Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju lielo interesi par aizvadītās nedēļas jaunumu, ka Latvijas valsts simtgades svinībām kopumā plānots iztērēt gandrīz 60 miljonus eiro, Pietiek šodien publicē Daces Melbārdes (attēlā) vadītās Kultūras ministrijas sagatavoto ziņojumu „Par Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plānu 2017. – 2021.gadam”. No apjomīgā dokumenta gan izriet – nekādi skaidri plāni un tāmes vēl nemaz nav sastādīti, pagaidām runa ir tikai par naudas „apgūšanu”.

Ievads

Informatīvais ziņojums „Par Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plānu 2017. – 2021. gadam” (turpmāk – informatīvais ziņojums) ir sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu par Ministru kabineta 2015. gada 5. februāra rīkojumā Nr. 63 „Par Latvijas Republikas simtgades rīcības komiteju” 2. punktā Latvijas Republikas simtgades rīcības komitejai (turpmāk – Rīcības komiteja) dotā uzdevuma, saskaņā ar kuru Rīcības komitejai uzdots izstrādāt Latvijas Republikas simtgades svētku pasākumu plānu, publicitātes pasākumu plānu un finansējuma tāmi (norādot finansējuma avotu), izpildi. Svētku sagatavošana atbilst Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojumu Nr. 275) 68. punktā valdības izvirzītajai darbības prioritātei.

Informatīvais ziņojums papildina 2016. gada 9. februārī Ministru kabineta sēdē (prot. Nr. 6 1.§) izskatīto informatīvo ziņojumu „Par gatavošanos Latvijas valsts simtgadei 2017.–2021. gadā” papildus iekļaujot jaunu informāciju par paveikto un plānoto simtgades svētku sagatavošanā.

Informatīvais ziņojums ir saskaņots Ministru kabineta 2015. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 63 „Par Latvijas Republikas simtgades rīcības komiteju” izveidotajā Rīcības komitejā, un tā uzdevums ir gūt konceptuālu atbalstu Rīcības komitejas sagatavotajam simtgades pasākumu plānam (turpmāk – Nacionālais pasākumu plāns) un nostiprināt visas valsts pārvaldes un sociālo partneru iesaisti un sadarbību valsts simtgades svinību sagatavošanā un norisē.

Latvijas valsts simtgades svinību mājaslapā www.lv100.lv tiek veidots kalendārs, kurā tiks apkopotas simtgades svinību norises. www.lv100.lv tiek atspoguļotas ar simtgades svinību sagatavošanu saistītas aktivitātes un sniedz ieskatu par valstiskuma veidošanās vēsturi un citu ar simtgadi saistītu nozīmīgu informāciju.

Nacionālais pasākumu plāns un norišu publicitātes plāns, kā arī nepieciešamā finansējuma aprēķini ir sagatavoti un saskaņoti Rīcības komitejā, kuras sastāvā ir Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Rīgas domes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Valsts izglītības satura centra, Valsts kancelejas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes pārstāvji.

I. Nacionālais pasākumu plāns

Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies vairāku gadu garumā no svinību atklāšanas 2017. gadā līdz 2021. gadam, lai aptvertu un atzīmētu galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus:

Latgales kongresa simtgade;

Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbības simtgade;

Latvijas Republikas proklamēšanas simtgade;

Neatkarības kara (1919–1920) simtgade;

Nacionālas nozīmes institūciju dibināšanas simtgades;

Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure simtgade;

Latvijas Republikas Satversmes un Latvijas parlamenta simtgade;

Baltijas ceļa trīsdesmitgade;

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgade;

Janvāra barikāžu atceres trīsdesmitgade.

Nacionālajā pasākumu plānā iekļautās aktivitātes izvēlētas, balstoties uz Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanas programmā noteiktajiem svinību mērķiem un kritērijiem.

Saskaņā ar Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanas programmu, Latvijas valsts simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu valstij un mīlestību pret zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

Latvijas valsts simtgades svinību mērķi:

stiprināt valstiskuma apziņu, aktualizēt Latvijas valstiskuma vēsturi, godinot valsts dibinātājus un pieminot notikumus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, tādējādi nostiprinot izpratni par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu;

apliecināt Latvijas kā nacionālas un eiropeiskas 21. gadsimta valsts vērtības;

cildināt Latvijas dabas skaistumu, kultūras daudzveidību un latviešu valodu;

daudzināt Latvijas cilvēku talantus, izcilību, uzņēmīgumu un sasniegumus;

modināt sabiedrībā atbildības ētiku, atbildības uzņemšanos par sevi, savu ģimeni, kopienu un valsti;

stiprināt jauniešu radošo iniciatīvu un piederības sajūtu Latvijai;

radīt paliekošas 21. gadsimta Latvijas vērtības, simbolus un jaunrades darbus;

vēstīt par Latviju kā aktīvu un atbildīgu starptautisko un starpkultūru attiecību veidotāju.

