krīzi – nevis fiskālās disciplīnas trūkums (piemēram, Spānijai budžeta izdevumi bija labāk sabalansēti nekā Vācijai), bet gan nepietiekamais konkurētspējas līmenis radīja krīzi, kā rezultātā sāka „plīst” fiskālie rādītāji. Un šie krīzes cēloņi nav novērsti, tiek tikai mazāk vai vairāk veiksmīgi karots ar sekām – fiskālajiem rādītājiem, tāpēc par eirozonas krīzes pārvarēšanu atļaujas runāt tikai finansisti un politiķi, kas neredz tālāk par savu lauciņu.

Ar to ir jārēķinās arī mums. Sevišķi, ja vēlamies pievienoties šai krīzes zonai.

Taču mēs rīkojamies kā pasakā „Trīs sivēntiņi” - steidzam celt sev skaistu salmu namiņu, cerot tajā dzīvot ilgi un laimīgi: ar skaistiem, ārējiem pareiziem parametriem (fiskāliem rādītājiem), ziedojot tiem fundamentāli svarīgos izaugsmes faktorus, uz kuriem mūsu namiņam būtu jāturas, lai tas būtu stabils un drošs, - darbaspēku, infrastruktūru, zināšanu potenciālu.

Neko nedarām, jo nav naudas?

Atrunas, ka tam trūkst naudas, tomēr nevar uzskatīt par īsti pamatotām. Zinot Māstrihtas kritēriju prasības un globālo situāciju finanšu tirgos, tā tomēr izskatās pēc ērtas nīkuļu atrunas, lai nevajadzētu neko darīt, nevajadzētu lemt un uzņemties atbildību. Tāpēc ir atruna – trūkst naudas. Lai gan pareizāk būtu atzīt, ka trūkst prasmes un uzņēmības parūpēties par savu valsti. Tas ir gluži kā zemnieks, kurš vairās iesēt savā zemē savus graudus, neticot, ka tie varētu sadīgt un nest ražu, tāpēc savai saimei tiek gudri skaidrots, ka tā būs nesaprātīga graudu tērēšana un labāk ir taupīgi sadalīt to, kas ir. Taču, lai cik taupīgi sadalītu to, kas ir – tā pie lielākas turības netikt.

Nu jau, šķiet, to sapratuši ir arī paši „salmu namiņa cēlāji” un sāk runāt, ka Latvijai ir nepieciešams veikt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Teorētiski viss pareizi. Skan kā no grāmatas. Bet praktiski, esošā ekonomiskā kursa apstākļos tā ir utopija, ņemot vērā reālo situāciju – Latvijas infrastruktūras stāvokli, novārdzināto Latvijas inovāciju potenciālu, Latvijas uzņēmumu attīstības līmeni un to gatavību inovācijām, kā arī valsts gatavību to veicināt. Reāli tas būtu pa spēkam tikai pavisam nedaudziem Latvijas uzņēmumiem. Tāpēc, lai sekmīgi iekustinātu šo procesu, ir nepieciešama aktīva valsts līdzdalība. Citādāk nu kā gan var iedomāties, ka, esot vienotā tirgū, mūsu uzņēmumi varēs sekmīgi konkurēt inovāciju jomā ar citu valstu uzņēmumiem – ņemot vērā šo uzņēmumu uzkrāto inovāciju potenciālu, to iespējas saņemt atbalstu savām inovāciju aktivitātēm un to īstenošanai izveidoto infrastruktūru citās valstīs? Atkal fundamentāli sistēmiska kļūda mūsu „veiksmes stāstā”.

Kā uztaisīt „uzrāvienu” no nekurienes?

Būtu maksimāli naivi un bezatbildīgi paļauties, ka to mums nodrošinās ārvalstu investori tikai tāpēc, ka mēs fiskāli skaisti izskatīsimies. Diemžēl izskatās, ka tāds arī ir mūsu plāns. Taču, kā mēs redzam, šis skaistums galvenokārt pievilina finanšu spekulantus, mūsu aktīvu uzpircējus, kas mūsu gadījumā ilgtermiņā var radīt vairāk problēmu nekā labuma. Savukārt produktīvām investīcijām ražošanas sektorā bez sakārtotas biznesa vides un atbilstošas infrastruktūras pats svarīgākais ir produktīva darbaspēka nodrošinājums. Bet Latvijā jau tagad, esošā ekonomiskā kursa rezultātā, jau mūsu pašu uzņēmējiem tā pietrūkst. Pamatoti ir aizdomāties, uz kādas bāzes investori, pat ja tie karsti vēlētos to darīt Latvijā, lai veido šīs te jaunās produktīvās ražotnes?...