Nacionālajā pasākumu plānā iekļaujamo norišu kritēriji:

norise spēj uzrunāt, iesaistīt un saliedēt lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju un tautiešu ārvalstīs;

norise rod aizsākumu vai inovatīvu risinājumu Latvijas valsts simtgades svinību laikā un nostiprinās kā paliekoša vērtība un tradīcija;

norise rada un uztur valsts svētku sajūtu;

norise rosina Latvijas iedzīvotājus un Latvijas draugus pievienot iniciatīvas un labos darbus kā īpašu dāvanu Latvijas dzimšanas dienas svinībām;

norise stāsta Latvijas stāstu, dod ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā.

Rīcības komitejā ir sagatavots „Latvijas valsts simtgades svinību Nacionālais pasākumu plāns 2017–2021”, kas pievienots informatīvajam ziņojumam (Pielikums Nr. 1), kā arī to pasākumu saraksts, kam, saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5. §) protokollēmuma 13. punktu tiek paredzēts finansējums budžeta apakšprogrammas „Latvijas valsts simtgades programma” ietvaros (Pielikums Nr. 2) un budžeta kopsavilkums Nacionālajā plānā iekļautajiem pasākumiem (Pielikums Nr. 3). Tāpat informējam, ka jau ir uzsākti virkne sabiedrības iniciatīvas projektu, kuri turpināsies Latvijas valsts simtgades svinību laikā. Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā „Latvijai – 100” atbalstītie projekti[1] un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas projekti[2]. Arī pašvaldības izskata iespēju iniciēt vai jau realizē dažādus finansējuma konkursus.

Nacionālais pasākumu plāns balstās uz Latvijas valsts simtgades svinību sagatavošanas programmā iekļauto Latvijas valstiskuma vēsturisko veidošanās kontekstu, svinību konceptuālo pamatojumu, programmas mērķiem un uzdevumiem, tematisko strukturējumu, galvenajiem vēstījumiem un komunikācijas vadlīnijām.

Rīcības komiteja izskata priekšlikumus un pieņem lēmumu par pasākumu iekļaušanu Nacionālajā pasākumu plānā, ņemot vērā Latvijas valsts simtgades svinību Radošās padomes un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja (turpmāk – Latvijas valsts simtgades birojs) sagatavoto informāciju.

Nacionālais pasākumu plāns ir atvērts arī turpmākiem priekšlikumiem.

Latvijas valsts simtgades birojs veido simtgades svinību iniciatīvām atvērtu virtuālu pasākumu kalendāru, kurā tiek iekļautas Nacionālajā pasākumu plānā ietvertās norises, kā arī pašvaldību, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju veidotie un pieteiktie Latvijas valsts simtgades svinību pasākumi, ja tie atbilst Latvijas valsts simtgades svinību mērķiem.

II. Latvijas valsts simtgades svinību strukturējums

Svinību tematiskais strukturējums

Svinību tematiskajam strukturējumam izmantota līdzība ar dzimšanas dienas svinību rituālu, nosakot piecas savstarpēji saistītas un papildinošas svinību tēmas:

1) Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes: aicinājums izzināt Latvijas vēsturi, savas dzimtas saknes un vienlaikus celt godā spilgtas personības, kas dažādās nozarēs un laikos ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā un izaugsmē.

2) Latvijas valstiskuma veidošanās ceļi: Latvijas izzināšana trīs laika dimensijās – pagātnē, tagadnē un nākotnē, aicinot atskatīties uz Latvijas valsts tapšanas procesu tuvākā un tālākā pagātnē, izvērtēt tagadnes ieguvumus un resursus un kopīgi plānot nākotnes Latviju.

3) Latvijas draugi un kaimiņi: veltījums un pateicība Latvijas draugiem, kaimiņiem – sabiedrotajiem un valstīm, kas iestājušās par Latvijas valsts izveidi un suverēnu pastāvēšanu, ar kuriem veidojam atvērtas, lietišķas un uz nākotni vērstas attiecības un kuri ar savu atbalstu, padomu un palīdzīgu roku vienmēr ir blakus.

4) Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana: aicinājums iesaistīties dzimšanas dienas gaviļnieces – Latvijas – vides sakopšanā un pilnveidē, kā arī dāvanu un cienasta gatavošanā.

5) Latvijas dzimšanas diena un dāvanu pasniegšana: dzimšanas dienas un svētku svinības, kad notiek kopā sanākšana, uzgavilēšana jubilāram, dāvanu pasniegšana un svinības.

Latvijas valsts simtgades svinību laika dimensija

Lai nodrošinātu vienotu, laikā un telpā līdzsvarotu svinību norisi, Rīcības komitejas piedāvātais Nacionālais pasākumu plāns atklāj valsts izveides, nosargāšanas un attīstības soļus, uzsverot personību un organizāciju lomu, kā arī nozīmīgu procesu rašanos, attīstību un nobriešanu.

Katram valsts simtgades svinību gadam ir noteikta virstēma – atslēgas vārds, kas raksturo vēsturisko kopainu, kurā tapa Latvijas valsts. 2017. – Griba – Latvijas vēsturisko novadu – Kurzemes/Zemgales, Vidzemes un Latgales – zemes padomju skaidri paustais atbalsts Latvijas autonomijai, 2018. – Dzimšana – Latvijas Republikas dibināšana, 2019. – Varonība – Neatkarības karā izcīnītā Latvijas Republikas neatkarība un aktīvs darbs dibinot valsts pārvaldes, izglītības un kultūras institūcijas, Baltijas ceļa 30.gadadienas atzīmēšana, 2020. – Brīvība – Satversmes sapulces simtgade un trīsdesmitā gadskārta kopš vēsturiskās 1990. gada 4. maija deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas, 2021.2022. – Augšana – Latvijas Republikas de iure starptautiskās atzīšanas simtgade, Janvāra barikāžu atceres 30. gadadiena, augusta „puča” 30. gadskārta, Latvijas Republikas Satversmes apstiprināšana un pirmā parlamenta ievēlēšana.

2017. gads – GRIBA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā: 

Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana „Apskauj Latviju”; 

Latgales kongresa simtgades svinības un norišu kopums;

Latviešu pagaidu nacionālās padomes deklarācijas par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu simtgades atzīmēšana;

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 95 gadu atzīmēšana;

Pasākumu cikls par 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma tautas atmodas spilgtākajām personībām un citi pasākumi.

2018. gads – DZIMŠANA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Akcijas – Latvijas karoga stāsts un Latvijas karoga ceļš pasaulē – noslēgums; izveidota vēstījumu grāmata ar novadu un tautiešu ārvalstīs iesaisti;

Latvija pošas svētkiem, tai skaitā iniciatīva „Katram savu tautas tērpu”, diskusiju cikls un norišu kopums par tematiku „Latvijas ainava”, iniciatīva „Brīvības ielu stāsts” un sakoptākās pašvaldības konkurss;

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki – Latvijas šūpulis;

Pasākumu kopums, atzīmējot Latvijas policijas simtgadi;

Novembris – dzimšanas dienas mēnesis, Latvijas valsts simtgades svinību kulminācijas pasākumi Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā:

Simtgades deju lieluzvedums „Arēnā Rīga” un pasākumi Latvijas reģionu centros;

18. novembra norises pie Brīvības pieminekļa un 11. novembra krastmalā Rīgā;

Svētku koncerts Latvijas Nacionālajā teātrī un Valsts prezidenta pieņemšanas Rīgas pilī, kā arī augstāko Latvijas valsts apbalvojumu pasniegšana Rīgas pilī;

Jauniešu iesaistes pasākumi Latvijas Nacionālajā teātrī;

Festivāls „Staro Rīga” un iniciatīva „Staro Latvija”.

Dāvanas Latvijai, tai skaitā:

Latvijas filmas Latvijas valsts simtgadei;

Latvijas Nacionālā enciklopēdija;

Eseju krājums „Valstiskuma vēsture Latvijā”;

Programma „Latvijas skolas soma” atvēršanas svētki;

Likteņdārza izveides pabeigšana un svētku pasākumi;

Latvijas muzeju kopizstāde;

Jaundarbi dažādās nozarēs;

Koncertcikls „Dzimuši Latvijā”;

Ventspils mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju;

Dabas koncertzāle” pasākumu cikls Latvijas reģionos;

Jaunu infrastruktūras objektu, pieminekļu būve un citi pasākumi.

2019. gads – VARONĪBA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atvēršana Rīgas pilī;

Latvijas sargu stāsts, tai skaitā:

Latvijas armijai 100, Latvijas robežsardzei 100;

Cēsu kauju simtgade;

Bermontiādei 100 (Rīga, Jelgava);

Pagaidu valdības darba Liepājā atspoguļošana;

Baltijas ceļa 30. gadadienas atzīmēšana;

Nacionālo institūciju simtgades atzīmēšana;

Vispasaules latviešu saiets Cēsīs un citi pasākumi.

2020. gads – BRĪVĪBA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Pasākumu cikls „Latvijas Satversmei – 100”;

Pasākumu cikls „Ilgtspējīga Latvijas nākotne”;

Neatkarības atjaunošanas 30. gadskārta;

Mežaparka Lielās estrādes renovācijas projekta „Sidraba birzs” atklāšana, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un citi.