Ir acīmredzami, ka bez nozīmīgām reformām izglītības, zinātnes un inovāciju jomā tas vienkārši nav iespējams.

Tāpat kā tas nav iespējams bez nozīmīgām, mērķtiecīgām investīcijām tam nepieciešamajā infrastruktūrā.

Un grozījumi likumdošanā, kas veicinātu zinātnes un tautsaimniecības iespēju sinerģiju. Piemēram, paredzot nodokļu atlaides uzņēmumiem par veiktajiem ieguldījumiem inovācijās.

Un neviens investors to visu mūsu vietā neizdarīs.

Tas ir tik acīmredzami un saprotami. Uz ko mēs vēl gaidām? Jo mēs joprojām neko nedarām, pat rīkojamies pretēji! Nu absurds, bet loģiski un pamatoti no nospraustā ekonomiskā kursa prizmas, kura ietvaros tas vienkārši nav iespējams, jo tad būtu jāpārkāpj tā uzliktie fiskālie kritēriji, tos noturēt nebūs iespējams, ja tiks pieļauta pilnasinīgāka ekonomikas stimulēšana. Un tas ir vēl viens fundamentāls iemesls, kāpēc „uzrāviens” nav iespējams esošā ekonomiskā kursa ietvaros un tiek pieļauts tikai vārdos. Lai gan tieši caur ekonomikas izaugsmi būtu pareizi nodrošināt šos skaistos fiskālos kritērijus, nevis otrādi, kā tas tiek darīts tagad.

Trūkst naudas vai prasmes?

Piemēram, Latvijas gadījumā, pat ja atļautos palielināt esošo budžeta deficītu par 1% no IKP, mēs joprojām paliktu par priekšzīmīgi disciplinētu Eiropas valsti un joprojām iekļautos Māstrihtas kritērijos atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, kuras uztur vēl lielākus budžeta deficītus, lai stimulētu savas ekonomikas. Mēs tādejādi iegūtu apmēram 200 miljonus eiro, kurus nevis notērētu, lāpot tekošās budžeta vajadzības (tātad neviens nepiedāvā bezatbildīgu tērēšanu!), bet gan prasmīgi izmantotu savas ekonomikas attīstībai – beidzot izveidojot pietiekoši jaudīgu instrumentu, ar kuru finansēt valsts attīstībai nepieciešamās prioritātes (nevis kā tagad - tikai deklarējot tās un tad solot kaut kad nākotnē tās sākt īstenot, kad tām būs finansējums).

Turklāt, nevis pa tiešo tērējot šo attīstībai pieejamo finansējumu, kā to cenšas darīt valdība pašlaik, bet gan izveidojot Attīstības banku un ieguldot šos 200 miljonus bankas kapitālā, tādejādi radot sev iespēju caur šādu banku piesaistīt attīstībai finansējumu aptuveni 2 miljardu eiro apmērā, kuru censtos izmantot ne tik daudz, lai banka pati finansētu attīstības projektus, bet gan darot to caur fondiem, kas specializējas konkrētas jomas finansēšanā atbilstoši valsts prioritātēm – piemēram: inovāciju fonds, fonds infrastruktūras attīstībai, fonds ēku energoefektivitātes un renovāciju projektiem, fonds lauksaimniecības zemes un mežu iegādei Latvijas zemniekiem, fondu finansējums būtu nepieciešams tik daudz piesauktās „zaļās ekonomikas” īstenošanai, kuras realizācija bez papildus finansējuma piesaistīšanas ir vienkārši tukša muldēšana, jo tās iedarbināšanai ir nepieciešami lieli sākotnējie ieguldījumi, utt. - viss atkarīgs no tā, cik daudz un kā esam gatavi sākt stimulēt savu ekonomiku.

Mums tam būtu reāls instruments, nevis tikai skaistas formas un izsalcis skatiens pēc labā ārvalstu investora. Turklāt, šādi organizējot attīstībai pieejamo finansējumu, to varētu palielināt vēl vairākas reizes, jo caur šiem fondiem varētu piesaistīt naudu no citiem finansēšanas avotiem, kas specializējas konkrētajā jomā vai vēlētos tajā ieguldīt, piemēram, pensiju fondi - tie ir vēl vairāki miljardi, ko varētu piesaistīt un iepludināt valsts attīstībā, ne tikai Eiropas struktūrfondu naudu, kā to bikli esam paredzējuši savā Nacionālajā attīstības plānā.

Patiesībā naudu var atrast visam, ko vēlamies nofinansēt un atrisināt. Tikai tad rūpes būtu sagatavot finansējumam vajadzīgos projektus. Un kādam par to būtu jāuzņemas atbildību. Ērtāk ir pateikt, ka naudas nav un nedarīt neko.