2021. un turpmākie gadi – AUGŠANA. Galvenie svinību akcenti, tai skaitā:

Latvijas starptautiskai atzīšanai veltīti pasākumi Latvijā un pasaulē;

Projekta „Latviešu pēdas pasaulē” noslēgums;

Latvijas laikmetīgā mākslas muzeja atklāšana; 

Janvāra barikāžu atceres 30. gadadiena;

Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas un pirmā parlamenta ievēlēšanas atceres pasākumi;

Eiropas latviešu kultūras svētki un citi pasākumi.

III. Latvijas valsts simtgades svinību programma ārvalstīs

Valsts simtgades svinību starptautiskā programma

Latvijas valsts simtgades svinību programma ārvalstīs, apvienojot simtgades svinību starptautiskās kultūras programmas un publiskās diplomātijas projektus, tiek veidota ar mērķi aktīvi darboties noteiktos Latvijas ārpolitikas prioritārajos virzienos – Latvijas ekonomiskā izaugsme, Latvijas drošība, Eiropas Savienības (ES) vienotība un efektivitāte, aktīva darbība ES kaimiņpolitikā. Programma ārpus Latvijas ir sinerģiska, iekļaujot kultūras, ekonomisko, politisko un drošības dimensiju.

Latvijas valsts simtgades svinību programmas vienotā komunikācija ārvalstīs, sadarbojoties Kultūras un Ārlietu ministrijām, Latvijas Institūtam, Valsts kancelejai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), veidos kopēju ietvaru konkrētiem savstarpēji papildinošiem pasākumiem ārvalstīs.

Tematiskās prioritātes valsts simtgades svinību norisēm ārvalstīs:

Ilgtspējīga Latvijas nākotne (Latvija kā perspektīvs sadarbības partneris ekonomikā, tūrismā, izglītībā un citās jomās visdažādākā formāta pasākumos);

Latvijas kā kultūras lielvalsts svinēšana;

Latvijas devums pasaulei (vēsturiskā un jaunāko laiku mantojuma un ieguldījuma konkrētajā ārvalstī atgādināšana un iemūžināšana).

Mērķa valstis simtgades svinību programmai

Mērķa valstis simtgades svinību programmai ārvalstīs ir Latvijas draugi, kaimiņi un sabiedrotie, valstis, kas politiski, morāli un praktiski iestājušās par Latvijas valsts izveidi un suverēnu pastāvēšanu.

Latvijas valsts simtgades svinību programma ārpus Latvijas tiks īstenota ar Latvijas vēstniecību, LIAA pārstāvniecību, kā arī Goda konsulu tīkla un latviešu diasporas organizāciju starpniecību, iesaistot:

48 Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kā arī Goda konsulu tīklojumu;

21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību;

Pasaules Brīvo latviešu apvienību un tās reģionālos biedrus, tostarp Latviešu apvienību, lielākās latviešu kopienas Apvienotajā Karalistē, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Beļģijā, Luksemburgā, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Spānijā, Francijā, kā arī citās mītnes zemēs visur pasaulē;

Latvijas personības pasaules notikumu kontekstā.

Plānotās simtgades svinību norises ārvalstīs atbilst šādiem kritērijiem:

atbilstība simtgades svinību tematiskajām prioritātēm;

konkrēti definēti sasniedzamie mērķi un mērķauditorija;

sadarbība ar vismaz vienu  profesionālu vai ekspertu organizāciju notikuma norises valstī;

sadarbība ar vismaz vienu  profesionālu vai ekspertu organizāciju Latvijā;

sadarbības ilgtspējas potenciāls;

dalītas, paritāras, samērīgas pasākuma izmaksas;

publicitātes nodrošinājums.

Latvijas diplomātisko pārstāvniecību simtgades svinību programmas ietvars publiskās diplomātijas un starptautiskās kultūras programmas projektiem

„Latvijas vērtības un vēstures stāsti – Latvijas valstij 100”: Latvijas valstiskuma vēsturiskā veidošanās, identitāte, valoda, robežas, brīvības cīņas, starptautiskās attiecības, divpusējās valstu attiecības. Latvijas vēstures pētniecības institūciju, tai skaitā arhīvu, muzeju un bibliotēku, Latvijas valsts simtgades svinību kontekstā sagatavoto dokumentālo un informatīvo izstāžu un uzskates materiālu adaptācija starptautiskai auditorijai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un dizaina konceptus. Ārvalstu sadarbības partneri – valsts, reģionālās, pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas, muzeji, bibliotēkas, universitātes un citi.

„Ilgtspējīga Latvijas nākotne”: Latvijas valsts simtgades svinību vēstījumi un simtgades konteksts ekonomisko un uzņēmēju kontaktu stiprināšanā. Latvijas ekspertu dalība starptautiskos forumos, tematiskas konferences, semināri, diskusijas, prezentācijas sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu biznesa, pētniecības un kultūras organizācijām, Latvijas un ārvalstu augstskolām, bibliotēkām, fondiem, diasporas organizācijām.

Atbalsts Latvijas simtgades filmu programmas filmu dalībai Latvijas un Baltijas valstu filmu dienās ārvalstīs, starptautiskos kino festivālos, ārvalstu televīzijās, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kino centru, ārvalstu nacionālajiem kino centriem, starptautiskiem filmu festivāliem un medijiem.

Atbalsts Latvijas valsts simtgades svinību vēstījumiem starptautiskos literatūras, zinātnisko publikāciju, pētījumu projektos (sagatavošana, tulkošana, atbalsts izdošanai):  Latvijas daiļliteratūras tulkojumi un atbalsts grāmatu izdošanai mērķa valstīs, Latvijas valsts vēstures un Latvijas ārlietu dienesta darbības pētījumi un prezentācijas simtgades kontekstā, Latvijas pārstāvniecība literatūras un dzejas festivālos sadarbībā ar ārvalstu grāmatizdevējiem.

Atbalsts mūzikas projektiem Latvijas valsts simtgades zīmē: sadarbība ar profesionālajiem Latvijas mūziķiem, kas uzturas ārvalstīs, diasporas organizācijām un vietējo latviešu māksliniekiem. Publiskās diplomātijas aktivitātes simtgades starptautiskās kultūras programmas mūzikas projektos.

Atbalsts valsts simtgades svinību vēstījumiem starptautiskās mākslas izstādēs, sadarbībā ar ārvalstu kultūras institūcijām, diasporas organizācijām un vietējiem latviešu māksliniekiem. Publiskās diplomātijas aktivitātes simtgades starptautiskās kultūras programmas vizuālās mākslas projektos.

Latvijas valsts simtgades svinību kulminācijas pasākumi ārvalstīs: svinīgas Latvijas svētku diplomātiskās pieņemšanas ar Latvijas mūziķu vai/un Latvijas pavārmākslas meistaru dalību.

Koordinēta valsts simtgades svinību programmas komunikācija ārvalstīs: īpaša loma simtgades svinību starptautiskās vienotās publicitātes nodrošināšanai ir Latvijas Institūtam, kas stiprināms kā galvenā informatīvi koordinējošā institūcija par simtgades svinību pasākumiem svešvalodās konkrētām mērķauditorijām (ārvalstu mediji, sabiedriskie un kultūras forumi, un lielie starptautiskie publiskie pasākumi ārvalstīs).

IV. Latvijas valsts simtgades publicitāte

Latvijas valsts simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību. Latvijas valsts simtgades svinību programmas vienotais vēstījums norisēm un komunikācijai ir „Es esmu Latvija”, ko caurstrāvo līdzdarbības motīvs „Es radu Latviju. Es daru Latviju”, kas izmantojams vēstījuma personificēšanai un paver ceļu uz aktīvu rīcību vēstījuma „Es esmu Latvija” iedzīvināšanai.

Latvijas valsts simtgades svinību komunikācijas pasākumu mērķis ir veicināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijas valsts simtgades svinībām, veicināt svētku pasākumu apmeklēšanu un līdzdarbošanos to veidošanā, kā arī atbildību par saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Komunikācijas uzdevums, izmantojot visaptverošu komunikācijas kanālu klāstu, ir nodrošināt izsmeļošu un objektīvu informāciju par simtgades svētku programmu.

Atbilstoši virsmērķim definētas šādas valsts simtgades svinību komunikācijas galvenās tēmas.

Kopības sajūta un tradīcijas:

Latvijas otrā dzimšanas diena – 4. maijs un Baltā galdauta svētki;

piemiņas pasākumi brīvības cīnītājiem;

globālās latvietības apziņa;

sociālā solidaritāte un mecenātisms;

tradīciju un sakņu izzināšana, piemēram, iniciatīvās „Katram savu tautas tērpu” un „Radu raksti”;

citi.

Infrastruktūra un kultūrvide:

atjaunotas vēsturiskas un simboliskas ēkas;

jauni objekti Latvijas valsts simtgadei;

līdzdalība Latvijas ainavas izpētē un vides labiekārtošanā;

degradēto, pamesto teritoriju revitalizācija.

Publiskās vēstures aktualizācija:

Latvijas Nacionālā enciklopēdija;

filmas, grāmatas un izstādes par Latvijas vēsturi, nozaru attīstību un personībām;

vēstures pētījumi un komunikācija;

reģionu vēstures aktualizācija;

valstiskuma attīstības ceļi tūrisma maršrutos;

citi.

Latvijas tēls

simtgades svinību starptautiskā programma – Latvijas redzamības un konkurētspējas veicinātāja;

Latvijas sasniegumu demonstrācija;

ekonomiskās izaugsmes un cilvēkkapitāla potenciāla palielinājums;

Latvija – aktīva un atbildīga starptautisko un starpkultūru attiecību veidotāja;

Baltijas valstu sadarbības dimensija;

Latviešu pēdas pasaulē;

citi.