Lai stiprinātu Attīstības bankas kapacitāti un kreditētspēju, šajā bankā savu naudu varētu turēt valsts uzņēmumi, kā arī pašvaldības un to uzņēmumi - tādejādi nodrošinot sev papildu finansējuma iespējas saviem attīstības projektiem. Tā mēs izveidotu sev varenu attīstības instrumentu, ar kura palīdzību paši varētu celt savu labklājību un veidot investīciju iespējas arī citiem ārvalstu investīciju avotiem. Tā savulaik no drupām, burtiskā un pārnestā nozīmē, sevi uzcēla Vācija. Vai mums tas tagad nav vajadzīgs?

Turklāt saskaņā ar Eiropas likumdošanu šo attīstības naudu mēs drīkstētu izmanot arī savu sociālo izaicinājumu risināšanai – piemēram, palīdzot finansēt mājokļa iegādi jaunajām ģimenēm, ko nekad nedarīs komercbankas, bet kas ekonomiski izdevīgi būtu valstij, jo tādejādi tiktu risināts ne tikai demogrāfijas jautājums, bet arī stimulēta tautsaimniecības attīstība, re-emigrācija un ēnu ekonomikas mazināšana.

Uz sabalansētu budžetu caur labklājību, nevis nabadzību

Kopumā caur attīstības finansējuma izmantošanu tiktu stimulēti valsts budžeta ienākumi, kas rezultātā dotu iespēju nodrošināt valdības kāroto skaisto fiskālo ietvaru, turklāt ilgtspējīgi - nevis caur izdevumu apgriešanu, bet gan caur ienākumu palielināšanu, kas dotu papildu iespēju finansēt valsts sociālās programmas – izglītībai, zinātnei, veselības aprūpei, u.c.

Tādejādi, īslaicīgi „pārkāpjot” esošo fiskālo ietvaru (kas saskaņā ar Eiropas regulējumu pat nemaz netiktu uzskatīts par ietvara neievērošanu, jo fiskālo rādītāju stabilitāte ir jānodrošina ekonomiskā cikla, nevis atsevišķa gada, ietvaros - ko arī dara citas Eiropas valstis) un uzdrošinoties caur to stimulēt valsts attīstību, mums ir iespējams risināt savus samilzušos tautsaimniecības un sabiedrības izaicinājumus un nodrošināt ilgtspējīgu, veselīgu valsts finanšu stāvokli, ko esošais ekonomiskais kurss nespēj nodrošināt.

Labi, ja kāds tomēr tik ļoti baidās aiztikt „svēto govi” - valdības noteikto fiskālo ietvaru, tad attīstības finansējuma veidošanai varam izmantot to Latvijas bankas rezervju daļu, kura mums tūlīt, pēc eiro ieviešanas vairs nebūs nepieciešama, lai nodrošinātu lata stabilitāti.

Diemžēl, neko tādu mēs nedarām un arī netaisāmies darīt. Jo mums jau ir „veiksmes stāsts”, pie kura ir jāturas. Un argumentācija, ka nevaram neko citu darīt, lai parūpētos par savas valsts attīstību, sabrūkošo valsts infrastruktūru, risinātu sabiedrības nabadzības un demogrāfijas izaicinājumus, jo tam nav naudas – tomēr sanāk, ka ir tikai atruna, lai nevajadzētu neko darīt un nevajadzētu atzīt fundamentālu izvēlētā ekonomiskā kursa kļūdainību. Nu, vai arī tā ir paklausīga kalpošana finanšu industrijas lobijam, bez dziļākas izpratnes vai intereses par tautsaimniecības un sabiedrības procesiem.

Diemžēl tā, jo kā gan savādāk vērtēt valdības paslepus pieņemto lēmumu steigt likvidēt Latvijas Hipotēku un zemes bankas licenci un Attīstības bankas vietā veidot Attīstības institūciju, kura būs tikai kā izkārtne - gandrīz bez jebkādas kapacitātes un iespējas piesaistīt finansējumu attīstībai. Un, protams, ka visa attīstībai paredzētā nauda šajā gadījumā glabāsies kādā skandināvu bankā...

Bet sabiedrībai tikmēr tiks gudri skaidrots, kāpēc naudas nekam nepietiek, un, dalot sabiedrību „pareizajos” un „nepareizajos”, tiks likts tai turpināt ķīvēties savā starpā - lai patiesības un varas monopols tiktu noturēts un kāda „veiksmes stāsts” varētu turpināties…

Novērtē šo rakstu:

65
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...