Nākotnes dimensija:

Latvijas skolas soma;

uzņēmējdarbības forumi un konferences;

uzņēmējspējas un inovācijas atbalsta programmas;

zinātnes un izglītības programmas;

diskusijas un sarunas par valsts nākotni medijos un dažādos iedzīvotāju iesaistes forumos;

ģimenēm draudzīga valsts;

jauniešu līdzdalība, aktivitātes jauniešiem;

citi.

Dāvanas un piemiņas veltes:

izstādes, jaundarbi, jaunrade;

sakoptas un jaunizveidotas piemiņas vietas, pieminekļi;

simtgadei veltītas monētas, piemiņas medaļas, pastmarku sērijas;

simtgades zelta proves zīmogs;

citi.

Komunikācijas plāna īstenošanā tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, lai nodrošinātu izsmeļošu informāciju visām sabiedrības grupām. Tāpat tiks meklētas iespējas nodrošināt informāciju arī personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem, t. sk., iespēju robežās paredzot subtitrēšanu un surdotulkošanu. Komunikācijas kanālu izvēle un konkrētais lietojums pastāvīgi tiks izvērtēts.

Komunikācijas kanāli:

Latvijas valsts simtgades svinību informācijas centrs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;

Latvijas valsts simtgades digitālā platforma www.lv100.lv – norišu kalendārs, raksti, multimediju materiāli, iesaistes iespējas un organizatoru kontakti;

Informatīvie pasākumi – semināri, forumi, mediju pasākumi un citas publiskas norises svinību programmas oficiālajā programmā un sadarbības partneru aktivitātēs;

Informatīvie materiāli – drukas materiāli un iespieddarbi par Latvijas valsts simtgades svinību programmu;

Sadarbības partneru informācijas resursi – interneta vietnes, sociālo mediju konti u. c.;

Plašsaziņas līdzekļi – redakcionālā sadarbība un mediju attiecības nodrošinot plašu un savlaicīgu informāciju simtgades norišu atspoguļošanai;

Sociālie mediji – valsts simtgades svinību profilu izveide sociālajos medijos un proaktīvs darbs komunikācijas veidošanā un līdzdalības veicināšanā, izmantojot sociālos medijus;

Mārketinga materiāli – vides stendi un instalācijas, plakāti, multimediju materiāli u. c.

Simtgades svinību programmā ietverto norišu publicitātes materiālos tiks lietota Latvijas valsts simtgades svinību piederības zīme, ko veido uzraksts „Latvija”, valsts karogs un cipars „100” ar integrētu bezgalības simbolu –nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Publicitātes un mārketinga materiālu koordinēšanu un saskaņošanu īstenos Latvijas valsts simtgades birojs visu simtgades svinību norises laiku no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un atzīmētu galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus, kā arī pievērstos Latvijas tālākai attīstībai.

Komunikācijas posmi:

1. posms: sagatavošana – līdz 2017. gada janvārim. Galvenie akcenti:

simtgades svinību programmas satura veidošana, procesa un satura skaidrošana;

detalizēta komunikācijas pasākumu plāna izstrāde;

Latgales kongresa simtgades komunikācijas plāna izstrāde:

neatkarības atjaunošanai veltīto Balto galdautu svētku komunikācijas plāna izstrāde un īstenošana;

sabiedrības iesaiste – simtgades svinību digitālās platformas www.lv100.lv izveide ar „Laika banku”, piedāvājot iespēju dāvināt personīgo laiku, tādējādi iesaistoties valsts simtgades svinību organizēšanā, t. sk., „Simtgades Burtnieku” digitālās vietnes izveide sadarbībā ar Latviešu folkloras krātuvi, kā arī citi dāvināto stundu lietošanas piemēri; semināri un sadarbības uzsākšana ar starpnozaru, starpreģionu un starporganizāciju komunikācijas grupām;

simtgades svinību digitālās platformas www.lv100.lv attīstīšana;

pasākumu un norišu kalendāra izveide portālā www.lv100.lv, atlases mehānismu izstrāde, ievades sistēmas izveidošana;

potenciālo sadarbības partneru uzrunāšana, iepazīstināšana ar komunikācijas aktivitāšu norisi un vienošanās par konkrētiem sadarbības veidiem.

2. posms: ievads – 2017. gada 1. janvāris – 2018. gada 1. janvāris. Galvenie akcenti:

Latvijas valsts simtgades informācijas centra atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;

programmas pasākumu akcentēšana reģionālo norišu kontekstā: Latgale (Rēzekne, Daugavpils) un Vidzeme (Valka). Cilvēki, notikumi, procesi;

aktīva un secīga informācijas sniegšana par norisēm un procesiem, izmantojot visus nepieciešamos komunikācijas kanālus.

3. posms: kulminācija – 2018. gada 1. janvāris – 2019. gada 1. janvāris, detalizētāks plāns tiks izstrādāts. Galvenie akcenti:

vispusīga informācijas nodrošināšana par Latvijas simtgades svinību notikumiem;

komunikācijas kampaņu organizēšana Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar Latvijas simtgades vēstījumu atbilstoši konkrētām mērķauditorijām.

4. posms: svētku noslēgums un skats uz nākotni – 2019. gada 1. janvāris – 2021. gada 31. decembris, detalizēts plāns tiks izstrādāts. Galvenie akcenti:

vispusīga informācijas nodrošināšana par Latvijas simtgades svinību notikumiem.

Lai nodrošinātu koordinētu sabiedrības līdzdalību un vienotu simtgades svētku programmas komunikāciju, Latvijas simtgades birojs ir izveidojis 119 novadu koordinatoru sadarbības tīklojumu. 2016. gada rudenī jau iesaistītas vairāk nekā simts nevalstiskās organizācijas, izveidota Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komiteja, kas attīsta Latvijas jauniešu tīklu un tā sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs. Vairāk nekā 40 pašvaldībās izstrādāti Latvijas valsts simtgades vietējo norišu plāni.

Cieša sadarbība tiek veidota ar sekundārajiem informatoriem – asociācijām, biedrībām, valsts institūcijām ar plašu klientu loku u. c. Sniedzot informāciju plašai sabiedrībai un iesaistot partnerus, tiek panākts multiplicējošs efekts (līdzīgi kā Baltā galdauta svētku kampaņas vizuālā identitāte un vēstījums uzrunāja gan valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas un cilvēkus Latvijā, gan ārvalstīs, izraisot plašu rezonansi un nodrošinot apjomīgu atgriezenisko saiti par pasākumu norisi).

Īpaši tiek plānota kvalitatīva un koordinēta Latvijas simtgades svinību programmas komunikācija ārvalstīs, īpaša loma simtgades svinību starptautiskās vienotās publicitātes nodrošināšanai papildu Kultūras ministrijai ir Ārlietu ministrijai, Latvijas Institūtam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai.

V. Latvijas valsts simtgades pasākuma plāna finansējuma ietvars

2015. gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāja indikatīvo Latvijas valsts simtgades svinību īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu no 2016. gada līdz 2018. gadam kā kopīgu pārresoru Jaunās politikas iniciatīvu. Ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5.§) protokollēmuma 13. punktu tiek paredzēts finansējums budžeta apakšprogrammā 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma” 2017. gadā 5 000 459 euro apmērā, 2018. gadā 10 623 624  euro apmērā un 2019. gadā 6 699 873  euro apmērā.

Latvijas valsts simtgades svinību programmas īstenošanas finansēšanas avoti ir iedalāmi vairākās kategorijās:

Valsts finansējums (uzsākta virkne nozīmīgu pasākumu organizēšana valsts budžeta ietvaros, piemēram, Kultūras ministrija ir izveidojusi Latvijas valsts simtgades biroju, uzsākusi valsts simtgades svinību kultūras pasākumu organizēšanu, Aizsardzības ministrija gatavojas Latvijas armijas simtgades atzīmēšanai u. c.);

Pašvaldību finansējums (virkne pašvaldību ir uzsākušas valsts simtgadei veltītu projektu īstenošanu, piemēram, Valkā, Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā);

Starptautiskais finansējums (tiek apzinātas un izmantotas iespējas simtgadei veltītus projektus īstenot ar starptautisko un Eiropas Savienības finanšu avotu atbalstu, piemēram, atjaunojot kultūras pieminekļus, īstenojot jauniešu iniciatīvas u. c.);

Privātais un atbalstītāju finansējums (privāto finanšu līdzekļu piesaistīšana simtgades svinību pasākumiem, tajā skaitā veidojot Mecenātu padomi, piedāvājot uzņēmējiem finansēt vai līdzfinansēt simtgades projektus un kļūstot par Latvijas valsts simtgades pasākumu atbalstītājiem. Piemēram, 2014. gada 30. oktobrī kultūras ministre un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda padomes locekļi parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu, lai Latvijas valsts simtgades svinību laikā 2018. gadā ieliktu pamatakmeni muzeja būvniecībai).

Budžeta kopsavilkums.

Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta jau ir nodrošinājusi finansējuma piešķiršanu Latvijas valsts simtgades satura veidošanai 2015. gadā 1 00 000 euro, tajā skaitā filmu programmai 178 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 18 000 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 200 000 euro, gatavošanās pasākumiem Dziesmu un deju svētkiem 200 000 euro un svinību gatavošanās nodrošināšanai 404 000 euro. Kultūras ministrijai 2016. gadā valsts budžetā plānoti 1 400 000 euro, tajā skaitā filmu programmai 759 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 41 000 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 200 000 euro, gatavošanās pasākumiem Dziesmu un deju svētkiem 170 000 euro un svinību sagatavošanas projektiem 230 000 euro. 2017. gadā 5 000 000 euro, no tiem filmu programmai 4 003 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 147 000 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 250 000 euro, gatavošanās pasākumiem Dziesmu un deju svētkiem 200 000 euro un svinību gatavošanās projektiem 400 000 euro. Simtgades satura veidošanai 2018. gadā budžetā plānoti 9 304 250 euro, tajā skaitā filmu programmai 500 000 euro, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēm 304 250 euro, Latvijas Nacionālai enciklopēdijas izstrādei 200 000 euro, Dziesmu un deju svētkiem 6 500 000 euro un svinību īstenošanas nodrošināšanas projektiem, kas nodrošinās procesu un pasākumu kopumu 1 800 000 euro.

Piešķirtā budžeta ietvaros no Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem nodrošināts finansējums mērķprogrammai „Latvijai 100” 2015.gadā 280 000 euro, 2016.gadā 560 000 euro apmērā. Tāpat nodrošināts finansējums no 2016. gada līdz 2018. gadam Latvijas dalības Londonas grāmatu tirgū sagatavošanai 1 950 000 euro apmērā atbilstoši 2014. gada 23. maija Ministru kabineta rīkojumam „Par finansējuma piešķiršanu Kultūras ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā viesu valsts statusā”.

Latvijas valsts simtgades svinību programmas īstenošanai no 2017. gada ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm likumprojektā „Par valsts budžetu 2017. gadam” Kultūras ministrijas budžetā ir paredzēts finansējums budžeta apakšprogrammā 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma” saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5.§) protokollēmuma 13. punktu:

 

Budžeta apakšprogramma 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma”

Indikatīvi

 

2017

2018

2019

2020

2021

Ekonomikas ministrija

315 000

502 750

93 750

-

-

Zemkopības ministrija

-

300 000

-

-

-

Iekšlietu ministrija

76 460

150 000

-

-

-

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

900 000

900 000

150 000

-

-

Veselības ministrija

15 700

14 000

2 473

-

-

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

72 197

357 503

-

-

-

Izglītības un zinātnes ministrija

151 400

271 050

75 350

7100

-

Ārlietu ministrija

351 000

1 506 000

275 000

275 000

518 000

Labklājības ministrija

-

75 000

-

-

-

Kultūras ministrija sadarbībā ar pasākuma plānā minētajiem sadarbības partneriem, t. sk. Pasaules Brīvo latviešu apvienību

3 118 702

6 547 321

6 103 300

 4 368 660

4 260 000

Kopā:

5 000 459

10 623 624

6 699 873

4650 760

778 000

Valsts prezidenta kancelejai Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanai finansējums ir plānots 2018. gadā 484 000 euro apmērā Valsts prezidenta kancelejas budžeta programmā 04.00.00 „Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta sēdes (prot. Nr. 41 5.§) protokollēmuma 14. punktu.

 

Budžeta apakšprogramma „Latvijas valsts simtgades programma”

Indikatīvi

2017

2018

2019

2020

2021

Valsts prezidenta kanceleja

-

484 000

-

-

-

Kopā:

-

484 000

-

-

-

             

Kopējais Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu nodrošināšanai paredzētais finansējums 2017. – 2021.gadā indikatīvi 59 075 947 euro.

 

Budžeta apakšprogramma 22.12.00 „Latvijas Valsts simtgades programma”

 

 

2017

2018

2019

2020

2021

Papildus no valsts budžeta piešķirtais finansējums

000 459

11 107 624

6 699 873

4 650 760

4 778 000

Līdzfinansējums (indikatīvi)

7 696388

14 147 194

2 971 686

1 106 746

917 217

Kopā:

12 696 847

25 254 818

9 671 559

5 757 506

5 695 217

VI. Kopsavilkums

Nacionālais pasākumu plāns nodrošinās Latvijas valsts simtgades svinības gan vietējā, gan nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī, vienlaikus aptverot dažādu nozaru ministriju un institūciju ieguldījumu, rosinot pārnozaru un pārnovadu sadarbību un jaunu radošu partnerību veidošanos, vēsturisko notikumu aktualizēšanu, sabiedrības izglītošanu un iesaisti.

Kultūras ministre D.Melbārde


[1] 2015. gads http://vkkf.lv/#2659 un 2016. gads http://vkkf.lv/#2799

[2] http://lvafa.gov.lv/default.asp?menu=4&submenu=20&layout=standart&fileid=20&newsid=904

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...